DARBA TIESĪBAS

“Valstij ar likumu jāgarantē taisnīgas iespējas visiem. Apkarojot ēnu ekonomiku vienā nozarē, nedrīkstam nelabvēlīgākā situācijā nostādīt citas nozares darba devējus un darbiniekus,” uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis, nododot Saeimā 2018. gadā 1. novembrī pieņemto likumu “Grozījums Darba likumā” otrreizējai caurlūkošanai. Likums "Grozījums Darba likumā" papildina Darba likuma 68.pantu ar trešo daļu. Tā paredz iespēju, ka ar ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši Darba likuma 18.panta ceturtajai daļai un paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē, piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt mazāku par 18.panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, ne mazāku kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu (turpmāk — strīdīgā norma). Valsts prezidenta ieskatā 12.Saeimas pieņemtais grozījums Darba likumā vērtējams kā fragmentārs un nepietiekami izstrādāts. Mēģinot sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu...

Saeima 25.oktobrī galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, tādējādi pārskatot atsevišķus likumā iepriekš noteiktos valsts amatpersonas amata ierobežojumus. Turpmāk valsts amatpersona savu amatu varēs brīvi savienot ar amatu arodbiedrībā, neprasot iestādes vadītāja atļauju. Tas attieksies uz ierēdņiem, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī pašvaldības policistiem, profesionālā dienesta karavīriem un citām amatpersonām. Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā gadījumus, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs norādījis uz nepieciešamību pirms amatu savienošanas ar amatu arodbiedrībā prasīt atļauju attiecīgās institūcijas vadītājam, kā arī to, ka arodbiedrību brīvība ir nostiprināta Satversmē, teikts grozījumu anotācijā. Turpmāk valsts amatpersonas deklarācija nebūs jāiesniedz tām privātpersonām, kuras pilda kādu valsts pārvaldes uzdevumu, piemēram, Latvijas Ārstu biedrībā, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā, Latvijas Arhitektūras biedrībā un citās organizācijās. Līdz šim nereti bija grūti atrast cilvēkus, kuri uzņemtos šos uzdevumus pildīt, jo viņi lielākoties nevēlas piedzīvot neērtības...

Ņemot vērā darba devēju sniegto informāciju par to, ka bieži vien augsti kvalificētiem speciālistiem iztrūkst augstākās izglītības konkrētajā jomā, kurā tie strādā (it īpaši IKT nozares programmētājiem) un šādi speciālisti nekvalificējas Eiropas Savienības zilajai kartei, Ministru kabinets 11. septembra sēdē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi". Apstiprinātie noteikumi paredz kārtību, kādā trešo valstu pilsonim var tikt izsniegta Eiropas Savienības zilā karte gadījumos, ja tam nav augstākās izglītības konkrētajā specialitātē vai nozarē, kurā tas tiks nodarbināts Latvijā. ES zilā karte ir ES līmenī ieviesta termiņuzturēšanās atļauja, kas sniedz tiesības uz nodarbinātību Latvijas teritorijā. Tā ir ieviesta visā ES līmenī ar mērķi piesaistīt ES augsti kvalificētus speciālistus no trešajām valstīm un sniedz papildu priekšrocības salīdzinājumā ar parastajām darba atļaujām (piemēram, pēc diviem gadiem mainīt darba devēju). ES zilo karti var saņemt tikai augsti kvalificēti speciālisti. Tiesības uz nodarbinātību jeb t.s. darba atļaujas ārzemniekam tiek izsniegtas kopā ar vīzu vai...

Saeimas deputāti 6. septembra plenārsēdē 1. lasījumā izskatīja divus atsevišķus likumprojektus, kas abi paredz izmaiņas Darba likumā. Viens no likumprojektiem paredz, ka darba devējam būs aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana. Savukārt valsts un pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās strādājošajiem nedrīkstēs prasīt tādu valodu zināšanas, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda. Valdība noteiks to amatu un profesiju sarakstu, uz kurām šī likuma norma netiks attiecināta. Tāpat likumprojekts paredz noteikt, ka darbiniekam, veicot darba pienākumus, ir tiesības saziņā ar Latvijas iedzīvotājiem izmantot tikai valsts valodu. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Latvijas darbaspēka tirgū aizvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas – visbiežāk krievu valodas – zināšanas arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem. Lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, darba devējam būs aizliegts izvirzīt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei, norāda...

Skolēni 3. septembrī uzsāks savas skolas gaitas, kas ir ļoti svarīga diena ne tikai bērniem, bet arī viņu vecākiem. Mācību gada pirmajā dienā daudzi vecāki vēlas doties uz skolu ar saviem bērniem, jo īpaši ar pirmklasniekiem. Darba likums tiesības uz brīvu dienu skolēnu un pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) audzēkņu vecākiem pirmajā skolas dienā neparedz, toties vecāki šajā dienā var izmantot vienu papildatvaļinājuma dienu, ja ir viens vai divi bērni vecumā līdz 14 gadiem. Tiesiskais regulējums neparedz, ka šīs papildatvaļinājuma dienas ir piesaistītas konkrētam datumam. Vecāki var izvēlēties, vai šī brīvdiena būs pirmajā skolas dienā vai citā dienā. Papildatvaļinājuma diena pienākas ikvienam bērna vecākam, kas var darba devējam uzrādīt apliecinošu dokumentu, ka ir bērna tēvs vai māte un bērns vēl nav sasniedzis 14 gadu vecumu. Par brīvdienu mācību gada pirmajā dienā darbinieks un darba devējs var vienoties. Var arī atsevišķi vienoties darba līgumā, koplīgumā, kā arī iestādes vai uzņēmuma darba kārtības noteikumos vai...