SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Tiesības uz vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju turpmāk varētu būt arī tām personām, kuras pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas valstī, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valsts vai valsts, ar kuru ir spēkā līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (turpmāk – līgumvalsts), ja tai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” ir sasniegts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums un ja tai ir saskaņā ar šo likumu uzkrāts pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs. To paredz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotie grozījumi likumā "Par valsts pensijām", kas 15. jūnijā iesniegti Saeimas prezidijam un steidzamības kārtā izskatīts divos lasījumos. Grozījumi sagatavoti, jo pēc Latvijas Republikas Senāta iesnieguma Satversmes tiesā ierosināta lieta par likuma “Par valsts pensijām” 3. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam (lieta Nr. 2023-12-01). Likuma “Par valsts pensijām” 3. panta pirmā daļa noteic, ka tiesības uz valsts...

Otrdien, 6. jūnijā, Ministru kabinets apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavoto ziņojumu par mērķēta atbalsta sistēmas izstrādi energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām, kuru izdevumi par energoresursiem var veidot 30% no kopējiem ienākumiem. Atbalsta sistēma paredzēta, lai strauja energoresursu cenu kāpuma gadījumā atvieglotu atbalsta sniegšanu centralizētajiem risinājumiem – elektroenerģijai, dabasgāzei, centralizētajai siltumapgādei. Atbalsta sistēma spēs identificēt mājsaimniecību loku, kurām energoresursu izmaksas var veidot 30% vai vairāk procentu no mājsaimniecības kopējā budžeta. Pirmo reizi valsts pārvaldē tiks veidota sistēma, kas sasaistīs kopā datus par deklarēto dzīves vietu un mājsaimniecību ienākumiem. Dati tiks integrēti no PLMP, VID, VSAA pārvaldībā esošajām informācijas sistēmām. Sistēma tiks veidota uz jau esošās Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēmas (ALDIS) pamata. Balstoties uz elektroenerģijas, dabasgāzes cenu un centralizētā siltumenerģijas tarifu līmeņa uzraudzību, ar Ministru kabineta lēmumu tiks noteikts, kurā brīdī ir nepieciešams sniegt atbalstu. Cenām atgriežoties normas līmenī, atbalsts tiks automātiski pārtraukts. Mērķētā atbalsta sistēmu izstrādās Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar...

Otrdien, 25. aprīlī, Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti Klimata un enerģētikas ministrijas rosinātie grozījumi noteikumos par aizsargāto lietotāju elektroenerģijas izmaksu segšanas atbalsta perioda pagarināšanu līdz 2023. gada 31. decembrim. Grozījumi ierosināti balstoties uz elektroenerģijas un kopējā patēriņa cenu izmaiņām. Grozījumi paredz aizsargātajiem lietotājiem noteikt atbalsta pagarinājumu līdz 2023. gada 31. decembrim šādā apjomā: trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai (personai) – 15 EUR; ģimenei (personai), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti – 15 EUR; personai ar I invaliditātes grupu vai tās aizgādnim – 15 EUR; daudzbērnu ģimenei – 20 EUR. Jau ziņots, ka no 2021. gada 1. novembra līdz 2023. gada 30. aprīlim, ņemot vērā augsto elektroenerģijas cenu kāpumu, tika noteikts atbalsts norēķiniem par elektroenerģiju aizsargātajiem lietotājiem. Elektroenerģijas tirgus likumā noteikts, ka aizsargātajiem lietotājiem tiek nodrošinātas tiesības saņemt aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu, kas būtībā ir no valsts budžeta finansēts elektroenerģijas rēķina maksājuma samazinājums. Atbalstu aizsargātajiem lietotājiem administrē Būvniecības valsts kontroles birojs. 2021. gada 1....

Pēc valdības sēdē un pēc tam publiskajā telpā izskanējušās domas par iespējamu pensijas vecuma paaugstināšanu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) publiskojusi savu viedokli par tās pamatotību. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns norāda, ka šobrīd paaugstināt pensionēšanās vecumu nav nekāda ekonomiskā pamatojuma. Papildu līdzekļus sociālās apdrošināšanas fondam var iegūt daudz vienkāršākā un produktīvākā veidā, nevis liedzot cilvēkiem viņu nopelnītās pensijas, to saņemšanu atliekot uz vēlāku laiku, kas nozīmē, ka, iespējams, dažs tās arī nekad nesaņems. Eurostat dati rāda, ka vidējais mūža ilgums Latvijā ir 73 gadi, sievietēm - 77,9 gadi, vīriešiem - 68,2 gadi. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Kāpēc Latvijā joprojām ir tik nekonkurētspējīga darba samaksa un tik liels nodokļu slogs uz algām, kas ir nedaudz augstākas kā minimālā darba samaksa? Ir liela ēnu ekonomika ar aplokšņu algām, kas automātiski nozīmē to, ka netiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Uzskatām, ka sociālās apdrošināšanas fondu varam papildināt, palielinot gan darba samaksu, gan proporcionāli sociālās apdrošināšanas iemaksas,...

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti iecerējuši pašreizējo dzīves dārdzības krīzi risināt ar jaunu tiesību aktu, kas modernizētu un stiprinātu dalībvalstu minimālā ienākuma shēmas. Eiropas Komisija 2022. gada 28. septembrī ierosināja Padomes ieteikumu par adekvātu minimālo ienākumu, kas nodrošina aktīvu iekļaušanu. Tajā ir izklāstīts, kā ES dalībvalstis var modernizēt savas minimālā ienākuma shēmas, lai tās padarītu efektīvākas un samazinātu nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaitu ES. 21. marta plenārsēdē tika pieņemta rezolūcija, kurā EP deputāti prasa ES direktīvu par adekvātu minimālo ienākumu, lai atbalsta shēmas padarītu pieejamākas un efektīvākas. Direktīvai jāpalīdz nodrošināt, lai darba tirgū tiktu integrēti cilvēki, kas pašlaik atrodas ārpus tā. ES dalībvalstīm būtu regulāri jāizvērtē savas minimālā ienākuma shēmas un vajadzības gadījumā tās jāgroza, lai garantētu atbalsta līmeni, kas atbilst vismaz attiecīgās dalībvalsts nabadzības riska sliekšņa rādītājam (AROPE). EP deputāti vēlas arī palielināt informētību par minimālā ienākuma shēmām un padarīt tās pieejamākas īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram, bezpajumtniekiem....

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pārrēķinās paternitātes pabalstus par bērniem, kas dzimuši no 2022.gada 1.augusta. Tas saistīts ar izmaiņām Darba likumā, kas paredz bērna tēvam 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu. VSAA par kalendārajām dienām piešķirto un izmaksāto pabalstu apmērus pārrēķinās atbilstoši darba dienu apmēram un izmaksās starpību. Lai nodrošinātu izmaiņu ieviešanu, ir noteikts pārejas periods: Līdz 2023.gada 31.martam paternitātes pabalstu aprēķina un izmaksā saskaņā ar normatīvo regulējumu, kas bija spēkā līdz 2022.gada 31.decembrim – par kalendāra dienām. Aprīlī VSAA pabalstu pārrēķinās atbilstoši jaunajai aprēķina kārtībai par darba dienām un starpību izmaksās līdz 2023.gada 30.aprīlim. No 2023.gada 1.aprīļa paternitātes pabalstu aprēķinās un izmaksās par darba dienām. Kā atšķirsies aprēķins? Lai paternitātes pabalsta apmērs atbilstu darba dienu vērtībai, nevis kalendāra dienu vērtībai, ir mainīta pabalsta apmēra aprēķina formula. Formulā ir iekļauts koeficients 1,46. Tas aprēķināts kā vidējā vērtība piecu kalendāro gadu (2018.-2022.gads) periodā, kopējo kalendāra dienu skaitu attiecinot pret darba...

No šī gada 1. jūlija vairākām sabiedrības grupām palielināsies minimālie ienākumi. To noteic Saeimā 8. martā galīgajā lasījumā pieņemtie Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par sociālo drošību", kā arī saistītie grozījumi vēl četros likumos. Grozījumi saistīti ar šī gada valsts budžetu. Minimālo ienākumu sliekšņus no līdz šim noteiktās skaitliskās vērtības, kas izteikta eiro, turpmāk noteiks kā procentuālu vērtību no minimālo ienākumu mediānas. Zemākā iespējamā robeža paredzēta 20 procentu apmērā no ienākumu mediānas apmēra. Minimālo ienākumu sliekšņu apmēri dažādām sociālām grupām būs atšķirīgi. Tiem piemēros koeficientus, kā arī to apmērs būs atkarīgs no tā, vai cilvēkam ir invaliditāte, kāda invaliditātes grupa ir noteikta un vai cilvēks ir nodarbināts. Tas skars personas, kas saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, minimālo vecuma vai invaliditātes pensiju, sociālās palīdzības pabalstus pašvaldībās, kā arī atbalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā. Minimālo ienākumu mediāna no šī gada 1. jūlija prognozēta 626 eiro apmērā, un kopumā minimālo ienākumu paaugstināšanai šogad būs nepieciešami 10,4...

Jaunā, 2023. gada budžeta pieņemšana veselības aprūpes nozarē nozīmēs ievērojamu finansējuma samazinājumu gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē. Absolūtos skaitļos nozares kopējais finansējums saruks no 2 miljardiem eiro 2022. gadā līdz 1,6 miljardiem eiro šogad, bet relatīvi tas nokritīs jau zem 4% pret iekšzemes kopproduktu. Salīdzinoši - Igaunijā jau patlaban veselības aprūpei tiek atvēlēti 6,7%, bet Lietuvā – 5,9% no IKP. Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem Latvijā viena cilvēka ārstēšanai valsts gadā atvēlē vien 1384 eiro, kamēr Igaunija viena sava iedzīvotāja veselībā gadā investē 2327 eiro, bet Lietuva – 2302 eiro, liecina Latvijas ārstu organizāciju izplatītā informācija. Pat ja neņem vērā iepriekšējā gada papildu finansējumu - vienreizējos izdevumus, kas saistīti ar COVID pandēmiju, - Veselības ministrijas pamatbudžets šogad pieaudzis tikai par 85,8 miljoniem eiro jeb aptuveni 5,6%. Tas nesedz pat inflācijas radīto pieaugumu (vispārējā gada vidējā inflācija Latvijā pērn sasniedza 17,3%; veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpis par 9,7%),...

No šī gada 1.jūlija paredzēts paaugstināt minimālo ienākumu sliekšņus. To noteic Saeimā par steidzamiem atzītie un pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā “Par sociālo drošību”, kā arī saistītie grozījumi vēl četros likumos. Likumprojekti saistīti ar šī gada valsts budžeta projektu. Minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā paredzēts pāriet no iepriekš noteiktās minimālā sliekšņa skaitliskās vērtības, kas izteikta eiro, uz procentuālo vērtību no minimālo ienākumu mediānas. Zemākā iespējamā robeža paredzēta 20 procentu apmērā no ienākumu mediānas apmēra. Plānotie minimālo ienākumu sliekšņu apmēri dažādām sociālām grupām prognozēti atšķirīgi. Tiem piemēros koeficientus, kā arī to apmērs būs atkarīgs no tā, vai cilvēkam ir invaliditāte, kāda invaliditātes grupa ir noteikta un vai cilvēks ir nodarbināts. Tas skars personas, kas saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, minimālo vecuma vai invaliditātes pensiju, sociālās palīdzības pabalstus pašvaldībās, kā arī apgādnieka zaudējuma gadījumā. Minimālo ienākumu mediāna no šī gada 1.jūlija prognozēta 626 eiro apmērā, un kopumā minimālo ienākumu paaugstināšanai šogad būs nepieciešami 10,4 miljoni...

Saeima 9. februārī galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas noteic valsts atbalstu arī tām mājsaimniecībām, kas apkurei izmanto sašķidrināto naftas gāzi (propānu-butānu) vai dīzeļdegvielu. Sašķidrinātās naftas gāzes izmaksu pieaugumu kompensēs 50% apmērā, ja izmaksas pārsniedz 0,91 eiro par kilogramu, bet ne vairāk kā 1,29 eiro par kilogramu. Uz vienu mājsaimniecību noteikts patēriņa slieksnis – viena tonna sašķidrinātās gāzes. Patlaban Latvijā aptuveni 4500 mājsaimniecības apkures un karstā ūdens nodrošināšanai izmanto sašķidrināto naftas gāzi jeb propāna-butāna gāzi, visbiežāktajos gadījumos, kad nebija iespējas pievienoties dabasgāzes tīklam, bet citu energoresursu izmantošana bija apgrūtināta, norādīts likumprojekta anotācijā. Dīzeļdegvielas izmaksu pieaugumu kompensēs 50% apmērā, ja izmaksas pārsniedz 0,69 eiro par litru, bet ne vairāk kā 2,01 eiro par litru. Vienai mājsaimniecībai izmaksu pieaugumu kompensēs 4000 litru apmērā. Salīdzinoši neliels skaits mājsaimniecību Latvijā kā kurināmo izmanto marķēto dīzeļdegvielu, kuru ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi var iegādāties apkures vajadzībām....

Minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā notiks pāreja no minimālā ienākuma sliekšņa skaitliskās vērtības eiro izteiksmē uz procentuālo vērtību no minimālo ienākumu mediānas*, paredz valdības sēdē izskatītie vairāku likumu grozījumu projekti. Plānots, ka jaunie minimālo ienākumu sliekšņi stāsies spēkā no 2023. gada 1. jūlija, bet turpmāk, sākot ar 2024. gadu, tie tiks pārskatīti katra gada janvārī. Tiesību aktos paredzēts nostiprināt minimālo ienākumu sliekšņa zemāko iespējamo robežu ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra. Turklāt to ir paredzēts pārskatīt katru gadu, nevis kā ir noteikts līdz šim – ne retāk kā reizi trijos gados. Grozījumi likumos paredz noteikt metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu minimālā ienākuma līmeni, un tas ir atbilstoši Satversmes tiesas spriedumiem attiecībā uz nepieciešamību minimālo ienākumu sliekšņus piesaistīt konkrētam sociālekonomiskajam rādītājam. Valdības atbalstītie grozījumi likumā ”Par sociālos drošību” paredz, ka no 2023. gada 1. jūlija minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 20% no ienākumu mediānas. Sociālās aizsardzības sistēmas jomās ir noteikti...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē par izmaiņām tās pakalpojumos no jaunā gada. Vecāku pabalsts Paaugstināts izmaksājamā pabalsta apmērs strādājošiem vecākiem No 2023.gada 1.janvāra vecāku pabalsta saņēmējam, kurš ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, pabalstu izmaksā 50% apmērā no piešķirtā. Šis nosacījums attiecas gan uz vecākiem, kuriem pabalsts piešķirts 2022.gadā un izmaksa turpinās 2023. gadā, gan uz tiem, kuriem to piešķirs 2023.gadā. Pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtība par bērniem, kuri dzimuši 2023.gada 1.janvārī vai vēlāk Kopējo vecāku pabalsta periodu var izvēlēties 13 mēnešus vai 19 mēnešus no bērna dzimšanas dienas. To veido vecāku pabalsta pamatdaļa un vecāku pabalsta nenododamā daļa, kas katram vecākam ir divi mēneši. Kopējā vecāku pabalsta periodā ieskaita arī maternitātes pabalsta saņemšanas periodu. Vecāks, kurš saņem pabalsta pamatdaļu, nenododamās daļas divus mēnešus, ko var dalīt arī posmos, var saņemt jebkurā laikā pēc pamatdaļas līdz bērna astoņu gadu vecumam. Otrs vecāks...

Labklājības ministrija apkopojusi izmaiņas sociālajā jomā, par kurām iespējams informēt vēl pirms budžeta pieņemšanas 2023. gadam. No 2023. gada 1. janvāra: Minimālās mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros pieaugs un būs 620 eiro. Palielinās vecāku pabalsta apmēru strādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem. Vecāku pabalsts līdzšinējo 30 procentu vietā tiks palielināts līdz 50 procentiem no piešķirtā pabalsta apmēra, ja atsāk nodarbinātību laikā, kad vēl ir tiesības saņemt vecāku pabalstu. Izmaiņas attieksies uz tiem vecākiem, kuri ir nodarbināti un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātie. Turpmāk vecāku pabalsta izmaksas periods būs pagarināts par vienu mēnesi, un no šī perioda katram vecākam būs individuālas tiesības būt apmaksātā bērna kopšanas atvaļinājumā 2 mēnešus, kurus nevarēs nodot otram vecākam – tā būs vecāku pabalsta nenododamā daļa atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem prasībām. Vecāku pabalsta nenododamā daļa būs apmaksāta,...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka no 2023. gada mainās vecāku pabalsta piešķiršanas un izmaksas nosacījumi pabalsta saņēmējiem, kuriem bērns piedzims 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk. Par šiem bērniem kopējais vecāku pabalsta saņemšanas laiks būs noteikts mēnešos, kurus skaita no bērna dzimšanas dienas. Kopējo vecāku pabalsta saņemšanas periodu veidos vecāku pabalsta pamatdaļa un vecāku pabalsta nenododamās daļas. Nenododamā daļa katram vecākam būs divi mēneši. Vecāki varēs izvēlēties: 1. variants Pabalsta kopējo periodu 13 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas, no kuriem: 9 mēnešu pamatdaļa vienam no vecākiem jāizmanto līdz bērna viena gada vecumam. Šajā 9 mēnešu periodā ieskaita arī maternitātes pabalsta saņemšanas periodu. divu mēnešu nenododamo daļu māte var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam, Izvēloties 19 mēnešu periodu, vecāku pabalsta apmērs ir 43,75% no pabalsta pieprasītāja vidējās iemaksu algas. Abos variantos, neatrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā un turpinot strādāt, vecāku pabalsta pamatdaļu var saņemt 50% no piešķirtā pabalsta...

Ņemot vērā vispārējo transporta izdevumu sadārdzinājumu un situāciju dzīvojamo telpu īres tirgū, reģionālās mobilitātes atbalsts Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) klientiem tiek paaugstināts no 7 līdz 10 eiro dienā transporta izdevumu segšanai un no 150 līdz 200 eiro mēnesī dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai. Tādējādi tiek plānots veicināt bezdarbnieku mobilitāti uz darba vietām un došanos uz mācību iestādēm apgūt darba tirgū nepieciešamās prasmes. To paredz otrdien, 6. decembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”. Noteikumi arī nosaka, ka bezdarbniekiem un bezdarba riskam pakļautām personām turpmāk būs iespēja apgūt neierobežotu skaitu kursu mācībām tiešsaistes kursu platformās, kas līdz šim bija ne vairāk kā seši kursi divu gadu laikā. Vienlaikus gan tiek saglabāts kopējā finansējuma ierobežojums 500 eiro apmērā kursu apguvei divu gadu laikā. Lai veicinātu elastīgu pieeju, samazināta arī minimālā mācību programmu apguves intensitāte...