DARBA TIESĪBAS

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina mazināt birokrātiju, atsakoties no esošās profesiju standartu kārtību, jo tas rada papildu slogu gan izglītības nozarei, gan uzņēmējiem. “Izglītības iestādēm ir jābūt tām, kas ne tikai ātri spēj reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu, bet arī paredzēt iepriekš, kādas prasmes būs nepieciešamas pēc gada un garāka laika posma, tādēļ noteikt profesijas standartus un turēties pie tiem ir nevajadzīgi, radot papildu slogu un resursu patēriņu arī valstij,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Pašreiz ir noteikta kārtība, ka katrai profesijai jābūt izstrādātiem standartiem, kas jāievēro izglītības iestādēm, taču jaunās iespējas, globalizācija un informācijas pieejamība nodrošina ļoti ātru zināšanu apmaiņu, ātri ieviest pieprasītos mācību priekšmetus. LTRK vērsusies ar vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijā, kā arī Valsts Izglītības un satura centrā, rosinot izvērtēt priekšlikumu, kas paredz profesiju standartu kārtību, lai no tās atteiktos. Vienlaikus biedrība aicina sagatavot sarakstu ar tām profesijām, kurām nepieciešama īpaša un regulāra sertifikācija, piemēram, medicīna, arhitektūra...

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Konceptuāli atbalstītais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100 procentu apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība. Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50 procentus nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50 procenti no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, norāda...

Tiesībsargs Juris Jansons, iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu "Grozījums Darba likumā", kas skatīts Saeimā 7. jūnijā un nodots Sociālo un darba lietu komisijai sagatavošanai 1. lasījumam, ir vīlies iesaistīto pušu paviršajā attieksmē un manipulatīvajā pieejā. Atgādinām, ka likumprojekts papildina Darba likuma 68.pantu ar trešo daļu, kas paredz iespēju piemaksu par virsstundu darbu samazināt līdz 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes vai akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu, ja noslēgtā ģenerālvienošanās paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē. "Likumprojekts, kas skar būvniecības nozarē strādājošo atalgojumu, tiek virzīts Saeimā, atklāti pasakot, ka būvniecības nozares sakārtošanai traucē "neērti" likumi, turklāt uzraugošās institūcijas gadiem nedara savu darbu pilnvērtīgi," norāda tiesībsargs. "Likumprojekta anotācijā teikts, ka "Būvuzņēmēju partnerība ir norādījusi, ka spēkā esošais regulējums attiecībā uz virsstundu apmaksu traucē piedāvāt kompleksus darba samaksas risinājumus." Kāda bezkaunība un visatļautība vēl ir sagaidāma?" retoriski vaicā tiesībsargs. Tāpat J.Jansons norādījis, ka...

Turpmāk gadījumos, ja darba līgums darbiniekam tiks uzteikts, pamatojoties uz to, viņš nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums, kā arī tad, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, darba devējam nebūs jāsaņem arodbiedrības iepriekšēja piekrišana uzteikumam. Šajos gadījumos, uzsakot darba līgumu darbiniekam, kas ir arodbiedrības biedrs, darba devējam būs iepriekš jāinformē arodbiedrība un jākonsultējas ar to. To nosaka otrdien, 22. maijā, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas izstrādāts, ņemot vērā sociālo partneru – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas, panākto vienošanos Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā. Grozījumi precizē piezīmes un rājiena izteikšanas un apstrīdēšanas kārtību. Turpmāk gadījumā, ja pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs neatceļ piezīmi vai rājienu, tad darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā. Savukārt gadījumā, ja...

Pēc Ministru kabinetā notikušās Nacionālā trīspusējā sadarbības padomes (NTSP) sēdes 12. aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka tai izdevās nosargāt darbiniekiem un arodbiedrības biedriem svarīgās garantijas Darba likuma 68. un 110. pantā. NTSP dienas kārtībā bija Labklājības ministrijas un Ekonomikas ministrijas ziņojumi par iecerētajiem grozījumiem Darba likumā. Ir nosargāta Darba likuma 68. panta norma par virsstundu apmaksu 100% apjomā. Kā kompromisu LBAS un pārējie sociālie partneri atbalstīja Ekonomikas ministrijas noformulētos grozījumus Darba likuma 68.pantā, kas paredz: ja ir noslēgta ģenerālvienošanās, kas paredz būtisku valstī noteiktās minimālās darba algas un būtisku stundas vai dienas likmes paaugstinājumu nozarē, tad šī ģenerālvienošanās var samazināt piemaksas apmēru par virsstundu darbu. Taču piemaksas apmērs nevar būt mazāks par 50% no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Saglabājas arī Darba likuma 110. pantā noteiktais, ka arodbiedrības biedru nevar atbrīvot no darba bez saskaņošanas ar arodbiedrību, un vienīgais LBAS kompromiss šajā jautājumā ir, ka darbiniekam ir...

Lai noskaidrotu, cik veiksmīgi norit elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS) ieviešana būvniecības objektos, sākot ar 2017.gada 1.oktobri, Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopumā ir pārbaudījis 35 būvobjektus. No 22 būvobjektiem, kuros galvenajam būvdarbu veicējam bija jānodrošina EDLUS ieviešana, tikai septiņos gadījumos EDLUS uz pārbaudes veikšanas brīdi vēl nebija uzstādīta. Pārbaužu mērķis ir apzināt situāciju objektos un pārliecināties, vai likuma “Par nodokļiem un nodevām” prasības ir pareizi izprastas un tiek ievērotas. Līdz 2019.gada 1.oktobrim VID kontroles pasākumu laikā pārbaudīs EDLUS reģistrētos datus par būvlaukumā nodarbināto personu darba stundām, taču neizmantos tos nodokļu papildu aprēķinam, tādējādi preventīvi uzraugot likuma normu piemērošanu un dodot uzņēmējiem laiku atklāt un novērst iespējamās problēmas. Būtiskākie pārkāpumi, kas konstatēti VID pārbaužu laikā saistībā ar EDLUS ieviešanu: EDLUS netiek reģistrēti visi likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktie dati (piemēram, par būvlaukumā nodarbinātu personu – personas kods, amats, darba devēja reģistrācijas numurs, būvatļaujas numurs); būvlaukumā konstatētas EDLUS nereģistrētas...

Gandrīz puse jeb 48 % Latvijas uzņēmēju atzina, ka šajā vasarā nav bijuši un neizmantos iespēju doties vismaz nedēļas garā atvaļinājumā, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, kurā katru ceturksni tiek aptaujāti 750 uzņēmumu īpašnieku un to vadītāji. Aptauja veikta jūnijā, jūlijā, kad 16 % atzina, ka jau bijuši atvaļinājumā, kura ilgums ir vismaz viena nedēļa, un 31 % norādīja, ka plāno doties vismaz nedēļu ilgā atvaļinājumā. Citadele Index liecina, ka šajā vasarā visnoslogotākie bijuši būvniecības nozares uzņēmēji, no kuriem 65 % atzinuši, ka vasaras atvaļinājumu neizmantos, savukārt pakalpojumu sniedzēji visretāk jeb 44% atzina, ka vasaras atvaļinājumā nedosies. Savukārt no pakalpojumu sniedzējiem 52 % atbildēja, ka vismaz nedēļu garu atvaļinājumu ir izmantojuši vai izmantos, kamēr no būvniekiem tikai 31 %. Šajā vasarā noslogotākie bija mazie uzņēmumi, kuri nodarbina vienu līdz deviņus darbiniekus, - 49 % to vadītāju nebija devušies un neplānoja doties vismaz nedēļu ilgās brīvdienās. Tikmēr uzņēmumos, kuros ir vairāk nekā 50...

Turpinot pakāpenisku atteikšanos no patlaban likumā noteiktā pagarinātā normālā darba laika mediķiem, Saeima trešdien, 22.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā. Saskaņā ar grozījumiem tiks samazināts pagarinātā normālā darba laika ilgums, kā arī noteikti tā apmaksas principi 2018. un 2019.gadā. Saeimā jau iepriekš atbalstītās Ārstniecības likuma izmaiņas paredz ar 2020.gadu pilnībā atgriezties pie standarta virsstundu darba apmaksas medicīnā. Pārejas periodā 2018.gadā mediķiem varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 50 stundas nedēļā. Darba samaksu par laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, noteiks, stundas algas likmei piemērojot koeficientu 1,2. Savukārt 2019.gadā pagarinātais normālais darba laiks nevarēs pārsniegt 45 stundas nedēļā. Darba samaksu par papildu stundām šīm darba stundām aprēķinās, ņemot vērā koeficientu 1,35. Normālā pagarinātā darba laika regulējums attiecas uz ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas. Pagarinātā normālā darba laika pakāpeniskai atcelšanai 2018.gadā papildus nepieciešami 7,77 miljoni eiro, bet 2019.gadā – 15,68 miljoni...

Lai noteiktu stingrākas prasības kuģu īpašniekiem saistībā ar jūrnieku darba apstākļu uzlabošanu, Saeima ceturtdien, 9.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Jūras kodeksā. Izmaiņas nosaka atbildību kuģu īpašniekiem par pamestu jūrnieku repatriāciju, kā arī pienākumu šādus gadījumus apdrošināt. Līdz šim kuģu īpašnieku civiltiesiskā apdrošināšana sedza jūrnieku repatriāciju, bet to nenodrošināja, ja kuģa īpašnieks bija pametis kuģi un jūrniekus. Jūrniekiem pamešanas gadījumā būs tiesības vērsties tieši pie apdrošinātāja, lai saņemtu noteikto atlīdzību, sacīts likumprojekta anotācijā. Likums papildināts ar skaidrojumu, kādu jūrnieku uzskata par pamestu, piemēram, ja kuģa īpašnieks nesedz izmaksas par jūrnieka repatriāciju vai arī kuģa apkalpi ir atstājis bez pienācīgas pārtikas, degvielas un medicīniskās aprūpes. Tāpat kuģu īpašniekiem uz ūdeņiem būs jānodrošina jūrniekiem pietiekami pārtikas un ūdens krājumi, ņemot vērā jūrnieku skaitu uz kuģa, viņu reliģisko piederību un kultūras paražas, kā arī reisa ilgumu un veidu. Šo prasību ievērošanu uzraudzīs Jūras administrācija. Patlaban regulējums noteic pienākumu tikai kuģa kapteinim uzraudzīt, lai jūrnieki tiktu nodrošināti...

Lai noteiktu stingrākas prasības kuģu īpašniekiem saistībā ar jūrnieku darba apstākļu uzlabošanu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 1.novembrī, noslēdza darbu pie grozījumiem Jūras kodeksā. Izmaiņas paredz noteikt atbildību kuģu īpašniekiem par pamestu jūrnieku repatriāciju, kā arī pienākumu šādus gadījumus apdrošināt. Patlaban kuģu īpašnieku civiltiesiskā apdrošināšana sedz jūrnieku repatriāciju, bet to nenodrošina, ja kuģa īpašnieks ir pametis kuģi un jūrniekus. Jūrniekiem pamešanas gadījumā būs tiesības vērsties tieši pie apdrošinātāja, lai saņemtu noteikto atlīdzību, sacīts likumprojekta anotācijā. Likums papildināts ar skaidrojumu, kādu jūrnieku uzskata par pamestu, piemēram, ja kuģa īpašnieks nesedz izmaksas par jūrnieka repatriāciju vai arī kuģa apkalpi ir atstājis bez pienācīgas pārtikas, degvielas un medicīniskās aprūpes. Tāpat paredzēts pienākums kuģu īpašniekiem uz ūdeņiem nodrošināt jūrniekiem pietiekamus pārtikas un ūdens krājumus, ņemot vērā jūrnieku skaitu uz kuģa, viņu reliģisko piederību un kultūras paražas, kā arī reisa ilgumu un veidu. Šo prasību ievērošanu uzraudzīs Jūras administrācija. Patlaban regulējums noteic pienākumu...

Turpinot pakāpenisku atteikšanos no patlaban likumā noteiktā pagarinātā normālā darba laika mediķiem, Saeima ceturtdien, 26.oktobrī, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā. Tie paredz samazināt pagarinātā normālā darba laika ilgumu, kā arī noteikt tā apmaksas principus 2018. un 2019.gadā. Saeimā jau iepriekš atbalstītās Ārstniecības likuma izmaiņas paredz ar 2020.gadu pilnībā atgriezties pie standarta virsstundu darba apmaksas medicīnā. Pārejas periodā 2018.gadā mediķiem varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 50 stundas nedēļā. Darba samaksu par laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, noteiks, stundas algas likmei piemērojot koeficientu 1,2. Savukārt 2019.gadā pagarinātais normālais darba laiks nevarēs pārsniegt 45 stundas nedēļā. Darba samaksu par papildu stundām šīm darba stundām aprēķinās, ņemot vērā koeficientu 1,35. Normālā pagarinātā darba laika regulējums attiecas uz ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas. Pagarinātā normālā darba laika pakāpeniskai atcelšanai 2018.gadā papildus nepieciešami 7,77 miljoni eiro, bet 2019.gadā – 15,68 miljoni eiro. Savukārt...

Tiesībsarga birojs izvērtējis darba devēju un mazu bērnu vecāku aptaujas rezultātus, lai noskaidrotu, kā darba tiesiskajās attiecībās tiek ievērots diskriminācijas aizlieguma princips pret mazu bērnu vecākiem. Pētījums publicēts Tiesībsarga biroja mājaslapā un tajā izdarīti šādi secinājumi: 1) Darba devēji lielākoties neatlasa kāda konkrēta dzimuma darbiniekus, darbinieku dzimumu proporcija iestādēs/uzņēmumos lielākoties ir nejaušība. Tomēr gadījumos, ja iestādē/uzņēmumā strādā vairāk sieviešu nekā vīriešu, tas lielākoties saistīts ar to, ka darba vietā darbiniekiem tiek piedāvāts zems atalgojums un vīrieši daudz retāk piesakās uz vakantajām amatu vietām. Līdz ar to veidojas situācija, ka sievietes tiek nodarbinātas zemāk atalgotos darbos. Šāda situācija nav pieļaujama dzimumu līdztiesības politikas veicināšanas ietvaros. 2) Lai arī darba devēji aptaujas anketās lielākoties norādīja, ka jautājumi par ģimenes stāvokli vai kandidātes grūtniecību darba interviju laikā netiek uzdoti, tomēr pretēju viedokli aptaujas anketās pauda darba ņēmēji – gan sievietes, gan vīrieši. Jautājumu par ģimenes stāvokli vai grūtniecību uzdošana darba intervijas laikā neatbilst spēkā esošajam...

Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja saņēmusi zaļo gaismu sarunām ar dalībvalstīm par grozītajiem noteikumiem darbinieku norīkošanai darbā uz ārzemēm. Plenārsēdē nav saņemti iebildumi pret Nodarbinātības komitejas lēmumu uzsākt sarunas ar Padomi. Tas nozīmē, ka komiteja var uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem, kuri savu pozīciju sarunām apstiprināja pirmdien. Galvenie jautājumi Noteikumu reformas mērķis ir nodrošināt labāku norīkoto darbinieku aizsardzību un godīgu konkurenci uzņēmumiem. Būtiskākās izmaiņas, salīdzinot ar 1996.gadā pieņemtu direktīvu, skar norīkoto darbinieku atalgojumu, norīkojuma ilgumu, kolektīvās vienošanās un pagaidu darba aģentūru darba ņēmējus. EP ziņotājas Elisabeth Morin-Chartier (EPP, Francija) un Agnes Jongerius (S&D, Nīderlande): “Tagad, kad ES Padome ir gatava sēsties pie sarunu galda ar Eiropas Parlamentu, mēs vēlamies vienoties par direktīvu, kas atbilst mūsdienu prasībām. Attīstības virziens ir pareizs, taču būtiskas ir detaļas. Mēs pievērsīsim īpašu uzmanību ceļu transporta nozarei, lai nodrošinātu līdzsvaru starp pakalpojumu sniegšanas brīvību un labāku darba ņēmēju aizsardzību.” Nākamie soļi Eiropas Parlaments un ES Padome sarunas varētu...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus pieteikties dalībai Atvērto durvju dienā uzņēmumos personām ar invaliditāti, piedāvājot darba meklētājiem ar invaliditāti klātienē iepazīt darba vidi un darba procesu. Atvērto durvju diena uzņēmumos personām ar invaliditāti norisināsies no 30.oktobra līdz 10.novembrim Eiropas Darba devēju dienas ietvaros. Jaunās NVA iniciatīvas mērķis ir sekmēt bezdarbnieku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā un darba tirgū, mazinot stereotipus par personu ar invaliditāti nodarbināšanas iespējām. Ar darba devējiem iepriekš saskaņotā laikā cilvēki ar invaliditāti kopā ar NVA pārstāvi Atvērto durvju dienā viesosies uzņēmumos un iestādēs, lai iepazītos ar to darbību un darba vidi. Uzņēmējiem tā būs iespēja ne vien apliecināt sevi kā sociāli atbildīgus darba devējus, bet arī, iespējams, atrast vajadzīgos darbiniekus. Lai piedalītos pasākumā, darba devējiem, no 5.oktobra līdz 25.oktobrim jāiesniedz pieteikums NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā plānota uzņēmuma apmeklēšana, savukārt darba meklētāji ar invaliditāti, kuri nav reģistrēti NVA, dalībai Atvērto durvju dienā uzņēmumos var pieteikties tuvākajā NVA filiālē...

Šā gada 27.jūlijā Saeima steidzamības kārtībā pieņēma grozījumus Darba likuma 18.pantā, kas būtiski atvieglos iespējas noslēgt ģenerālvienošanos par minimālās algas līmeņiem būvniecības nozarē. Grozījumiem atbalstu izteikuši arī sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Ministru kabinetam lemjot tos virzīt izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā. "Panākot grozījumus Darba likumā, esam spēruši lielu soli, lai tehniski būtu iespējams noslēgt ģenerālvienošanos par minimālo algu līmeņiem būvniecības nozarē. Tomēr no valdības vēl sagaidām motivācijas programmas izstrādi uzņēmējiem, kuri piedalīsies ģenerālvienošanās noslēgšanā. Šāda programma saturiski varētu apvienot dažādus pasākumus, kuri būtu vērsti, piemēram, uz citu virsstundu apmaksas kārtību nekā tas ir noteiks likumā vai iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumiem,” norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Ar minētajiem grozījumiem tiks noteikts, ka ģenerālvienošanos no darba devēju puses var slēgt ne tikai tos pārstāvošās organizācijas vai apvienības, bet arī atsevišķi darba devēji. Vienlaikus precizētā likuma norma nosaka, ka atsevišķiem darba devējiem arī ir iespēja pievienoties...