0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTINoteikts aizliegums kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu

Noteikts aizliegums kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu

Laila Kelmere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente

Ārkārtējā situācija valstī rada noteiktus finansiālos sarežģījumus komersantiem —  jāsamazina saimnieciskās darbības apjoms vai tas uz laiku jāaptur vispār, kavējas rēķinu apmaksas, jo trūkst finanšu resursu, lai veiktu norēķinus. Uzņēmums ir gan kā parādnieks, gan kā kreditors. Lielāks satraukums veidojas kreditoriem par to, vai saņems samaksu par pārdotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, un šādās situācijās tiek apsvērti dažādi parādu piedziņas veidi. Galējā variantā kreditors var izšķirties par iespēju ierosināt parādniekam maksātnespējas procesu.  Praksē ir bijušas situācijas,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Noteikts aizliegums kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu
Ilustrācija: © Hanna – abobe.stock.com
Laila Kelmere
Laila Kelmere,
Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente
Foto: Aivars Siliņš

Ārkārtējā situācija valstī rada noteiktus finansiālos sarežģījumus komersantiem —  jāsamazina saimnieciskās darbības apjoms vai tas uz laiku jāaptur vispār, kavējas rēķinu apmaksas, jo trūkst finanšu resursu, lai veiktu norēķinus. Uzņēmums ir gan kā parādnieks, gan kā kreditors. Lielāks satraukums veidojas kreditoriem par to, vai saņems samaksu par pārdotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, un šādās situācijās tiek apsvērti dažādi parādu piedziņas veidi. Galējā variantā kreditors var izšķirties par iespēju ierosināt parādniekam maksātnespējas procesu. 

Praksē ir bijušas situācijas, kad ļaunprātīgi tiek izmantots maksātnespējas process, un, lai saudzētu uzņēmējdarbības vidi un nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, bija nepieciešams paredzēt ierobežojumu kreditoru, tostarp darbinieku tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību pat ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.

Lai šādu aizsardzību komersantiem uz noteiktu laiku nodrošinātu, likumdevējs likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību" iekļāva pantu, kas nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

Būtiski arī uzsvērt, ka maksātnespējas process pēc būtības nav parādu piedziņas līdzeklis, kā arī darbinieka tiesības saņemt samaksu no darba devēja netiek ierobežotas, piemēram, darbinieks saglabā tiesības vērsties tiesā pret darba devēju par saistību izpildi. 

Tā kā maksātnespējas process ir kolektīvā procedūra, lai t.sk. nodrošinātu kreditoru interešu aizsardzību, īpaši uzsverams, ka paša parādnieka tiesību un pienākumu apjomu minētais ierobežojums neietekmē, proti, parādnieks saglabā tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, kā arī uz viņu pilnā mērā attiecināms pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv Maksātnespējas likumā noteiktās pazīmes. 

Aizliegums uz laiku kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu

Līdz 2020. gada 1. septembrim kreditors nevar ierosināt parādnieka maksātnespēju, ja pastāv kāda no šādām pazīmēm:

  1. piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
  2. parādnieks — sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība — nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 4268 eiro un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pastā komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu;
  3. parādnieks — cits juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekts, piemēram, personālsabiedrība, individuālais komersants, ārvalstī reģistrēta persona, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā — nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 2134 eiro un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pastā komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu;
  4. parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena.

Ierobežojumam paredzēts konkrēts termiņš, pēc kura būtu prognozējams, ka paredzētais kreditoru, tostarp darbinieku tiesību ierobežojums zaudētu aktualitāti.

Parādnieks saglabā tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu — tātad, ja uzņēmējs saprot, ka viņam nav un nebūs līdzekļu, lai norēķinātos ar visiem kreditoriem, kā arī ir nopietni pierādījumi, ka saimniecisko darbību neizdosies pilnā mērā atjaunot vai atjaunot tādā apmērā, lai norēķinātos ar visiem kreditoriem, tad uzņēmējam ir vairāki pieejamie instrumenti, kā korekti sakārtot šo situāciju:

  1. turpināt cīnīties par uzņēmuma saglabāšanu un ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu vai
  2. ierosināt maksātnespējas procesu un, izmantojot maksātnespējas procesa instrumentus, izbeigt uzņēmuma darbību.

Grāmatveža iesaiste būs nepieciešama jebkurā no iepriekš minētajiem procesiem.

Tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks.

Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi.

Šajā laikā uzņēmumos var veidoties nedrošie debitoru parādi, un mazs atgādinājums, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir noteikts, ka uzņēmumam nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (turpmāk — UIN), ja tas ir veicis visas nepieciešamās darbības, lai atgūtu parādu no debitora, tai skaitā ja parāda summa ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi debitora — juridiskās personas, personālsabiedrības vai individuālā komersanta — maksātnespējas procedūras pabeigšanu.

Līdz ar to uzņēmums kā kreditors var sagatavot un administratoram iesniegt kreditora prasījumu un tādējādi nākotnē neveidot iespējamo UIN maksājumu.

Kreditora prasījuma sagatavošana nav sarežģīta, un to tālāk aprakstīšu, bet svarīgi ir uzspēt laikus iesniegt kreditora prasījumu maksātnespējas administratoram Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā.

Kreditora prasījuma pieteikšanas termiņš

Pēc tam kad ir pasludināts uzņēmuma maksātnespējas process un par to ir izdarīts ieraksts maksātnespējas reģistrā, kreditori var pieteikt savus prasījumus par nesamaksātiem rēķiniem administratoram šādos termiņos:

  1. viena mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par konkrētā uzņēmuma maksātnespējas procesa pasludināšanu, vai
  2. termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par konkrētā uzņēmuma maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns.

Ja šie abi termiņi tiek nokavēti, tad iestājas noilgums un kreditors zaudē savas prasījuma tiesības pret parādnieku (debitoru). Ja iesniegsit kreditoru prasījumu pēc termiņa, saņemsit atbildi no maksātnespējas procesa administratora, ka ir iestājies noilgums un kreditora prasījums netiek pieņemts.

Kad kreditora prasījums ir iesniegts administratoram, tad ik pa laikam saņemsit informāciju par to, kas notiek šī uzņēmuma maksātnespējas procesā. Ja prasījums ir iesniegts viena mēneša laikā, tad kreditoram piešķir balsstiesības un atkarībā no to lieluma ir iespēja aktīvāk piedalīties maksātnespējas procesā. Ja prasījums iesniegts pēc šī termiņa un ir iekļauts kreditoru prasījumu reģistrā, tad kreditoram netiek piešķirtas balsstiesības, attiecīgi — nav iespēja balsot vai apstiprināt/noraidīt kādus lēmumus konkrētajā maksātnespējas procesā.

Kreditora prasījums pret parādnieku (debitoru)

Kreditora prasījums ir jānosūta attiecīgā parādnieka maksātnespējas procesa administratoram. Šī informācija ir publiski pieejama maksātnespējas reģistrā. Šajā reģistrā norāda informāciju par uzņēmumu, kuram pasludināts maksātnespējas process, un informāciju par administratoru, tai skaitā administratora prakses vietas adresi vai elektroniskā pasta adresi, uz kuru jānosūta kreditora prasījuma pieteikums.

Noformējot kreditora prasījumu, jāievēro dokumenta noformēšanas pamatprasības, piemēram, jānorāda visi nepieciešamie rekvizīti, un tas ir jāparaksta, lai tam būtu juridisks spēks. Droši var izmantot uzņēmumā izveidotu veidlapu. Piemēram, dokumenta sākumu varētu veidot šādu:

Kreditora prasījuma piemērs

Maksātnespējas likums nosaka kreditora prasījuma saturu — kreditors savā iesniegumā norāda:

  1. prasījuma pamatojumu;
  2. prasījuma veidu;
  3. prasījuma apmēru, atsevišķi minot galvenā prasījuma apmēru un blakusprasījumu apmēru;
  4. prasījuma rašanās laiku;
  5. vai kreditors ir atzīstams par ieinteresēto personu Maksātnespējas likuma 72. panta izpratnē;
  6. vai kreditors atzīstams par tādu kreditoru, kura prasījuma tiesības ir atkarīgas no nosacījuma iestāšanās, kā arī prasījuma apmēru un datumu (ja tāds ir zināms), līdz kuram nosacījumam jāiestājas;
  7. kontaktinformāciju, tai skaitā elektroniskā pasta adresi;
  8. bankas konta numuru (kreditora norēķinu kontu kredītiestādē);
  9. nodrošinātais kreditors papildus iepriekš minētajam norāda apmēru, kādā prasījums ir nodrošināts. Turklāt, ja prasījuma tiesības pret parādnieku ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka mantu, piesakot kreditora prasījumu, jānorāda par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas vērtība maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

Prasījuma pamatojums

Prasījuma pamatojumā norāda informāciju, kas bija sadarbības pamatā. Piemēram, var norādīt, ka kreditors sniedzis pakalpojumus vai pārdevis preces saskaņā ar noslēgto līgumu vai bez līguma, par ko ir izrakstīti un piestādīti rēķini, bet debitors uz maksātnespējas pasludināšanas brīdi tos nav apmaksājis. Pamatojumā jānorāda līguma numurs un datums, ja līgums ir noslēgts, konkrētu rēķinu numuri, to izrakstīšanas datumi, kā arī nesamaksātās summas apmērs eiro. 

Prasījuma veids

Kreditora prasījums var būt nodrošināts vai nenodrošināts. Tradicionālie preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas darījumi visbiežāk ir nenodrošināti prasījumi. 

Nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības pret debitoru ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka mantu. Piemēram, kredītiestādes, izsniedzot aizdevumu, mēdz prasīt nodrošinājumu, tad kredīta ņēmējs par labu bankai ieķīlā uzņēmumam piederošu nekustamo vai kustamo īpašumu.

Prasījuma apmērs

Norāda kopējo prasījuma summu eiro, un atsevišķi ir jānorāda pamatprasījuma summa un blakusprasījuma summa. Pamatprasījums jeb galvenais prasījums ir kopsumma, cik debitors nav samaksājis par iegādātām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem. Blakusprasījums, piemēram, līgumsods par samaksas kavējumu vai nokavējuma nauda. Ja kreditora prasījums būs iesniegts viena mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par konkrētā uzņēmuma maksātnespējas procesa pasludināšanu, tad pamatprasījuma apmērā tiek piešķirtas balsstiesības. Piemēram, ja pamatprasījums ir 325,78 eiro, tad balsstiesības būs 325.

Prasījuma rašanās laiks

Prasījuma tiesība jau rodas brīdī, kad ir izrakstīts rēķins un otra puse to ir akceptējusi, bet maksātnespējas procesā ar prasījuma rašanās laiku saprot arī brīdi, kad uzņēmumam ir pasludināts maksātnespējas process. Līdz ar to kā prasījuma rašanās laiku var norādīt šo datumu. Piemēram, 2020. gada 8. aprīlī parādnieka pamatparāds kreditoram ir 139,65 eiro, kas sastāv no pamatprasījuma, un blakusprasījumu nav.

Apliecinājums par ieinteresēto personu

Lielākā daļa kreditoru šajā sadaļā ieraksta apliecinājumu, ka tie nav atzīstami par parādnieka (debitora) ieinteresēto personu Maksātnespējas likuma 72. panta izpratnē. 

Ieinteresētā personas attiecība pret parādnieku (debitoru) ir:

  1. parādnieka dalībnieki (akcionāri) vai personālsabiedrības biedri, pārvaldes institūciju locekļi;
  2. prokūrists un komercpilnvarnieks;
  3. persona, kura sastāv ar parādnieka dibinātāju, dalībnieku (akcionāru) vai personālsabiedrības biedru, pārvaldes institūciju locekļiem laulībā, radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei;
  4. kreditors, kas atrodas vienā koncernā ar parādnieku.

Papildus ir jāskatās uz termiņu gados. Likums nosaka, ka par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku iepriekš minētās personas ir atzīstamas, ja tās šajā statusā bijušas pēdējo piecu gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.

Prasījuma tiesības atkarībā no nosacījuma iestāšanās

Šī situācija attiecināma uz nodrošināto kreditoru. Šo informāciju nepieciešams norādīt gadījumos, kad parādnieka manta kalpo par nodrošinājumu trešo personu saistībām un mantas pārdošanas laikā šīs saistības trešā persona pilda. Šādā gadījumā naudas līdzekļus, kas iegūti no tādas parādnieka mantas pārdošanas, kas kalpo par nodrošinājumu tāda nodrošinātā kreditora prasījumam, kura prasījuma tiesības atkarīgas no nosacījuma iestāšanās, administrators deponē Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā Valsts kasē līdz brīdim, kad nodrošinātais kreditors iesniedzis Maksātnespējas kontroles dienestam paziņojumu par nosacījuma iestāšanos. Maksātnespējas likumā ir atrunāta kārtība, kā šos naudas līdzekļus izmaksā un cik ilgi glabā.

Pieprasījumā noteikti jānorāda norēķinu konts un arī kontaktinformācija, tai skaitā elektroniskā pasta adrese. Elektroniskā pasta adrese ir svarīga, jo maksātnespējas procesa administratori aktīvi izmanto drošo elektronisko parakstu, šādi veicinot ātrāku informācijas apriti. Ja kontaktinformācija ir mainījusies, tad noteikti par to jāpaziņo arī maksātnespējas procesa administratoram, un tas ir arī kreditora interesēs, lai regulāri saņemtu aktuālāko informāciju par sava debitora maksātnespējas procesa gaitu.

Kreditora prasījumam noteikti jāpievieno prasījumu pamatojošie dokumenti — apliecinātas dokumentu kopijas būs pietiekami, jo kreditora grāmatvedībā ir jāsaglabājas dokumenta oriģināliem (attaisnojuma dokumentiem).

Ja kreditora prasījums pamatots ar tiesas nolēmumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, tad kreditors savam iesniegumam pievieno tiesas nolēmuma norakstu un citus prasījumu pamatojošus dokumentus.

Izņēmuma gadījumos, kad pamatojošu dokumentu skaits ievērojami apgrūtina prasījuma iesniegšanu, kreditors pirms prasījuma iesniegšanas, vienojoties ar administratoru, var neiesniegt pamatojošo dokumentu atvasinājumus, ja parādnieka rīcībā ir prasījumu pamatojošie dokumenti un starp parādnieku un kreditoru nav strīda par tiesībām. Ja parādnieks jau administratoram ir nodevis grāmatvedības dokumentus, tad šādu akceptu ir iespējams saņemt. Korekti noformēts akts par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu arī ir viens no veidiem, kā kreditoram apstiprināt, ka parādnieks (debitors) savas saistības ir atzinis.

Ja nu tomēr šajā ārkārtējā situācijā darba devējs ir iesniedzis uzņēmumam maksātnespējas pieteikumu un uzņēmumam ir pasludināts maksātnespējas process, tad darbiniekiem kā kreditoriem ir piemērojama īpaša aizsardzības kārtība, kuru piemērojot darbinieks var saņemt ātrāk naudas līdzekļus noteiktā apmērā no maksātnespējīgā darba devēja. Šo dokumentu sagatavošanā arī liela nozīme ir grāmatvedības uzskaites informācijai un dokumentiem.

Par darbinieku prasījumu sagatavošanu — nākamajā rakstā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada maija (461.) numurā.