Gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus vairākos nodokļu likumos, bet visbūtiskākās izmaiņas skāra mikrouzņēmumu nodokli (MUN). Grozījumu likumprojekta anotācijā norādīts, ka izmaiņas veiktas, lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar sociālā un veselības nodrošinājuma nepietiekamību nodarbinātajām personām. Kā zināms, jau vairāku gadu garumā tiek spriests par to, ka MUN režīms tiek izmantots nodokļu samazināšanas nolūkos, kā rezultātā tiek kropļota konkurence uzņēmējdarbībā, kā arī MUN režīmā strādājošo valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir zemas, kas savukārt rada risku, ka nākotnē pieaugs iedzīvotāju skaits, kuri var nebūt pienācīgi sociāli nodrošināti.

Nodokļu slogs palielinās

Pretēji lielākajai daļai nodokļu maksātāju, kuriem 2021. gadā nodokļu slogs nedaudz samazinās, ņemot vērā mazāku VSAOI likmi un neapliekamā minimuma piemērošanas izmaiņas, MUN maksātāju nodokļu slogs būtiski pieaug jau gada sākumā, bet daļai šī nodokļa maksātāju — vēl būtiskāk otrajā pusgadā. Nodokļu izmaksu pieaugumu ietekmē ne tikai likmes palielinājums, bet arī papildu nodokļu maksājumi par darbiniekiem, sākot ar 1. jūliju.

Atbilstoši likuma grozījumiem MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā ir 25% no ieņēmumiem, bet apgrozījumam, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, — 40%. Piemēram, ja uzņēmuma apgrozījums 2021. gadā būs 30 000 eiro, tad tas maksās MUN 25% no 25 000 eiro jeb 6250 eiro un 40% no 5000 eiro jeb 2000 eiro, kopā par gadu 8250 eiro jeb nodoklī samaksās 27,5% no kopējiem gada ieņēmumiem. Ja to salīdzina ar 2020. gada maksājumiem, tad pieaugums ir ļoti straujš, šajā piemērā par 3750 eiro gadā, t.i., no 4500 (30 000 eiro x 15%) līdz 8250 eiro jeb turpat vai dubultojies!

Turklāt ir noteikts, ja uzņēmums iegūst MUN maksātāja statusu no 2. ceturkšņa, tad 25% likme ir apgrozījumam, kas nepārsniedz 18 750 eiro, bet pārsniegumam — 40%. Attiecīgi, uzsākot MUN režīma piemērošanu no 3. ceturkšņa, likme mainās, pārsniedzot 12 500 eiro apgrozījumu, bet — no 4. ceturkšņa likme mainās, pārsniedzot 6250 eiro apgrozījumu.

Tomēr visbūtiskākais nodokļu palielinājums saistīts ar darbaspēka nodokļiem. Sākot ar otro pusgadu, MUN ir maksājums tikai par uzņēmuma īpašnieku, bet par algotiem darbiniekiem nodokļi jāmaksā vispārējā kārtībā, t.i., no darba samaksas jāietur darba ņēmēja VSAOI un IIN, kā arī jāaprēķina darba devēja VSAOI un riska nodeva. Atšķirībā no pārējiem VID reģistrētās fiziskās personas par saviem darbiniekiem riska nodevu nemaksā. Turklāt likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 6. pantā ir saglabāta norma, ka mikrouzņēmuma darbiniekam nav tiesību iesniegt algas nodokļa grāmatiņu ienākumu gūšanas vietā, kā arī viņiem nepiemēro neapliekamo minimumu (12. p. 8. d.), atvieglojumus par apgādībā esošajām personām u.c. IIN atvieglojumus (13. p. 3. d.).

Attiecībā uz tiem SIA, kuriem ir vairāk nekā viens dalībnieks, MUN maksājums attieksies uz visiem daļu īpašniekiem līdz pat 2021. gada beigām, un par tiem papildu nodokļi nav jāmaksā. Lai šo normu neizmantotu nodokļu samazināšanai, darbiniekus "pārvēršot" par SIA dalībniekiem, pārejas noteikumi nosaka, ka MUN statuss zūd ar dienu, kurā ir palielināts SIA īpašnieku skaits. Tātad, ja 2020. gada beigās SIA bija 5 dalībnieki, tad 2021. gadā MUN jāmaksā atbilstoši jaunajai likmei, bet papildu nodokļi nav jāmaksā visu gadu. Visu piecu īpašnieku sociālajai apdrošināšanai tiks pārdalīta iemaksātā MUN summa atbilstoši iepriekš spēkā esošajai kārtībai. Savukārt no 2022. gada SIA MUN režīmu izmantot vairs nedrīkstēs.

SIA vairs nevar izmantot MUN režīmu

MUN maksātāju loks ir sašaurināts, turpmāk to var izmantot saimnieciskās darbības veicēji (tautā saukti par pašnodarbinātajiem), IK, IU, ZS un ZvS, bet ne SIA. Tikai attiecībā uz tām SIA, kas šo režīmu izmantoja 2020. gadā vai kuras ir pieteikušās Valsts ieņēmumu dienestā MUN maksāšanai 2021. gadā (likumā saukti "jau reģistrētais MUN maksātājs"), attiecas pārejas noteikumi, kas ļauj šo statusu izmantot vēl visu 2021. gadu. 

Tomēr ikviena SIA vadībai jāizsver, vai un cik ilgi šis režīms ir izdevīgs, vai izmaksas nekļūst pārlieku lielas un neapdraud uzņēmuma maksātspēju. Ja MUN režīms šķiet pievilcīgs arī pēc likuma grozījumiem, tad jādomā — varbūt atteikties no SIA un reģistrēt saimniecisko darbību VID kā fiziskajai personai, kļūstot par pašnodarbināto. Tas it sevišķi attiecas uz tādu SIA, kurā ir viens īpašnieks, kas vienlaikus ir arī vienīgais darbinieks. Turpinot darbību fiziskas personas statusā, būtiskākās izmaiņas saistītas ar īpašnieka personīgu atbildību. Tomēr fiziskas personas statusam ir arī vairākas priekšrocības: 

• nav nepieciešams darba līgums ar sevi kā uzņēmuma vadītāju, līdz ar to nav jāievēro Darba likums par darba un atpūtas laiku, nav jānodrošina minimālā darba samaksa;
• nav nepieciešami līgumi par īpašnieka personīgās mantas, piemēram, personīgās automašīnas, izmantošanu saimnieciskajā darbībā;
• iespēja pašam kārtot savu grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, kas MUN maksātājiem ir ļoti vienkārša. Jāpilda tikai MUN ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls, kurā hronoloģiskā secībā jāreģistrē visas saņemtās un iztērētās naudas summas. Turklāt, ja visa naudas kustība notiek tikai bezskaidrā naudā, izmantojot kredītiestāžu kontus, tad žurnālu drīkst nekārtot, bet darījumu uzskaitei izmantot konta izrakstu;
• vienkāršāki pārskati, jo katru ceturksni VID jāiesniedz tikai MUN deklarācija, bet finanšu jeb gada pārskats ar bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu nav jāgatavo; 
• MUN aprēķinam izmanto kases principu, t.i., to aprēķina tikai par saņemto naudu, nevis par izrakstītajiem rēķiniem, jo fiziska persona ieņēmumus atzīst nevis tad, kad notiek darījums, bet atbilstoši naudas plūsmai;
• nav nepieciešami grāmatvedības organizācijas dokumenti, kas nepieciešami divkāršā ieraksta grāmatvedībā.

Atcelti daudzi ierobežojumi

Pozitīvi jāvērtē arī daudzu ierobežojumu atcelšana. MUN maksātājiem vairs netiek ierobežots apgrozījuma lielums. Tomēr jāsaprot, jo lielāks ir apgrozījums, jo proporcionāli lielāks ir MUN. Ieņēmumiem, kas pārsnieguši 25 tūkstošus eiro gadā, likme ir ļoti augsta — 40%! Tas padara šo nodokli piemērotu tikmēr, kamēr var izmantot MUN 25% likmi. Tieši tāpat ir atcelts ierobežojums — ne vairāk kā 5 darbinieki. Arī šajā gadījumā jāsaprot, ka šis nodokļu režīms nav piemērots uzņēmumam ar vairākiem darbiniekiem. Kamēr MUN ietvēra arī darbaspēka nodokļus, tas bieži tika izmantots tieši izmaksu samazinājumam. Tagad, ja darbaspēka nodokļi jāmaksā papildus jau tā lielajam MUN maksājumam, izmaksas strauji palielinās. 

Atcelts arī darba samaksas jeb personīgā ienākuma lielums, kas bija noteikts 720 eiro mēnesī. Šis ierobežojums liedza daudziem mazajiem uzņēmējiem, it sevišķi nozarēs ar augstāku darba samaksu, izmantot MUN režīma priekšrocības. Faktiski tas veicināja fiktīvu nodarbinātību, lai varētu "izņemt" lielāku ienākumu daļu no uzņēmuma. Turpmāk ienākums no mikrouzņēmuma netiek ierobežots, jo MUN likmes palielinājums nodrošina, ka nodokļu apmērs ir pietuvināts pašnodarbinātā nodokļiem vispārējā kārtībā, bet par darbiniekiem visiem jāmaksā vienādi nodokļi. 

Iespējams, tieši šī pēdējā ierobežojuma atcelšana kādam būs pamudinājums izvēlēties MUN režīmu. Tas padara MUN pievilcīgu mazajiem individuālajiem uzņēmējiem, kas galvenokārt strādā vieni paši, nopelna vairāk nekā 720 eiro mēnesī un vēlas nodokļus maksāt pēc iespējas vienkāršākā veidā. Atceļot ienākumu ierobežojumu, vairs nav nepieciešams pierādīt, kam tiek tērēta mikrouzņēmumā nopelnītā nauda. Pagaidām gan izdevumu uzskaite mikrouzņēmumam nav atcelta, bet faktiski tai vairs nav nozīmes. 

Ir gan ieviests viens jauns ierobežojums — MUN nedrīkst izvēlēties PVN maksātāji. Tomēr uz jau reģistrētajiem MUN maksātājiem, kas ir PVN reģistrā, attiecas pārejas noteikumi, un tie var izmantot šo režīmu vēl visu 2021. gadu. Arī turpmāk no MUN režīma nav jāatsakās uzreiz līdz ar PVN maksātāja reģistrēšanu, bet gan ar nākamo taksācijas periodu jeb no nākamā gada 1. janvāra. Jāatzīst, ka šis ierobežojums ir pamatots, jo MUN režīms turpmāk nodrošinās galvenokārt vienkāršāku uzskaiti un nodokļa aprēķināšanu. Savukārt PVN maksātājam vienkāršāka uzskaite nav iespējama, jo jānodrošina precīza ne tikai ieņēmumu un aprēķinātā PVN, bet arī izdevumu un priekšnodokļa uzskaite. 

Atteikšanās no MUN režīma

Būtisks jauninājums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir iespēja atteikties no MUN režīma ne tikai vienu reizi gadā, bet katra ceturkšņa beigās. Piemēram, ja pirmā ceturkšņa laikā tiek konstatēts, ka MUN režīms nav piemērots, tad iesniegums VID jāiesniedz līdz 15. martam, lai no 1. aprīļa varētu uzsākt aprēķināt nodokļus vispārējā kārtībā. Attiecīgi iesniegums līdz 15. jūnijam jāiesniedz par otro pusgadu un līdz 15. septembrim, ja šo nodokli vairs nevēlas maksāt, no 1. oktobra. Arī no 2021. gada sākuma ir iespējams atteikties, iesniedzot VID iesniegumu līdz 15. janvārim.

No dienas, kad tiek zaudēts MUN maksātāja statuss, nodokļi jāsāk aprēķināt vispārējā kārtībā kā par darbiniekiem, tā arī par uzņēmuma peļņu. SIA kļūst par UIN maksātāju, bet IK — par IIN maksātāju. Savukārt ZS, ZvS un IU var izvēlēties kļūt par UIN vai IIN maksātāju.

Turklāt jāņem vērā, ka, dalot SIA peļņu, kas gūta līdz 2020. gada 31. decembrim, esot MUN statusā, tā ir apliekama ar IIN (IIN likuma pārejas noteikumu 146. punkts). Tas pats attiecas arī uz likvidācijas kvotu (IIN likuma pārejas noteikumu 147. punkts), t.i., likvidējot mikrouzņēmumu, jāsamaksā IIN par starpību starp likvidējamā uzņēmuma pašu kapitāla vērtību un dalībnieka ieguldīto summu. Savukārt par peļņu, kas gūta 2021. gadā un par kuru MUN tiek maksāts pēc jaunās likmes, papildu nodokļi nav jāmaksā.

Mikrouzņēmuma īpašnieka sociālā apdrošināšana

Pēc MUN likuma grozījumiem MUN ietver tikai divus nodokļus — VSAOI un IIN par mikrouzņēmuma īpašnieku. Izņēmums ir 2021. gada pirmais pusgads, kad tas ir maksājums arī par darbiniekiem, un attiecībā uz uzņēmumiem, kas vispārējā kārtībā būtu UIN maksātāji, pārejas periods ir viss 2021. gads. 

Tas nozīmē, ka mikrouzņēmuma īpašnieka sociālā apdrošināšana palielinās. To nodrošina ne vien tas, ka šo nodokli attiecina tikai uz īpašnieku, bet arī lielāka MUN likme. Tāpat kā iepriekš 80% no samaksātā MUN novirza sociālās apdrošināšanas iemaksām. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra mikrouzņēmuma īpašnieka VSAOI objektu aprēķinās par pilnu mēnesi, kurā mikrouzņēmumam bijis apgrozījums, turklāt, ņemot vērā pašnodarbinātajam noteikto likmi. 2020. gadā un iepriekš aprēķinos izmantoja darba ņēmēja likmi, kas ir augstāka nekā pašnodarbinātajam. Samazinot aprēķinā izmantojamo likmi, nedaudz palielināsies VSAOI objekts. Piemēram, ja mikrouzņēmuma apgrozījums ir 1000 eiro mēnesī, tad MUN 25% ir 250 eiro. No tā 80% jeb 200 eiro tiek novirzīti īpašnieka sociālajai apdrošināšanai. Ja pašnodarbinātā VSAOI likme 2021. gadā ir 31,07%, tad VSAOI objekts ir 643,71 eiro (200 x 100 / 31,07). Jāņem vērā, ka pašnodarbinātajam ir šādi apdrošināšanas veidi: pensijām, maternitātes un slimību gadījumiem, invaliditātei, vecāku apdrošināšana un veselības apdrošināšana. Atšķirībā no darba ņēmēja pašnodarbinātais nav apdrošināts bezdarbam un nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.

Būtiskas izmaiņas ikvienu nodarbināto — kā darba ņēmēju, tā pašnodarbināto — skars, sākot ar 2021. gada otro pusgadu, jo ikvienam (izņemot vienpadsmit likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajiem) būs jāmaksā VSAOI vismaz no valstī noteiktās minimālās darba samaksas 500 eiro mēnesī. Minimālo summu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās pa ceturkšņiem, ņemot vērā visus personas ienākumus, par kuriem būs maksātas VSAOI. Kopā ceturksnī par ikvienu personu būs jābūt veiktām iemaksām vismaz no 1500 eiro objekta. Ja mikrouzņēmuma īpašnieka vienīgie ienākumi būs no mikrouzņēmuma, tad jārēķinās ar varbūtību — ja uzņēmumam nav apgrozījuma vai tas ir neliels, iemaksas būs jāveic tādā apmērā, lai nodrošinātu minimālo sociālo apdrošināšanu. Ja mikrouzņēmumam otrajā pusgadā būs darbinieki, tad arī tiem būs jānodrošina sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz no minimālās darba samaksas. Par darbiniekiem, kuriem ir vairākas darba vietas, papildu iemaksas aprēķinās proporcionāli katra darba devēja veiktajām iemaksām.

Vēl par dažām saglabātajām normām

Tāpat kā līdz šim MUN taksācijas periods ir kalendāra gads. Par MUN maksātāju var kļūt tikai no 1. janvāra, piesakoties līdz iepriekšējā gada 15. decembrim. Jaunizveidoti uzņēmumi arī tāpat kā līdz šim var uzreiz reģistrācijas dienā izvēlēties MUN statusu. Saglabāta arī norma, kas ierobežo atkārtotu MUN režīma izvēli. Ja MUN maksātājs izbeidz saimniecisko darbību vai atsakās no MUN režīma, to nevar atkal izvēlēties nākamajā gadā, bet tikai vēl pēc viena taksācijas gada.

Kā līdz šim ir spēkā norma — MUN maksātāja statuss zūd, ja kādu kalendāra gadu MUN maksātājam vispār nav bijis apgrozījuma. 

MUN deklarācija jāiesniedz līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam, saglabājot tiesības to precizēt mēneša laikā ne vairāk kā divas reizes. Pēc šī termiņa iespējami tikai tādi precizējumi, kuri palielina MUN apmēru.

MUN normu salīdzinājums pirms un pēc likuma grozījumiem

Izmaiņas MUN deklarācijā un maksājumā

MUN deklarācija kļūst vēl vienkāršāka, jo tajā ir jānorāda tikai MUN apgrozījums un no tā aprēķinātais MUN. Turklāt, ja kādu ceturksni apgrozījuma nav, deklarāciju drīkst neiesniegt. Vienīgi pārejas periodā jeb par 2021. gada pirmo pusgadu, ja uzņēmumā ir ne vien īpašnieks, bet arī darbinieki, tāpat kā līdz šim jānorāda katrs darbinieks un viņa ienākumi no mikrouzņēmuma katrā ceturkšņa mēnesī. Kā arī, ja SIA ir vairāk nekā viens dalībnieks, tad šādu informāciju sniedz visu 2021. gadu. Deklarāciju iesniegšanai ir saglabāts 15. datums, bet MUN maksājums jāveic līdz 23. datumam vienotajā nodokļu kontā.

Nobeigumā

Kopumā izvērtējot izmaiņas, jāatzīst, ka MUN režīms vairs nav pievilcīgs tiem, kas to izmantoja nodokļu samazināšanas nolūkā, jo nodokļa apmērs ir pietuvināts vispārējā kārtībā maksātiem nodokļiem. Savukārt ļoti pozitīvi jāvērtē tas, ka MUN ir kļuvis vēl vienkāršāks. Tas ir viegli prognozējams un aprēķināms, deklarācija kļuvusi pavisam vienkārša. Vieglāk aprēķināms arī mikrouzņēmuma īpašnieka VSAOI objekts, no kura atkarīgs slimības, maternitātes, paternitātes pabalsts u.c. sociālais nodrošinājums, ieskaitot pensiju.

Ja salīdzina MUN aprēķinu un ļoti komplicētos nodokļu aprēķinus pašnodarbinātajam, kas nodokļus maksā vispārējā kārtībā (VSAOI un IIN), tad jāatzīst, ka MUN ir ievērojami vienkāršāks un prognozējamāks. Turklāt bieži tas joprojām ir mazāks. Ja ieņēmumi ir apmēram 10 līdz 25 tūkstoši gadā, saimnieciskās darbības izdevumi nav lielāki kā 10%–20% no ieņēmumiem, tad MUN maksājums joprojām ir piemērots. Tas ir gan vienkāršs, gan mazāks nekā pašnodarbinātā VSAOI un IIN maksājumi kopsummā. Turklāt īpašnieka sociālais nodrošinājums MUN maksātājiem nav mazāks, bet dažkārt pat lielāks, nekā maksājot nodokļus vispārējā kārtībā un izvēloties maksāt pašnodarbinātā VSAOI no minimālās darba samaksas.

2020. gada augusta Bilancē (Nr. 8 (464)) uzskaitīju MUN pozitīvos un negatīvos aspektus. Tagad jāatzīst, ka visi pozitīvie aspekti ir saglabāti — tā ir brīvprātīga izvēle, samazina darbietilpību un izmaksas grāmatvedībai, jo visu var veikt pats uzņēmējs, aprēķins ir piemērots mūsdienu tehnoloģiju izmantošanai — MUN var aprēķināt, izmantojot informāciju bankas konta izrakstā, viegli prognozējams, nodrošina sociālo apdrošināšanu, kā arī samazina slogu nodokļu administrēšanai.

Arī rakstā norādītie negatīvie aspekti gandrīz pilnībā novērsti. Pēc grozījumiem tiek nodrošināta mikrouzņēmumu darbinieku sociālā apdrošināšana un novērsta negodīga nodokļu konkurence starp MUN un vispārējā nodokļu režīma uzņēmumiem, kas īpaši izpaudās pakalpojumu sfērā. MUN vairs nav izdevīgs uzņēmumiem, kuru galvenās vai pat vienīgās izmaksas veido darbaspēka izmaksas.

Palikusi tikai neliela "astīte"! MUN joprojām nav izdevīgs uzņēmējiem, kuriem ir salīdzinoši lieli izdevumi par izejvielām, materiāliem vai citiem resursiem. Izveidot šādiem uzņēmumiem vienkāršotu nodokļu režīmu ir grūtāk. Vienīgā iespēja būtu aprēķināt nodokli nevis no visa apgrozījuma, bet tikai no personīgajām vajadzībām iztērētās summas. Tas būtu līdzīgi kā UIN — kamēr peļņa tiek izmantota saimnieciskajā darbībā, tikmēr nodoklis nav jāmaksā. Tomēr šādam priekšlikumam ir būtisks mīnuss — tas veicinātu vēlmi slēpt personīgajām vajadzībām tērēto. Tāpēc jāatzīst — lai arī šis nebija piemērotākais laiks nodokļu palielinājumam, kopumā MUN likuma grozījumi veicinās uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kā arī samazinās nepietiekama sociālā nodrošinājuma risku daļai sabiedrības. Turklāt jācer, ka mazie uzņēmēji novērtēs šo iespēju aprēķināt un maksāt nodokļus vienkārši!

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada janvāra (469.) numurā.