Gada pārskatu sagatavošana ir aktuāla katram uzņēmumam. Pēdējos gados gada pārskata iesniegšanas termiņš tika pagarināts par vairākiem mēnešiem, bet grāmatveži ir pārslogoti, un tāpat ne visi laikus iesniedz pārskatus. Šajā rakstā mēģināsim saprast, kāds tam ir iemesls un vai tiešām gada pārskati būtu jāiesniedz četrus vai septiņus mēnešus pēc pārskata perioda beigām, kā ir noteikts Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā.

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir sagatavojušas un iesniegušas vēstuli Finanšu ministrijai, kurā lūdz pagarināt uzņēmuma gada pārskatu iesniegšanas termiņus vismaz par vienu mēnesi, tas ir, līdz 31. maijam, jo regulāri saņem gan grāmatvežu, kuri veic algotu darbu, gan grāmatvežu, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan arī citu finanšu speciālistu viedokļus un lūgumus pagarināt gada pārskatu iesniegšanas termiņus. Kādi varētu būt galvenie faktori, kāpēc grāmatveži vairs nevar iekļauties termiņos? Izpētot situāciju tuvāk, izkristalizējas vairāki problēmjautājumi.

• Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī un tam sekojošās apjomīgās sankcijas (ierobežojošie pasākumi pret Krieviju un Baltkrieviju attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība) atstāja būtisku ietekmi uz biznesa aktivitātēm, ekonomikas attīstību un finanšu sistēmu funkcionēšanu nacionālajā un starptautiskajā līmenī. Tas ir šoks visai sabiedrībai un, protams, arī grāmatvežiem, jo šis apstāklis būtiski ietekmē viņu ikdienu. Papildus tam, ka grāmatvedis veic uzņēmuma finanšu uzskaiti, viņam bieži vien ir jānodarbojas ar sadarbības partneru un klientu izpēti, jāanalizē, vai konkrētā prece vai pakalpojums nav izmantojams sankciju apiešanai. Un vienlaikus grāmatvežiem ir jāsagatavo gada pārskati, lai tajos tiktu atspoguļota to lietotājiem nozīmīga un patiesa informācija. Jāpasaka, kāda būs sankciju radītā ietekme, ja tāda būs. Sankcijas var ietekmēt uzņēmuma finanšu stāvokli, darbības rezultātus un arī naudas plūsmu. Šo faktoru izvērtējums ļoti būtiski atšķiras no iepriekšējos gados veiktajiem izvērtējumiem.

• Saslimstība ar Covid–19. Mēs visi zinām, ka vīruss turpina plosīties un grāmatveži arī ir pakļauti saslimšanai. Ja vīruss ir vieglā formā un grāmatvedis uzreiz var atgriezties darbā, tad ir labi, bet ir gadījumi, kad pēc kovida pārslimošanas sekas vēl jūtamas pāris mēnešu. Iespējams, ka, izjūtot vīrusa sekas, grāmatvedis vairs nav tik produktīvs kā iepriekš. 

• Papildu darba apjoms, ja grāmatvedis ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekts. Ievērojot šī likuma normas, ir jāveic klienta darījumu uzraudzība, kas grāmatvedim uzliek papildu pienākumu. Jebkurš papildu pienākums prasa laiku jau tā saspringtajā darba grafikā. Pieņemu, ka ne vienmēr šis laiks tiek ņemts vērā tajā brīdī, kad grāmatvedis nosauc cenu par savu pakalpojumu. Jebkurš papildu pienākums palielina pakalpojuma paš≠izmaksu.

• Nenoteiktība, kas valda pasaulē, arī rada papildu stresu. Mēs vairs nevaram būt droši un paredzēt, kas notiks ar mums rīt. Tas izpaužas arī tā, ka, dzīvojot nemitīgos stresa apstākļos, pie milzīga darba apjoma un atbildības nastas, grāmatveži izdeg. Sāk streikot veselība, un daži grāmatveži izvēlas aiziet no profesijas, jo vairs nav spējīgi tajā strādāt.

• Darbaspēka trūkums. Tāpat kā citās nozarēs, arī grāmatvedībā ir jūtams speciālistu trūkums. Jaunieši izvēlas citas profesijas, jo nav gatavi uzņemties tādu atbildības un darba slogu, līdz ar to labāk strādā citos amatos un profesijās. Pieredzējušie grāmatveži noveco un arī beidz darbu nozarē. Uzņēmumiem rodas grūtības atrast grāmatvedi, un līdz ar to vienkārši vairs nav neviena speciālista, kurš būtu spējīgs sagatavot kvalitatīvu gada pārskatu.

Sakarā ar to iepriekš aprakstītie problēmjautājumi turpina eskalēties, un nekas neliecina, ka situācija varētu mainīties uz labo pusi. Ir grūti novērtēt sekas, ko tie atstās uz grāmatvedības nozari un profesiju kopumā. 

Vēl viens faktors, kas ir jāņem vērā, domājot par to, kādos termiņos būtu jāiesniedz gada pārskati, ir jau līdz šim valdības noteiktie pagarinājumi. Ņemot vērā to, ka finanšu pārskatu un konsolidēto finanšu pārskatu sniegšanas termiņi par iepriekšējiem gadiem (t.i., 2019., 2020. un 2021. gadu) Covid–19 izraisītās krīzes dēļ tika pagarināti (par trim mēnešiem), uzņēmumi ieviesuši izmaiņas darba organizācijā, kā arī gada pārskatu sagatavošanas noteikumos un saistītajās procedūrās, kuras ir vērstas uz aplēšu savlaicīgu un ticamu veikšanu noteiktajās jomās. Grāmatveži un uzņēmumi jau ir pieraduši un pieņēmuši to kā normu, ka gada pārskatu var iesniegt garākā termiņā. Nevienam uzņēmumam nav aizliegts gada pārskatu iesniegt jau nākamā gada sākumā, ja tāda ir uzņēmuma politika. Un ļoti daudzi uzņēmumi to arī dara. Arī grāmatveži plāno savus darbus un pārskatus sāk gatavot jau nākamā gada sākumā, lai lieki nevilktu laiku garumā. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. pants nosaka:

Sākoties diskusijai par gada pārskata iesniegšanas termiņa pagarināšanu, izskanējis Finanšu ministrijas viedoklis, ka jāatstāj esošais termiņš, jo citādi gada pārskata lietotājiem nebūs pieejama aktuālā informācija par uzņēmumu finanšu stāvokli. Atļaušos uzsvērt, ka, arī iesniedzot gada pārskatu 30. aprīlī, tā noteikti vairs nebūs aktuāla informāciju. Uzņēmuma bilance atspoguļo uzņēmuma finanšu stāvokli konkrētā datumā, šajā gadījumā 31. decembrī iepriekšējā gadā. Četru mēnešu laikā var notikt dažādi neparedzēti notikumi, kas var kardināli mainīt uzņēmuma finanšu situāciju. Tāpēc bieži vien, slēdzot darījumus, uzņēmumu sadarbības partneri prasa iesniegt operatīvo pārskatu uz esošo datumu. Tātad arguments par aktuālo finanšu informāciju šajā gadījumā nedarbojas.

Vēl viens arguments, kas runā par labu tam, lai gada pārskata iesniegšanas termiņu varētu atļauties pagarināt, ir uzņēmumu ienākuma nodoklis. Līdz 2018. gadam, kad spēkā bija likums «Par uzņēmumu ienākuma nodokli», valstij bija būtiski, lai gada pārskats tiktu iesniegts pēc iespējas agrāk, jo valsts tādējādi saņēma arī uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksājumu, ja tāds tika aprēķināts. Saskaņā ar iepriekšējo likumu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš arī bija 30. aprīlis. Tagad, kad spēkā ir Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, tas vairs nav būtiski, ka gada pārskatu iesniedz līdz 30. aprīlim, jo uzņēmumi UIN deklarāciju iesniedz un nodokli maksā tajā periodā, kad tam veidojas maksājumi, kuri ir apliekami ar UIN. Tas var tikt darīts arī katru mēnesi. Ņemot vērā šo faktu, valstij nerodas nodokļu zaudējumi gadījumā, ja gada pārskata iesniegšanas termiņš tiek pagarināts.

Arī valsts kapitālsabiedrībām ir jāsniedz gada pārskats. Par šo runājot, gan varētu palikt spēkā esošais termiņš, jo mums, sabiedrības locekļiem, būtu svarīgi zināt, kā tiek izlietota mūsu, nodokļu maksātāju, nauda.

Ievērojot visu iepriekš minēto pamatojumu, būtu lietderīgi ļaut uzņēmumiem saglabāt pagarināto gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanas laiku attiecībā uz finanšu pārskatiem par 2022. gadu un vēlākajiem periodiem. Tāpat vēlos arī pievērst uzmanību faktam, ka citu valstu nacionālie likumi paredz garākus gada finanšu pārskatu iesniegšanas termiņus. Piemēram, saskaņā ar Igaunijas grāmatvedības likumu visiem Igaunijas uzņēmumiem jāiesniedz gada finanšu pārskati sešu mēnešu laikā pēc finanšu gada beigām. Vācijā gada pārskati ir jāiesniedz 12 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām un tikai biržā kotētiem uzņēmumiem gada pārskata iesniegšanas termiņš ir četri mēneši pēc pārskata perioda beigām. Es ļoti ceru, ka arī Finanšu ministrija izskatīs visus argumentus un atbalstīs ierosinājumu pagarināt gada pārskata iesniegšanas termiņu par 2022. un arī turpmākajiem gadiem.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada novembra (491.) numurā.