0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIPar iepriekšējos gados neizmantotajiem atvaļinājumiem

Par iepriekšējos gados neizmantotajiem atvaļinājumiem

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

Darbinieks uzteica darbu, un atklājās, ka jāaprēķina kompensācija par trīs gadus neizmantoto atvaļinājumu. Izlasīju, ka juristi iesaka iepriekšējo gadu kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu piesaistīt to gadu darba samaksai, jo parasti tā būtiski atšķiras no pēdējā perioda algas. Vai grāmatvedis drīkst tā rīkoties? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Jāsaka, ka šāda ideja ir loģiska un pamatota, jo algām tiešām ir tendence ar laiku palielināties (protams, var būt arī otrādi). Vienīgais šķērslis — nedz Darba likumā (DL), nedz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Darbinieks uzteica darbu, un atklājās, ka jāaprēķina kompensācija par trīs gadus neizmantoto atvaļinājumu. Izlasīju, ka juristi iesaka iepriekšējo gadu kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu piesaistīt to gadu darba samaksai, jo parasti tā būtiski atšķiras no pēdējā perioda algas. Vai grāmatvedis drīkst tā rīkoties?

Maija Grebenko
Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

Jāsaka, ka šāda ideja ir loģiska un pamatota, jo algām tiešām ir tendence ar laiku palielināties (protams, var būt arī otrādi). Vienīgais šķērslis — nedz Darba likumā (DL), nedz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Atlīdzības likums) diemžēl nav piedāvāts algoritms, kā grāmatvedim būtu jārīkojas šādās situācijās.

Patlaban DL ir noteikts, ka vidējā izpeļņa (kas nepieciešama tajā skaitā atvaļinājuma un kompensācijas par to aprēķinam) nosakāma no ieņēmumiem (alga, piemaksas, prēmijas), kas gūti «pēdējos sešos kalendāra mēnešos».

Pirmais secinājums: grāmatvedim (jo viņš labāk orientējas likumdošanā) būtu jāpaskaidro vadītājam, ka darbiniekiem noteikti regulāri jāpiešķir atvaļinājumi. Atvaļinājums ir ne vien darbinieka tiesības, bet arī darba devēja pienākums. Ja, ejot prom no darba, darbinieks pieprasīs kompensāciju, jo atvaļinājumi par vairākiem gadiem netika izmantoti, darba devējam būs jāšķiras no potenciāli lielām summām. Patlaban šis ir aktuāls jautājums, jo DL 149. panta piektajā daļā kopš 2015. gada ierakstīts:

Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Sakarā ar šo frāzi (un aizstāvot darba devēja intereses), juristi izsaka viedokli: ja darbinieks vairākus gadus «krājis» atvaļinājumus, tad konflikta gadījumā (risinot strīdu tiesā) darbiniekam būtu jāpierāda, ka no atvaļinājumiem viņš atteicies labprātīgi, nevis tādēļ, ka viņam tie nebūtu piešķirti.

Kā varētu atrisināt šo problēmu?

Juristi pievērš uzmanību minētā panta 3. daļai, kurā teikts, ka atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam, bet to daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu (!). To varētu saprast kā tiesību uz atvaļinājuma zudumu, ja tas netika izmantots līdz trešajam darba gadam.

Darbiniekam būtu jāsniedz pierādījumi tam, kādi apstākļi traucēja atvaļinājumu izmantot.

Domājams, ka viennozīmīgu atbildi šādos gadījumos varētu gūt vien tad, kad Darba likumā būtu veikti attiecīgie grozījumi. Piemēram, beidzoties 11 mēnešu periodam (ja darbinieks nav pierunājams izmantot atvaļinājumu), grāmatvedis veido neizmantotā atvaļinājuma uzkrājumu katram konkrētam darbiniekam. Saprotams, ka šāda shēma nav izpildāma esošā Darba likuma redakcijas ietvaros. Tātad būs jāgaida tiesu prakse.

Raksts publicēts žurnāla BILANCE 2020. gada janvāra numurā (Nr.457).

Portāla BILANCE PLZ piebilde

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI 2020. gada februāra numurā šo tematu turpina zvērināta advokāte IVETA ZELČA rakstā "Atvaļinājuma piešķiršanas, izmantošanas, pārcelšanas vai pagarināšanas un kompensācijas aspekti". Rakstā aplūkotas tiesas atziņas un praktiskie aspekti jautājumā par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu, izmantošanu, pārcelšanu un kompensāciju.

Rakstā, citastarp, norādīts, ka 2019.gadā Augstākās tiesas Senāts ir secinājis: „[..] aprēķinot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, ir izmantojama tā darbiniekam noteiktā darba alga, kas bija laikā, kad kārtējais atvaļinājums viņam bija jāpiešķir.”[1]

[1] Senāta Civillietu departamenta 2019. gada 6. februāra spriedums, lieta Nr. 30411017, SKC-340/2019 (11. punkts): "Atbildot uz prasītāja kasācijas sūdzības argumentu, ka, aprēķinot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, tiesai bija jāvadās no minimālās mēneša darba algas, kas ir spēkā no 2018.gada 1.janvāra, t.i., 430 EUR, Senāts norāda, ka tas ir nepamatots, jo, aprēķinot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, ir izmantojama tā darbiniekam noteiktā darba alga, kas bija laikā, kad kārtējais atvaļinājums viņam bija jāpiešķir."