Līdz ar Covid–19 pandēmiju grāmatvedībā aktuālākās tēmas ir saistītas ar atbalstu uzrādīšanu grāmatvedībā: ar Covid–19 saistītās informācijas uzrādīšana gada pārskatā, Covid–19 ietekme, nosakot krājumu vērtību, debitoru parādu izvērtējums u.c. Kādreiz populārā tēma par uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk — UIN) deklarācijas aizpildīšanu ir pagājusi malā. Pēdējā mēneša deklarācijas jeb decembra mēneša deklarācijas, ja pārskata gads saskan ar kalendāra gadu un beidzas 31. decembrī, aizpildīšana nav aiz kalniem. Tāpēc vērtīgi atkārtot, kāda informācija atklājama šajā deklarācijā. Decembra mēneša nodokļa deklarācija iesniedzama līdz 2022. gada 20. janvārim. Un šī deklarācija jāiesniedz obligāti — arī tad, ja nav ar nodokli apliekamu darījumu. Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk — EDS) to var labot bez soda sankcijām par gada pārskata sagatavošanas procesā veiktajām korekcijām.

Tātad pārskata perioda pēdējā deklarācijā ir jāveic ar UIN apliekamās bāzes korekcijas par:

• nedrošiem debitoru parādiem (UIN likuma 9. pants);
• palielinātiem procentu maksājumiem (UIN likuma 10. pants);
• aizdevumiem saistītām personām, kas tiek klasificētas kā nosacītā peļņas sadale (UIN likuma 11. pants);
• novirzēm no tirgus cenas darījumos starp saistītām personām (negūto peļņu vai palielinātiem izdevumiem).

Turpmāk par tām deklarācijas rindām, kas attiecas tikai uz pēdējā mēneša (decembra) deklarāciju. 

6.2. rinda 

Norāda nedrošu debitoru parādu summu, kura izveidota kā uzkrājums nedrošiem parādiem un iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un 36 mēnešu laikā no uzkrājuma izveidošanas dienas parāds nav atgūts vai tam šajā periodā nav piemērojams UIN likuma 9. panta trešajā daļā minētais atbrīvojums. Ja pirms tam attiecīgajam debitora parādam nav izveidots uzkrājums, parādu summai nav piemērojams UIN likuma 9. panta trešajā daļā minētais atbrīvojums.

Sabiedrība aizpilda deklarāciju par 202X. gada decembri, un 2. ailē norāda taksācijas periodu, kurā tā bija izveidojusi uzkrājumu šaubīgam debitora parādam. Tā kā 36 mēnešu laikā no uzkrājuma izveidošanas dienas parāds netika atgūts un šis parāds neatbilda UIN likuma 9. panta trešās daļas nosacījumiem, tad komercsabiedrība nodokļa bāzē iekļauj attiecīgo parāda summu, norādot deklarācijas 6.2. rindā (t.i., pēdējā mēneša — decembra deklarācijā).

Ja kādai sabiedrībai joprojām ir palicis “aizmirsts vai pazaudēts” parāds, kas izveidojies līdz 2018. gada 1. janvārim, šo debitoru parādu norakstīšanai UIN likuma 9. panta nosacījumi nav jāpiemēro un ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā bāze nav jāpalielina.

Savukārt ar UIN apliekamajā bāzē neiekļauj debitoru parādus, kas veidojušies no 2018. gada 1. janvāra, ja tie atbilst UIN likuma 9. panta trešās daļas nosacījumiem.

Likuma izmaiņas attiecībā uz nedrošiem debitoru parādiem

Tiks papildināti likuma 9. panta trešās daļas nosacījumi ar jaunu 12. punktu, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī vienlaikus ar Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu.

Lai nodrošinātu neitrālu nodokļu režīmu, tiek noteikts, ka ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē netiek iekļauta debitoru parāda summa, kura nav atgūta no debitora — fiziskās personas, kura Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā noteiktajā kārtībā ir atbrīvota no parādsaistībām.

Likuma izmaiņas attiecībā uz nedrošiem debitoru parādiem

Tiks papildināti likuma 9. panta trešās daļas nosacījumi ar jaunu 12. punktu, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī vienlaikus ar Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu. 

Lai nodrošinātu neitrālu nodokļu režīmu, tiek noteikts, ka ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē netiek iekļauta debitoru parāda summa, kura nav atgūta no debitora — fiziskās personas, kura Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā noteiktajā kārtībā ir atbrīvota no parādsaistībām.

6.3. rinda

Norāda procentu maksājumus. Informācija par palielinātiem procentu maksājumiem meklējama UIN likuma 10. pantā.

1. piemērs

Par palielinātiem procentu maksājumiem piemērs daļēji ņemts no VID 16.09.2021. uzziņas Nr. 30.1–8.7/8.7/143065.

Uzņēmums no īpašniekiem — fiziskām personām 2021. gada 1. janvārī saņēmis aizdevumu, kura pamatsumma — 20 000,00 eiro. Aizdevuma līgumā aizdevuma procentu maksājumi 20% gada procentu likme. Aizdevuma termiņš — 3 gadi. Citu aizņēmumu uzņēmumam nav. Pašu kapitālu veido pamatkapitāls 2800,00 eiro apmērā. Uzņēmums reģistrēts komercreģistrā 2020. gada novembrī, uzņēmumam pirmais apvienotais gada pārskats jāiesniedz likumos noteiktajā kārtībā — līdz 2022. gada 30. aprīlim.

Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (turpmāk — IIN) 8. panta trešās daļas 13. punktu brīdī, kad fiziskām personām tiks veikta aizdevuma procentu izmaksa, no izmaksājamās summas tiks ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā un ieskaitīts valsts budžetā.

Ja par 2021. gada janvāri (2021. gada 10. februāri) tiek aprēķināti viena mēneša aizdevuma procenti 333,33 eiro apmērā (20 000,00 × 0,20) / 12 mēnešiem)), tad pirms procentu izmaksas no fiziskām personām 2021. gada februārī tiks ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 66,67 eiro (333,33 × 0,20) apmērā (kas tiks ieskaitīts valsts budžetā) un atlikusī summa 266,66 eiro (333,33 – 66,67) tiks pārskaitīta uz fiziskās personas bankas kontu. šāds aizdevuma procentu aprēķins un izmaksa tiek plānota katru mēnesi 2021. gadā un arī pārējā periodā. VID apstiprina aprēķina pareizību.

Uzņēmums arī uzdevis VID jautājumu, vai pareizi izpratis likuma "Par IIN" un UIN likuma normas attiecībā uz fiziskām personām aprēķinātiem aizdevuma procentu maksājumiem, ka tie var tikt aplikti vienlaikus ar diviem nodokļu veidiem?

VID atbild, atsaucoties uz vairākiem IIN likuma punktiem: aizdevuma atgriešana neveido iesniedzēja dalībniekam ar nodokli apliekamo ienākumu, savukārt procentu ienākums par izsniegto aizdevumu iesniedzēja dalībniekam veido ar nodokli apliekamu ienākumu kā ienākumam no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums.

Attiecībā uz UIN VID atbild:

ņemot vērā minēto, UIN likuma 4. panta trešās daļas nosacījums neattiecas uz palielinātiem procentu maksājumiem, kas aprēķināti saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10. pantu.

Atbilstoši UIN likuma 10. panta pirmajai daļai ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauj procentu maksājumus proporcionāli tam, kādā apmērā pārskata gada parādu saistību (par kurām aprēķināti procentu maksājumi) vidējais apjoms pārsniedz summu, kura vienāda ar četrkāršotu nodokļa maksātāja uzņēmuma gada pārskatā atspoguļoto pašu kapitāla apjomu (pārskata gada sākumā), kas samazināts par ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi un citām rezervēm, kuras nav radušās peļņas sadales rezultātā.

Tādējādi, piemērojot UIN likuma 10. panta pirmo daļu, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē var tikt iekļauti procentu maksājumi par aizņēmumu no fiziskās personas Latvijas rezidenta neatkarīgi no tā, ka procentu maksājumi veido fiziskās personas ar IIN apliekamu ienākumu, no kura tiek ieturēts IIN likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā.

Tad uzņēmuma nākamais jautājums VID bija: kā veidosies UIN maksājums saskaņā ar UIN likuma 10. panta pirmo daļu (ja gada sākumā nav pieejami uzņēmuma bilances — 2020. gada pārskata dati)?

VID atbild: atsaucoties uz likumu "Par grāmatvedību" prasībām, uzņēmums, uzsākot darbību, veic inventarizāciju un, pamatojoties uz inventarizācijas datiem, atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma nosacījumiem sastāda sākuma bilanci. Tādējādi aprakstītajā situācijā, sagatavojot sākuma bilanci, bilances pasīva iedaļas "Pašu kapitāls" postenī "Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls)" jānorāda uzņēmuma pamatkapitāls tā dibināšanas brīdī, — 2800,00 eiro. "Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls)" norādītā summa vienlaikus ir uzskatāma arī par pašu kapitāla vērtību iesniedzēja pārskata gada sākumā.

Procentu maksājumu aprēķinam parādsaistības vidējais apjoms attiecināms pret četrkāršotu sākuma bilancē norādīto pašu kapitāla summu 2800,00 eiro, un procentu maksājumu pārsnieguma summa saskaņā ar UIN likumu ir iekļaujama pārskata gada pēdējā taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē.

Aprēķināsim UIN bāzē iekļaujamo summu par palielinātiem procentu maksājumiem!

1. Nodokļa maksātājs nosaka proporciju, kādā mērā parādu saistību vidējais apjoms pārsniedz četrkāršotu pašu kapitāla apjomu: 20 000,00 : (2800,00 × 4) = 20 000,00 : 11 200,00 = 1,78

2. Nosaka pieļaujamo procentu maksājumu apmēru: 4000,00 (gada procenti) : 1,78 = 2247,19 eiro

3. Procentu maksājumu apmērs, kas pārsniedz pieļaujamo apmēru: 4000,00 – 2247,19 = 1752,81 eiro

4. Nodokļa bāzē iekļauj 1752,81 eiro (norāda deklarācijas 6.3. rindā) un no tās aprēķina nodokli 438,20 eiro (1752,81 : 0,8 × 0,2), ja nodokļu maksātājam nav citu objektu nodokļa bāzē.

Nodokļa bāzē iekļaujamo palielināto procentu maksājumu piemērs, ja procentu izmaksas pārskata gadā pārsniedz trīs miljonus eiro, procentu aprēķināšanai pieejams VID metodiskajā materiālā "Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtība".

UIN likumā papildus ir veikti grozījumi 10. pantā, kas stājās spēkā 2021. gada 29. oktobrī:

Likuma 10. panta piektās daļas 1. punktu piemēro arī attiecībā uz procentu maksājumiem, kas veikti kredītiestādei piederošai segto obligāciju sabiedrībai, kura izveidota un darbojas saskaņā ar Segto obligāciju likumu.

Likuma 10. pantu nepiemēro Latvijas kredītiestādei vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kredītiestādes Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai, kā arī kredītiestādei piederošai segto obligāciju sabiedrībai, kas izveidota un darbojas saskaņā ar Segto obligāciju likumu.

6.4. rinda

Norāda aizdevumus saistītām personām. Pirms iekļaut parādu 6.4. rindā, izvērtējam, vai uz to neattiecas atbrīvojumi, kas minēti UIN likuma 11. pantā.

2. piemērs 

Uzņēmums 2020. gadā izsniedz aizdevumu 2000 eiro saistītajam uzņēmumam — savai mātes sabiedrībai — uz 2 gadiem. Tā kā attiecībā uz aizdevumu neizpildās likuma 11. panta trešajā vai ceturtajā daļā noteiktie izņēmumi, šo aizdevumu norāda 2020. gada decembra deklarācijā un iekļauj nodokļa bāzē (deklarācijas 6.4. rindā norāda 2000 eiro), kā arī par to aprēķina un samaksā nodokļa summu 500 eiro (2000 : 0,8 × 0,2).

Izsniedzot aizdevumu saistītajam uzņēmumam, ir jāievēro transfertcenu principi, t.i., ir jāpiemēro procentu likme, kura atbilst tirgus likmei. Saskaņā ar UIN likuma 12. panta 2. daļu Latvijas uzņēmumam ir jāpalielina ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums par preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpību (starpības daļu), kas rodas, ja šīs preces (produkcija, pakalpojumi) par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, tiek pārdotas saistītiem ārvalstu uzņēmumiem u.c. likumā minētajiem subjektiem. No UIN 12. panta 2. daļas panta izriet, ka, izsniedzot aizdevumu saistītajam uzņēmumam, aizdevējam ir jāpiemēro procentu likme, kura atbilst tirgus vērtībai, jo bezprocentu aizdevums būtu uzskatāms par pakalpojumu, kurš tiek sniegts zem tirgus vērtības. Civillikumā noteikts, ka procenti jāmaksā tikai tad, ja tie ir nolīgti, taču, atgriežoties pie UIN 12. pantā teiktā un pie transfertcenu regulējošiem tiesību aktiem, vadlīnijām utt., tad, slēdzot darījumu ar saistītām personām, ir jārīkojas tā, kā šajā situācijā rīkotos nesaistīti uzņēmumi. No tā izriet, ka, ja aizdevums saistītajai pusei ir kļuvis šaubīgs vai bezcerīgs, tam jāveido uzkrājumi vai jānoraksta. 

Ar transfertcenām saistītus jautājumus (cenas noteikšana, dokumentācija u.c.) var skatīt VID mājaslapā metodiskajā materiālā "Transfertcenu dokumentācija" (pieejams: https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/27122019_transfertcenas._informativais_materials.pdf).

6.5. rinda

Norāda darījumu vērtības starpību, kas radusies darījumos ar saistītām personām (UIN likuma 4. panta otrās daļas 2. punkta e) apakšpunkts).

6.5.1. rindā norāda darījumu, kas pārskata gadā veikti ar saistītām personām, kopējo vērtības summu (6.5.1. rindā norādītā summa nepiedalās nodokļa aprēķinā, tai ir informatīva nozīme).

6.5 un 6.5.1. rindu arī aizpilda pēdējā perioda deklarācijā.

6.6. rinda

Norāda piešķirto labumu summu nerezidenta darbiniekiem, kura ir attiecināta uz pastāvīgo pārstāvniecību.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām dividendei pielīdzināta izmaksa ir nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības maksājumi nerezidentam, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, ja tie nav uzskatāmi par nerezidenta izdevumiem, kas nodrošina pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību.

3. piemērs 

Lietuvā reģistrēta uzņēmuma "S" filiāle Latvijā 2021. gada janvārī ir aprēķinājusi peļņu 20 000 eiro (ko aprēķina kā starpību starp saimnieciskās darbības ieņēmumiem un izdevumiem). Pamatojoties uz Lietuvā reģistrēta uzņēmuma "S" lēmumu, 2021. gada septembrī filiāle tai pārskaita 20 000 eiro, kas uzskatāma par dividendei pielīdzinātu izmaksu. Dividendei pielīdzināta izmaksa ir ar UIN apliekams objekts filiālei, līdz ar to filiāle (līdz 2021. gada 20. oktobrim sniedz UIN deklarāciju un samaksā nodokli 5000 eiro (20 000 : 0,8 × 0,2).

Pastāvīgai pārstāvniecībai, kurai ir nodrošināta no nerezidenta atsevišķi nodalīta grāmatvedības uzskaite (t.sk. arī atsevišķā vai kopējā naudas kontā ieskaitīto līdzekļu atsevišķa uzskaite), neveidojas ar UIN apliekamais objekts līdz brīdim, kad pastāvīgā pārstāvniecība sadala peļņu, taču, ja nav atsevišķas uzskaites, tad pastāvīgās pārstāvniecības taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē jāiekļauj visa ieņēmumu summa, kas konkrētajā taksācijas periodā ir iekasēta no klientiem Latvijā.

Pārstāvniecības peļņu var samazināt par 10 procentiem no nerezidenta darījumiem ar citām personām faktiski veiktajiem izdevumiem. šo summu neiekļauj pārstāvniecības uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek ar nodokli.

Termins "citām personām" ietver arī darbiniekus: nerezidenta galvenā biroja vai citā valstī esošas filiāles darbaspēka izmaksas ir uzskatāmas par izdevumiem, kurus tie izmaksājuši/veikuši darījumos ar citām personām.

4. piemērs 

Igaunijā reģistrētam uzņēmumam "A" ir nodibināta filiāle Latvijā, un filiāle pēc pārskata gada beigām veic maksājumu savam nerezidentam "A" 4000 eiro apmērā. Nerezidentam "A" darījumos ar citām personām faktiski izmaksāto izdevumu daļas summa (kas saistīta ar pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību) gada laikā ir 10 000 eiro.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinos ņem vērā:

1. 1000 eiro (10% no 10 000) neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek ar nodokli (Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumu Nr. 677 "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi" 24. punkts). Par attaisnojuma dokumentu kalpo filiālei izsniegts Igaunijā reģistrētās kapitālsabiedrības "A" rakstisks apstiprinājums, ka attiecīgie izdevumi ir tieši saistīti ar filiāles saimniecisko darbību;

2. 3000 eiro (4000 – 1000) iekļauj filiāles uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un apliek ar nodokli 750 eiro (3000 : 0,8 ◊ 20%).

Netiek atļauts pastāvīgās pārstāvniecības saimnieciskās darbības izdevumos iekļaut izdevumus, kas radušies, nerezidentam sniedzot pakalpojumus savai pārstāvniecībai. Ja filiāle veic maksājumu savam nerezidentam par šāda veida izdevumu atlīdzināšanu, tie ir iekļaujami pastāvīgās pārstāvniecības ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē un apliekami ar nodokli.

5. piemērs 

Igaunijā reģistrēts uzņēmums "B", kas nodarbojas ar apavu tirdzniecību, ir nodibinājis filiāli Latvijā, kas arī nodarbojas ar apavu tirdzniecību. Uzņēmums "B" nodrošina savai filiālei dažādas administratīvās un operatīvās funkcijas saistībā ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu Igaunijā un Latvijā. Uzņēmums "B" sniedz savai filiālei šādus pakalpojumus (t.i., "B" pati sniedz pakalpojumus, nevis iegādājas tos no citām personām):

1. sadarbības partneru piesaiste;

2. tirgus analīze un pārdošanas stratēģijas izstrāde;

3. naudas plūsmas un finanšu plānošana;

4. IT sistēmu izveidošana un uzturēšana.

Filiāle maksā par saņemtajiem pakalpojumiem Igaunijā reģistrētam uzņēmumam "B", kura filiāle tā ir.

UIN nodokli reglamentējošo normatīvo aktu normas nepieļauj iespēju filiāles izdevumos iekļaut nerezidenta (kura filiāle tā ir) pakalpojumu vērtību, kurus tas sniedzis savai filiālei. Filiāles izdevumi par nerezidenta, kura filiāle tā ir, sniegtajiem pakalpojumiem ir uzskatāmi par dividendei pielīdzinātu izmaksu, kas veido filiāles ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi Latvijā, jo minētie izdevumi par nerezidenta, kura filiāle tas ir, sniegtajiem pakalpojumiem atbilst Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumu Nr. 677 "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi" 23.1. punktā minētajam.

Nodokļa piemaksai, kas veidojas pastāvīgajai pārstāvniecībai pēc labojumiem deklarācijā par pārskata gada pēdējo mēnesi, nepiemēro likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto nokavējuma naudu, ja labojumi veikti, precizējot peļņas vai zaudējumu aprēķinu un bilanci, un labotā deklarācija iesniegta četru mēnešu laikā pēc pārskata gada pēdējā mēneša. Tātad, ja pārstāvniecība iesniedz pārskata gada pēdējā mēneša (decembra) deklarāciju 20. janvārī un iesniedz tās labojumu 15. martā (kura rezultātā veidojas budžetā piemaksājamā nodokļa summa), tad nodokļa piemaksas summai nepiemēro nokavējuma naudu.

6.9. rinda

Norāda aktīva vērtību, kuru Latvijas uzņēmums nodod tā pastāvīgajai pārstāvniecībai ārvalstī saimnieciskās darbības veikšanai, ja aktīva nodošanas rezultātā Latvija zaudē tiesības uzlikt nodokli nodotajam aktīvam un aizpilda gada pēdējā taksācijas perioda deklarācijā.

6.10. rinda

Norāda aktīva vērtību, kuru ārvalsts nodokļa maksātāja pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā nodod tā galvenajam uzņēmumam vai citai pastāvīgajai pārstāvniecībai ārvalstī saimnieciskās darbības veikšanai, ja aktīva nodošanas rezultātā Latvija zaudē tiesības uzlikt nodokli nodotajam un aizpilda gada pēdējā taksācijas perioda deklarācijā.

6.11. rinda

Norāda saskaņā ar UIN likuma 7.¹ pantu noteikto hibrīdneatbilstības rezultātu un aizpilda gada pēdējā taksācijas perioda deklarācijā.

Ar hibrīdneatbilstību saprot situāciju, kā rezultāts:

• nodokļa maksātāja darbībām ar saistītu uzņēmumu;
• darbībām starp saistītiem uzņēmumiem;
• uzņēmuma darbībām attiecībā uz pastāvīgo pārstāvniecību (PP) ārpus Latvijas;
• darbībām starp divām vai vairākām viena un tā paša uzņēmuma PP; 
• rezultāts dalībai strukturētā pasākumā (pasākumā, kas radīts lai veidotu hibrīdneatbilstību). 

Ir darījuma rezultātā radušos attiecīgo izdevumu, maksājumu zaudējumu:

• dubults atskaitījums;
• atskaitījums bez attiecīgas tā iekļaušanas ienākumos.

Par hibrīdneatbilstībām skatīt UIN likuma 7.¹ pantu. 

Hibrīdneatbilstības rodas tikai starp saistītiem uzņēmumiem, nevis starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem.

9. rinda

Ziedojumu tēma ir diezgan populāra un vairākas reizes aplūkota VID uzziņās, metodiskajos materiālos un skaidrojumos un citu autoru rakstos, līdz ar to minēšu tikai atvieglojumus ziedotājiem, kas saistīti ar Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā ietverto normu.

Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteikts, ka laikposmā no dienas, kad izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid–19 izplatību, līdz dienai, kurā spēku zaudē šis likums, spēkā ir šādas normas.

Par UIN ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem uzskatāmi preču un pakalpojumu dāvinājumi ārkārtējās situācijas negatīvi ietekmētām sociālajām grupām, kā arī personām, kuru pamatdarbība ir medicīnas pakalpojumu sniegšana, izglītības nodrošināšana, labdarība, palīdzība sociāli maznodrošinātajiem, personām ar invaliditāti vai bērniem, ja vienlaikus ir izpildīti noteikti nosacījumi:

• dāvinājuma saņēmējs nav ar nodokļu maksātāju saistīta persona;
• informācija par dāvinājumu ir darīta publiski zināma;
• informācija par dāvinājuma saņēmēju un atbalsta summu tiek iesniegta VID kopā ar pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju.

UIN maksātājs, kas veicis ziedojumus, lai mazinātu Covid–19 izplatības sekas, atbilstoši ir tiesīgs palielināt ar UIN apliekamajā bāzē neiekļaujamo ziedojumu summu vēl par 3 procentpunktiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem.

Dāvinājumu/ziedojumu atbrīvojums no UIN šādos gadījumos:

• publiskas personas manta, kas nodota epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītajai institūcijai Covid–19 izplatības ierobežošanai un seku pārvarēšanai, saņemta bezatlīdzības lietošanā;
• publiskas personas kustamā manta (individuālās aizsardzības līdzekļi un dezinfekcijas līdzekļi) nodota bez atlīdzības.

Jāatgādina, ka nodokļu atvieglojuma veidu nodokļa maksātājam ir tiesības mainīt uz citu veidu, taču visos pārskata gada 12 mēnešos ir jāpiemēro tikai viens no trijiem atvieglojuma veidiem.

18. rinda

Norāda 50% no summas, kas saņemta subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Ar nodokli apliekamo bāzi samazina tajā pārskata gadā, kurā pieņemts lēmums par līdzekļu piešķiršanu, neatkarīgi no grāmatvedības uzskaitē veiktā grāmatojuma un faktiskā maksājuma saņemšanas gada. Ja nodokļa maksātājs minētos maksājumus saņem, bet pārskata gadā (t.i., visos 12 mēnešos) tam neveidojas nodokļa bāze — atvieglojumu nevar piemērot un atvieglojums nepāriet uz nākamajiem gadiem.

20. rinda 

Norāda debitoru parādu summu, kas ir atgūta, bet ir bijusi iekļauta nodokļa bāzē pirmstaksācijas periodos, kā arī aizdevuma summu, kas bijusi iekļauta nodokļa bāzē un ir atgūta pārskata periodā. Norāda tikai tādus debitoru parādus un aizdevumus, kas iegrāmatoti no 2018. gada 1. janvāra. 

27. rinda

Norāda nodokli no nerezidenta ienākuma, ja nodoklis netika ieturēts un iemaksāts budžetā, tai skaitā norāda nodokli no atlīdzības par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem, no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu, no maksājuma personai zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā, no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanu vai iznomāšanu.

31. rinda

Norāda uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksu, tai skaitā ja nodokļa maksātājam ir atmaksāta aizdevuma summa, kas bija iekļauta ar nodokli apliekamajā bāzē, ja taksācijas periodā nodokļa maksātājam ir atgūta debitora parāda summa, kura pirmstaksācijas periodos ir iekļauta ar nodokli apliekamajā bāzē. Deklarācijas 31. rindu aizpilda tikai par summām, kuras iekļautas ar nodokli apliekamajā bāzē, sākot ar 2018. gada 1. janvāri.

Gribu vērst uzmanību uz notikumiem pēc pārskata perioda, kas var būt saistīti ar UIN. Situācijā, kad pakalpojums ir saņemts (t.i., darījums noticis) vienā pārskata gadā, bet rēķins par to tiks apmaksāts nākamajā pārskata gadā, minēto izdevumu, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, iekļauj gada pēdējā mēneša deklarācijā — 201X. gada decembra deklarācijā —, neskatoties uz rēķina apmaksas datumu.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas stāsies spēkā ar 2023. gada 1. janvāri, ir noteikti šādi grozījumi:

• likvidēto FKTK izslēdz no likuma subjektu uzskaitījuma, kuri nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli;
• saistībā ar FKTK pievienošanu Latvijas Bankai tiek izslēgta atsauce uz FKTK un norāde, kādā kārtībā kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām jāveido debitoru uzkrājumi vai jāveic to norakstīšana, lai tie netiktu iekļauti nodokļa bāzē, jo minētā kārtība tiks noteikta citos noteikumos, kuri izdoti uz nozares likumā noteiktā deleģējuma pamata.

UIN deklarācijas aizpildīšana nebūs liels izaicinājums grāmatvežiem, jo salīdzinājumā ar citiem normatīvajiem aktiem un atskaitēm būtiskas izmaiņas likumdošanā attiecībā uz UIN deklarāciju aizpildīšanu nav bijušas. Izmantotie informācijas avoti ņemti no VID mājaslapas sadaļas Nodokļi → Uzņēmuma ienākuma nodoklis → Informatīvie un metodiskie materiāli un VID uzziņas.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada decembra (480.) numurā.