DARBA TIESĪBAS

Lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem un institūcijām personu dokumentu saglabāšanā un sakārtošanā, ierosināti grozījumi arhīvu nozares likumdošanā - personu dokumentus par sociālās apdrošināšanas stāžu no 1999 .gada varēs glabāt 10 gadus līdzšinējo 75 gadu vietā, jo šīs ziņas dublējas pie darba devēja un Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Veikto izmaiņu rezultātā darba devējiem samazināsies administratīvais slogs aptuveni par 100 tūkstošiem eiro gadā. Minētās izmaiņas nosaka Kultūras ministrijas virzītie un valdības 13.decembra sēdē apstiprinātie "Grozījumi Arhīvu likumā" un "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"". Likumu grozīju i vēl jāskata Saeimā. Šobrīd Arhīvu likuma 4.pants nosaka, ka institūciju personu dokumentus glabā 75 gadus. Lai skaidri definētu, kādus dokumentu veidus cik ilgi glabāt, Arhīvu likumā ietverta jauna norma, līdz ar kuru paredzēts izstrādāt Ministru kabineta noteikumus precīzai visu personāla dokumentu veidu glabāšanas termiņu noteikšanai.

Lielākā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nav informēti par faktu, ko darba devējs drīkst izpaust par esošo vai bijušo darbinieku, kā arī darba attiecībām, piemēram, algas apmēru, darba pienākumus vai atlaišanas iemeslus, liecina darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja. Aptaujā "Vai zināt, kādu informāciju iepriekšējais darba devējs drīkst izpaust par bijušajiem/esošajiem darbiniekiem?" kopumā 71% respondentu atbildējuši noliedzoši. No tiem 39% skaidrojuši, ka nepārzina Darba likuma un Fizisko personu datu aizsardzības likuma normas, jo nav interesējušies par to. Savukārt 32% atzīmējuši atbilžu variantu "Nē, bet daudzi darba devēji tāpat to neievēro". Tikmēr 29% aptaujāto ir lietas kursā par darba devēju tiesībām un pienākumiem. 20% no tiem šo apstākli pamato ar faktu, ka regulāri seko līdzi likuma izmaiņām, savukārt 9% iepriekš paši ir saskārušies ar līdzīgu situāciju. "Aptaujas rezultāti var kalpot par pārdomu vielu iedzīvotājiem kļūt aktīvākiem un rūpīgāk sekot līdzi gan Darba, gan Fizisko personu datu aizsardzības likumam, lai nodrošinātu sev dzīves kvalitāti visās jomās,...

Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» grozījumi, ko Saeima pieņēma ārkārtas sēdē 23. novembrī steidzamajā 2. gala lasījumā, paredz papildināt likuma 8. pantu "Gada apliekamā ienākuma avoti" papildināt pantu ar piecpadsmito, sešpadsmito, septiņpadsmito, astoņpadsmito un deviņpadsmito daļu, kas paredz, ka no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ja netiek pārsniegti 480 euro gadā (vidēji 40 euro mēnesī) un darba devējs izpilda šādus nosacījumus: 1) darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie visu darbinieku ēdināšanas izdevumi nepārsniedz 5 % no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda; 2) darba devējs nodarbina vismaz sešus darbiniekus; 3) darba devējam pirmstaksācijas gada 15. decembrī saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pēdējās datu aktualizācijas datumā esošo informāciju nav nodokļu (nodevu) parādu (tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu), kas kopsummā pārsniedz 150 euro; 4) darba devējs ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas...

Par darbu izpildi iespējams slēgt arī citus civiltiesiskus līgumus, ņemot vērā to, ka ar jēdzienu “darbs” tiek saprastas ne tikai no darba tiesiskajām attiecībām izrietošas saistības. Ja rodas šaubas par pareizākā līguma veida izvēli, drošākais variants būtu darba līguma noslēgšana. Tomēr, tā kā darba līgums uzliek darba devējam virkni pienākumu un arī lielāku ekonomisko slogu, ir būtiski spēt izvērtēt, kādās situācijās var tikt slēgti citi civiltiesiski līgumi, atgādina Irina Kostina, zvērināta advokāte, ZAB Kļaviņš Ellex. Kā viens no visbiežāk izmantojamiem līgumiem darbu izpildei minams uzņēmuma līgums. Saskaņā ar Civillikuma (CL) 2212. pantu ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Ja uzņēmuma līguma definīciju salīdzina ar jau minētajām darba līguma pazīmēm, var secināt, ka uzņēmuma līguma gadījumā atšķirībā no darba līguma: (1) uzņēmējs darba izpildei izmanto savus darbarīkus, ierīces; (2) uzņēmuma līguma rezultātā...

Labklājības ministrija ziņo, ka 2016.gada 18.jūnijā spēkā stājās 2014.gada 15.maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā. Sākotnēji jautājumus, kas saistīti ar darbinieku nosūtīšanu regulēja Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (turpmāk – direktīva 96/71/EK), kuras prasības Latvijas normatīvajos aktos tika ietvertas jau 2001.gadā, kad tika pieņemts jaunais Darba likums. Regulējums spēkā stājās 2002.gada 1.jūnijā, un tas definēja tādus jēdzienus kā “darbinieka nosūtīšana”, “nosūtītais darbinieks”, tāpat tika paredzēti darba devēja pienākumi gan attiecībā uz nosūtītajam darbiniekam nodrošināmiem nodarbinātības noteikumiem un darba apstākļiem, gan arī pienākumi attiecībā pret valsts iestādēm. Ņemot vērā Eiropas Savienības tiesu praksi, kā arī praksē konstatētās radušās problēmas, 2014.gadā tika izstrādāta un pieņemta direktīva 2014/67/ES. Šīs direktīvas mērķis ir aizsargāt nodarbinātos, uzlabot darba apstākļus darbinieku nosūtīšanas gadījumā, kā arī veicināt administratīvo sadarbību un informācijas apmaiņu starp...

Valsts darba inspekcija ir uzsākusi īstenot Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (Nr.7.3.1.0/16/I/001). Viena no darbībām projekta ietvaros ir darba strīdu praktiska risināšana, kuru īsteno projekta sadarbības partneri – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Darbības uzdevums ir uzlabot darba strīdu risināšanas efektivitāti, lai palīdzētu gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem aizsargāt savas tiesības un intereses. Praktiski, sākot ar 2016.gada novembri, gan darba ņēmēji, gan darba devēji var saņemt konsultācijas darba strīdu vai domstarpību gadījumos, kas attiecas uz darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem. Konsultācijas tiek sniegtas ar ESF atbalstu. Konsultācijas darba devējiem Konsultācijas darba devējiem darba strīdu vai domstarpību gadījumos (darba tiesību jautājumos) tiek sniegtas pa tālruni, rakstiski vai klātienē. Lai saņemtu konsultācijas, aicina zvanīt darba dienās no plkst. 09.00 – 17.00 pa tālruni 67225162, e-pasts jautājumiem rakstiski: [email protected]. Lai saņemtu konsultācijas klātienē, iepriekš jāvienojas par konkrētu konsultācijas...

Saeima 31.oktobrī ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstākās izglītības likumā, kas paredz ieviest studējošo un absolventu reģistru. Tajā apkopos ziņas par studiju programmās studējošajiem un doktora zinātniskā grāda pretendentiem, kā arī nepersonificētus statistikas datus par absolventu nodarbinātību un ienākumiem. Grozījumi nodrošinās studējošo un absolventu monitoringa sistēmas ieviešanu. Reģistrs būs nozīmīgs instruments, spriežot par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā. Tas ļaus izvērtēt, vai ieguldījumi augstākajā izglītībā atbilst darba tirgus, sabiedrības un tautsaimniecības attīstības prasībām, uzlabojot augstākās izglītības politikas plānošanu. Tas palīdzēs, spriežot par tādiem jautājumiem kā, piemēram, akreditācija un budžetu vietu sadale. Reģistrs kalpos arī kā palīgs topošajiem studentiem, jo ļaus iepazīties ar iespējamām nākotnes perspektīvām, izvēloties atbilstošo studiju programmu. Studējošo un absolventu reģistrs noteikts kā Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa. Datus reģistram par studējošajiem un doktora zinātniskā grāda pretendentiem sniegs augstskolas un koledžas. Nepersonificētus statistikas datus par absolventu nodarbinātību un ienākumiem reģistram sniegs Valsts ieņēmumu dienests, bet datus par absolventiem, kuriem piešķirts...

Šā gada jūnijā Augstākā tiesa, lemjot par ugunsdzēsības dienesta darba praksi, atzina, ka pārtraukumam paredzētais laiks ir ieskaitāms dienesta pienākumu izpildes laikā, ja šajā laikā amatpersonām ir aizliegts atstāt dienesta pienākumu izpildes vietu. Līdz ar to attiecīgais laiks uzskatāms par dienesta pienākumu izpildes laiku un ir uzskaitāms. Ministru kabinets (MK) 18. oktobrī atbalstīja rosinātos grozījumus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (Dienesta gaitas likums). Grozījumi veikti, lai nodrošinātu nepārprotamu skaidrību par dienesta pienākumu izpildes laiku un pārtraukumu piešķiršanu, nodrošinot precīzu dienesta pienākumu izpildes laika uzskaiti. Saskaņā ar Dienesta gaitas likumu amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kura strādā vairāk nekā 6 stundas un ne vairāk kā 12 stundas dienā, piešķir pārtraukumu, kas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm un ko neieskaita dienesta pienākuma izpildes laikā. Ņemot vērā katra konkrētā dienesta darba specifiku, iestādes vadītājs var aizliegt atstāt dienesta pienākumu izpildes vietu minētā pārtraukuma...

Pieaugot kvalificēta darbaspēka trūkumam, darba devēji daudz vairāk sāk domāt par dažādām darbinieku motivācijas programmām, apzinoties, ka augsts atalgojums nav vienīgais faktors, izvēloties jaunu vai saglabājot esošo darba vietu, secināja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotās konferences “Motivēts darbinieks ilgtspējīgam biznesam” dalībnieki – uzņēmēji, kuri konferencē dalījās savā pieredzē par darbinieku motivācijas programmām. “Motivēšanas programmas uzņēmumos ir svarīgas ne tikai tāpēc, lai nodrošinātu darba produktivitāti, uzņēmuma rentabilitāti un noturētu esošos darbiniekus, bet arī lai panāktu jauno, talantīgo un dinamisko jauniešu palikšanu un atgriešanos Latvijā. Šī konference ir labs veids, kā nodot vēstījumu citās valstīs dzīvojošajiem latviešiem, ka uzņēmēji Latvijā rūpējas par saviem darbiniekiem un ir gatavi ieguldīt mūsdienīgās motivācijas programmās,” konferenci atklājot, darbinieku motivācijas nozīmīgumu pamatoja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Labklājības ministrs Jānis Reirs savā uzrunā uzsvēra, ka svarīga ir uzņēmēju attieksme, un nepieciešams jau esošās motivācijas programmas pilnveidot tā, lai darbinieki no dažādām sabiedrības grupām, piemēram, jaunieši bez iepriekšējas darba pieredzes,...

Ministru kabinetam noteikts uzdevums izstrādāt profesiju sarakstu, kurās prognozējams būtisks darbaspēka trūkums. Šiem profesiju pārstāvjiem, kuri pieprasa Eiropas Savienības (ES) zilo karti, plānots attiecināt zemāku minimālās algas kritēriju - vidējai darba samaksai iepriekšējā gadā piemērojot koeficientu 1,2 pašreizējā 1,5 vietā. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā 4.oktobrī pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumus Imigrācijas likumā, kas cita starpā paredz atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums. Likumprojektā paredzēta iespēja personām, kuras pieprasa ES zilo karti, līdz 10 darba dienām saīsināt dokumentu izskatīšanas termiņu, kā arī šo karti piešķirt gadījumos, ja personas nav ieguvušas attiecīgo augstāko izglītību, bet tām ir vismaz piecu gadu pieredze attiecīgajā jomā. Turpmāk ārzemniekam, kurš vēlēsies Latvijā uzturēties kā sezonas darbinieks, izsniegs ilgtermiņa vīzu uz laiku līdz sešiem mēnešiem 12 mēnešu laika posmā. Ja ārzemnieks gribēs turpināt sezonas darbu, viņš, neizceļojot no Latvijas, varēs pieprasīt jaunu ilgtermiņa vīzu, paredz likuma...

Valdībā 4.oktobrī apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība" paredz, ka turpmāk licences saņēmējam būs pienākums būt sasniedzamam licences saņēmēja darbības vietā, lai Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) varētu veikt licences saņēmēja pārbaudi tieši uz vietas. Ja licences saņēmējs atkārtoti nepiedalīsies NVA veiktajās pārbaudēs, tas būs viens no priekšnosacījumiem, kad NVA varēs pieņemt lēmumu par licences anulēšanu. Paredzēts vienkāršot arī atkārtotas licences izsniegšanas kārtību. Komersants licencē varēs svītrot valstis un darbiekārtošanas pakalpojumu veidus, ja tas vairs nesniedz kādu no tiem konkrētā vietā. NVA, pamatojoties uz licences saņēmēja iesniegumu, licenci izsniegs atkārtoti, kas līdz šim nebija iespējams. Tāpat, ja komersantam pēdējā gada laikā par darbību būs izteikts brīdinājums par administratīviem pārkāpumiem darba tiesību, darba aizsardzības, patērētāju tiesību aizsardzības un negodīgas komercprakses jomā, tad NVA neskatīs jautājumu par licences tūlītēju anulēšanu, jo šāds administratīvais sods nav pietiekami būtisks apdraudējums vai kaitējums darbiekārtošanas pakalpojumu saņēmēja likumīgajām interesēm. Pieņemtie...

Latvijā darba devēji saskaras ar ievērojamām grūtībām darbaspēka pieejamībā: 70 % no viņiem pastāvīgi, bieži vai diezgan bieži trūkst kvalificēta darbaspēka, 85 % saskaras ar grūtībām atrast tādus darbiniekus, kurus uzņēmums vērtētu kā “labus”. Meklējot darbiniekus, 47% uzņēmumu dod priekšroku speciālistiem ar profesionālo kvalifikāciju (gan vidējo, gan augstāko izglītību). Šādi rezultāti tika iegūti Latvijas Darba devēju konfederācijas rīkotajā darba devēju aptaujā par kvalificēta darbaspēka pieprasījumu, kuras ietvaros tika noskaidrots 98 uzņēmumu no visām tautsaimniecības nozarēm viedoklis. 60 % no respondentiem veidoja lielie vai vidējie uzņēmumi ar darbinieku skaitu virs 50. Aptauja tika veikta Izglītības un zinātnes ministrijas ES līdzfinansēta projekta «EPALE Nacionālā atbalsta sistēma», pateicoties kuram tika organizēta profesionālās kvalifikācijas atzīšana pieredzējušiem darbiniekiem bez atbilstošas izglītības. 96 % respondentu norādīja, ka darbinieku kvalifikācijas celšana un tālākizglītība ir ļoti svarīga vai drīzāk svarīga. Uzņēmumi saviem darbiniekiem piedāvā lielākoties piecus dažādus veidus, kā darbinieki var papildus izglītoties un celt savu kvalifikāciju. Starp populārākajām...

Valsts darba inspekcija tās likumā noteiktās kompetences ietvaros sniegusi juridiski nesaistošu skaidrojumu par darba tiesiskās attiecības un darba aizsardzību regulējušo normatīvo aktu prasībām. Darba likuma 151. panta pirmā daļa noteic, ka ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir: 1) darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, - trīs darba dienas; 2) darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, - ne mazāk kā trīs darba dienas; 3) darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, - ne mazāk par vienu darba dienu. Tādējādi 3.punktā ir noteiktas tiesības uz vienu papildatvaļinājuma dienu vecākiem, kuriem ir viens vai divi bērni. Turklāt šīs tiesības var izmantot abi vecāki. Tiesiskais regulējums neparedz šīs papildatvaļinājuma dienas piesaisti konkrētam datumam, tādējādi dodot vecākiem izvēles iespēju – vai paņemt brīvu dienu skolas izlaidumā vai citā reizē, piemēram, 1. septembrī. Papildatvaļinājuma diena pienākas ikvienam bērna vecākam, kas, iesniedzot...

Jautājums: Vai pastāv kādi juridiskie ierobežojumi, veicot videonovērošanu uzņēmuma noliktavā?Datu valsts inspekcija (DVI) informē, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma (FPDAL) 10.panta pirmās daļas 2.punktu personas datu apstrādi ir atļauts veikt tādā apjomā, kāds pēc iespējas mazāk ietekmē datu subjektus, un, ja mērķi ir iespējams sasniegt ar mazāk datu subjektu tiesības ierobežojošiem līdzekļiem, tad jāizvēlas šie mazāk ierobežojošie līdzekļi.Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 24.oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 29.panta darba grupa sava atzinuma Nr.4/2004 par personas datu apstrādi videonovērošanas veidā 25.lapaspusē norāda, ka videonovērošanas sistēmas, kuru mērķis ir darbinieku darba apjoma un kvalitātes kontrole, ir pieļaujamas tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos (atzinums atrodams interneta vietnē).Eiropas datu aizsardzības uzraugs videonovērošanas vadlīniju 22.lapaspusē norāda, ka darba produktivitātes uzlabošana, darba kvalitātes kontrole un pierādījumu iegūšana strīdu atrisināšanai nepamato un neattaisno darbinieku videonovērošanu (vadlīnijas atrodamas interneta vietnē ).Arī DVI savā rekomendācijā “Personas datu...

Lauksaimniecības un mežsaimniecības aktīvajā sezonā, kā ierasts, pieaug to darbinieku skaits, kas tiek nodarbināti uz konkrētu laiku – pāris mēnešiem gadā. Lai arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ir nodarbināti tikai apmēram 8% no visiem strādājošajiem Latvijā, nereģistrētā nodarbinātība un letālie nelaimes gadījumi 2015. gadā visbiežāk tika konstatēti tieši lauksaimniecības / mežsaimniecības uzņēmumos, tāpēc Valsts Darba inspekcija (VDI) aicina - pirms darbu uzsākšanas ikvienam rūpīgi izvērtēt, vai izvēlētā darba apstākļi ir droši un nerada riskus dzīvībai, kā arī, vai darba tiesiskās attiecības ir sakārtotas. 2015. gadā gandrīz katrā otrajā VDI apsekotajā lauksaimniecības / mežsaimniecības uzņēmumā tika atklāta kāda nereģistrēti nodarbināta persona. Salīdzinot - būvniecībā, kas tradicionāli ir līdere nereģistrētās nodarbinātības ziņā, nereģistrēti nodarbinātas personas VDI konstatēja katrā piektajā apsekojumā. Arī darba aizsardzības kontekstā lauksaimniecība / mežsaimniecība ir viena no riska nozarēm. Pagājušajā gadā lauksaimniecībā / mežsaimniecībā notika 6 letāli nelaimes gadījumi, kas vērtējams kā negatīvs un satraucošs rādītājs. Arī arodslimību risks šajā nozarē ir...