0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻINotiks diskusija „Nodokļu mazināšana darbaspēkam - ekonomiskā izrāviena instruments”
NODOKĻIPERSONĀLSSOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Notiks diskusija „Nodokļu mazināšana darbaspēkam – ekonomiskā izrāviena instruments”

Otrdien, 9. oktobrī,  Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (LBAS) notiks ekspertu diskusija „Nodokļu mazināšana darbaspēkam - ekonomiskā izrāviena instruments”. To vadīs LBAS priekšsēdētājs P. Krīgers, piedalīsies akadēmiķe R. Karnīte, LDDK ģenerāldirektore L. Menģelsone, ekonomikas zinātņu doktors U. Osis, asociētais profesors J. Grasis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Padomes prezidija locekle Lienīte Caune. “Šo diskusiju valsts budžeta apspriešanas laikā esam rosinājuši tādēļ, ka kārtējo reizi esam pārliecinājušies, ka valdība netur savus solījumus,” saka LBAS priekšsēdētājs P. Krīgers. “Valdības pienākums būtu pildīt savu solījumu samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, jau no nākamā gada sākuma paaugstinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz vismaz 70…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Otrdien, 9. oktobrī,  Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (LBAS) notiks ekspertu diskusija „Nodokļu mazināšana darbaspēkam - ekonomiskā izrāviena instruments”. To vadīs LBAS priekšsēdētājs P. Krīgers, piedalīsies akadēmiķe R. Karnīte, LDDK ģenerāldirektore L. Menģelsone, ekonomikas zinātņu doktors U. Osis, asociētais profesors J. Grasis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Padomes prezidija locekle Lienīte Caune.
“Šo diskusiju valsts budžeta apspriešanas laikā esam rosinājuši tādēļ, ka kārtējo reizi esam pārliecinājušies, ka valdība netur savus solījumus,” saka LBAS priekšsēdētājs P. Krīgers. “Valdības pienākums būtu pildīt savu solījumu samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, jau no nākamā gada sākuma paaugstinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz vismaz 70 latiem un atvieglojumus par apgādībā esošām personām palielināt līdz vismaz 90 latiem, taču, vērtējot valdības apstiprināto 2013.gada valsts budžeta projektu, izskatās, ka šis solījums ir aizmirsts.” “Darbaspēka nodokļu likmes Latvijā gan darbiniekam, gan darba devējam ir augstas. Protams, tās nešķistu augstas pie lielākām algām, bet tā kā mūsu valstī darbinieki pārsvarā saņem mazas algas – 42% līdz Ls 300 pirms nodokļu nomaksas – tad ir skaidrs, ka nodokļi ir pārāk lieli, ņemot vērā, ka iztikas minimums mēnesī ir Ls 174. Kā uzturēt ģimeni, kā nomaksāt komunālos maksājumus? Praktiski, tas nozīmē, ka liela daļa sabiedrības dzīvo nabadzībā un/vai ēnu ekonomikā,“ atzīst LBAS priekšsēdētāja vietnieks E. Baldzēns. Nodokļu kopējais apjoms Latvijā ir 27,3% no iekšzemes kopprodukta, kas ir samērā zems, taču šajā kopējā masā darbaspēka nodokļi ir ļoti augsti. Paaugstināta ir arī darbinieka sociālās apdrošināšanas iemaksu likme no 9 uz 11%. E. Baldzēns norāda, ka mēs īpaši zaudējam tieši neto darba samaksā, pat konkurencē ar Igauniju un Lietuvu. Ja mēs saprotam to kā valsts nodokļu politiku, tad valstī apzināti netiek veicināta jaunu darba vietu radīšana, tā bremzē mūsu ekonomikas iziešanu no krīzes un ēnu ekonomikas, un augstu nodarbinātības rādītāju sasniegšanu. Praktiski tā veicina arī augsta bezdarba līmeņa saglabāšanos. Eurostat dati rāda, ka Latvijā bezdarbs ir 16%, taču valstī reģistrētais bezdarba līmenis ir 11,3%. Šie cipari atspoguļo problēmu, ka krīze sabiedrībā aizvien nav beigusies, it īpaši, tajā jomā, kas saistās ar sabiedrības labklājību. “Mums jāņem vērā, ka, pat ja mēs sasniegtu 2007. – 2008. gada algu līmeni, pie mums ir ievērojami augusi dzīves dārdzība – pieauguši nodokļi, komunālie maksājumi, tarifi, benzīna cenas, ir samazinātas sociālās garantijas – rezultātā mūsu algas pirktspēja ir krietni zemāka. Nepietiek pat runāt par algas līmeņa atgriešanos, bet ir svarīgi, kādu preču un pakalpojumu klāstu par šo algu var nopirkt – diemžēl tas ir ļoti mazinājies,” norāda E. Baldzēns. LBAS uzskata, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc aizvien cilvēki no Latvijas dodas strādāt uz citām ES dalībvalstīm ar augstāku atalgojuma līmeni, neskatoties uz to, ka ekonomiskā situācija šajās valstīs pasliktinās. LBAS vērsīsies pie Saeimas frakcijām valsts budžeta apspriešanas laikā, lai rosinātu deputātus uzklausīt un ņemt vērā virkni LBAS priekšlikumu.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sekojiet mums:     Facebook Twitter

Sazinieties ar mums:           plz@plz.lv         67606110

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts:

Sūtīt