Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 775) ir 3.1. nodaļa, kura veltīta notikumiem pēc bilances datuma. Lai gan dažreiz varētu likties, ka gada pārskatā ir iekļaujama informācija tikai par to, kas attiecas uz pārskata gadu, tā nebūt nav, jo no pārskata gada beigām līdz gada pārskata apstiprināšanai parasti paiet vairāki mēneši, kuros var iestāties būtiski notikumi, par kuriem būtu nepieciešams informēt gada pārskata lietotājus. Ir nestandarta situācijas, kurās tiek lūgts revidēt gada pārskatus, kuriem periods pēc bilances datuma ir pat divi gadi un vairāk — šādos gadījumos darbs uz notikumiem pēc bilances datuma ir vēl apjomīgāks nekā standarta gadījumos.

Apskatīsim, kas vispār ir notikumi pēc bilances datuma, un kā tie iedalās. Literatūrā un praksē tos mēdz apzīmēt kā:

• notikumu pēc bilances datuma vai;
• pēcbilances notikums.

Nekur nav precīzi minēts saraksts ar notikumiem, kuri iekļautos notikumu pēc bilances datuma definīcijā, tādēļ, ka tiem ir diezgan subjektīvs, nozarei specifisks raksturs. Tas nozīmē to, ka tie var būt visdažādākie notikumi, kas katrā nozarē var atšķirties. Vēl vairāk — tie var atšķirties pat katras sabiedrības konkrētā gadījumā un var attiekties tikai un vienīgi uz konkrēto sabiedrību. Lai gan saraksta ar notikumu uzskaitījumu nav, tomēr likumdevējs ir centies aprakstīt to, kas ar tiem ir saprotams, lai nemulsinātu gada pārskata sagatavotājus un aprakstītu to nozīmi. Galvenais uzsvars šajā gadījumā ir uz laika periodu, kurā šie notikumi ir iestājušies. Autore praksē saistībā ar notikumiem pēc bilances datuma gada pārskatā visvairāk ir novērojusi izmantotas piezīmes saistībā ar Covid–19 un kara situācijas Ukrainā ietekmi uz izejvielu, resursu un materiālu cenām, tiesu nolēmumiem, darbības paplašināšanu, meitas sabiedrību iegādēm, reorganizāciju u.c.

Revidents vienmēr ņem vērā gada pārskata izdošanas datumu, jo tas ir ļoti nozīmīgs un svarīgs aspekts informācijas atklāšanai pašā gada pārskatā, un ir viens no faktoriem, kas ietekmēs lēmumu par to, ko nepieciešams iekļaut piezīmē par notikumiem pēc bilances datuma vai finanšu rādītājos. Gada pārskata parakstīšanas datums nesakritīs ar bilances datumu. Laiks, kas ieplānots sākotnēji gada pārskata apstiprināšanai, var tikt pagarināts dažādu nenoskaidrotu jautājumu un apstākļu dēļ, kā arī gada pārskata sagatavošana var notikt ilgāk nekā sākotnēji plānots, it sevišķi, ja tas ir apjomīgs, vai ir, piemēram, konsolidētais gada pārskats, kura sagatavošanai informācijas iegūšana vien var aizņemt būtiski ilgāku laiku. Piemēram, meitas sabiedrības ir trešās valstīs reģistrētas sabiedrības, un informācijas apmaiņas process kavējas.

Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. p. 1. d. laiks, kas noteikts gada pārskata parakstīšanai jeb apstiprināšanai:

• vidējai, lielai un koncerna mātes sabiedrībai ir septiņu mēnešu laikā kopš pārskata gada beigām;
• mazai sabiedrībai un mikrosabiedrībai piecu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

Zemāk attēlots laika periods, kurā notikušie notikumi būtu jāuztver kā pēcbilances notikumi, kuri var ietekmēt informācijas uzrādīšanu gada pārskatā:

kur A ir (klasiskā) pārskata gada sākums, B ir (klasiskā) pārskata gada beigas, bet C ir gada pārskata apstiprināšanas datums (var būt jebkurš datums līdz septiņiem mēnešiem pēc pārskata gada beigām, ņemot vērā sabiedrības iedalījumu pēc kritērijiem un gatavību apstiprināt gada pārskatu). D ir laika periods, kurā var iestāties notikumi pēc bilances datuma.

Ir bijušas situācijas, kurās sabiedrības vadība un finanšu speciālisti uzskata, ka gada pārskatā nav nepieciešams uzrādīt, piemēram, labvēlīgus notikumus, kuri iestājušies pēc bilances datuma. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk — GPKGPL) 1. p. 16. d. nosaka, ka notikums pēc bilances datuma var būt:

• gan labvēlīgs;
• gan nelabvēlīgs.

Labvēlīgs notikums var būt tāds, kas, piemēram:

• samazina galvenā (procentuāli visvairāk) izmantojamā izejmateriāla cenu;
• tiesas nolēmums, kurā lemts sabiedrībai par labu;
• reorganizācija, kuras rezultātā sabiedrībai izdevies efektīvāk nodalīt uzņēmējdarbības virzienus;
• būtiska līguma noslēgšana ar fiksētām cenām, kas atstās pozitīvu ietekmi uz neto apgrozījumu nākamajā pārskata gadā;
• pieaugusi aktīvu vērtība.

Nelabvēlīga notikuma piemērs ir karadarbības Ukrainā ietekme uz uzņēmējdarbību, kad sabiedrībām nācās pārtraukt sadarbību ar daudziem Krievijā reģistrētiem piegādātājiem un klientiem sankciju ietekmē, kā rezultātā notika arī straujš energoresursu cenu pieaugums un inflācija. Nelabvēlīgs notikums ir tāds notikums, kura rezultātā var:

• palielināties pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa vai sniegto pakalpojumu pašizmaksa;
• palielināties pārdošanas un/vai administrācijas izmaksas;
• samazināties neto apgrozījums;
• rasties draudi sabiedrības turpmākai pastāvēšanai;
• samazināties klientu apjoms;
• rasties papildu būtiskas, iepriekš nebijušas pārējās saimnieciskās darbības izmaksas;
• rasties draudi sadarbībai ar konkrētiem piegādātājiem;
• tikt pārtraukts kāds no saimnieciskās darbības veidiem;
• jauni normatīvo aktu nosacījumu spēkā stāšanās, kas radīs papildu izmaksu slogu kādu nozares nosacījumu izpildei;
• nelaimes gadījumi darbavietā — ugunsgrēki, plūdi, kuru rezultātā radušies būtiski zaudējumi u.c.

Normatīvie akti paredz ne tikai notikumu pēc bilances datuma iedalījumu labvēlīgos un nelabvēlīgos notikumos, bet arī iedalījumu koriģējošos (tāds, kas attiecas uz pārskata gadu) un nekoriģējošos (tāds, kas neattiecas uz pārskata gadu) notikumos. Šis iedalījums ļauj arī saprast to, kā notikums pēc bilances datuma tiks atspoguļots gada pārskatā (piemēram, iekļaujot finanšu rādītājos vai aprakstošā piezīmē).

Notikumi pēc bilances datuma iedalāmi saskaņā ar GPKGPL:

• koriģējošos notikumos un
• nekoriģējošos notikumos.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 775 26. p. koriģējošs notikums ir tāds notikums, kas attiecas uz finanšu pārskata gadu un maina posteņos iekļautās summas, vai kuru rezultātā nepieciešams iekļaut jaunus posteņus. Savukārt nekoriģējošs notikums saskaņā ar 27. p. — neattiecas uz pārskata gadu, bet var būtiski ietekmēt gada pārskata lietotāju novērtējumu attiecībā uz:

• sabiedrības līdzekļiem;
• saistībām;
• finansiālo stāvokli;
• peļņu vai zaudējumiem;
• naudas plūsmu;
• lēmumu pieņemšanu nākotnē.

Zemāk skatīt notikumu pēc bilances datuma iedalījumu tabulas veidā:

Kādu laiku pēc pārskata gada beigām ir tikai normāla situācija, kurā aizvien tiek saņemta informācija, kas vēl aizvien attiecas uz pārskata gadu, par kuru jau nepieciešams sagatavot gada pārskatu. Tiek saņemti rēķini, pati sabiedrība vēl izraksta rēķinus par iepriekšējo periodu, varbūt tiek noskaidrots, kā rezultējies kāds pagātnes notikums, vai tas ir vai nav radījis saistības, kuras nepieciešams norādīt gada pārskatā. Visa šī informācija aizvien ir iekļaujama gada pārskatā, līdz ar to šie notikumi būs pēc pārskata gada beigām un var būt koriģējoši. Tos ir nepieciešams novērtēt finansiālā apmērā un uzrādīt attiecīgajā pozīcijā, vai iekļaut jaunas pozīcijas. Papildus, ja konkrētā pozīcija tiek atšifrēta detalizētāk pielikumā, zem atšifrējuma ir iespējams papildināt ar paskaidrojošo tekstu saistībā ar notikumu pēc pārskata gada beigām, kas to ir ietekmējis, vai to detalizētāk aprakstīt piezīmē «Notikumi pēc bilances datuma».

Jāuzsver, ka parasti iemesls notikumiem pēc bilances datuma ir tas, ka šo informāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai citu iemeslu dēļ nav bijis iespējams iegūt sabiedrības rīcībā. Protams, iemesls nedrīkst būt ļaunprātīga informācijas slēpšana no sabiedrības vadības puses. Sabiedrības vadībai vienmēr ir pienākums izvērtēt notikumus pēc bilances datuma un pienācīgi tos iekļaut gada pārskata finanšu rādītājos vai norādīt pārskata piezīmēs. MK noteikumu Nr. 775 26. p. ir minēti pieci piemēri koriģējošiem notikumiem, kas iestājušies pēc bilances datuma:

1. pasludināts tiesas nolēmums par sabiedrības darbību pārskata gadā vai iepriekšējos pārskata gados — attiecīgi šāda notikuma pēc bilances rezultātā tiek iegrāmatots kreditora parāds vai iegrāmatota (koriģēta) uzkrājumu summa gadījumos, kad sabiedrība ir bijusi atbildētāja pozīcijā. Šis piemērs ir nelabvēlīgs koriģējošs notikums pēc bilances datuma. Saistībā ar tiesvedībām jāmin tas, ka vairākas lielas sabiedrības savos gada pārskatos tiesvedībām velta pat atsevišķu aprakstošu piezīmi, nevis iekļauj situācijas aprakstu (statusu un plānoto iznākumu) piezīmē par notikumiem pēc bilances datuma;
2. iegūta informācija par pircēja vai pasūtītāja finansiālās situācijas pasliktināšanos un nespēju atmaksāt parādus atbilstoši nosacījumiem, kas pastāvēja uz pārskata gada beigām. Šajā gadījumā izveido vai precizē izveidoto uzkrājumu summu šaubīgajiem debitoru parādiem. Arī šis piemērs ir nelabvēlīgs koriģējošs notikums pēc bilances datuma. Pirmkārt, noteikti jāņem vērā tas, ka uzkrājumi šaubīgajiem debitoru parādiem tiek veidoti saskaņā ar grāmatvedības politiku, kas izstrādāta sabiedrībā. Tomēr var būt situācija, kurā uz pārskata gada beigām klients nav kavējis maksājumu par, piemēram, saņemto pakalpojumu, bet pēc pārskata gada beigām ir noskaidrots, ka klients ir nonācis finansiālās grūtībās un nevarēs atmaksāt šo parādu. Tādā gadījumā klienta parādam ir jāizveido uzkrājums;
3. iegūta informācija par aktīvu vērtības samazinājumu bilances datumā. Viens no šādiem piemēriem būtu pamatlīdzekļu vērtības samazinājums, kad sabiedrībā noticis ugunsgrēks, kura rezultātā gājis bojā pamatlīdzeklis, kuru nav iespējams atjaunot;
4. iegūta precīza informācija par aktīva vērtību, kurš tika iegādāts pirms bilances datuma;
5. atklāts krāpšanās gadījums vai kļūda. Šādā gadījumā koriģē krāpšanās gadījuma vai kļūdas ietekmēto finanšu pārskata posteņu atlikumus. Gribētos piebilst, ka šeit gan tiks ņemts vērā tas, kas ir pastrādājis krāpšanās gadījumu, jo, ja tajā ir tikusi iesaistīta sabiedrības vadība, tas noteikti mainīs riskus, kuri tiek saskatīti no revidentu puses, kā arī to, kā revidenti plānos iegūt atbildes uz šiem riskiem no revīzijas procedūru jeb uzdevumu viedokļa.

Ja skatāmies uz notikumiem pēc bilances datuma, praksē bieži vien ir tā, ka pajautājot vadībai pirms gada pārskata parakstīšanas, vai tādi ir bijuši — tiek saņemta noliedzoša atbilde. Tomēr revidentiem ir vairāki kontroles mehānismi, lai tiešām pārliecinātos par to, vai šādi notikumi ir vai nav bijuši. Pirmkārt, revidenti vienmēr palūgs iesniegt virsgrāmatu pēc pārskata gada beigām, lai redzētu, kādas izmaiņas, salīdzinot ar pārskata gadu, notikušas, kā arī lūgs komentārus par būtisko izmaiņu iemesliem. Mūsu revīzijas praksē ir izstrādātas anketas par Covid–19 un karadarbības Ukrainā rezultātā iespējamajām radītajām sekām, kā arī apkopojoša pēcbilances notikumu anketa, kas vērš uzmanību uz jautājumiem, kurus iespējams vadība vai finansisti nav apsvēruši, bet revidents, šos jautājumus uzdodot, ļauj to izdarīt vēlreiz. Ir situācijas, kurās tikai pēc šīm anketām vai pēcbilances virsgrāmatas analīzes kopā ar vadību nonāk pie secinājuma, ka notikumi pēc bilances datuma, kurus tomēr būtu nepieciešams atklāt gada pārskatā, ir bijuši.

Lai gan Latvijas normatīvajos aktos darbības turpināšanās princips parasti tiek izdalīts atsevišķi no notikumiem pēc bilances datuma, tomēr skaidrs, ka tie iet roku rokā. Notikumi pēc gada pārskata beigām tiek apskatīti arī Starptautiskajā grāmatvedības standartā Nr. 10 «Notikumi pēc bilances datuma» (turpmāk — SGS). Šis standarts iekļauj arī sadaļu par darbības turpināšanās principu un to, ka gada pārskatā nedrīkst uzrādīt to, ka tas sagatavots, piemērojot šo principu, ja notikumi pēc bilances datuma liecina par pretējo. Tas nozīmē, ka, analizējot notikumus pēc bilances datuma, ir iespējams identificēt arī to, vai darbības turpināšanās principa piemērošana ir vai nav atbilstoša sabiedrības gada pārskatam. Būtiski norādīt, ka, ja ir apdraudēta sabiedrības darbības tupināšana, piemēram, saistībā ar sankcijām nav iespējams iepirkt vai pārdot (turpināt saimniecisko darbību), ir apdraudēts darbības turpināšanas princips sabiedrībā. Šāds notikums ir koriģējošs, finanšu pārskata sagatavošanā nav iespējams izmantot darbības turpināšanas principu, lai gan šis princips ir primārs. Šādā piemērā finanšu pārskata sastādīšanā nav iespējams ievērot ilgtermiņa klasifikāciju, ja neizpildās darbības turpināšanas princips.

SGS Nr. 10 apskata arī dividendes, kas tiek sadalītas periodā pēc bilances pārskata datuma, bet pirms gada pārskatu parakstīšanas. Tā kā dividenžu saistība uz pārskata gada beigām nav radusies un nepastāv, dividendes tiek uzskatītas par nekoriģējošu pēcbilances notikumu. Praksē bijuši gadījumi, kuros ar gada pārskata sagatavotājiem ir bijušas diskusijas, jo ticis uzskatīts, ka dividenžu sadalīšana pēc bilances datuma ir uz pārskata gadu attiecināms koriģējošs notikums.

Ļoti būtiska loma ir gada pārskata parakstīšanas datumam tieši notikumu pēc bilances datuma aspektā. Bieži par gada pārskata sagatavošanu atbildīgās personas revidentam atsūta fiziskai parakstīšanai sagatavotus dokumentus, kuru datums palicis neaktualizēts. Piemēram, sākotnēji revidents ar sabiedrību vienojušies par vienu gada pārskata apstiprināšanas datumu, bet revīzijas procesā radušies vairāki risināmi jautājumi, kā rezultātā process, piemēram, ir ieildzis. Finanšu pārskata revīzijas noslēguma posma uzdevums par notikumu pārbaudi pēc finanšu pārskata perioda beigām atbilstoši revīzijas standartam ir jāveic atkārtoti, lai noslēgtu revīzijas darba uzdevumu. Līdz ar to revidents veiks izvērtēšanu no jauna un veiks papildus pārbaudi par periodu, kas nav pārbaudīts pēc pārskata perioda beigām, lai izdarītu slēdzienu un sniegtu atzinumu. Piemēram, ja laika periodā starp sākotnēji plānoto datumu un faktisko datumu ir pagājuši viens vai divi mēneši, revidenta darbs, kas ticis veikts uz sākotnējo plānoto gada pārskata apstiprināšanas datumu saistībā ar pēcbilances notikumiem, ir veicams no jauna.

Saistībā uz koriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma, ja tie ir iestājušies, ir skaidrs, ka tos nepieciešams iekļaut, koriģējot atbilstošās finanšu pārskata pozīcijas vai papildinot finanšu pārskatu ar jaunām pozīcijām. Kādā apjomā atspoguļot nekoriģējošus notikumus pēc bilances datuma? Kā skaidrots SGS Nr. 10 «Notikumi pēc bilances datuma», par katru būtisku nekoriģējošu notikuma kategoriju pēc pārskata perioda beigām jāuzrāda šāda informācija:

• notikuma veids;
• tā finanšu ietekmes aplēse vai arī apgalvojums, ka šādu aplēsi veikt nav iespējams.

Autore norāda, ka ir svarīgi atsvaidzināt zināšanas par notikumu pēc bilances datuma iedalījumu un veidiem, kā arī atcerēties to, ka attiecībā uz nekoriģējošajiem notikumiem gada pārskatā nav norādāmi tikai nelabvēlīgie notikumi. Gada pārskata sagatavošanas laikā vadības un arī finansistu pienākums ir notikumus, kuri iestājušies pēc pārskata gada perioda beigām, izvērtēt un lemt, vai tie ir pietiekami būtiski skaidra un patiesa priekšstata gūšanai gada pārskata lietotājiem, tādējādi tos iekļaujot gada pārskatā, ja nepieciešams.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada septembra (501.) numurā.