0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTINedrošie debitoru parādi un uzņēmumu ienākuma nodoklis

Nedrošie debitoru parādi un uzņēmumu ienākuma nodoklis

Ina Spridzāne, sertificēta nodokļu konsultante

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk — UIN likums) 4. pantā noteikts, ka šī nodokļa bāzi veido nosacīti sadalītā peļņa, kas cita starpā ietver arī nedrošos debitoru parādus (tie parādi, kas radušies pēc 2018. gada 1. janvāra1) un kas aprēķināti saskaņā ar UIN likuma 9. pantu. Nedrošie parādi, ja tiem nav piemērojams UIN likuma 9. panta 3. daļā minētais atbrīvojums, nodokļa bāzē ir jāietver pārskata gada pēdējā taksācijas perioda (mēneša) nodokļa deklarācijā2. Ministru kabineta noteikumu Nr. 677 «Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi» 73. punktā…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Nedrošie debitoru parādi un uzņēmumu ienākuma nodoklis
Ilustrācija: © zenzen – stock.adobe.com
Ina Spridzāne
Ina Spridzāne,
sertificēta nodokļu konsultante
Foto: Aivars Siliņš

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk — UIN likums) 4. pantā noteikts, ka šī nodokļa bāzi veido nosacīti sadalītā peļņa, kas cita starpā ietver arī nedrošos debitoru parādus (tie parādi, kas radušies pēc 2018. gada 1. janvāra1) un kas aprēķināti saskaņā ar UIN likuma 9. pantu. Nedrošie parādi, ja tiem nav piemērojams UIN likuma 9. panta 3. daļā minētais atbrīvojums, nodokļa bāzē ir jāietver pārskata gada pēdējā taksācijas perioda (mēneša) nodokļa deklarācijā2. Ministru kabineta noteikumu Nr. 677 «Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi» 73. punktā noteikts, ka UIN likuma 9. panta pirmā daļa attiecināma arī uz to parādu daļu, kura pārņemta ar cesijas līgumu vai faktoringā bez regresa prasībām.

UIN bāzē jebkurā gadījumā nav jāietver zaudētā parāda PVN summa, ja par to nav samazināta valsts budžetā maksājamā PVN summa saskaņā ar PVN likuma 105. pantu.3 Citiem vārdiem sakot, UIN bāzē nav jāietver PVN, kas par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ir samaksāts budžetā, bet pircējs samaksu nav veicis un pārdevējs to kvalificējis kā zaudēto parādu, tomēr neveicot valsts budžetā samaksātā PVN korekciju Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 105. pantā noteiktajā kārtībā. 

UIN bāzē iekļauj uzkrājumus nedrošiem parādiem4, kas iekļauti kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un 36 mēnešu laikā no uzkrājuma izveidošanas dienas parāds nav atgūts vai tam šajā periodā nav piemērojams likuma 9. panta trešajā daļā minētais atbrīvojums, t.i., debitora parāds jau sākotnēji neatbilst UIN likuma 9. panta 3. daļas 1. punkta nosacījumam, piemēram, debitors ir reģistrēts tādā valstī, ar kuru Latvijai parāda rašanās brīdī nav spēkā esošas nodokļu konvencijas. Informāciju par nodokļu konvenciju statusu var atrast Finanšu ministrijas interneta mājaslapā https://fm.gov.lv/lv/sadalas/nodoklu_politika/nodoklu_konvencijas/divpusejo_konvenciju_statuss/.

No likuma redakcijas izriet, ka nodokļu maksātājam ir jāspēj grāmatvedības uzskaiti organizēt tādā veidā, lai varētu identificēt brīdi, kad tika izveidots uzkrājums katram konkrētam parādam. Atsevišķās saimnieciskās darbības nozarēs tas radīja un droši vien joprojām rada problēmas, diemžēl pušu — uzņēmēju un Finanšu ministrijas labā griba un ieguldītais darbs vismaz pagaidām nav vainagojies ar problēmas risinājumu. 

Nodokļa bāzē ir jāiekļauj arī tāds nedrošais parāds, kuram uzkrājums nav izveidots, bet norakstītais parāds iekļauts zaudējumos (izdevumos) un parādu summai nav piemērojams likuma 9. panta trešajā daļā minētais atbrīvojums, piemēram, bez uzkrājumu veidošanas un pierādāmu pasākumu parāda atgūšanai veikšanas norakstīts parāds, kas nepārsniedz 500 eiro (nepārsniedzot 0,2% no nodokļu maksātāja gada neto apgrozījuma).

UIN likuma 9. panta 3. daļā minēto atbrīvojumu piemēro, ja nodokļa maksātājs veicis visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības un ir ievērots 3. daļas 1. punkta nosacījums5 un vēl viens no citiem turpmāk minētajiem nosacījumiem: 

  1. debitors ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas likvidēta atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam;
  2. ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un komercsabiedrība — debitore — ir izslēgta no uzņēmumu reģistra vai atbilstoša reģistra citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai valstī, ar kuru Latvija noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā;
  3. ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora — fiziskās personas — un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību;
  4. debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, bet nav lielāka kā 20 eiro; 
  5. debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, ja iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2% no nodokļa maksātāja pārskata gada neto apgrozījuma, bet nav lielāka kā 500 eiro; 
  6. parāda summa nav atgūta no debitora — fiziskās personas, kura nav ar uzņēmumu saistīta persona, dzēšot tam izsniegto aizdevumu un ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā dzēstā summa saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. pantu netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli; 
  7. ja debitoram ierosināta maksātnespēja vai bankrota procedūra — parāda summa ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru un kad tiesa ir apstiprinājusi debitora — juridiskās personas, personālsabiedrības vai individuālā komersanta — maksātnespējas procedūras pabeigšanu vai debitora — fiziskās personas — bankrota procedūras pabeigšanu; Ja nodokļa maksātājs nedrošajam debitoru parādam ir tiesīgs piemērot UIN atbrīvojumu saskaņā ar šo punktu, jāatceras, ka nodokļa maksātājs ir tiesīgs veikt arī PVN korekciju par šo parādu atbilstoši PVN likuma 105. pantam. Kreditors korekciju var veikt tajā PVN taksācijas periodā, kurā tiesa pieņēmusi iepriekšminētos lēmumus, ar nosacījumu, ka kopš parāda rašanās nav pagājuši vairāk nekā trīs gadi6. Šajā gadījumā nav jāizpilda PVN likuma 105. pantā noteiktie nosacījumi par pakalpojumu vai preču piegāžu pārtraukumu vairāk nekā sešus mēnešus un pienākumu informēt debitoru par to, ka parāds tiek kvalificēts kā zaudēts.
  8. parāda summa saskaņā ar tiesas nolēmumu atbilst parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktajam proporcionālajam pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanas vai samazinājuma apmēram; 
  9. parāda summa nav atgūta no debitora, kura darbība ir apturēta, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu, un tas ir izslēgts no komercreģistra; Diemžēl PVN likuma 105. pantā nav ietverta norma, kas dotu tiesības nodokļa maksātājam šajā gadījumā veikt PVN korekciju. Kā pamatojums tam tiek minēts nodokļu maksātāju pienākums veikt savu darījumu partneru izpēti un izvairīties iesaistīties darījumos ar tādiem pircējiem, par kuru godprātību ir šaubas.
  10. debitors — fiziskā persona — ir miris.

Ja UIN ir samaksāts, bet parāds pēc tam ir daļēji vai pilnībā atgūts 

UIN likuma 9. panta 5. daļā noteikts, ka nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi par: 

  1. tādu atgūtā parāda summu, kura ir bijusi iekļauta zaudējumos (izdevumos) vai par kuru izveidots speciālais uzkrājums nedrošiem parādiem, ja šī summa ir iekļauta UIN apliekamajā bāzē kādā no iepriekšējo pārskata gadu taksācijas periodiem;
  2. tādu parāda summu vai par tādu samazinātu speciālo uzkrājumu summu, kurai piemērojams šā panta trešajā daļā noteiktais atbrīvojums, ja šī summa ir iekļauta UIN apliekamajā bāzē kādā no iepriekšējo pārskata gadu taksācijas periodiem.

Likumā nav noteikti laika ierobežojumi iepriekšminētās korekcijas veikšanai. 

Par «vecajiem» parādiem 

Kā zināms, 2018. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais UIN likums. UIN likuma Pārejas noteikumos (noteikumu 31. punkts) ir teikts, ka nodokļa maksātājs, kurš līdz 2017. gada 31. decembrim bija uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", ir tiesīgs samazināt taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi par debitora parādiem, kas radušies līdz 2017. gada 31. decembrim un sākot ar 2018. gada 1. janvāri:

  1. tiek iekļauti zaudējumos (izdevumos), ja debitora parāds atbilst šā likuma (spēkā esošā UIN likuma) 9. panta trešās daļas nosacījumiem, ievērojot UIN likuma pārejas noteikumu 10. punktu7;
  2. tiek norakstīti no uzkrājuma nedrošajiem parādiem, kas izveidots līdz 2017. gada 31. decembrim un kas, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, tiek uzskaitīts dalīti no citiem uzkrājumiem, ja debitora parāds netiek iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķina izdevumos un tas atbilst šā likuma (spēkā esošā UIN likuma) 9. panta trešās daļas nosacījumiem. 

Ar nodokli apliekamo bāzi samazina par debitora parāda summu, kas reizināta ar koeficientu 0,75 (noteikumu 32. punkts).

1 UIN likuma Pārejas noteikumu 28. punkts: «Šā likuma 4. panta otrās daļas 2. punkta «b» apakšpunkts un 9. pants ir attiecināms uz tiem debitoru parādiem, kuri grāmatvedības uzskaitē iegrāmatoti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri.» 2 UIN likuma 4. panta 5. daļa. 3 UIN likuma 9. panta 4. daļa. 4 Nepiemēro UIN likuma 9. panta 2. daļā minētajos gadījumos, piemēram, kredītiestāžu un krājaizdevumu sabiedrību izveidotajiem debitoru uzkrājumiem u.c. gadījumos. 5 Debitors ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā. 6 PVN likuma 105. panta 21 . daļa. Šā panta pirmās daļas 2. punkta nosacījums īstenojas, ja triju gadu laikā no parāda rašanās brīža: 1) ir iesniegts prasības pieteikums tiesā par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja – attiecībā uz šā panta trešajā daļā minēto gadījumu; 2) uzsākta preču vai pakalpojumu saņēmēja bankrota procedūra – attiecībā uz šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu; 3) uzsākta preču vai pakalpojumu saņēmēja maksātnespējas procedūra – attiecībā uz šā panta piektajā daļā minēto gadījumu. 7 UIN likuma Pārejas noteikumu 10. punkts. Piemērojot šo pārejas noteikumu 8., 31. un 34. punktu par nesadalīto peļņu, kura uzrādīta bilancē 2017. gada 31. decembrī, uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām to samazina šādā kārtībā: 1) par zaudējumiem, kuri radušies turpmākajos pārskata gados; 2) par aprēķinātajām dividendēm, kurām piemērots šo pārejas noteikumu 8. punkts; 3) par debitoru parādiem, kuri, piemērojot šo pārejas noteikumu 31. punkta 1. apakšpunktu, ir samazinājuši apliekamo ienākumu; 4) par aizdevumiem, kuriem piemērots šo pārejas noteikumu 34. punkts.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada maija (461.) numurā