Parādnieka pienākumi fiziskas personas maksātnespējas procesā tikuši precizēti otrdien, 3. septembrī, valdībai pieņemot grozījumus Maksātnespējas likumā. Lai stātos spēkā, likumprojekts vēl jāapstiprina Saeimā.

Grozījumi precizē, ka parādniekiem fiziskās personas maksātnespējas procesā bankrota procedūras ietvaros nav jānovirza viena trešdaļa no saviem ienākumiem kreditoru prasījumu apmierināšanai.

Līdz 2015. gada 28. februārim Maksātnespējas likumā bija skaidri noteikts, ka parādniekam (fiziskai personai) ir pienākums bankrota procedūras laikā novirzīt vienu trešdaļu no saviem ienākumiem kreditoriem.

Savukārt 2015. gada 1. martā stājās spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, ar ko atbrīvoja parādnieku no minētā pienākuma pildīšanas.

2019. gada sākumā Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, kurā norādīja uz līdzšinējās prakses neatbilstību likumdevēja gribai, 2015. gadā veicot grozījumus Maksātnespējas likumā.

Tieslietu ministrijas ieskatā pašreizējā grozījumu interpretācija neatbilst likumdevēja mērķim, tāpēc ar grozījumiem plānots novērst interpretācijas kļūdas Maksātnespējas likuma normās.

Likumprojektā ietvertās normas kopumā neparedz jaunas tiesības vai pienākumus, tikai precizē likumdevēja gribu, arī turpmāk nodrošinot attiecīgo normu atbilstošu piemērošanu.

Ņemot vērā iespējamo negatīvo ietekmi uz godprātīgiem parādniekiem, kuriem jebkurā brīdī var tikt izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process ilgstošas atšķirīgas likuma normu izpratnes dēļ, likumprojektā paredzēta tā nekavējoša spēkā stāšanās. Likumprojekts vēl jāskata Saeimā.