DARBA TIESĪBAS

Lai noskaidrotu, cik veiksmīgi norit elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS) ieviešana būvniecības objektos, sākot ar 2017.gada 1.oktobri, Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopumā ir pārbaudījis 35 būvobjektus. No 22 būvobjektiem, kuros galvenajam būvdarbu veicējam bija jānodrošina EDLUS ieviešana, tikai septiņos gadījumos EDLUS uz pārbaudes veikšanas brīdi vēl nebija uzstādīta. Pārbaužu mērķis ir apzināt situāciju objektos un pārliecināties, vai likuma “Par nodokļiem un nodevām” prasības ir pareizi izprastas un tiek ievērotas. Līdz 2019.gada 1.oktobrim VID kontroles pasākumu laikā pārbaudīs EDLUS reģistrētos datus par būvlaukumā nodarbināto personu darba stundām, taču neizmantos tos nodokļu papildu aprēķinam, tādējādi preventīvi uzraugot likuma normu piemērošanu un dodot uzņēmējiem laiku atklāt un novērst iespējamās problēmas. Būtiskākie pārkāpumi, kas konstatēti VID pārbaužu laikā saistībā ar EDLUS ieviešanu: EDLUS netiek reģistrēti visi likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktie dati (piemēram, par būvlaukumā nodarbinātu personu – personas kods, amats, darba devēja reģistrācijas numurs, būvatļaujas numurs); būvlaukumā konstatētas EDLUS nereģistrētas...

Gandrīz puse jeb 48 % Latvijas uzņēmēju atzina, ka šajā vasarā nav bijuši un neizmantos iespēju doties vismaz nedēļas garā atvaļinājumā, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, kurā katru ceturksni tiek aptaujāti 750 uzņēmumu īpašnieku un to vadītāji. Aptauja veikta jūnijā, jūlijā, kad 16 % atzina, ka jau bijuši atvaļinājumā, kura ilgums ir vismaz viena nedēļa, un 31 % norādīja, ka plāno doties vismaz nedēļu ilgā atvaļinājumā. Citadele Index liecina, ka šajā vasarā visnoslogotākie bijuši būvniecības nozares uzņēmēji, no kuriem 65 % atzinuši, ka vasaras atvaļinājumu neizmantos, savukārt pakalpojumu sniedzēji visretāk jeb 44% atzina, ka vasaras atvaļinājumā nedosies. Savukārt no pakalpojumu sniedzējiem 52 % atbildēja, ka vismaz nedēļu garu atvaļinājumu ir izmantojuši vai izmantos, kamēr no būvniekiem tikai 31 %. Šajā vasarā noslogotākie bija mazie uzņēmumi, kuri nodarbina vienu līdz deviņus darbiniekus, - 49 % to vadītāju nebija devušies un neplānoja doties vismaz nedēļu ilgās brīvdienās. Tikmēr uzņēmumos, kuros ir vairāk nekā 50...

Turpinot pakāpenisku atteikšanos no patlaban likumā noteiktā pagarinātā normālā darba laika mediķiem, Saeima trešdien, 22.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā. Saskaņā ar grozījumiem tiks samazināts pagarinātā normālā darba laika ilgums, kā arī noteikti tā apmaksas principi 2018. un 2019.gadā. Saeimā jau iepriekš atbalstītās Ārstniecības likuma izmaiņas paredz ar 2020.gadu pilnībā atgriezties pie standarta virsstundu darba apmaksas medicīnā. Pārejas periodā 2018.gadā mediķiem varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 50 stundas nedēļā. Darba samaksu par laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, noteiks, stundas algas likmei piemērojot koeficientu 1,2. Savukārt 2019.gadā pagarinātais normālais darba laiks nevarēs pārsniegt 45 stundas nedēļā. Darba samaksu par papildu stundām šīm darba stundām aprēķinās, ņemot vērā koeficientu 1,35. Normālā pagarinātā darba laika regulējums attiecas uz ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas. Pagarinātā normālā darba laika pakāpeniskai atcelšanai 2018.gadā papildus nepieciešami 7,77 miljoni eiro, bet 2019.gadā – 15,68 miljoni...

Lai noteiktu stingrākas prasības kuģu īpašniekiem saistībā ar jūrnieku darba apstākļu uzlabošanu, Saeima ceturtdien, 9.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Jūras kodeksā. Izmaiņas nosaka atbildību kuģu īpašniekiem par pamestu jūrnieku repatriāciju, kā arī pienākumu šādus gadījumus apdrošināt. Līdz šim kuģu īpašnieku civiltiesiskā apdrošināšana sedza jūrnieku repatriāciju, bet to nenodrošināja, ja kuģa īpašnieks bija pametis kuģi un jūrniekus. Jūrniekiem pamešanas gadījumā būs tiesības vērsties tieši pie apdrošinātāja, lai saņemtu noteikto atlīdzību, sacīts likumprojekta anotācijā. Likums papildināts ar skaidrojumu, kādu jūrnieku uzskata par pamestu, piemēram, ja kuģa īpašnieks nesedz izmaksas par jūrnieka repatriāciju vai arī kuģa apkalpi ir atstājis bez pienācīgas pārtikas, degvielas un medicīniskās aprūpes. Tāpat kuģu īpašniekiem uz ūdeņiem būs jānodrošina jūrniekiem pietiekami pārtikas un ūdens krājumi, ņemot vērā jūrnieku skaitu uz kuģa, viņu reliģisko piederību un kultūras paražas, kā arī reisa ilgumu un veidu. Šo prasību ievērošanu uzraudzīs Jūras administrācija. Patlaban regulējums noteic pienākumu tikai kuģa kapteinim uzraudzīt, lai jūrnieki tiktu nodrošināti...

Lai noteiktu stingrākas prasības kuģu īpašniekiem saistībā ar jūrnieku darba apstākļu uzlabošanu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 1.novembrī, noslēdza darbu pie grozījumiem Jūras kodeksā. Izmaiņas paredz noteikt atbildību kuģu īpašniekiem par pamestu jūrnieku repatriāciju, kā arī pienākumu šādus gadījumus apdrošināt. Patlaban kuģu īpašnieku civiltiesiskā apdrošināšana sedz jūrnieku repatriāciju, bet to nenodrošina, ja kuģa īpašnieks ir pametis kuģi un jūrniekus. Jūrniekiem pamešanas gadījumā būs tiesības vērsties tieši pie apdrošinātāja, lai saņemtu noteikto atlīdzību, sacīts likumprojekta anotācijā. Likums papildināts ar skaidrojumu, kādu jūrnieku uzskata par pamestu, piemēram, ja kuģa īpašnieks nesedz izmaksas par jūrnieka repatriāciju vai arī kuģa apkalpi ir atstājis bez pienācīgas pārtikas, degvielas un medicīniskās aprūpes. Tāpat paredzēts pienākums kuģu īpašniekiem uz ūdeņiem nodrošināt jūrniekiem pietiekamus pārtikas un ūdens krājumus, ņemot vērā jūrnieku skaitu uz kuģa, viņu reliģisko piederību un kultūras paražas, kā arī reisa ilgumu un veidu. Šo prasību ievērošanu uzraudzīs Jūras administrācija. Patlaban regulējums noteic pienākumu...

Turpinot pakāpenisku atteikšanos no patlaban likumā noteiktā pagarinātā normālā darba laika mediķiem, Saeima ceturtdien, 26.oktobrī, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā. Tie paredz samazināt pagarinātā normālā darba laika ilgumu, kā arī noteikt tā apmaksas principus 2018. un 2019.gadā. Saeimā jau iepriekš atbalstītās Ārstniecības likuma izmaiņas paredz ar 2020.gadu pilnībā atgriezties pie standarta virsstundu darba apmaksas medicīnā. Pārejas periodā 2018.gadā mediķiem varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 50 stundas nedēļā. Darba samaksu par laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, noteiks, stundas algas likmei piemērojot koeficientu 1,2. Savukārt 2019.gadā pagarinātais normālais darba laiks nevarēs pārsniegt 45 stundas nedēļā. Darba samaksu par papildu stundām šīm darba stundām aprēķinās, ņemot vērā koeficientu 1,35. Normālā pagarinātā darba laika regulējums attiecas uz ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas. Pagarinātā normālā darba laika pakāpeniskai atcelšanai 2018.gadā papildus nepieciešami 7,77 miljoni eiro, bet 2019.gadā – 15,68 miljoni eiro. Savukārt...

Tiesībsarga birojs izvērtējis darba devēju un mazu bērnu vecāku aptaujas rezultātus, lai noskaidrotu, kā darba tiesiskajās attiecībās tiek ievērots diskriminācijas aizlieguma princips pret mazu bērnu vecākiem. Pētījums publicēts Tiesībsarga biroja mājaslapā un tajā izdarīti šādi secinājumi: 1) Darba devēji lielākoties neatlasa kāda konkrēta dzimuma darbiniekus, darbinieku dzimumu proporcija iestādēs/uzņēmumos lielākoties ir nejaušība. Tomēr gadījumos, ja iestādē/uzņēmumā strādā vairāk sieviešu nekā vīriešu, tas lielākoties saistīts ar to, ka darba vietā darbiniekiem tiek piedāvāts zems atalgojums un vīrieši daudz retāk piesakās uz vakantajām amatu vietām. Līdz ar to veidojas situācija, ka sievietes tiek nodarbinātas zemāk atalgotos darbos. Šāda situācija nav pieļaujama dzimumu līdztiesības politikas veicināšanas ietvaros. 2) Lai arī darba devēji aptaujas anketās lielākoties norādīja, ka jautājumi par ģimenes stāvokli vai kandidātes grūtniecību darba interviju laikā netiek uzdoti, tomēr pretēju viedokli aptaujas anketās pauda darba ņēmēji – gan sievietes, gan vīrieši. Jautājumu par ģimenes stāvokli vai grūtniecību uzdošana darba intervijas laikā neatbilst spēkā esošajam...

Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja saņēmusi zaļo gaismu sarunām ar dalībvalstīm par grozītajiem noteikumiem darbinieku norīkošanai darbā uz ārzemēm. Plenārsēdē nav saņemti iebildumi pret Nodarbinātības komitejas lēmumu uzsākt sarunas ar Padomi. Tas nozīmē, ka komiteja var uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem, kuri savu pozīciju sarunām apstiprināja pirmdien. Galvenie jautājumi Noteikumu reformas mērķis ir nodrošināt labāku norīkoto darbinieku aizsardzību un godīgu konkurenci uzņēmumiem. Būtiskākās izmaiņas, salīdzinot ar 1996.gadā pieņemtu direktīvu, skar norīkoto darbinieku atalgojumu, norīkojuma ilgumu, kolektīvās vienošanās un pagaidu darba aģentūru darba ņēmējus. EP ziņotājas Elisabeth Morin-Chartier (EPP, Francija) un Agnes Jongerius (S&D, Nīderlande): “Tagad, kad ES Padome ir gatava sēsties pie sarunu galda ar Eiropas Parlamentu, mēs vēlamies vienoties par direktīvu, kas atbilst mūsdienu prasībām. Attīstības virziens ir pareizs, taču būtiskas ir detaļas. Mēs pievērsīsim īpašu uzmanību ceļu transporta nozarei, lai nodrošinātu līdzsvaru starp pakalpojumu sniegšanas brīvību un labāku darba ņēmēju aizsardzību.” Nākamie soļi Eiropas Parlaments un ES Padome sarunas varētu...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus pieteikties dalībai Atvērto durvju dienā uzņēmumos personām ar invaliditāti, piedāvājot darba meklētājiem ar invaliditāti klātienē iepazīt darba vidi un darba procesu. Atvērto durvju diena uzņēmumos personām ar invaliditāti norisināsies no 30.oktobra līdz 10.novembrim Eiropas Darba devēju dienas ietvaros. Jaunās NVA iniciatīvas mērķis ir sekmēt bezdarbnieku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā un darba tirgū, mazinot stereotipus par personu ar invaliditāti nodarbināšanas iespējām. Ar darba devējiem iepriekš saskaņotā laikā cilvēki ar invaliditāti kopā ar NVA pārstāvi Atvērto durvju dienā viesosies uzņēmumos un iestādēs, lai iepazītos ar to darbību un darba vidi. Uzņēmējiem tā būs iespēja ne vien apliecināt sevi kā sociāli atbildīgus darba devējus, bet arī, iespējams, atrast vajadzīgos darbiniekus. Lai piedalītos pasākumā, darba devējiem, no 5.oktobra līdz 25.oktobrim jāiesniedz pieteikums NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā plānota uzņēmuma apmeklēšana, savukārt darba meklētāji ar invaliditāti, kuri nav reģistrēti NVA, dalībai Atvērto durvju dienā uzņēmumos var pieteikties tuvākajā NVA filiālē...

Šā gada 27.jūlijā Saeima steidzamības kārtībā pieņēma grozījumus Darba likuma 18.pantā, kas būtiski atvieglos iespējas noslēgt ģenerālvienošanos par minimālās algas līmeņiem būvniecības nozarē. Grozījumiem atbalstu izteikuši arī sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Ministru kabinetam lemjot tos virzīt izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā. "Panākot grozījumus Darba likumā, esam spēruši lielu soli, lai tehniski būtu iespējams noslēgt ģenerālvienošanos par minimālo algu līmeņiem būvniecības nozarē. Tomēr no valdības vēl sagaidām motivācijas programmas izstrādi uzņēmējiem, kuri piedalīsies ģenerālvienošanās noslēgšanā. Šāda programma saturiski varētu apvienot dažādus pasākumus, kuri būtu vērsti, piemēram, uz citu virsstundu apmaksas kārtību nekā tas ir noteiks likumā vai iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumiem,” norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Ar minētajiem grozījumiem tiks noteikts, ka ģenerālvienošanos no darba devēju puses var slēgt ne tikai tos pārstāvošās organizācijas vai apvienības, bet arī atsevišķi darba devēji. Vienlaikus precizētā likuma norma nosaka, ka atsevišķiem darba devējiem arī ir iespēja pievienoties...

Ņemot vērā to, ka š.g. 3.jūlijā ģimenes ārsti ir uzsākuši streiku, Valsts darba inspekcija ir sagatavojusi sekojošu skaidrojumu: Darba strīdu likuma 2.pants nosaka, ka darba strīds ir jebkuras no darba tiesiskajām attiecībām izrietošas vai ar darba tiesiskajām attiecībām saistītas domstarpības starp darbinieku, darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju. Savukārt no Darba likuma 2., 28. un 39.panta izriet, ka tikai darba līgums ir darba tiesisko attiecību rašanās pamats. Ģimenes ārstu darbību, kas sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus, regulē normatīvie akti un līgums par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kas ir publisko tiesību līgums starp ģimenes ārstu un Nacionālo veselības dienestu. Neatkarīgi no ģimenes ārsta darbības juridiskās formas (pašnodarbināta persona, komercsabiedrība, darba ņēmējs), minētais līgums par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu nenodibina ģimenes ārstam darba tiesiskās attiecības. Taču ģimenes ārstu iebildumi un streika iemesli...

Valdības sēdē 27. jūnijā izskatīti apjomīgi grozījumi Darba likumā. Iepriekš ziņojām par plānotajām izmaiņām papildatvaļinājumu piešķiršanas, virsstundu darba atlīdzināšanas kārtībā un citiem jautājumiem, bet vairākas jaunas normas likumprojektā iecerētas arī par atstādināšanu no darba, atlaišanu, konkurences ierobežojumiem un ģenerālvienošanos. Jāatgādina, ka šobrīd likumprojekts pieņemts tikai Ministru kabinetā, bet tas stāsies spēkā tikai pēc apstiprināšanas Saeimā trijos lasījumos. Kā atlaist atstādinātu darbinieku Darba likuma 58.pants reglamentē atstādināšanas no darba noteikumus. Pamatā šīs normas mērķis ir aizsargāt darba devēja likumīgās intereses, kā arī līdzsvarot darba devēja un darbinieka tiesības atstādināšanas kontekstā. Grozījumi precīzāk reglamentē darba devēja tiesības atstādināšanas laikā. Praksē zināmas neskaidrības radās saistībā ar darba devēja tiesībām uzteikt darba līgumu darbinieka atstādināšanas laikā, jo īpaši attiecībā uz Darba likuma 74. un 101.panta piemērošanu, tas ir, vai darba devējam ir jāpārtrauc atstādināšana, lai izsniegtu darbiniekam uzteikumu, un tad atkal ir jāatjauno atstādināšana, vai arī ir pieļaujams atstādinātam darbiniekam izsniegt uzteikumu, nepārtraucot atstādināšanu. Lai risinātu...

Valdības sēdē 27. jūnijā izskatīti apjomīgi grozījumi Darba likumā, kas paredz izmaiņas gan papildatvaļinājumu piešķiršanas, gan virsstundu darba atlīdzināšanas kārtībā, definē stundas algas likmes aprēķinu un rosina daudzus citus jauninājumus. Šeit apkopots būtiskākais, kas plānotajos grozījumos skartu grāmatvežu darbu. Jāatgādina, ka šobrīd likumprojekts pieņemts tikai Ministru kabinetā, bet tas stāsies spēkā tikai pēc apstiprināšanas Saeimā trijos lasījumos. Papildatvaļinājumu piešķiršana un apmaksa Ņemot vērā to, ka praksē arvien biežāk rodas jautājumi attiecībā uz ikgadējā apmaksātā papildatvaļinājuma piešķiršanu un kompensēšanu, tiek papildināts Darba likuma 151.pants. Likumprojektā ir paredzēts, ka ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums par kārtējo gadu piešķirams un izmantojams laikposmā līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Līdzīgs regulējums ir ietverts arī Atlīdzības likumā, un tādējādi tiek noteikta vienveidīga ikgadējo atvaļinājumu piešķiršanas prakse gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Tāpat šis pants tiek papildināts ar jaunu daļu, kas noteic līdzīgu principu, kāds ir noteikts attiecībā uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu – šāda atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot...

Lai ārstniecības iestādes no 1.jūlija varētu veikt darba apmaksu saviem darbiniekiem atbilstoši Ārstniecības likumā noteiktajam, Veselības ministrija tuvākajā laikā izskatīšanai Ministru kabinetā virzīs rīkojuma projektu par papildu līdzekļu 2 miljonu eiro apmērā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķiršanu veselības nozarei. Jau ziņots, ka, 8.jūnijā, Saeima otrajā galīgajā lasījumā pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotos grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz no šī gada 1.jūlija samazināt pagarinātā normālā darba laika apjomu ārstniecības personām. Grozījumi likumā paredz, ka pārejas periodā no šī gada 1.jūlija līdz 2019.gada 31.decembrim mediķi varēs strādāt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā. Darba samaksu par laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficientu 1,1. Tāpat Ministru kabinetam dots uzdevums izstrādāt pārejas noteikumus un iesniegt Ārstniecības likuma grozījumus, pakāpeniski mazinot pagarinātā normālā darba laika stundu skaitu nākamajos gados. Jau ziņots, ka normālā pagarinātā darba laika regulējums, vienojoties visām pusēm,...

Analizējot Valsts darba inspekcijas (VDI) rīcībā esošos statistikas datus un nodarbinātības tendences kopumā, secināms, ka izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare (HORECA) nereģistrētās nodarbinātības un nelaimes gadījumu iespējamības aspektā ir viena no riska nozarēm Latvijā, tāpēc nozarē strādājošie aicināti pastiprinātu uzmanību pievērst gan darba līgumu esamībai, gan darba aizsardzības prasību ievērošanai uzņēmumā u.c. Šis jautājums kļūst īpaši aktuāls vasaras mēnešos, jo nozarei raksturīgs sezonāls darbinieku skaita pieaugums. 2016. gadā 36% no VDI veiktajiem nereģistrētās nodarbinātības apsekojumiem HORECA nozarē tika konstatētas nereģistrēti nodarbinātas personas, kas ir otrais augstākais rādītājs uzreiz pēc lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares. Arī pēc konstatētā nereģistrēti nodarbināto personu skaita uz 1000 konkrētajā nozarē nodarbinātajiem HORECA kopā ar lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, būvniecību un citiem pakalpojumiem pieder pie augsta riska nozarēm attiecībā uz nereģistrēto nodarbinātību. VDI aicina iedzīvotājus pirms darba attiecību uzsākšanas rūpīgi izvērtēt iespējamos riskus šajā nozarē – gan no drošības, gan tiesiskās aizsardzības viedokļa. Jāatceras, ka darba līgums ir galvenais...