DARBA TIESĪBAS

Teju katrs otrais uzņēmējs kā apdraudējumu uzņēmuma darbība saredz darbinieku trūkumu, atklāts Citadele Index pētījumā. Vienlaikus eksperti norāda uz zināmu paradoksu – lai arī tuvākajos 30 gados būs darbaspēka deficīts, darbu atrast būs grūtāk. Citadele Index uzrāda sen nepieredzētu uzņēmēju optimismu, tomēr arvien izteiktāk iezīmējas būtiska problēma – darbinieku trūkums jau rada apdraudējumu uzņēmumu darbībai. Visvairāk darbinieku trūkumu izjūt ražošanas un būvniecības uzņēmumi. 59% ražošanas un 58% būvniecības uzņēmumu vadītāji atzinuši, ka ir problēmas nodrošināt nepieciešamo darbaspēku. Darbinieku trūkumu atzinuši arī 46% tirdzniecības uzņēmumu un 37% pakalpojumu sniedzēju. Domājot par nākotni, lielākos riskus tuvākā gada laikā uzņēmēji saredz gan darbinieku pieejamībā, gan nodokļu politikā. 77.4% uzņēmēju norādīja, ka to darbību apdraudētu negaidītas izmaiņas nodokļu politikā. Savukārt teju katrs otrais jeb 46.3% uzņēmēju atzina, ka tieši darbinieku trūkums var radīt apdraudējumu to darbībai. Tāpat 63.7% uzņēmēju uzsvēra iedzīvotāju skaita samazināšanos kā risku uzņēmējdarbībai. Gan uzņēmēji, gan eksperti norāda uz reformu nepieciešamību izglītībā, lai...

“Valstij ar likumu jāgarantē taisnīgas iespējas visiem. Apkarojot ēnu ekonomiku vienā nozarē, nedrīkstam nelabvēlīgākā situācijā nostādīt citas nozares darba devējus un darbiniekus,” uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis, nododot Saeimā 2018. gadā 1. novembrī pieņemto likumu “Grozījums Darba likumā” otrreizējai caurlūkošanai. Likums "Grozījums Darba likumā" papildina Darba likuma 68.pantu ar trešo daļu. Tā paredz iespēju, ka ar ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši Darba likuma 18.panta ceturtajai daļai un paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē, piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt mazāku par 18.panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, ne mazāku kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu (turpmāk — strīdīgā norma). Valsts prezidenta ieskatā 12.Saeimas pieņemtais grozījums Darba likumā vērtējams kā fragmentārs un nepietiekami izstrādāts. Mēģinot sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu...

Saeima 25.oktobrī galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, tādējādi pārskatot atsevišķus likumā iepriekš noteiktos valsts amatpersonas amata ierobežojumus. Turpmāk valsts amatpersona savu amatu varēs brīvi savienot ar amatu arodbiedrībā, neprasot iestādes vadītāja atļauju. Tas attieksies uz ierēdņiem, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī pašvaldības policistiem, profesionālā dienesta karavīriem un citām amatpersonām. Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā gadījumus, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs norādījis uz nepieciešamību pirms amatu savienošanas ar amatu arodbiedrībā prasīt atļauju attiecīgās institūcijas vadītājam, kā arī to, ka arodbiedrību brīvība ir nostiprināta Satversmē, teikts grozījumu anotācijā. Turpmāk valsts amatpersonas deklarācija nebūs jāiesniedz tām privātpersonām, kuras pilda kādu valsts pārvaldes uzdevumu, piemēram, Latvijas Ārstu biedrībā, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā, Latvijas Arhitektūras biedrībā un citās organizācijās. Līdz šim nereti bija grūti atrast cilvēkus, kuri uzņemtos šos uzdevumus pildīt, jo viņi lielākoties nevēlas piedzīvot neērtības...