0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTINodokļi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākumiem

Nodokļi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākumiem

Valsts ieņēmumu dienesta informācija

Fiziskajai personai, kas plāno izīrēt vai iznomāt dzīvokli, vispirms ir jāizvēlas viens no iespējamiem nodokļu režīmiem: nodokļi no saimnieciskās darbības ienākuma vispārējā kārtībā; paziņotā saimnieciskā darbība; mikrouzņēmumu nodoklis. Izvēloties vienu no nodokļu režīmiem, pēc veiksmīgas identificēšanās ar Jūsu internetbankas datiem nokļūsiet Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Reģistrē saimniecisko darbību VID:  reģistrējas VID pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas;  aizpilda EDS nodokļu maksātāja reģistrācijas veidlapu. Paziņo VID par saimnieciskās darbības nereģistrēšanu: informē VID piecu darba dienu laikā no īres līguma noslēgšanas brīža; aizpilda EDS nodokļu maksātāja reģistrācijas veidlapu un pievieno īres, nomas līguma kopiju.…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Nodokļi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākumiem
Foto: © ARMMY PICCA – stock.adobe.com

Fiziskajai personai, kas plāno izīrēt vai iznomāt dzīvokli, vispirms ir jāizvēlas viens no iespējamiem nodokļu režīmiem:

  • nodokļi no saimnieciskās darbības ienākuma vispārējā kārtībā;

  • paziņotā saimnieciskā darbība;

  • mikrouzņēmumu nodoklis.

Izvēloties vienu no nodokļu režīmiem, pēc veiksmīgas identificēšanās ar Jūsu internetbankas datiem nokļūsiet Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).

Reģistrē saimniecisko darbību VID: 

  • reģistrējas VID pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas; 
  • aizpilda EDS nodokļu maksātāja reģistrācijas veidlapu.

Paziņo VID par saimnieciskās darbības nereģistrēšanu:

  • informē VID piecu darba dienu laikā no īres līguma noslēgšanas brīža;
  • aizpilda EDS nodokļu maksātāja reģistrācijas veidlapu un pievieno īres, nomas līguma kopiju.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs:

  • reģistrējas VID pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, vienlaikus ar reģistrācijas iesniegumu izvēlas maksāt mikrouzņēmumu nodokļi vai, ja maina nodokļa maksāšanas režīmu, izvēloties maksāt mikrouzņēmumu nodokļi, sniedz pieteikumu VID līdz iepriekšējā gada 15. decembrim;
  • aizpilda EDS nodokļu maksātāja reģistrācijas veidlapu, atzīmējot, ka maksās mikrouzņēmumu nodokli.

Grāmatvedības kārtošana

Dzīvokļa izīrētāja vai iznomātāja pienākums ir kārtot grāmatvedības uzskaiti. Grāmatvedības uzskaiti kārto vienkāršā ieraksta sistēmā:

  • ieņēmumus uzskaita pēc kases principa — ieņēmumus tad, kad tie ir saņemti, bet izdevumus — tad, kad tie ir izdarīti;
  • saimnieciskās darbības ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus ieraksta iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja žurnālā.

Grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā nosaka Ministru kabineta 2022. gada 31. maija noteikumi Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā». Saimnieciskās darbības ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus reģistrē (ieraksta) saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā.

Dzīvokļa izīrētājs var kārtot grāmatvedības uzskaiti divkāršā ieraksta sistēmā:

  • saimnieciskos darījumus grāmatvedības reģistros atspoguļo pēc uzkrāšanas principa — darījumus un notikumus norāda periodā, kad tie notiek, neatkarīgi no tā, kad tiek veikti norēķini;
  • sagatavo bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu.

Grāmatvedības kārtošanu divkāršā ieraksta sistēmā nosaka Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumi Nr. 145 «Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu».

Ienākuma nodokļa aprēķināšana un maksāšana

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības aprēķina kā saimnieciskās darbības ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību.

Ieņēmumi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas, kas jāuzskaita saimnieciskās darbības veicēja grāmatvedībā:

  • īres vai nomas maksa;
  • īrnieka vai nomnieka veiktie nodokļu maksājumi, kas saistīti ar izīrēto vai iznomāto dzīvokļa īpašumu;
  • īrnieka vai nomnieka veiktā nomas maksa par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes;
  • īrnieka vai nomnieka veiktie maksājumi dzīvokļa īpašniekam par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu (piemēram, apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu);
  • īrnieka vai nomnieka veiktie maksājumi dzīvokļa īpašniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu;
  • citi ieņēmumi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas.

Ieņēmumi, kas nav attiecināmi uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu:

  • dzīvokļa īrnieka vai nomnieka veiktie apsaimniekošanas un komunālie maksājumi komunālo pakalpojumu sniedzējiem (ieņēmumos neuzrāda);
  • dzīvokļa īrnieka vai nomnieka veiktie apsaimniekošanas un komunālie maksājumi dzīvokļa īpašniekam, kurus dzīvokļa īpašnieks pilnā apmērā pārskaita pakalpojumu sniedzējiem (starpniecības maksājumi).

Par dzīvokļa īpašnieka ieņēmumiem uzskata īrnieka (nomnieka) veiktos nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus neatkarīgi no tā, vai šos maksājumus veic dzīvokļa īpašniekam, pašvaldībai vai namu apsaimniekotājam.

Izdevumi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas, kas jāuzskaita saimnieciskās darbības veicēja grāmatvedībā:

  • dzīvokļa izīrētāja vai iznomātāja (dzīvokļa īpašnieka) veiktie maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu;
  • dzīvokļa izīrētāja vai iznomātāja (dzīvokļa īpašnieka) veiktie nodokļu maksājumi, kas saistīti ar izīrēto vai iznomāto dzīvokļa īpašumu;
  • dzīvokļa izīrētāja vai iznomātāja (dzīvokļa īpašnieka) veiktā nomas maksa par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes;
  • dzīvokļa izīrētāja vai iznomātāja (dzīvokļa īpašnieka) veiktie maksājumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu (piemēram, apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu).

Dzīvokļa izīrētāja vai iznomātāja (dzīvokļa īpašnieka) veiktie maksājumi par pakalpojumiem (starpniecības maksājumi), kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu (piemēram, apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu), ir izdevumi, kas nav attiecināmi uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu.

Dzīvokļa un citu pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina saskaņā ar likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 11.5 pantu un Ministru kabineta noteikumos paredzēto kārtību. Dzīvokļa izīrētājam vai iznomātājam pamatlīdzeklis ir nekustamas vai kustamas mantas vienības, kuras paredzētas izīrēšanai vai iznomāšanai un kuru derīgās lietošanas laiks ir ilgāks par gadu un sākotnējā vērtība lielāka par 1000 eiro.

Lai aprēķinātu nolietojumu pamatlīdzekļiem, kas iegādāti līdz 2017. gada 31. decembrim, var izvēlēties vienu no šīm aprēķina metodēm, kuru nebūs tiesību turpmāk mainīt:

  1. pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķinā piemēro nolietojuma likmi divkāršā apmērā, t.i., aprēķinot dzīvokļa nolietojumu, piemēro nolietojuma likmi 10% (pamatlikmi 5% x 2), pārējiem pamatlīdzekļiem, piemēram, mēbelēm, piemēro nolietojuma likmi 40% (pamatlikmi 20% x 2);
  2. pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķinā nepiemēro nolietojuma likmei noteikto divkāršo apmēru un koeficientu, t.i., aprēķinot dzīvokļa nolietojumu, piemēro nolietojuma likmi 5%, pārējiem pamatlīdzekļiem, piemēram, mēbelēm, piemēro nolietojuma likmi 20%.

Lai attiecībā uz pamatlīdzekļiem, kas iegādāti kopš 2018. gada 1. janvāra, aprēķinātu saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu, pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanai izmanto vienu no šīm metodēm, kuru būs tiesības mainīt ne biežāk kā vienu reizi 10 gados:

  1. pamatlīdzekļu nolietojumu taksācijas periodā nosaka procentos, t.i., aprēķinot dzīvokļa nolietojumu, piemēro nolietojuma likmi 5%, pārējiem pamatlīdzekļiem, piemēram, mēbelēm, piemēro nolietojuma likmi 20%;
  2. pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku nosaka gados, t.i., dzīvokļa lietošanas laiks ir 35 gadi, pārējo pamatlīdzekļu lietošanas laiks — 5 gadi.

Ja saimniecisko darbību veic visu gadu, pamatlīdzekļa nolietojumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām aprēķina par visu gadu neatkarīgi no pamatlīdzekļa iegādes vai izveidošanas datuma.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma:

  • 20 procenti — gada ienākumam līdz 20 004 eiro;
  • 23 procenti — gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 78 100 eiro;
  • 31 procents — gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 78 100 eiro.

Fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ienākumiem vispārējā kārtībā, iesniedz VID gada ienākumu deklarāciju taksācijas gadam sekojošā gadā no 1. marta līdz 1. jūlijam vai, ja ienākumi pārsniedz 78 100 eiro, — no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam.

Gada ienākumu deklarācijas veidlapa un tās aizpildīšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 «Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību».

Avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma par 2023. taksācijas gadu veic šādos termiņos:

1) ja pirmstaksācijas gada ienākumi nepārsniedz 78 100 eiro (obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru), maksājumu patstāvīgi veic vienotajā nodokļu kontā:

  • ne vēlāk kā 23. martā,
  • ne vēlāk kā 23. jūnijā,
  • ne vēlāk kā 23. augustā,
  • ne vēlāk kā 23. novembrī;

2) ja pirmstaksācijas gada ienākumi pārsniedz 78 100 eiro (obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru), tad maksājumu patstāvīgi veic vienotajā nodokļu kontā:

  • ne vēlāk kā 23. martā,
  • ne vēlāk kā 23. jūlijā,
  • ne vēlāk kā 23. septembrī,
  • ne vēlāk kā 23. novembrī.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas dzīvokļa izīrētājs vai iznomātājs, kas VID ir reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, veic kā pašnodarbināta persona.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veic, ja ienākums mēnesī sasniedz Ministru kabineta noteikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru (Latvijā noteikto minimālo algu — 2023. gadā 620 eiro). Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veic no brīvi izraudzītas summas, bet ne mazāk kā no 620 eiro.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas neveic, ja dzīvokļa:

  • izīrētājs vai iznomātājs ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju;
  • izīrētājam vai iznomātājam ir piešķirta valsts vecuma pensija (tostarp priekšlaicīgi);
  • izīrētājs vai iznomātājs ir I vai II grupas invalīds;
  • izīrētājam vai iznomātājam pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā.

Pašnodarbinātā persona iesniedz VID pašnodarbinātā ziņojumu reizi ceturksnī — līdz 17. aprīlim, 17. jūlijam, 17. oktobrim un 17. janvārim — par iepriekšējo kalendāra ceturksni un tikai par to pārskata ceturksni, par kuru veic obligātās iemaksas (arī tad, ja obligātās iemaksas veic par vienu vai diviem pārskata ceturkšņa mēnešiem).

Pašnodarbinātā persona valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par ceturksni maksā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 23. datumam, t.i., par 1. ceturksni — līdz 23. aprīlim, par 2. ceturksni — līdz 23. jūlijam, par 3. ceturksni — līdz 23. oktobrim un par 4. ceturksni — līdz nākamā gada 23. janvārim.

Ziņojuma par veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām veidlapa noteikta Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli» 4. pielikumā. Uz pašnodarbināto personu papildus attiecas arī minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kuras aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir maksājums, ko par katru personu veic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Minimālais iemaksu objekts ceturksnī ir 1860 eiro vai 620 eiro mēnesī.

Dzīvokļa izīrētājs vai iznomātājs, kas ir izmantojis tiesības nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējs, no ienākuma, kas gūts izīrēšanas vai iznomāšanas rezultātā, neveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Ja fiziskā persona, iznomājot dzīvojamo platību, saskaņā ar likumu «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» nav reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, tai saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma prasībām ir jāuzskaita sniegto nomas pakalpojumu vērtība. Ja minēto pakalpojumu vērtība jebkuru 12 mēnešu laikā pārsniedz 40 000 eiro, fiziskajai personai ir jāreģistrējas VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

Juridiskajai personai vai fiziskajai personai, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, pārskaitot nomas maksu fiziskajai personai — pievienotās vērtības nodokļa maksātājai, kas VID ir paziņojusi par nereģistrētu saimniecisko darbību, — ir jāietur un jāpārskaita budžetā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no visas nomas maksas (t.sk. pievienotās vērtības nodokļa summas).

Mikrouzņēmumu nodoklis

Persona, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja, ierakstiem izmanto mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja žurnālu.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs piemēro šādas mikrouzņēmumu nodokļa likmes:

  • apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā — 25 procentus;
  • apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, — 40 procentus.

Maksājot mikrouzņēmumu nodokli, uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām attiecina 80% no mikrouzņēmumu nodokļa, tādējādi tās ir mazākas nekā tad, ja tiktu veiktas vispārējā kārtībā kā pašnodarbinātai personai, piemērojot 26,59% likmi valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektam. Tas ietekmē valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēru.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs nav tiesīgs piemērot diferencēto neapliekamo minimumu, atvieglojumus, attaisnotos izdevumus par izglītību un saņemtajiem ārstnieciskajiem pakalpojumiem, kā arī veiktos maksājumus privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumus par periodu, kad tas maksā mikrouzņēmumu nodokli.

Mikrouzņēmumu nodokli maksā četras reizes gadā līdz ceturksnim sekojošā mēneša divdesmit trešajam datumam, t.i., līdz 23. aprīlim, 23. jūlijam, 23. oktobrim un 23. janvārim. Līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam, t.i., līdz 15. aprīlim, 15. jūlijam, 15. oktobrim un 15. janvārim, iesniedz mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju.

Pievienotās vērtības nodoklis

Pakalpojuma sniegšana par atlīdzību, veicot saimniecisko darbību, ir darījums, kam piemērojamas Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas. Izīrējot vai iznomājot dzīvokli (dzīvojamo telpu) par atlīdzību, tiek veikta saimnieciskā darbība Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē. Atbilstoši darījuma ekonomiskajai būtībai sniegtais pakalpojums ir apliekams ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk — PVN) vai arī Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajā kārtībā PVN tam netiek piemērots kā ar PVN neapliekamam darījumam.

Sniegtajā pakalpojuma vērtībā ietilpst visas izmaksas, kā arī visi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šā pakalpojuma sniegšanu maksājamie nodokļi (tostarp arī pašvaldības noteiktā nekustamā īpašuma nodokļa summa), nodevas un citi obligātie maksājumi, izņemot PVN.

PVN piemērošana sniegtajiem pakalpojumiem ir atkarīga no darījuma veida — īres vai nomas. Ja dzīvoklis ir iznomāts un tā īpašnieks ir reģistrēts PVN maksātājs, tad nomas maksai ir jāpiemēro PVN standartlikme 21% apmērā.

Ja dzīvoklis ir izīrēts īrniekam — fiziskai personai, kura dzīvojamās telpas un palīgtelpas izmanto tikai kā dzīvojamo platību, tad šāds darījums ir atbrīvots no PVN kā ar PVN neapliekams darījums un noteiktajai īres maksai PVN nepiemēro.

Tā kā īres maksai PVN netiek piemērots kā ar PVN neapliekamam darījumam, dzīvokļa īpašniekam nav jāreģistrējas kā PVN maksātājam arī gadījumā, ja, veicot šos darījumus, ir pārsniegts Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktais PVN apliekamo darījumu reģistrācijas slieksnis, proti, 40 000 eiro.

Dzīvokļa iznomāšana ir pakalpojums, par kuru jāaprēķina un jāmaksā PVN, ja dzīvokļa īpašnieks ir reģistrēts PVN maksātājs vai tā ir persona (piemēram, nerezidents), kurai pirms nomas pakalpojuma sniegšanas Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajā kārtībā ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā.

Personai, kas iznomā dzīvokli, jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā, ja tās veikto ar PVN apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 40 000 eiro. Dzīvokļa īpašnieks var izvēlēties reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā arī pirms noteiktā reģistrācijas sliekšņa sasniegšanas.

Ja dzīvokļa īpašniekam ir pārsniegts Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktais reģistrācijas slieksnis, proti, 40 000 eiro, tam ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā ne vēlāk kā līdz tā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko mēnesim, kurā minētais reģistrācijas slieksnis ir pārsniegts.

Lai reģistrētos VID PVN maksātāju reģistrā, dzīvokļa īpašniekam jāiesniedz VID reģistrācijas iesniegums. Iesniegumu var iesniegt arī elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

Sagatavots saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta metodisko materiālu

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada aprīļa (496.) numurā.