0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAObligātā nefinanšu ziņošana attieksies uz aizvien vairāk uzņēmumiem 

Obligātā nefinanšu ziņošana attieksies uz aizvien vairāk uzņēmumiem 

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vebinārā “Kā zaļais kurss mainīs darba vidi un darbinieku prasmes?” uzņēmējus informēja arī par tuvākajos gados gaidāmajiem jaunajiem ziņošanas pienākumiem, aktualitātēm nefinanšu (ilgtspējas) ziņošanā, kā arī par nefinanšu ziņošanas nosacījumiem attiecībā uz darba vidi. Tuvākajos gados pakāpeniski stāsies spēkā jaunas nefinanšu jeb ilgtspējas ziņošanas prasības. Līdz šim nefinanšu ziņošana bija daļēji brīvprātīga, taču tagad tā būs obligāta uzņēmumiem, kuri izpilda noteiktus kritērijus, piemēram, apgrozījums, aktīvi, darbinieku skaits. Jau nākamgad aptuveni desmit Latvijas lielajiem uzņēmumiem būs jāveido gada pārskati par 2024. gadu atbilstoši Korporatīvās ziņošanas ilgtspējas direktīvai,…


Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu


Izmēģini 7 dienas tikai par 1€ *

IZMĒĢINĀT

* Turpinās automātiski, par 24,99 €/mēnesī, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ko maina Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva, un uz ko tā attiecas
Foto: © Natee Meepian – stock.adobe.com

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vebinārā “Kā zaļais kurss mainīs darba vidi un darbinieku prasmes?” uzņēmējus informēja arī par tuvākajos gados gaidāmajiem jaunajiem ziņošanas pienākumiem, aktualitātēm nefinanšu (ilgtspējas) ziņošanā, kā arī par nefinanšu ziņošanas nosacījumiem attiecībā uz darba vidi.

Tuvākajos gados pakāpeniski stāsies spēkā jaunas nefinanšu jeb ilgtspējas ziņošanas prasības. Līdz šim nefinanšu ziņošana bija daļēji brīvprātīga, taču tagad tā būs obligāta uzņēmumiem, kuri izpilda noteiktus kritērijus, piemēram, apgrozījums, aktīvi, darbinieku skaits. Jau nākamgad aptuveni desmit Latvijas lielajiem uzņēmumiem būs jāveido gada pārskati par 2024. gadu atbilstoši Korporatīvās ziņošanas ilgtspējas direktīvai, vēl pēc gada tas būs jādara aptuveni 200 uzņēmumiem.

Būtiski, ka ilgtspējas ziņojumam turpmāk būs daudz precīzāka forma, tas būs daļa no uzņēmuma gada pārskata un saturēs izmērāmus, salīdzināmus datus vides, sociālajos un pārvaldības aspektos, kas iesniedzami mašīnlasāmā formātā, LDDK organizētajā vebinārā uzsvēra audita un profesionālo konsultāciju uzņēmuma KPMG ESG un ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja Ilze Garoza. Ar ekspertes pārskatu par svarīgākajiem ES līmeņa normatīvajiem aktiem var iepazīties, noskatoties LDDK vebināra ierakstu vietnē YouTube

“Mēs varam uzlabot to, ko mērām. Arī šajā gadījumā tiek sagaidīts, ka atklātība, uzņēmumu apkopotā informācija būs pamudinājums uzlabot konkrētas jomas. Piemēram, lielāks uzsvars uz SEG emisiju mazināšanu var veicināt biroju ēku siltināšanu, “zaļāku” autoparku izveidi. Savukārt cilvēkiem būs iespēja labāk salīdzināt darba devējus, piemēram, cik iekļaujoša ir darba vide, cik drošs ir trauksmes celšanas mehānisms u. c. Tā atbildīga attieksme pret strādājošiem var kļūt par vienu no konkurētspējas faktoriem,” sacīja Garoza. 

Pasaulē klimatneitralitātes un cilvēktiesību aspektiem ir aizvien lielāka nozīme uzņēmumu darba kārtībā, tomēr pie mums salīdzinoši reti tiek runāts par ēnu ekonomikas, taisnīgas darba samaksas, sociālā nodrošinājuma saistību ar cilvēktiesībām. Latvijā vismaz pieciem uzņēmumiem varētu būt saistoša Pienācīgas rūpības direktīva, tiem nāksies pārliecināties par klimatneitralitātes un cilvēktiesību ievērošanu savās piegāžu ķēdēs. Direktīvas prasību ievērošana skars vismaz lielākos piegādātājus. 

Tāpat uzņēmumiem, kas eksportē uz Franciju, Vāciju, Nīderlandi un Norvēģiju, jau tagad var nākties atbildēt uz klientu jautājumiem par darba apstākļiem Latvijā, proti, vai ir novērsts piespiedu darbs, bērnu nodarbinātība, vai tiek maksāts adekvāts atalgojums

KPMG ESG un ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja uzsver, ka uzņēmumam, kurš proaktīvi veicina iekļaujošas, nediskriminējošas darba vides veidošanu, ir iespēja savu ietekmi vairot, labo praksi attiecinot uz saviem piegādātājiem un sadarbības partneriem. Garoza izceļ cementa ražotāja “Schwenk Latvija” iniciatīvu “Misija Nulle”, kurai ir pievienojušies vairāki citi uzņēmumu.

Darba ņēmējiem viss iepriekš minētais nozīmē lielāku atklātumu par dažādiem darba vides aspektiem un vienlīdzīgām iespējām.

Lasiet arī: