DARBA TIESĪBAS

Augsti kvalificētu speciālistu trūkums, kas šobrīd vērojams virknē uzņēmumu, īpaši apstrādes rūpniecības un IKT nozarēs, ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un investīciju piesaisti, un līdz ar to arī labi apmaksātu darba vietu veidošanos. Lai šo problēmu risinātu īstermiņā, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi un šā gada 18. maijā saskaņošanai nodevusi sarakstu ar profesijām, kurās šobrīd vērojams būtisks darbaspēka trūkums un kurās varētu piesaistīt ārvalstu speciālistus, piemērojot atvieglotus nosacījumus. Ekonomikas ministrija profesiju sarakstu veidoja: izmantojot esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu; identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu; prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums. Vienlaikus saraksts veidots tā, lai izvairītos no situācijas, ka darba devēji piesaista zemu izmaksu darba spēku no trešajām valstīm ar mērķi samazināt vidējo atalgojumu konkrētajā specialitātē vai nozarē. Profesiju sarakstā iekļauto speciālistu piesaistei tiks piemēroti šādi atvieglojumi: ja nodarbinātais vēlēsies saņemt ES zilo karti - minimālais atalgojums nedrīkstēs būt...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) neatbalsta strādājošo tiesisko garantiju mazināšanu un atkārtoti iesniedz iebildumus Labklājības ministrijai par likumprojektu "Grozījumi Darba likumā". LBAS norāda, ka iebilst pret plānotajiem grozījumiem saistībā ar virsstundu apmaksas samazināšanu un arodbiedrības biedru tiesību ierobežošanu, kā arī vairākām citām iecerētajām izmaiņām. LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa norāda, ka Latvijas Darba likums ir viens no labākajiem Eiropā: "Tas ir kvalitatīvs, pārdomāts un pietiekami sabalansēts, un nav pieļaujama tā nemitīga grozīšana. Tiesiskā stabilitāte nevar pasliktināt konkurētspēju. Arodbiedrības ir ieinteresētas darba vides tiesiskuma uzlabošanā ar koplīgumu un ģenerālvienošanās palīdzību, tāpēc nav pieļaujama tiesiskās bāzes pazemināšana Darba likumā." Š.g. 10.martā LBAS sniegtajā atzinumā par likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" sniegti ierosinājumi, kā arī iebildumi un nopietna argumentācija par citiem iecerētajiem grozījumiem Darba likumā. LBAS kategoriski iebilst iecerei grozījumiem Darba likuma 68.pantā - samazināt piemaksas apmēru par virsstundām, uzsverot, ka tas atstās negatīvu iespaidu ne tikai uz darbinieku algām, bet arī uz pašvaldību un valsts...

Brīvprātīgā darba likumā definēti noteikti kritēriji, kas regulē, kādos gadījumos jāslēdz rakstveida līgums ar brīvprātīgā darba (BD) veicēju, tos informatīvajā materiālā apkopojusi Latvijas Jaunatnes padome (LJP). Ar jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem līgums jāslēdz obligāti. Obligāti rakstveida līgumu jāslēdz, ja: 1) to pieprasa BD organizētājs vai brīvprātīgais, vai brīvprātīgā likumiskais pārstāvis; 2) ir paredzēts brīvprātīgā darba veicējam segt ar brīvprātīgo darbu saistītos izdevumus - transporta izdevumus nokļūšanai BD veikšanas vietā, ēdināšanu pasākuma norises laikā, mobilā telefona rēķina apmaksu, “formas tērpu”, vakcināciju, u.c., kas atbilst konkrētā BD organizētāja darbības specifikai un / vai finansiālām iespējām; 3) ar personām vecumā no 13 līdz 18 gadiem. Brīvprātīgā darba organizētāja atbildība ir norādīt brīvprātīgā darba veikšanas vietu. Uz šo brīdi valsts institūcijas nav definējušas, kura ir tā vieta, kas būtu norādāma līgumā. Vai tā ir BD organizētāja juridiskā vai faktiskā adrese, vai brīvprātīgā darba veikšanas vieta u.c. Slēdzot līgumus ar brīvprātīgo, LJP iesaka norādīt BD organizētāja...

Eiropas Komisija prezentējusi priekšlikumu par Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Minētais pīlārs nosaka 20 būtiskus principus un tiesības, kas nepieciešami taisnīgu un labi funkcionējošu darba tirgu un sociālās drošības sistēmu atbalstam. Pīlārs pamatā ir izstrādāts eirozonai, taču tas ir piemērojams visām ES dalībvalstīm, kuras vēlas to īstenot. Pīlārs atkārtoti nostiprina tiesības, kas jau ir iekļautas ES un starptautiskajos tiesību aktos, un tās papildina, ņemot vērā aktuālo situāciju. Pīlārā iekļautie principi un tiesības ietilpst trīs kategorijās: vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum, taisnīgi darba apstākļi un sociālā aizsardzība un iekļaušana. Priekšlikums par darba un privātās dzīves līdzsvaru nosaka vairākus jaunus vai augstākus minimālos standartus attiecībā uz bērna kopšanas, paternitātes vai aprūpētāja atvaļinājumu. Tas ietver jaunas tiesības tēviem izmantot vismaz 10 darba dienu atvaļinājumu ap bērna piedzimšanas laiku. Priekšlikumā arī paredzēts, ka pašreizējās tiesības uz četru mēnešu ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu var izmantot līdz bērna 12 gadu vecumam (līdz šim bijusi nesaistoša norāde par 8...

Valdība otrdien, 25. aprīlī, pieņēma izmaiņas ārzemnieku nodarbināšanas kārtībā, izskatot grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 28.janvāra noteikumos Nr.55 "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu". Jaunis regulējums paredz, ka darba devējam jāiesniedz ielūguma vai izsaukuma pieprasījums ārzemniekam, paredzot dokumentu iesniegšanu ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc tam, kad pieteiktā vakance kļuvusi neaktuāla. Šāds termiņš nepieciešams, lai darba devējs un ārzemnieks varētu sagatavot dokumentus (piemēram, legalizēt vai atzīt profesionālās kvalifikācijas dokumentus) iesniegšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Šobrīd noteikumi neparedz starpposmu starp vakances deaktivēšanu un dokumentu iesniegšanu, līdz ar to ir gadījumi, kad darba devējs nepaspēj sagatavot visus dokumentus, un brīvā darba vieta jāreģistrē atkārtoti, informē noteikumu grozījumu autori. Tāpat grozījumi precizē gadījumus, kad nav nepieciešams saņemt jaunas tiesības uz nodarbinātību. To varēs nedarīt, ja ārzemnieks uzņēmumā aizstās citu darbinieku, pildot viņa pienākumus citā specialitātē vai profesijā, līdz diviem mēnešiem kalendārā gada laikā. Šāds risinājums esot piedāvāts saskaņā ar darba devēju pausto viedokli par...

Nākamā (2018.) gada 30.aprīļa darba dienu, kas iekrīt pirmdienā starp brīvdienu 29. aprīli un svētku dienu 1. maiju, no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, ir paredzēts pārcelt uz sestdienu, 2018. gada 21. aprīli. To nosaka otrdien, 25. aprīlī, Ministru kabineta sēdē pieņemtais rīkojums „Par darba dienas pārcelšanu 2018. gadā”. Rīkojumā visām pašvaldībām komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu. Darba dienas pārcelšanas iespēja ir paredzēta Darba likumā. Tajā teikts, ka, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansēto institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā...

Jau iepriekš informējām par iecerētajiem apjomīgajiem un diskutablajiem grozījumiem Darba likumā, ko starpministriju saskaņošanai izsludināja 23. februārī. Valsts sekretāru sanāksmē 16. martā izsludināts vēl viens Labklājības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, kas paredz pārcelt administratīvos sodus darba tiesību pārkāpumu jomā no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) uz nozares speciālo Darba likumu. Šāda sodu kodifikācija attiecīgi LAPK 41., 166.7, 204.17 un 215.3 pantā paredzētos administratīvo pārkāpumu sastāvus integrētu Darba likuma 36. nodaļā "Administratīvā atbildība darba tiesisko attiecību jomā un kompetence sodu piemērošanā". Darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi veido aptuveni vienu trešdaļu no visiem Valsts darba inspekcijas (VDI) amatpersonu konstatētajiem pārkāpumiem, un pamatā tiek konstatēti Darba likuma normu pārkāpumi. Līdzīga tendence saglabājas jau vairākus gadus. Visbiežāk tiek konstatēti Darba likuma 40.panta (Darba līguma forma) pārkāpumi – tie ir 37% no visiem darba tiesisko attiecību pārkāpumiem. Attiecīgi paredzēts par darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā piemērot naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) kategoriski iebilst iecerei samazināt piemaksas apmēru par virsstundām, uzsverot, ka tas atstās negatīvu iespaidu ne tikai uz darbinieku algām, bet arī uz pašvaldību un valsts budžetiem. LBAS ir nosūtījusi Labklājības ministrijai atzinumu par likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kurā jau atkārtoti ir pausta nostāja par to, ka piemaksas apmēram par virsstundām ir jāpaliek 100% apjomā. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns norāda, ka, veicot šādas izmaiņas, tiktu samazināta darbinieku reālā darba samaksa. LBAS sniegtajā atzinumā teikts, ka krīzes laikā bruto darba samaksa vidēji tika samazināta par 25% (Igaunijā vidēji par 5%). Neto darba samaksas pirktspēju papildus mazināja nodokļu pieaugums (PVN, akcīze, NĪN, sociālās apdrošināšanas iemaksas), ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma samazinājums (no 90 Ls līdz 35 Ls, vēlāk 45 Ls). Turklāt darba samaksas īpatsvars IKP samazinājās no 52% (2008. gada I kvartālā) līdz 39,3% (2012. gada III kvartālā), t.i., kopumā par 12,7% IKP. Arī pēdējā gada laikā, neskatoties uz...

Viens no soļiem, kas citu atbalsta pasākumu vidū varētu veicināt personas izvēlēties adoptēt bērnu, būtu iespēja izmantot 10 kalendāra dienu ilgu atvaļinājumu. Par šādu piedāvājumu, izstrādājot grozījumus Darba likumā, otrdien, 28.februārī, vienojās Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti. “Desmit dienu ilgs atvaļinājums pienāktos vienam no adoptētājiem, ja savā ģimenē pieņemtu bērnu līdz 18 gadu vecumam. Šāds pasākums būtu kā atbalsts tiem vecākiem, kuri izlēmuši mājas dot, piemēram, pusaudzim, kurš palicis bez savas ģimenes, kā arī veicinātu adopciju Latvijā kopumā. Patlaban 10 dienu ilgu atvaļinājumu var izmantot ģimene, kas adoptējusi bērnu vecumā līdz trim gadiem,” apakškomisijas sēdē pauda priekšsēdētājs Imants Parādnieks. Sēdē deputāti apsprieda ārpusģimenes aprūpes koncepcijas ieviešanas gaitu un pasākumu kopumu adopcijas veicināšanai, atzīmējot, ka tā jārealizē atbilstoši plānotajam. Tāpat ir nepieciešams turpināt atlīdzības izmaksu par aizbildņa pienākumu pildīšanu arī pēc uzturēšanas pabalsta dubultošanas, kā arī jāveic papildus atbalsta pasākumi, adoptējot bērnus, kas vecāki par trim gadiem, lai veicinātu trīs līdz...

Finanšu ministrijā 9.februārī notika Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēde, kurā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji nodokļu politikas veidošanas un ēnu ekonomikas apkarošanas kontekstā uzturēja prasību paplašināt ar nodokļiem neapliekamo koplīgumā paredzēto sociālo garantiju loku. Finanšu ministrijā šie priekšlikumi rakstiski jāiesniedz līdz 24.februārim. Arodbiedrību pārstāvji Finanšu ministrijai jautāja arī par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbinieku situāciju, jo publiski izskanējusi ziņa par plānotu daudzskaitlīgu darbinieku atbrīvošanu no darba. Jau ziņots, ka šogad koplīgumos paredzētās sociālās garantijas, kas ir ēdināšana darba vietā, nav vairs jāapliek ar darbaspēka nodokļiem. LBAS un arī darba devēju pārstāvji pauda viedokli, ka šīs nodokļu atlaides ir jāattiecina arī gan uz valsts, gan pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā savulaik jau bija vienojusies šī jautājuma risināšanai izveidotā darba grupa. Par šādas iespējas izmantošanu interesi ir paudušas arī valsts un pašvaldību institūcijas. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: "Mēs piedāvājām ar darbaspēka nodokļiem neapliekamo koplīgumu sociālo garantiju groza paplašināšanu gan finansiāli apmēra ziņā, gan arī...

Saeima ceturtdien, 2.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas cita starpā paredz atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums. Līdz ar likuma grozījumiem Ministru kabinetam noteikts uzdevums izstrādāt profesiju sarakstu, kurās prognozējams būtisks darbaspēka trūkums. Šiem profesiju pārstāvjiem plānots attiecināt minimālās algas kritēriju, vidējai darba samaksai iepriekšējā gadā piemērojot koeficientu 1,2 pašreizējā 1,5 vietā. Likumprojektā paredzēta iespēja personām, kuras pieprasa Eiropas Savienības (ES) zilo karti jeb termiņuzturēšanās atļauju, līdz 10 darba dienām saīsināt dokumentu izskatīšanas termiņu, kā arī šo karti piešķirt gadījumos, ja personas nav ieguvušas attiecīgo augstāko izglītību, bet tām ir vismaz piecu gadu pieredze attiecīgajā jomā. Turpmāk ārzemniekam, kurš vēlēsies Latvijā uzturēties kā sezonas darbinieks, izsniegs ilgtermiņa vīzu uz laiku līdz sešiem mēnešiem 12 mēnešu laika posmā. Ja ārzemnieks gribēs turpināt sezonas darbu, viņš, neizceļojot no Latvijas, varēs pieprasīt jaunu ilgtermiņa vīzu, paredz likuma grozījumi. Paredzams, ka gada laikā Latvijā varētu...

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) parakstījusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta īstenošanu, kurā plānots pilnveidot pieaugušo profesionālo kompetenci, lai palielinātu strādājošo konkurētspēju un veicinātu produktivitātes pieaugumu. Personām vecumā no 25 gadiem projekts „Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” sniegs iespēju apgūt profesionālās tālākizglītības programmas, profesionālās pilnveides izglītības programmas un neformālās izglītības programmas, kā arī iegūt atzīšanas apliecinājumus ārpus formālā ceļā iegūtajām zināšanām, prasmēm un profesionālajai kompetencei. Sadarbībā ar pašvaldībām projektā paredzēts izveidot pamatu vienotai un ilgtspējīgai pieaugušo izglītības atbalsta sistēmai. Daļu atbalsta paredzēts novirzīt arī personām vecumā no 45 gadiem, kuras nodarbinātas zemas kvalifikācijas darbos un tuvākā nākotnē visvairāk pakļautas bezdarba riskam. Visām projekta mērķa grupām būs pieejami arī karjeras konsultanta pakalpojumi. Kopumā projekts aptvers vairāk nekā 38 000 personu. „Līdz ar tehnoloģiju attīstības paātrinājumu un ekonomikas globalizāciju mainās arī darba saturs, kā arī darba pienākumu veikšanai nepieciešamās profesionālās prasmes. Indivīda spēja nodrošināt kvalitatīvu un...

Darba likums drīzumā atkal tiks atvērts - Labklājības ministrijas (LM) un sociālo partneru dialogā jau tiek diskutētas plānotās jaunās likuma izmaiņas. Ieskatu būtiskākajos jauninājumos, kas varētu skart darba devējus, grāmatvežus, 2. decembrī žurnāla BILANCE ikgadējā konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" sniedza Ineta Vjaksa, LM Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece. Starp tiem ir paredzamā virsstundu darba kompensēšana ar atpūtas laiku, stundas algas likmes aprēķins, pārtraukuma laika ieskaitīšana darba laikā un konkurences ierobežojumi blakus darbā.

Pēc 2016.gada 16.jūnija Augstākās tiesas sprieduma lietā Nr.SKA-347/2016 spēkā stāšanos, ar kuru noteikts, ka aizliegums pamest dienesta izpildes vietu pārtraukuma laikā ir apmaksājams, jo amatpersonai jāatrodas darba vietā, ietilpst aktīvā dienesta laiks un gatavības laikposms, kuru var pārtraukt izsaukums (darbs), Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) sniedza atbalstu biedriem un citiem darbiniekiem par iesnieguma sagatavošanu kompensācijas izmaksu. LIDA uzskatīja, ka nav pieļaujama naudas kompensāciju aizvietot ar brīvdienu laika piešķiršanu, jo tad būtiski palielinātos darba slodze citiem darbiniekiem, samazinātos darbinieku skaits un varētu ietekmēt iestāžu spējas efektīvi pildīt savus uzdevumus. LIDA sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, pakļautiem dienestiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldi veica gan tiesas sprieduma analīzi, gan sprieduma ietekme uz darbinieku tiesībām saņemt ar likumu noteiktās kompensācijas par virsstundu darba laiku, lai novērstu atkārtotas tiesāšanas, kas radītu papildus zaudējumus valsts budžetam. Saskaņā ar 2016.gada 29. novembra Ministru kabineta sēdē nolemto no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tika uzsākta kompensācijas izmaksa par virsstundu darba laiku...

Ministru kabinets 13.decembrī pieņēma noteikumus "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi amatu katalogs" un "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru", kas stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī. Šo normatīvo aktu mērķis ir pilnā apmērā nodrošināt 2016.gadā uzsāktās jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanu un darba samaksas paaugstināšanu iekšlietu nozares un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Darba samaksas sistēmas pilnveidošanas mērķis ir nodrošināt motivāciju uzsākt un turpināt dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē, kā arī paaugstināt kvalifikāciju un virzīties pa karjeras kāpnēm, nosakot līdzīgu darba samaksu par vienādas sarežģītības dienesta pienākumu izpildi. Jaunās darba samaksas sistēmas galvenie principi ir: amatpersonu amatu klasifikatora (kataloga) izveide - izveidojot iestādēs noteikto amatu funkciju sistematizētu apkopojumu, amatus sakārtojot funkcionālajās grupās (amatu saimēs); amatu saimju un līmeņu grupēšana mēnešalgu grupās...