DARBA TIESĪBAS

Cilvēkiem ar III invaliditātes grupu ir mēreni izteikta invaliditāte, attiecīgi darbspējas ir mēreni ierobežotas un šo cilvēku līdzdalība darba tirgū ir ļoti vēlama, uzsver Labklājības ministrija (LM). III invaliditātes grupas pieaugums visvairāk vērojams tieši darbspējīgā vecuma cilvēku vidū. Vienlaikus jāatzīmē, ka, piemēram, vecuma pensijas saņēmēju vidū lielākais pieaugums pēdējos gados ir I invaliditātes grupas ietvaros. 2015.gadā valstī invaliditāte bija noteikta 174 060 cilvēkiem. Līdz 2008. gadam cilvēku ar invaliditāti skaitam bija neliela tendence samazināties (par vidēji 3,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), bet kopš 2008. gada tas ik gadu palielinās. Cilvēku ar invaliditāti skaita pieaugums skaidrojams ar sabiedrības novecošanu kopumā, kā arī citiem savstarpēji saistītiem faktoriem - izmaiņām rīcībpolitikā un atbalsta pasākumos, kas paredzēti cilvēkiem ar invaliditāti, pārmaiņām sociālekonomiskajā situācijā. Ekonomiskās krīzes ietekme, bezdarbs un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības problēmas ir tie iemesli, kuru dēļ cilvēkiem nav bijusi iespēja laicīgi un individuālām vajadzībām atbilstoši apmeklēt ārstus speciālistus un līdz ar to saņemt atbilstošu...

Šā gada 18.jūnijā spēkā stājās 2014.gada 15.maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr.1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) (turpmāk – direktīva 2014/67/ES).Sākotnēji jautājumus, kas saistīti ar darbinieku nosūtīšanu regulēja Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (turpmāk – direktīva 96/71/EK), kuras prasības Latvijas normatīvajos aktos tika ietvertas jau 2001.gadā, kad tika pieņemts jaunais Darba likums. Regulējums spēkā stājās 2002.gada 1.jūnijā, un tas definēja tādus jēdzienus kā “darbinieka nosūtīšana”, “nosūtītais darbinieks”, tāpat tika paredzēti darba devēja pienākumi gan attiecībā uz nosūtītajam darbiniekam nodrošināmiem nodarbinātības noteikumiem un darba apstākļiem, gan arī pienākumi attiecībā pret valsts iestādēm.Ņemot vērā Eiropas Savienības tiesu praksi, kā arī praksē konstatētās radušās problēmas, 2014.gadā tika izstrādāta un pieņemta direktīva 2014/67/ES. Šīs...

Skolēnu vasaras brīvlaikā, kā ierasts, aktuāls kļūst jautājums par bērnu un pusaudžu nodarbināšanu. Lai pirmā pieredze algotā darbā būtu pozitīva un izvēlētais darbs nekaitētu bērna drošībai, veselībai un tiesiskajai aizsardzībai, vecāki (aizbildņi) aicināti iepazīties ar Valsts darba inspekcijas (VDI) apkopotajiem būtiskākajiem aspektiem, kas jāņem vērā bērniem un pusaudžiem, uzsākot darba gaitas.No cik gadiem var stāties darba tiesiskajās attiecībās?Nepilngadīgais drīkst stāties darba tiesiskajās attiecības, ja viņš ir sasniedzis 13 gadu vecumu. Jāatceras, ka nodarbināšana nedrīkst kavēt bērna izglītošanos. Ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu un ir saņemta Valsts darba inspekcijas (VDI) atļauja, bērnu kā izpildītāju var nodarbināt kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos. Šo atļauju darba devējs var saņemt arī, izmantojot VDI e-pakalpojumu "Darba inspekcijas atļauja bērnu nodarbināšanai" - http://vdi.gov.lv/lv/internetapkalposanas-centrs/internetapkalposanas-centrs/.Vai pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas ir jādodas pie ārsta?Nepilngadīgos drīkst pieņemt darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates, un tā ir jāveic katru gadu, arī tad, ja darba devējs ir tas pats,...

Saeima 12. maijā pieņēma grozījumus Darba likumā, Valsts prezidents tos izsludināja 26.maijā. Grozījumi stāsies spēkā šī gada 9.jūnijā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs informē par būtiskākajiem likuma grozījumiem. Kas tika grozīts?Darba likuma 14.pants ir izteikts jaunā redakcijā, likums papildināts ar jaunu 14.1, 14.2, 75.2pantu, kā arī likums papildināts ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām.Kāpēc grozījumi bija nepieciešami?Grozījumi bija nepieciešami, lai pārņemtu 2014. gada 15. maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr.1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu ("IMI regula") (turpmāk – direktīva 2014/67/ES), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/66/ES par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros (turpmāk – direktīva 2014/66/ES) prasības.Ņemot vērā, ka direktīvas 2014/67/ES prasības bija jāpārņem līdz šī...

2014. gada 3. novembrī uzņēmumā „Zaļā Mārupe” notika nelaimes gadījums darbā, kurā ar biogāzi saindējās trīs darbinieki, no kuriem divi gāja bojā. Valsts darba inspekcija (VDI) veica nelaimes gadījuma izmeklēšanu, kā rezultātā konstatēja, ka nelaimes gadījums ir saistīts ar nepilnībām darba aizsardzībā.Atbildība par nelaimes gadījuma cēloņiem tika uzlikta darba devējam – SIA „Zaļā Mārupe” un kompetentajai institūcijai SIA „Darba aizsardzības institūts”. Kā galvenie šī nelaimes gadījuma cēloņi tika noteikti - darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām neatbilstoši veikta darba vides iekšējā uzraudzība, nodarbināto nepietiekama informētība par cilvēka veselības un dzīvības reālo apdraudējumu, saskaroties ar biogāzi slēgtā telpā, kā arī nodarbināto nenodrošināšana ar atbilstošiem individuālās aizsardzības līdzekļiem.Nepiekrītot VDI konstatētajiem pārkāpumiem, SIA „Zaļā Mārupe” tos apstrīdēja, taču šī gada 27. maijā Administratīvā rajona tiesa pilnībā noraidīja SIA „Zaļā Mārupe” pieteikumu, atstājot spēkā VDI izmeklēšanā konstatēto.

Valsts darba inspekcija (VDI) jau desmito gadu pēc kārtas īsteno tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana. Pārbaude norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām. Tematiskās pārbaudes ietvaros VDI sadarbosies ar Būvniecības valsts kontroles biroju, daļu pārbaužu veicot kopā.VDI rīcībā esošie statistikas dati rāda, ka pēdējo piecu gadu laikā deviņi nodarbinātie gāja bojā, veicot darbus būvbedrēs, tranšejās, un vēl deviņi, krītot no liela augstuma, tāpēc veicot uzņēmumu pārbaudes, pastiprināta uzmanība tiks pievērsta būvobjektā esošo sastatņu drošībai, tranšeju nostiprināšanai, darbam augstumā, nodarbināto nodrošināšanai ar kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, bīstamu vietu nodrošināšanai ar aizsargnožogojumiem un citiem darba aizsardzības jautājumiem. Paralēli tiks pārbaudīta arī Darba likuma prasību ievērošana, kā piemēram, rakstveida darba līgumu esamība, faktiskā darba laika uzskaite u.c.„VDI pārbaužu mērķis nav piemērot sodus, bet preventīvi novērst iespējamos nelaimes gadījumus un mudināt pašus būvniekus īstenot nepieciešamos pasākumus...

Amata apraksta mērķis un nozīme ir ietverta pašā terminā, proti, amata aprakstā norāda amatam izvirzītās prasības un veicamā darba saturu. Valsts pārvaldes iestādēs amata apraksti ir obligāti, un to reglamentē Valsts Civildienesta likums un saistītie Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumi Nr. 1075, Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra instrukciju Nr. 5, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums u.c. normatīvie tiesību akti.Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1075 11.2 punkts nosaka valsts tiešās pārvaldes iestāžu amata aprakstos norādāmās ziņas, piemēram, amata mērķi, pienākumus, kvalifikācijas prasības u.c.Privātajā nozarē, kapitālsabiedrībām ir jāņem vērā Darba likuma normas. Respektīvi, Darba likuma 40. panta pirmās daļas 5. punkts nosaka, ka darba līgumā ir jānorāda darbinieka arods, amats, specialitāte atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu. Savukārt 49. pants nosaka, ka darbinieka saistības izpildījuma veidu, apmēru, laiku un vietu darba līgumā nosaka darba devējs. Darba likumā nav lietots tāds termins kā...

Nodarbinātības valsts aģentūras Juridiskais departaments (Aģentūra) informē komersantus - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējus, ka 2016.gada 13.maijā ir stājušies spēkā Aģentūras apstiprinātie grozījumi darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanas dokumentos:Iesniegumā licences saņemšanai darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai (iesniegums)Pārskatā par darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu (pārskats).Ir veiktas izmaiņas iesnieguma 5.punktā, norādot katram darbiekārtošanas pakalpojumu veidam iesniedzamo dokumentu sarakstu. Veiktas izmaiņas arī pārskata 4.punktā, norādot, ka informāciju par spēkā esošiem sadarbības līgumiem var nesniegt komersanti, kas sniedz pakalpojumus pārskata 3.punktā minētajā 1.C pakalpojumu veidā Latvijā un sadarbības līgumus slēdz ar partneriem, kas ir tiešie darba devēji un nesniedz nekādus darbiekārtošanas pakalpojumus, tajā skaitā arī darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus. Pārskata 5.un 6.punkts ir papildināts ar jaunu sadaļu “Darbiekārtošanas pakalpojumu veida kods (1.A, 1.B, 1.C, 2.). Jaunā iesnieguma un pārskata veidlapa ir ievietota Aģentūras mājaslapas sadaļā “Darbiekārtošanas pakalpojumi”, lūdzam komersantus to izmantot turpmākā darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanā. 2. Par darba līgumiem Aģentūra informē komersantus - darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējus, ka Valsts darba inspekcija (Inspekcija) attiecībā uz komersantu...

Speciālistu darba portāla cvmarket.lv veiktajā aptaujā 36% respondentu atzīst, ka vairākas reizes mēnesī strādā virsstundas, lai gan tās netiek apmaksātas. Savukārt 13% aptaujāto atklāj, ka nestrādā virsstundas, jo par tām darba devējs nav paredzējis papildus samaksu. Aptaujā piedalījās 461 respondents.Tajā pašā laikā 18% aptaujāto atklāj, ka vairākas reizes mēnesī strādā papildus, jo darba apjoms ir liels un atbilstoši Darba likumā noteiktajā prasībām tiek maksāts par papildus nostrādātajām stundām. Nekad virsstundas nestrādā, jo nav radusies šāda nepieciešamība, 31% respondentu."Darba likumā noteikts, ka virsstundu darbs pieļaujams tikai tādā gadījumā, ja darbinieks un darba devējs par to iepriekš ir rakstveidā vienojušies. Darbinieks nevar pats izlemt, kad strādās virsstundas," aptaujas rezultātus komentē cvmarket.lv pārstāvis Kristaps Kolosovs. "Turklāt, ja abas puses par virsstundu darbu vienojušās, tās tik un tā nedrīkst pārsniegt 144 stundas četru mēnešu laikā, kas ir vidēji 36 stundas mēnesī. Svarīgi, ka Darba likuma 68. panta pirmā daļa nosaka, ka darba devējs par virsstundu darbu...

Šā gada 1.janvārī spēkā stājās Brīvprātīgā darba likums. Latvijas Jaunatnes padome (LJP) vērsusi uzmanību uz vairākiem neskaidriem aspektiem jaunajā likumā un izstrādājusi informatīvo materiālu brīvprātīgā darba organizētājiem darbam ar jauniešiem. Likums paredz dažādas jauniešu vecumu grupas ar dažādām tiesībām strādāt brīvprātīgo darbu:Līdz 13 gadu vecumam personas nevar tikt iesaistītas brīvprātīgo darbā ne ar, ne bez likumiskā pārstāvja piekrišanasNo 13 līdz 16 gadiem veci jaunieši brīvprātīgo darbu var veikt, ja likumiskais pārstāvis devis rakstveida piekrišanuNo 16 līdz 18 gadus veci jaunieši brīvprātīgo darbu var veikt no mācībām brīvajā laikāPilngadību sasniegušām personām brīvprātīgā darba veikšanai nav ierobežojumuNosacījums, ka brīvprātīgo darbu var veikt no mācībām brīvajā laikā nozīmē, ka mācību stundu laikā brīvprātīgo darbu veikt nedrīkst. 2011.gada 1.februārī pieņemtajos Ministru kabineta noteikumiem Nr.89 “Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi” teikts, ka skolu vadība un administrācija nosaka kārtību par izglītojamo atbrīvošanu no mācību...

Pirmdien, 2.maijā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) uzsāka skolēnu elektronisko pieteikumu reģistrāciju dalībai nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā, un pirmajā stundā bija piereģistrējušies vairāk nekā 1 200 skolēni.Lietotāju skaits pirmajās stundās bija sasniedzis 25 000, tāpēc elektroniskās reģistrācijas sistēma tika pārslogota un tās darbība būtiski palēninājās. Daudziem lietotājiem no pirmās reizes neizdevās pieslēgties un vēlāk bija jāmēģina vēlreiz. Elektronisku pieteikumu reģistrācija dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā šogad notiks līdz 16.augustam, tāpēc visi skolēni, kuri vēlēsies piereģistrēties, to varēs izdarīt. NVA īstenotajā vasaras nodarbinātības pasākumā var piedalīties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Šogad iespēju strādāt vasaras brīvlaikā NVA plāno piedāvāt kopumā 4 128 skolēniem. Pirms skolēns sāks darbu, NVA filiāle organizēs pretendentu atlases. Skolēni tiksies ar darba devējiem, kuri, izvērtējot katra skolēna atbilstību darba prasībām, izvēlēsies sev piemērotākos darbiniekus. Par atlases laiku pie darba devēja informēs NVA filiāles pārstāvis, kas sazināsies ar skolēnu. Informācija par...

Valsts darba inspekcija (VDI), tuvojoties Starptautiskajai darba aizsardzības dienai, 28.aprīlim, ir uzsākusi preventīvas valsts un pašvaldības iestāžu pārbaudes, pievēršot uzmanību darba vides iekšējās uzraudzības veikšanai. Pārbaužu mērķis ir samazināt pieaugošo nelaimes gadījumu skaitu, kas saistīti ar pakrišanas, paklupšanas un paslīdēšanas riskiem.Pēc VDI rīcībā esošās informācijas, pēdējo četru gadu laikā valsts un pašvaldības iestādēs no paklupšanas, pakrišanas, paslīdēšanas cietuši 335 nodarbinātie. Lai arī 2015.gadā nelaimes gadījumu skaits valsts pārvaldes un pašvaldības iestādēs samazinājās, tomēr jāuzsver, ka būtiski pieauga tieši smago nelaimes gadījumu skaits, un to var uzskatīt par negatīvu tendenci. Nelaimes gadījumu cēloņi ir dažādi, taču, galvenokārt, tie ir bijuši kritieni, kas saistīti ar paklupšanu vai aizķeršanos aiz priekšmetiem, piemēram, vadiem, somām u.c. Tāpat nereti traumas gūtas, paslīdot un pakrītot gan uz mitras, gan sausas grīdas, kāpjot pa kāpnēm, pakāpjoties uz krēsliem, kā arī mācību kabinetos aizķeroties aiz paaugstinājumiem.Iepriekš šādas tematiskās pārbaudes valsts un pašvaldību iestādēs nav veiktas. Vienas dienas akcija tika īstenota...

Otrdien, 19. aprīlī, Ministru kabinets pieņēma noteikumus “Ugunsdrošības noteikumi”, kas nosaka jaunas ugunsdrošības prasības fiziskajām un juridiskajām personām, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas. Ņemot vērā to, ka ugunsgrēki lielākoties izceļas tieši dzīvojamajās mājās, Ugunsdrošības noteikumi no 2020. gada 1. janvāra paredz dzīvojamās telpas nodrošināt ar autonomiem ugunsgrēka detektoriem un ugunsdzēsības aparātiem. Tāpat noteikumi ietver regulējumu par ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes biežumu, ja to nav noteicis ugunsdzēsības aparāta ražotājs, paredzot aparātu tehnisko apkopi reizi piecos gados, kā arī vizuālu pārbaudi, ko reizi gadā veic ugunsdzēsības aparāta īpašnieks. Tāpat noteikumos telpu nodrošinājumam ar ugunsdzēsības aparātiem tiek ņemta vērā to dzēstspēja, nevis tilpums. Tādējādi samazināsies administratīvais slogs, gan iegādājoties augstākas kvalitātes ugunsdzēsības aparātu mazāku skaitu, gan turpmāk veicot šo ugunsdzēsības aparātu tehnisko apkopi. Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka objektos ar sprādzienbīstamu vidi un objektos, kuros var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem (izņemot dzīvojamās mājas), ne retāk kā reizi gadā, saskaņā...

Līdz ar Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamenta 7.marta rīcības sēdes lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, stājies spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīts maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" pieteikums par Valsts darba inspekcijas lēmuma atcelšanu saistībā ar 2012.gada janvārī notikušu nelaimes gadījumu darbā. AT lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību pieņēmusi, jo apelācijas instances tiesa ir vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izvērtējusi lietā būtiskos apstākļus un pareizi interpretējusi lietā piemērojamās tiesību normas. AT ieskatā, darba devējam ir pienākums ne tikai nodrošināt darba aizsardzības sistēmu, bet, saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 5.panta otro daļu, ir pienākums nodrošināt arī darba aizsardzības sistēmas darbību uzņēmumā. Administratīvā apgabaltiesa ar 2015.gada 11.jūnija spriedumu atzina, ka notikušais nelaimes gadījums ir sekas tam, ka MAS "Liepājas metalurgs" nebija pienācīgi veikti darba aizsardzības pasākumi, jo pieteicēja kā darba devēja nebija nodrošinājusi, ka darba vietā nebūtu iespējama piekļuve bīstamai zonai bez atbildīgās personas ziņas, konstatējamas nepilnības darba drošības instrukciju saturā un instruktāžu veikšanā,...

Jau informējām, ka ir sagatavots likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas vakar, 29. februārī, tika apspriests Ministru kabineta komitejā (tajā sākotnēji izskata tiesību aktu projektus, kurus institūcijas nav pilnībā saskaņojušas un par kuriem vēl nav panākta vienošanās Valsts sekretāru sanāksmē, tāpat likumprojekts vēl jāskata Saeimā). Grozījumi izstrādāti, lai pārņemtu 2014.gada 15.maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2014/67/ES ietvertās normas attiecībā ar darbinieka nosūtīšanas jēdzienu, darba devēja pienākumiem, kā arī darbuzņēmēja (personas, kas ir tieši nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi) atbildību par darba samaksas izmaksu darbinieka nosūtīšanas gadījumā, kā arī direktīvas 2014/66/ES par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros prasības. Atgādinām, ka vēl nesen Eiropas Savienības tiesas judikatūras spriedumi (Viking Line, Laval, Rüffert un Commission v Luxembourg lietās) izraisīja diskusijas starp Eiropas Savienības institūcijām, sociālajiem partneriem un zinātniekiem, pievēršoties vairākiem būtiskiem jautājumiem. Lai risinātu radušās problēmas un mazinātu neskaidrību, tika izstrādāta un pieņemta direktīva 2014/67/ES, kuras prasības...