DARBA TIESĪBAS

Valdība un Saeima, neratificējot Pārskatītās Eiropas sociālās hartas 4. panta 1. punktu, kas paredz „atzīt strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus,” zināmā mērā ir atteikusies risināt vienu no Nacionālajā attīstības plānā (NAP) noteiktajiem galvenajiem virzieniem, paziņojusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). LBAS uzskata, ka politiķi nav rīkojušies pareizi un konsekventi, neratificējot hartas 4. panta 1. punktu. LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns: “To varēja izdarīt ar zināmu pārejas periodu, kamēr tas tiek sasniegts, - tad mēs redzētu reālu valdības vēlmi kaut ko risināt un panākt, nevis tikai akceptēt to, ko mēs praktiski varam izdarīt ja ne šogad, tad nākamgad. Cienīgs darbs un cienīga alga ir Latvijā ļoti sasāpējusi problēma. LBAS šajā kontekstā vairākkārt valdībai ir norādījusi, ka mums nav darba samaksas politikas.” NAP sadaļā „Rīcības virziens „Cienīgs darbs”” minēts: „Cienīgs darbs dod iespēju nopelnīt pietiekami sev un savai ģimenei un uzlabot kvalifikāciju, lai pastāvīgi nodrošinātu labklājību...

Bezdarbniekiem tuvākajā laikā būs pieejamas papildus praktiskās apmācības pie darba devēja apstrādes rūpniecības, transporta un loģistikas, tūrisma, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumos, izņemot apmācības nekvalificētu vai mazkvalificētu darbu veikšanai. Par to šonedēļ vienojās Labklājības ministrijas (LM) izveidotās Apmācību komisijas pārstāvji. Tāpat Apmācību komisija aktualizēja apmācību sarakstus bezdarbnieku profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmās. Tas nozīmē, ka dažas tālākizglītības un pilnveides apmācību programmas bezdarbniekiem turpmāk vairs netiks piedāvātas. Piemēram, bezdarbniekiem nebūs iespējas apgūt nekustamā īpašuma aģenta, transportlīdzekļu krāsotāja u.c iemaņas. Šādas izmaiņas nepieciešamas, jo šobrīd Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē esošo bezdarbnieku ar iepriekšminētajām prasmēm ir vairāk, nekā saskaņā ar darba devēju prognozēm būs pieprasīti tuvākajā laikā. Tajā pašā laikā cilvēkiem būs iespēja iesaistīties jaunās neformālās izglītības apguves programmās, tostarp apgūt lietuviešu un igauņu valodas zināšanas, kas palielinās darbā iekārtošanās iespējas pierobežas teritorijā. LM uzsver, ka Apmācību komisijas lēmums ir nepieciešams, lai NVA varētu turpināt darbu pie minēto apmācību praktiskas ieviešanas....

Saeima ceturtdien, 14.februārī, otrajā galīgajā lasījumā ar vienbalsīgu atbalstu (84 deputāti par, neviens - pret vai atturas) pieņēma Ārlietu komisijas sagatavoto likumprojektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”, ar kuru daļēji tika ratificēta Pārskatītā Eiropas Sociālā harta. Hartā tā arī netika ratificēts diskusijas raisījušais ceturtais pants, kas paredz strādājošo tiesības uz taisnīgu atalgojumu, gan arī vairāki citi panti. Līdz ar Pārskatītās hartas ratificēšanu Latvijai kļūst saistoša virkne hartas pantu, tostarp par tiesībām uz darbu, tiesībām uz taisnīgiem darba apstākļiem, strādājošo sieviešu grūtniecības stāvoklī tiesībām uz aizsardzību, invalīdu un garīgi atpalikušo personu tiesībām uz neatkarību, integrāciju un dalību sabiedriskajā dzīvē, kā arī par strādājošo tiesībām uz savu tiesību aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā. Tiesa gan, hartas ratificēšana ir tikai formāla. Tā neizraisīs pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā, kā arī neradīs papildus līdzekļu nepieciešamību, jo tās ietvaros tiek ratificēti tie panti, kuru noteiktajiem ieteikumiem Latvijas Republikas normatīvie akti jau atbilst. Pārskatītā Eiropas Sociālā harta tika atvērta...

Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi jaunu Arodbiedrību likumu, lai pilnveidotu un modernizētu arodbiedrību darbības tiesisko regulējumu, kā arī novērstu pretrunas ar citiem normatīvajiem aktiem, kas ceturtdien, 14.februārī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Kopumā likumprojekta trīs nodaļās ietverti sešpadsmit panti. Pirmajā nodaļā iekļauti 10 panti par vispārīgiem jautājumiem, t.sk., likuma mērķi, arodbiedrību jēdziena definīciju, arodbiedrību tiesiskā satura definīciju, u.c. Otrajā nodaļā ietverti trīs panti, kuros noteikta arodbiedrību kompetence un darbība. Trešajā nodaļā regulēti jautājumi, kas saistīti ar divpusējo sociālo dialogu un trīspusējo sadarbību, kā arī arodbiedrību attiecībām ar valsts un pašvaldību institūcijām. Likumprojekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. Likumprojektu atbilstoši 2012.gada 31.janvāra Ministru kabineta uzdevumam LM izstrādāja sadarbībā ar Tieslietu ministriju, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Arodbiedrību tiesiskais regulējums šobrīd ir ietverts Latvijas Republikas Satversmes 108.pantā, kā arī likumā Par arodbiedrībām, kas ir pieņemts 1990.gada 13.decembrī un ir spēkā no 1991.gada 2.janvāra.

Pagājušajā gadā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) visā Latvijā sniegusi vairāk nekā 2300 bezmaksas konsultāciju, no kurām 45% skārušas darba tiesību, savukārt 55% – darba aizsardzības jautājumus. Salīdzinot ar 2011. gadu, darba devēju interese par iespējām risināt neskaidros jautājumus ar kvalificētu speciālistu palīdzību, izmantojot bezmaksas konsultāciju iespējas, augusi par aptuveni 13%, savukārt salīdzinājumā ar 2009. gadu – par vairāk nekā 60%. 2012. gadā lielākais sniegto konsultāciju īpatsvars bijis Rīgas reģionā, kur pēc kvalificētu speciālistu palīdzības neskaidru jautājumu risināšanā vērsušies 322 uzņēmumi. Uzņēmumu pārstāvji konsultējušies par darba aizsardzības sistēmas izveidošanu, nelaimes gadījumu izmeklēšanu, elektronisko risku vērtēšanu, kā arī citiem darba aizsardzības jautājumiem. Latgales reģiona konsultāciju centra darbinieki gada laikā snieguši vairāk nekā 400 konsultāciju 152 uzņēmumiem, aptuveni 70% gadījumu skaidrojot darba aizsardzības prasības dažādu nozaru uzņēmumos, kā arī nodarbināto apmācību un instruktāžu veikšanas kārtību. Kurzemes reģiona konsultāciju centrā pagājušajā gadā apkalpoti 339 uzņēmumi, savukārt Zemgalē – 121 uzņēmums. Zemgales un Vidzemes reģionos ievērojami...

Palielinoties ekonomiskajai aktivitātei, pēdējos gados pieaudzis arī nelaimes gadījumu darbā skaits, tostarp bojāgājušo skaits, norādīts ziņojumā par situāciju darba drošībā, ar ko trešdien, 6.februārī, iepazinās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti. „Smago un letālo negadījumu skaits ar katru gadu pieaug, tuvojoties pirmskrīzes līmenim. Šīs ziņas nav iepriecinošas, turklāt visbiežāk pie vainas ir pašu darbinieku vai darba devēju vieglprātība vai neuzmanība. Situācijas uzlabošanai vienas receptes nav, taču ir ļoti būtiski, lai paši strādājošie un viņu tiesību aizstāvji nopietni rūpētos par savu dzīvību un veselību,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Kā atzina komisijas priekšsēdētājas biedrs Arvils Ašeradens, būtiska loma nelaimes gadījumu ierobežošanā būtu tieši spēcīgām arodbiedrībām – uzturot sociālo dialogu ar darba devējiem un rūpējoties par strādājošo izglītošanu gan viņu tiesību, gan darba drošības jomā. Lai cik spēcīga nebūtu Valsts darba inspekcija (VDI), situāciju katrā uzņēmumā kontrolēt tā nespēs, tādēļ atbildība jāuzņemas arī pašu darbinieku apvienībām. No apmēram 100 tūkstošiem Latvijas uzņēmumu Valsts...

Palielinoties ar gripu un citām vīrusu slimībām saslimušo skaitam, Valsts darba inspekcijā (VDI) pieaug saņemto telefona zvanu un iesniegumu skaits no nodarbinātajiem par to, ka darba devēji pieprasa viņiem pildīt darba pienākumus, lai gan ārsts ir noteicis ārstēšanās režīmu mājās, izsniedzot par to darba nespējas lapu. VDI uzsver, ka šāda darba devēja prasība ir prettiesiska – pacientam, lai pilnvērtīgi atveseļotos, ir jāievēro ārstējošā ārsta norādījumi. Turklāt atrodoties darba vietā, saslimušie darbinieki var arī aplipināt savus kolēģus. Neveseli darbinieki ir mazāk produktīvi, veic darbu nekvalitatīvi, kā arī pieļauj kļūdas, kas var izraisīt nelaimes gadījumus darbā. Kopumā darba devēja rīcība, liekot slimiem darbiniekiem strādāt, var radīt ekonomiskos zaudējumus arī uzņēmumam, jo darbiniekiem var attīstīties smagas komplikācijas, kuru ārstēšanai nepieciešams papildus laiks un daudz ilgāks darba kavējums nekā slimības akūtajā periodā. VDI aicina ikvienu darba devēju organizēt darbu tā, lai saslimušie darbinieki varētu ievērot ārstējošā ārsta noteikto ārstēšanās režīmu. Lai samazinātu saslimšanas riskus, iespēju robežās...

Valsts Darba inspekcija 4. februārī uzsākusi ikgadējās preventīvās kokapstrādes, mēbeļu ražošanas un mežizstrādes nozares uzņēmumu pārbaudes, kas ilgs līdz februāra beigām. Pārbaužu mērķis ir izvērtēt faktiskos darba apstākļus uzņēmumos, pievēršot uzmanību biežajiem nelaimes gadījumiem darbā un nereģistrētās nodarbinātības problēmai, kā arī informēt darba devējus par būtiskākajām prasībām darba aizsardzības jomā. 2012.gadā kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozarē reģistrēti 153 nelaimes gadījumi, kuros 2 darbinieki gāja bojā, bet 22 guva smagas traumas, bet mežizstrādes nozarē notikuši 24 nelaimes gadījumi, kuros 4 darbinieki gāja bojā, bet 6 guva smagas traumas, liecina Valsts Darba inspekcijas informācija. Darba inspekcija preventīvo pārbaužu laikā secinājusi, ka darba vide kokapstrādes, mēbeļu ražošanas un mežizstrādes nozares uzņēmumos mēdz būtiski atšķirties. Ir uzņēmumi, kuros ir modernas tehnoloģijas un sakārtota darba aizsardzības sistēma, bet tāpat ir darba devēji, kas darbiniekiem nenodrošina veselībai un dzīvībai drošus darba apstākļus, ar viņiem neslēdzot arī rakstveida darba līgumus. Darba inspekcijas dati liecina, ka 2009.gadā kokapstrādes, mēbeļu ražošanas...

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) 2012.gadā atklājusi 2928 bez rakstveida darba līguma strādājošos, kas tika nodarbināti 841 uzņēmumā. Salīdzinājumā ar 2011.gadu par 30 personām ir samazinājies Darba inspekcijas konstatēto ēnstrādnieku skaits. 2011.gadā kopumā atklāti 2958 bez rakstveida darba līguma nodarbinātie. "Ēnstrādnieku skaita samazinājums skaidrojams ar mazāku apsekojuma skaitu, ko Darba inspekcijas inspektori veica pagājušajā gadā. Pērn veikti 3037 apsekojumi saistībā ar nereģistrētās nodarbinātības apkarošanu, savukārt gadu iepriekš - 3248. Apsekojumu skaits sarucis augstās kadru mainības dēļ, jo inspektori Darba inspekciju pameta, to mainot pret labāk atalgotu un mierīgāku darbu," norāda Darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. 2012.gadā palielinājies ēnstrādnieku skaits, jo vienā apsekojumā Darba inspekcija konstatēja vairāk bez rakstveida darba līguma strādājošos. Turklāt darba devēji bieži vien arī pēc pirmā Darba inspekcijas piemērotā administratīvā soda turpina iepriekšējo praksi, nodarbinot cilvēkus bez rakstveida darba līguma. 2011.gadā par atkārtotu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma sodīti 30 uzņēmumi, bet pērn jau 39. Visvairāk ēnstrādnieku...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar Labklājības ministriju, Valsts darba inspekciju, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūtu (RSU DDVVI) un tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūru SIA "TNS" ir uzsākusi apjomīgu pētījumu par darba apstākļiem un riskiem Latvijā. Tā mērķis ir noskaidrot situāciju darba aizsardzības jomā Latvijā un izstrādāt ieteikumus šo jomu regulējošā tiesiska pamata pilnveidošanai, lai veicinātu normatīvajos aktos noteikto darba aizsardzības prasību izpildi, kā arī priekšlikumus citiem veicamajiem pasākumiem, lai uzlabotu darba apstākļus un darba vidi Latvijas uzņēmumos. Šis būs jau trešais šāda rakstura pētījums, kas ļaus dinamikā izvērtēt situācijas maiņu darba aizsardzības jomā pēdējo 15 gadu laikā. Viens no pētījuma svarīgākajiem uzdevumiem ir noskaidrot, vai, atjaunojoties ekonomiskajai aktivitātei, darba devēji un nodarbinātie apzinīgāk un biežāk nekā ekonomiskās krīzes laikā ievēro normatīvo aktu prasības. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Iepriekšējo pētījumu LDDK veica 2009.-2010.gadā, un tas parādīja, ka, lai arī darba devēji un nodarbinātie arvien vairāk apzinās,...

Valstī šobrīd noteiktās minimālās darba algas apmērs ne tuvu nav uzskatāms par taisnīgu, kādu to paredz arī Pārskatītā Eiropas Sociālā harta, kuru vismaz daļēji nolēmusi ratificēt arī Latvija. Valdība pati norāda, ka minimālās darba algas apmēram būtu jābūt vismaz 303 lati, pēc trešdien, 23. janvārī, notikušās Saeimas Ārlietu komisijas sēdes paziņojis tiesībsargs Juris Jansons. Pārskatītā Eiropas Sociālā harta noteic, ka valsts apņemas atzīt strādājošo tiesības uz tādu taisnīgu atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus. Pēc ekspertu aprēķiniem atalgojumam, kas nodrošinātu strādājošiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus, ir jābūt vismaz 66% no nacionālā ienākuma uz vienu iedzīvotāju vai 68% no nacionālās vidējās algas – jeb attiecīgi 303 vai 360 lati. Valdība norāda, ka šī iemesla dēļ Latvija nevar ratificēt attiecīgo Pārskatītās hartas panta punktu. Palielinot minimālo darba algu, pozitīvi izmainītos statistikas rādītāji, jo pieaugtu to strādājošo iedzīvotāju skaits, kuri netiek pakļauti nabadzības riskam. Tas skartu vismaz 35 procentus...

Piektdien, 18. janvārī, notika Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības (LBAS) izdotās grāmatas „Tiesu prakses apkopojums darba tiesībās” atvēršana. Grāmata savā ziņā ir unikāla – Latvijā šāda veida izdevums pirmo reizi rod ceļu pie lasītājiem. Grāmatā varam atrast gan vēsturisko atskatu Latvijas Senāta Civillietu departamenta praksē darba tiesībās, gan pēdējo gadu Senāta praksi Darba likuma un citu likumu normu secībā. LBAS jurists, darba tiesību konsultants Kaspars Rācenājs: „Izdevums „Tiesu prakses apkopojums darba tiesībās” būs neatsverams palīgs gan arodbiedrību, gan citiem juristiem un tiesnešiem, kas savā darba ikdienā saskaras ar darba tiesisko attiecību problēmjautājumu risināšanu. Pagājušajā gadā, piemēram, kasācijas kārtībā pārsūdzēto darba lietu skaits bija 305 - trīs reizes lielāks nekā 2011. gadā, bet lielāko daļu no šīm lietām Augstākā tiesa atteicās ierosināt. Savukārt 73 iepriekšējās instances tiesas spriedumu tika atcelti. Šie fakti stāsta par to, ka kvalitatīvi nav sagatavoti prasību pieteikumi tiesai, un arī tiesu pieejas atšķiras. Secinājums ir viens: ja juristi būtu vadījušies...

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 16. janvārī pārliecinoši (ar 546 balsīm par, 96 pret un 28 atturoties) atbalstīja Jaunatnes garantiju shēmu ieviešanu ar mērķi visus Eiropas Savienības jauniešus, kas jau vairāk nekā četrus mēnešus ir bez darba, nodrošināt ar darbu, izglītību vai praksi. Deputāti rezolūcijā aicināja dalībvalstu nodarbinātības ministrus 2013. gada februārī apstiprināt Padomes ieteikumu visām dalībvalstīm ieviest šīs shēmas. Jaunatnes garantiju shēmas mērķis ir nodrošināt visiem līdz 25 gadu veciem likumīgiem ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem un nesen skolu beigušiem jauniešiem, kuriem vēl nav 30 gadi, labas kvalitātes darba piedāvājumus, pastāvīgu izglītību vai praksi četru mēnešu laikā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas. Parlaments jau divas reizes ir aicinājis ieviest minēto shēmu un stingri atbalsta Eiropas Komisijas ierosinājumu Padomei izstrādāt ieteikumu, lai šīs shēmas ieviestu visās dalībvalstīs. Jaunatnes garantiju shēmām vajadzētu saņemt ES finansējumu, jo īpaši no Eiropas Sociālā fonda, kuram vajadzētu piešķirt vismaz 25% no ES struktūrfondien,uzskata EP deputāti. Parlaments arī aicina Komisiju palīdzēt ieviest...

Izvērtējot situāciju Latvijā, Eiropas Savienības nodarbinātības komiteja pozitīvi novērtējusi nodarbinātības pasākumiem paredzēto finansējuma paaugstinājumu, bet uzsvērusi nepieciešamību precīzi mērķēt atbalstu, lai to saņemtu tie bez darba esošie cilvēki, kuriem atbalsts ir tiešām nepieciešams, lai iekļautos darba tirgū. Latvijai rekomendē arī veikt padziļinātus šādu pasākumu ietekmes novērtējumus. Vienlaikus ES dalībvalstīs jānodrošina efektīva publisko nodarbinātības dienestu darbība, tostarp, sniedzot individuālu atbalstu bezdarbniekiem. ES Nodarbinātības komiteja vienojās tālākus secinājumus par Latvijas progresu izdarīt pavasarī pēc pētījuma "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?" rezultātu iegūšanas un jauno pasākumu (reģionālā mobilitāte un atbalsts ilgtermiņa bezdarbniekiem ar atkarības problēmām) īstenošanas. 2013.gada 10.janvārī notika ES Nodarbinātības komitejas Ad Hoc grupas sanāksme, kurā vērtēja ES dalībvalstu progresu attiecībā uz ES Padomes izteiktajām rekomendācijām aktīvo darba tirgus politikas pasākumu un nodarbinātības dienestu jomā. Šādas rekomendācijas ir izteiktas Spānijai, Vācijai, Francijai, Ungārijai, Čehijas Republikai, Slovākijai, Bulgārijai, Latvijai un Lietuvai. Novērtēšana notika divās grupās, vienu vadīja ES Nodarbinātības komitejas vadītājs Miks...

Saeimas Sociālo lietu komisija nolēmusi izvērtēt iespējamās sekas uz valsts tautsaimniecību, ko radītu papildu brīvdienas piešķiršana pēc darbinieka izvēles to svētku svinēšanai, kas oficiāli nav noteikti kā brīvdiena, pirms lemt, vai šādas izmaiņas virzīt iestrādāšanai Darba likumā. Plānotie grozījumi Darba likumā paredz noteikt, ka darbiniekam ar darba ņēmēju, slēdzot darba līgumu, jāvienojas par svētku dienas datumu, kuru atzīmēšanai darbinieks var paņemt brīvdienu. Šādu likumprojektu komisijā ir iesnieguši deputāti, un tas nav ticis skatīts valdības apspriešanā, tāpēc komisijas sēdē nolemts pieprasīt rakstiskus atzinumus gan no atbildīgajām ministrijām, gan sociālajiem partneriem, informē komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Viņa uzsver, ka pastāv neskaidrības arī par papildu brīvdienas tiesiskajiem aspektiem, piemēram, vai tā būtu papildu diena pie esošā atvaļinājuma, kā arī tas, cik taisnīgs šāds regulējums būtu pret reliģiskām konfesijām nepiederošajiem. Latvijā pašlaik ir vairāk nekā desmit reliģisko konfesiju. Ņemot vērā Latvijas multikulturālo raksturu, šie likuma grozījumi veicinātu iedzīvotāju savstarpējo sapratni un parādītu toleranci visu reliģisko konfesiju...