0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTINodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības dalībvalstu vidējo līmeni

Nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības dalībvalstu vidējo līmeni

Ekonomikas pārliecinošā virzība ir ļāvusi mazināt bezdarbu arī pērnā gada 4. ceturksnī, kad tā līmenis kritās par 0.4 procentpunktiem līdz 8.1%. Ekonomikas izaugsmes temps ļauj prognozēt tālāku situācijas darba tirgū uzlabošanos, norāda Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts. Atrast vai nomainīt darbu kļūs vieglāk un ātrāk. Lielākas iespējas būs reģiona centros un pilsētās, īpaši Rīgā un Pierīgā. Reģionos iespēju būs mazāk, kaut pieprasījums pēc darbiniekiem būs vērojams arī tur. Taču tas, vai būs interesenti, noteiks atalgojums, sadzīves apstākļi. To trūkums būs viens no mudinājumiem iedzīvotājiem turpināt migrēt uz pilsētām, gan mainīt nodarbošanos. Līdz ar to pārskatāmā nākotnē situācija darba tirgū…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Ekonomikas pārliecinošā virzība ir ļāvusi mazināt bezdarbu arī pērnā gada 4. ceturksnī, kad tā līmenis kritās par 0.4 procentpunktiem līdz 8.1%. Ekonomikas izaugsmes temps ļauj prognozēt tālāku situācijas darba tirgū uzlabošanos, norāda Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts.

Atrast vai nomainīt darbu kļūs vieglāk un ātrāk. Lielākas iespējas būs reģiona centros un pilsētās, īpaši Rīgā un Pierīgā. Reģionos iespēju būs mazāk, kaut pieprasījums pēc darbiniekiem būs vērojams arī tur. Taču tas, vai būs interesenti, noteiks atalgojums, sadzīves apstākļi. To trūkums būs viens no mudinājumiem iedzīvotājiem turpināt migrēt uz pilsētām, gan mainīt nodarbošanos.

Līdz ar to pārskatāmā nākotnē situācija darba tirgū būs arvien pretrunīgāka.

Darbu turpinās meklēt pietiekami liels iedzīvotāju skaits - 2017. gada beigās to darīja 85.4 tūkstoši iedzīvotāju. Tas ir resurss ar ko jāstrādā, lai risinātu trūkstošā darbaspēka jautājumu. Tāpat ir jādomā par stimuliem, kas liktu darba tirgū iesaistīties arī ekonomiski neaktīviem iedzīvotājiem - 4. ceturksnī šādu iedzīvotāju skaits bija 434 tūkstoši. To skaits gada laikā ir samazinājies par 18.6 tūkstošiem, kas arī raksturo darba tirgus piedāvāto iespēju pieaugumu. Protams, jārēķinās, ka tas ir sarežģīts uzdevums, tomēr šīs resursa iespējas ir nopietni jāizvērtē un jārod nepieciešamie instrumenti.

Ņemot vērā, ka izaugsme ir sabalansēta, pieprasījums pēc darbiniekiem būs vērojams no praktiski visām nozarēm. Īpaši izteikts pieprasījums būs no būvniecības, tirdzniecības, transporta un pakalpojuma nozarēm. Neiztrūkstošs aicinājums strādāt būs vērojams no informācijas tehnoloģiju sfēras. Tajā pašā laikā uzņēmumi turpinās investīcijas darbības efektivitātes celšanā, kas nozīmē arī pastāvīgu darbinieku optimizēšanu. Par spīti uzlabojumiem, iedzīvotāju aizbraukšana turpināsies, kas sašaurinās jau tā rūkošās darba devēju iespējas. Darbinieku trūkums arvien vairāk veidosies par šķērsli izaugsmei.

Lai arī bezdarbnieku rindu retināšanās notiks straujāk nekā pērn, vidējais bezdarba līmenis paliks salīdzinoši augsts. Latvijā bezdarba līmenis ir augstākais Baltijā. Igaunijā bezdarba līmenis bija 5.3%, Lietuvā 6.7%. Latvija šādu līmeni varētu sasniegt vien 2020. gadā. Šā gada beigās tas varētu nokristies līdz 7%.

Kā rāda Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati, 2017. gadā Latvijā bija nodarbināti 894,8 tūkstoši jeb 62,9 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Lielākais nodarbināto skaita pieaugums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā.

Kopš 2012. gada 4. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2017. gada 3. ceturksnī ES - 60,2 %). 2017. gada 4. ceturksnī tas par 0,2 procentpunktiem pārsniedza nodarbinātības līmeni Lietuvā (63,5 %), bet bija zemāks nekā Igaunijā (68,4 %).

2017. gadā pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,3 stundas, kas ir par 0,1 stundu mazāk nekā 2016. gadā.

Darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450,00 eiro mēnesī, samazinājies līdz 39,2 % (kritums par 4,9 procentpunktiem). 149,4 tūkstoši jeb 19,1 % darbinieku saņēma minimālo algu¹ vai mazāk, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2016. gadā. 2017. gada 4. ceturksnī 136,4 tūkstoši jeb 17,4 % darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk, .

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija no 450,01 līdz 700,00 eiro, palielinājās par 1,7 procentpunktiem (2017. gadā - 32,4 %). Darbinieku īpatsvars ar darba samaksu no 700,01 līdz 1400,00 eiro pieauga par 2,6 procentpunktiem (2017. gadā - 20,2 %), savukārt darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa bija virs 1400 eiro, palielinājās par 0,7 procentpunktiem (2017. gadā - 3,4 %).

2017. gadā 2,7 % darbinieku atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 2,1 % - darba samaksas lielumu nenorādīja.

Darbinieku sadalījums pēc mēneša neto darba samaksas lieluma pamatdarbā (procentos)
2016. gads 2017. gads
Darbinieki 100,0 100,0
līdz 450,00 EUR 44,1 39,2
darbinieki, kuri saņēma minimālo darba algu¹ vai mazāk 20,7 19,1
450,01–700,00 EUR 30,7 32,4
700,01–1400,00 EUR 17,6 20,2
1400,01 EUR un vairāk 2,7 3,4
netika aprēķināta vai izmaksāta 3,1 2,7
netika norādīta 1,8 2,1