0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSNodarbināšanas prasības Latvijā

Nodarbināšanas prasības Latvijā

Valsts Darba inspekcija apkopojusi svarīgākās prasības, kas jāņem vērā, nodarbinot darbiniekus. Ārzemnieku atļauts nodarbināt tikai tad, ja viņam ir piešķirtas tiesības uz nodarbinātību. Aizliegts nodarbināt personu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā. Darba līgums slēdzams rakstveidā divos eksemplāros, pēc tā parakstīšanas viens eksemplārs izsniedzams darbiniekam, otrs paliek darba devējam. Darba līgums slēdzams valsts valodā. Ja darbinieks ir ārzemnieks, kurš pietiekamā līmenī nepārvalda valsts valodu, darba devējam ir pienākums rakstveidā informēt darbinieku viņam saprotamā valodā par darba līguma noteikumiem. Uz noteiktu laiku noslēgtā darba līgumā norāda darba līguma beigu termiņu vai arī apstākļus, kas liecina par attiecīgā darba…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: pashminu, CC

Valsts Darba inspekcija apkopojusi svarīgākās prasības, kas jāņem vērā, nodarbinot darbiniekus.

Ārzemnieku atļauts nodarbināt tikai tad, ja viņam ir piešķirtas tiesības uz nodarbinātību.

Aizliegts nodarbināt personu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā.

Darba līgums slēdzams rakstveidā divos eksemplāros, pēc tā parakstīšanas viens eksemplārs izsniedzams darbiniekam, otrs paliek darba devējam. Darba līgums slēdzams valsts valodā. Ja darbinieks ir ārzemnieks, kurš pietiekamā līmenī nepārvalda valsts valodu, darba devējam ir pienākums rakstveidā informēt darbinieku viņam saprotamā valodā par darba līguma noteikumiem.

Uz noteiktu laiku noslēgtā darba līgumā norāda darba līguma beigu termiņu vai arī apstākļus, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu.

Darba līgumā var noteikt pārbaudes laiku līdz 3 mēnešiem. Ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku līdz 6 mēnešiem, pārbaudes laiks - 1 mēnesis, bet, ja līgums noslēgts uz laiku līdz vienam gadam, - līdz 2 mēnešiem. Vienlaikus jāuzsver, ka darba koplīgumos, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, var būt norādīts citāds pārbaudes laika ilgums, tomēr darba līgumam uz noteiktu laiku līdz vienam gadam tas nevar būt ilgāks par 3 mēnešiem.

Ja ārzemnieks vēlas saņemt vīzu un tiesības uz nodarbinātību, kā arī uzturēšanās atļauju, nepieciešamajam finanšu līdzekļu apjomam, jeb darba algai, ko izmaksā darba devējs, pagaidām vēl ir jābūt ne mazāk par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā (šo noteikumu plānots drīzumā mainīt, vidējās algas valstī vietā nosakot vidējo algu nozarē). Ja ārzemnieks saņem vīzu vai uzturēšanās atļauju kā sezonas darbinieks lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivkopības nozarē, finanšu līdzekļu apjomam ir jābūt ne mazāk par strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu ārzemnieka paredzamajā nodarbinātības nozarē (no 2023.gada 1.aprīļa - augkopībā un lopkopībā, medniecībā un saistītās palīgdarbībās – 1110 eiro bruto alga, mežsaimniecībā un mežizstrādē – 1484 euro, zivsaimniecībā – 1301 eiro bruto alga).

Darba samaksa izmaksājama ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī. Darba samaksa izmaksājama skaidrā vai bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu uz bankas kontu, ja darbinieks un darba devējs par to ir vienojušies.

Normālais darba laiks - 8 stundas dienā, 40 stundas nedēļā. Var noteikt piecu vai sešu dienu darba nedēļu. Arī sešu dienu darba nedēļas normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā. Var vienoties par nepilnu darba laiku. Ja ir nolīgts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, darba līgumā jānorāda, ka darba grafiks ir mainīgs, kā arī jāietver informāciju par garantēto apmaksāto darba laiku mēneša ietvarā, kā arī informāciju, kādā laikā darbinieks var veikt darbu vai viņam būtu pienākums veikt darbu, un informāciju par minimālo paziņošanas laiku pirms darba uzsākšanas vai tā atsaukuma.

Darba devējs var noteikt summētā darba laika organizāciju vai maiņu darbu. Abos gadījumos darbs tiek organizēts ar darba/maiņu grafiku, ar ko jāiepazīstina darbinieks. Summētā darba laika organizācijas gadījumā darba devējs var nodarbināt vairāk nekā 8 stundas dienā un vairāk nekā 40 stundas nedēļā (pieļaujamas 56 stundas nedēļā). Summētā darba laika gadījumā ir svarīgs pārskata periods. Pārskata periodu var noteikt no mēneša līdz trīs mēnešiem, bet darba koplīgumā – līdz 12 mēnešiem. Būvniecības nozarē pārskata periods ir 6 vai 12 mēneši. Virsstundu darbs tiek noteikts pārskata perioda beigās.

Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā - pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma. Pārtraukuma ilgums nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Ja pārtraukumu atpūtai nav iespējams piešķirt visu uzreiz, pieļaujama tā sadalīšana daļās, kas nedrīkst būt īsākas par 15 minūtēm katra.

Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Darbinieks var prasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus.

Jums arī varētu interesēt...