0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIPar optisko briļļu iegādi darbam ar displeju

Par optisko briļļu iegādi darbam ar displeju

Ita Bekerta, Mg.oec., LNKA sertificēta nodokļu konsultante

MK noteikumu Nr. 343 12. punktā noteikts: ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam nepieciešami darba pienākumu veikšanai piemēroti speciāli medicīniski optiski redzes korekcijas līdzekļi (brilles), darba devējs nodrošina ar tiem attiecīgo nodarbināto. Vai darba devējs ir tiesīgs atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām brillēm? Ja ne, tad uz kāda normatīvā akta pamata. Atbilde No normatīvā regulējuma viedokļa priekšnodoklis par brillēm ir atskaitāms. Te būtu jāvērtē darījuma ekonomiskā būtība, līdzīgi darījumi, ja brilles nepieciešamas vairākiem darbiniekiem.…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

2 KOMENTĀRI

Pierakstīties
Paziņot par
2 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Baiba Fidlere
baiba.***@abava.lv
1 gads atpakaļ

Vai tad darbinieks brilles iegādājas uz uzņēmuma vārda? Ja darbinieks pērk brilles uz sava vārda, tad uzņēmumam nav pamata atskaitīt priekšnodokli, jo nav nodokļa rēķina PVN likuma izpratnē un darbiniekam var kompensēt daļu izdevumu,saskaņā ar uzņēmumā noteikto kārtību. Vai ir citi viedokļi?

Vineta PLZ.LV
PLZ.LV
vineta***@lid.lv
1 gads atpakaļ
Atbildēt uz  baiba.***@abava.lv

Komentārs no raksta autores: Šajā gadījumā ir viltīgi- ja brilles iegādājas darba devējs, tad priekšnodokli var atskaitīt, respektīvi, rēķins ir izrakstīts darba devējam Taču, ja dokuments ir uz darbinieka vārda, tad priekšnodoklis nav atskaitāms. Šodien darbs bez datora bieži nav iedomājams, līdz ar to arī izdevumi ir saistīti ar saiimniecisko darbību, kam priekšnodokli ir atļauts piemērot saskaņā ar rēķinu.  PVN rēķins ir uz darba devēja vārda.

Par optisko briļļu iegādi darbam ar displeju
Foto: © LumineImages – stock.adobe.com

MK noteikumu Nr. 343 12. punktā noteikts: ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam nepieciešami darba pienākumu veikšanai piemēroti speciāli medicīniski optiski redzes korekcijas līdzekļi (brilles), darba devējs nodrošina ar tiem attiecīgo nodarbināto. Vai darba devējs ir tiesīgs atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām brillēm? Ja ne, tad uz kāda normatīvā akta pamata.

Atbilde

Ita Bekerta, Mg.oec., LNKA biedre, sertificēta nodokļu konsultante, SIA EK Sistēmas galvenā grāmatvede
Ita Bekerta, Mg.oec., LNKA biedre, sertificēta nodokļu konsultante, SIA EK Sistēmas galvenā grāmatvede
Foto: Aivars Siliņš

No normatīvā regulējuma viedokļa priekšnodoklis par brillēm ir atskaitāms. Te būtu jāvērtē darījuma ekonomiskā būtība, līdzīgi darījumi, ja brilles nepieciešamas vairākiem darbiniekiem. Ja tās tik tiešām ir tikai un vienīgi brilles darbam un darbā, tad to paredz iekšējās kārtības noteikumos un priekšnodokli atskaita pilnībā. Bet tas izklausās diezgan utopiski un arī nav pārbaudāms. Velku paralēles ar automašīnu, kur ir noteikta īpaša kārtība, kā pierāda, ka auto izmanto saimnieciskajā darbībā. Atskaitāmā priekšnodokļa summas, protams, nav samērojamas.

Pieļauju, ka kāds neatskaita vai atskaita priekšnodokli tikai daļēji, izlasot, ka brilles izmanto arī personiskajām vajadzībām. Līdzīgi daru arī es — mēs visiem kompensējam vienādu summu, neskatoties, cik katrs dārgas brilles ir iegādājies. Līdz ar to priekšnodoklis ir proporcionāli kompensētajai summai. Tas ir noteikts iekšējās kārtības noteikumos.

Protams, var kompensēt visu summu un atskaitīt priekšnodokli. Tad, lai nebūtu izredzēto, nosaka summas griestus, līdz kurai kompensē, piemēram, 1000 eiro.

Drosmīgākie izlasa MK noteikumu Nr. 343 14. punktu, ieraksta savos noteikumos, ka kompensē visu un atskaita arī visu priekšnodokli, nevērtējot vienlīdzības principu. Bet Darba likums paredz nediskriminēt. Tādējādi rodas jautājums, vai briļļu apmaksu var attiecināt uz diskrimināciju. 

Darba likuma 7. pants Vienlīdzīgu tiesību princips

(1) Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu. (2) Šā panta pirmajā daļā paredzētās tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas — neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.

Tātad situācijas ir dažādas.

Normatīvais regulējums:

UIN likums 8. pants Ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi

(5) Neatkarīgi no šajā pantā minētā ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi ir: 3) izdevumi Darba aizsardzības likuma prasību izpildei, kā arī izdevumi, kas saistīti ar profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem nozarēs, kurās darba apstākļi to prasa.

MK noteikumi Nr. 343 «Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju»

11. Darba devējs nodrošina nodarbinātajiem, kuri strādā ar displeju, obligātās veselības pārbaudes, to skaitā redzes pārbaudes, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā: 11.1. pirms darba uzsākšanas ar displeju; 11.2. periodiskās pārbaudes; 11.3. ja nodarbinātais sūdzas par redzes traucējumiem, kurus varētu būt izraisījis darbs ar displeju. 12. Ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam nepieciešami darba pienākumu veikšanai piemēroti speciāli medicīniski optiski redzes korekcijas līdzekļi (brilles), darba devējs nodrošina ar tiem attiecīgo nodarbināto. 13. Šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minētās redzes pārbaudes izdevumus sedz darba devējs, bet 11.1. un 11.3. apakšpunktā minētās redzes pārbaudes izdevumus pēc savstarpējas vienošanās sedz darba devējs vai nodarbinātais, ja darba līgumā nav noteikts citādi. 14. Šo noteikumu 12. punktā minēto prasību izpildei nepieciešamos izdevumus (piemēram, briļļu lēcu un briļļu ietvaru iegāde, darba briļļu izgatavošana) sedz darba devējs. Darba devējs speciālo medicīniski optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu) iegādes kārtību nosaka darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā. Pirms darba kārtības noteikumu sastādīšanas vai darba koplīguma slēgšanas darba devējs konsultējas ar nodarbinātajiem vai viņu uzticības personām un nodarbināto pārstāvjiem.

PVN likums MK noteikumi Nr. 17 «Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai»

159. Nodokļa rēķinā norādīto nodokli par precēm un pakalpojumiem reģistrēta nodokļa maksātāja darbinieku atpūtai, personiskajām vajadzībām (tai skaitā transporta pakalpojumi, degvielas iegāde un elektronisko sakaru pakalpojumi), ēdināšanai, veselības uzlabošanai un izklaides pasākumiem neatskaita kā priekšnodokli.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada oktobra (490.) numurā.