SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Digitālajās darba platformās Eiropas Savienībā (ES) strādā vairāk nekā 28 miljoni cilvēku. Aplēses liecina, ka 2025. gadā platformās nodarbināto skaits būs gandrīz dubultojies, sasniedzot 43 miljonus. ES Padome ir paziņojusi, ka gatavojas sākt sarunas par šo platformu darbinieku darba nosacījumu un darba apstākļu uzlabošanu (EK Direktīvas 2021/0414 par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā priekšlikums). Eksperti prognozē, ka tas varētu sadārdzināt Wolt un citu līdzīgo platformu sniegtos pakalpojumus, un daudzas platformas varētu mainīt uzņēmējdarbības modeļus. Dažādi internetā bāzēti uzņēmumi tiek klasificēti kā digitālās darba platformas. Šie uzņēmumi pārstāv dažādas nozares un sniedz servisu, kas tiek nodrošināts fiziski – transporta, kurjeru, preču piegādes, tīrīšanas vai aprūpes pakalpojumus. Savukārt, citi sniedz pakalpojumus tikai tiešsaistē – veic tulkojumus, piedāvā IT un dizaina pakalpojumus. Vairumam šo darbinieku ir nepareizs nodarbinātības statuss – daudzas platformas tos klasificē kā pašnodarbinātos. Ieviešot direktīvu, tiks labota Eiropas Parlamenta un ES Padomes regula 2019/1150 (2019. gada 20....

Latvijas vecuma un apgādnieka zaudējuma pensija turpmāk tiks piešķirta arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas valstī, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valsts vai valsts, ar kuru noslēgts līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (trešā valsts), ja tai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” ir tiesības uz šo pensiju. To nosaka 2023. gada 15. jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā „Par valsts pensijām”. Lai pieprasītu vecuma vai apgādnieka zaudējuma pensiju, personai jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) iesniegums pensijas piešķiršanai (var izmantot tīmekļvietnē www.vsaa.gov.lv ievietotās veidlapas) un apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim apliecinoši dokumenti. Iesniegumu un dokumentus pensijas piešķiršanai, kas iesniegti līdz 2023. gada 31. oktobrim, VSAA izskatīs no 2023. gada 1. novembra un pensiju piešķirs no pieprasīšanas dienas, bet ne agrāk kā no 2023. gada 17. jūnija. Piešķirto Latvijas pensiju VSAA pārskaitīs uz pensijas saņēmēja kredītiestādes kontu, kurā var ieskaitīt...

Vismaz piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas varētu ļaut cilvēkam izvēlēties – palikt valsts fondēto pensiju shēmā, izvēloties tādu līdzekļu pārvaldītāju, kurš nodrošina pozitīvāko kapitāla apsaimniekošanu, vai pensiju otrā līmeņa kapitālu pārnest uz pensiju pirmo līmeni. Tā rezultātā, cilvēkam pensionējoties, piešķirtā vecuma pensija ietvertu abos pensiju līmeņos uzkrāto kapitālu un tiktu maksāta no speciālā budžeta. Šādu priekšlikumu piedāvā Labklājības ministrija (LM), kas ir izstrādājusi un atbildīgajai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai nosūtījusi priekšlikumus valsts fondēto pensiju otrā līmeņa uzkrājumu pārvaldības pilnveidošanai. “Mēs arī aicināsim bankas samazināt procentus komisijas maksām, ko tās saņem par pensiju kapitāla apsaimniekošanu. Saeimas rudens sesijā ir plānots diskutēt par šīm izmaiņām, jo iepriekšējās pārmaiņas pārvaldnieku komisijas maksās bija pirms pieciem gadiem. Taču kopš tā laika situācija pasaulē ir mainījusies un līdz ar to ietekmējusi valsts fondēto pensiju otrā līmeņa darbību, kas nav labvēlīga nākamajiem pensiju saņēmējiem,” uzsver Evika Siliņa, labklājības ministre. Piedāvātais risinājums būtu pastāvīgs, kas dotu...

Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros ir piešķirts finansējums, kas ļaus veicināt bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu (turpmāk – mērķa grupa) konkurētspēju un iekļaušanos darba tirgū. Šī investīcija ir neatņemama mūžizglītības procesa sastāvdaļa, un ir vērsta uz mērķa grupas personu prasmju un kompetenču uzlabošanu un to sagatavošanu darba tirgum, īpašu atbalstu paredzot personām ar zemu izglītību vai novecojušām prasmēm, gados vecākām personām, ilgstošajiem bezdarbniekiem un cilvēkiem ar invaliditāti. “Darba tirgū strauji ir audzis pieprasījums pēc kvalificētiem darbiniekiem ar digitālajām prasmēm. Pašreizējais bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 5,5%, un darba meklējumos atrodas nedaudz mazāk par 50 000 cilvēku. Vienlaikus darba tirgū vēl arvien ir arī darbaspēka rezerves, tajā skaitā cilvēki ar nepietiekamu izglītības un novecojušu prasmju līmeni. Ieguldījumi bezdarba situācijā nonākušo cilvēku pārkvalificēšanai notiek nepārtraukti un šis finansējums, kas Latvijas cilvēkiem un ekonomikai ir ļoti būtisks, būs pieejams divus gadus, lai tupinātu mērķtiecīgi ieguldīt cilvēku prasmju paaugstināšanai, pārkvalificēšanai,...

No 1. jūlija stāsies spēkā jaunie minimālo ienākumu sliekšņu apmēri, kuru pieņemšana izrietēja no Tiesībsarga iesniegtajiem pieteikumiem Satversmes tiesā un Satversmes tiesas spriedumiem. Tie attiecas uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem un sociālās palīdzības pašvaldībā saņēmējiem. Labklājības ministrija informē, ka veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredz minimālo ienākumu sliekšņu apmērus turpmāk pārskatīt katru gadu, nevis kā bija noteikts līdz šim – ne retāk kā reizi trijos gados. Tas nozīmē, ka nākamo pabalstu un minimālo pensiju pieaugumu cilvēki var sagaidīt jau nākamā gada sākumā. No š.g. 1. jūlija minimālās vecuma un invaliditātes pensijas bāze palielināsies no līdzšinējiem 136 līdz 157 eiro, pensijas saņēmējiem ar invaliditāti kopš bērnības – no 163 līdz 188 eiro. Minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, piemērojot aprēķina bāzei koeficientu 1,1 un par katru stāža gadu, kas pārsniedz 15 gadus, apmēru palielina par 2% no aprēķina bāzes. Savukārt, nosakot minimālo invaliditātes pensijas apmēru,...

2022. gadā ieguldījumi 2. pensiju līmenī ir nesuši zaudējumus 879,9 miljonu apmērā. Ar šādu problēmas uzstādījumu un piedāvāto risinājumu platformā ManaBalss.lv nesen ir publicēta iniciatīva "Par pensiju 2. līmeņa brīvprātīgumu un 6% mazākiem nodokļiem". Šobrīd visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas dzimuši pēc 1971. gada, valsts obligātā kārtā ietur 6% no algas un atdod šo naudu privātiem pensiju fondiem, lai tie rūpētos par šīs naudas saglabāšanu un apsaimniekošanu nākotnes pensijām. Diemžēl valsts nav noteikusi pienākumu bankām un privātajiem pensiju fondiem nedz vairot šo naudu, nedz pat nomināli to saglabāt, tāpēc tas arī nenotiek, argumentē iniciatīvas autors Jānis Ronis. Bankas gan gūst peļņu, taču iedzīvotāji savu naudu zaudē. Kopš 2018. gada neto aktīvi uz vienu ieguldījuma plāna daļu ir samazinājušies par 22%. Cilvēkiem tiek ieturēta viņu nopelnītā nauda, un daļa no tās tiek pazaudēta neveiksmīgos ieguldījuma plānos. Vēlāk potenciālās pensijas veidā cilvēkiem tiks atdots atpakaļ mazāk nekā viņi ir ieguldījuši. Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto,...

Tiesības uz vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju turpmāk varētu būt arī tām personām, kuras pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas valstī, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valsts vai valsts, ar kuru ir spēkā līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (turpmāk – līgumvalsts), ja tai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” ir sasniegts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums un ja tai ir saskaņā ar šo likumu uzkrāts pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs. To paredz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotie grozījumi likumā "Par valsts pensijām", kas 15. jūnijā iesniegti Saeimas prezidijam un steidzamības kārtā izskatīts divos lasījumos. Grozījumi sagatavoti, jo pēc Latvijas Republikas Senāta iesnieguma Satversmes tiesā ierosināta lieta par likuma “Par valsts pensijām” 3. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam (lieta Nr. 2023-12-01). Likuma “Par valsts pensijām” 3. panta pirmā daļa noteic, ka tiesības uz valsts...

Otrdien, 6. jūnijā, Ministru kabinets apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavoto ziņojumu par mērķēta atbalsta sistēmas izstrādi energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām, kuru izdevumi par energoresursiem var veidot 30% no kopējiem ienākumiem. Atbalsta sistēma paredzēta, lai strauja energoresursu cenu kāpuma gadījumā atvieglotu atbalsta sniegšanu centralizētajiem risinājumiem – elektroenerģijai, dabasgāzei, centralizētajai siltumapgādei. Atbalsta sistēma spēs identificēt mājsaimniecību loku, kurām energoresursu izmaksas var veidot 30% vai vairāk procentu no mājsaimniecības kopējā budžeta. Pirmo reizi valsts pārvaldē tiks veidota sistēma, kas sasaistīs kopā datus par deklarēto dzīves vietu un mājsaimniecību ienākumiem. Dati tiks integrēti no PLMP, VID, VSAA pārvaldībā esošajām informācijas sistēmām. Sistēma tiks veidota uz jau esošās Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēmas (ALDIS) pamata. Balstoties uz elektroenerģijas, dabasgāzes cenu un centralizētā siltumenerģijas tarifu līmeņa uzraudzību, ar Ministru kabineta lēmumu tiks noteikts, kurā brīdī ir nepieciešams sniegt atbalstu. Cenām atgriežoties normas līmenī, atbalsts tiks automātiski pārtraukts. Mērķētā atbalsta sistēmu izstrādās Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar...

Otrdien, 25. aprīlī, Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti Klimata un enerģētikas ministrijas rosinātie grozījumi noteikumos par aizsargāto lietotāju elektroenerģijas izmaksu segšanas atbalsta perioda pagarināšanu līdz 2023. gada 31. decembrim. Grozījumi ierosināti balstoties uz elektroenerģijas un kopējā patēriņa cenu izmaiņām. Grozījumi paredz aizsargātajiem lietotājiem noteikt atbalsta pagarinājumu līdz 2023. gada 31. decembrim šādā apjomā: trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai (personai) – 15 EUR; ģimenei (personai), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti – 15 EUR; personai ar I invaliditātes grupu vai tās aizgādnim – 15 EUR; daudzbērnu ģimenei – 20 EUR. Jau ziņots, ka no 2021. gada 1. novembra līdz 2023. gada 30. aprīlim, ņemot vērā augsto elektroenerģijas cenu kāpumu, tika noteikts atbalsts norēķiniem par elektroenerģiju aizsargātajiem lietotājiem. Elektroenerģijas tirgus likumā noteikts, ka aizsargātajiem lietotājiem tiek nodrošinātas tiesības saņemt aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu, kas būtībā ir no valsts budžeta finansēts elektroenerģijas rēķina maksājuma samazinājums. Atbalstu aizsargātajiem lietotājiem administrē Būvniecības valsts kontroles birojs. 2021. gada 1....

Pēc valdības sēdē un pēc tam publiskajā telpā izskanējušās domas par iespējamu pensijas vecuma paaugstināšanu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) publiskojusi savu viedokli par tās pamatotību. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns norāda, ka šobrīd paaugstināt pensionēšanās vecumu nav nekāda ekonomiskā pamatojuma. Papildu līdzekļus sociālās apdrošināšanas fondam var iegūt daudz vienkāršākā un produktīvākā veidā, nevis liedzot cilvēkiem viņu nopelnītās pensijas, to saņemšanu atliekot uz vēlāku laiku, kas nozīmē, ka, iespējams, dažs tās arī nekad nesaņems. Eurostat dati rāda, ka vidējais mūža ilgums Latvijā ir 73 gadi, sievietēm - 77,9 gadi, vīriešiem - 68,2 gadi. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Kāpēc Latvijā joprojām ir tik nekonkurētspējīga darba samaksa un tik liels nodokļu slogs uz algām, kas ir nedaudz augstākas kā minimālā darba samaksa? Ir liela ēnu ekonomika ar aplokšņu algām, kas automātiski nozīmē to, ka netiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Uzskatām, ka sociālās apdrošināšanas fondu varam papildināt, palielinot gan darba samaksu, gan proporcionāli sociālās apdrošināšanas iemaksas,...

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti iecerējuši pašreizējo dzīves dārdzības krīzi risināt ar jaunu tiesību aktu, kas modernizētu un stiprinātu dalībvalstu minimālā ienākuma shēmas. Eiropas Komisija 2022. gada 28. septembrī ierosināja Padomes ieteikumu par adekvātu minimālo ienākumu, kas nodrošina aktīvu iekļaušanu. Tajā ir izklāstīts, kā ES dalībvalstis var modernizēt savas minimālā ienākuma shēmas, lai tās padarītu efektīvākas un samazinātu nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaitu ES. 21. marta plenārsēdē tika pieņemta rezolūcija, kurā EP deputāti prasa ES direktīvu par adekvātu minimālo ienākumu, lai atbalsta shēmas padarītu pieejamākas un efektīvākas. Direktīvai jāpalīdz nodrošināt, lai darba tirgū tiktu integrēti cilvēki, kas pašlaik atrodas ārpus tā. ES dalībvalstīm būtu regulāri jāizvērtē savas minimālā ienākuma shēmas un vajadzības gadījumā tās jāgroza, lai garantētu atbalsta līmeni, kas atbilst vismaz attiecīgās dalībvalsts nabadzības riska sliekšņa rādītājam (AROPE). EP deputāti vēlas arī palielināt informētību par minimālā ienākuma shēmām un padarīt tās pieejamākas īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram, bezpajumtniekiem....

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pārrēķinās paternitātes pabalstus par bērniem, kas dzimuši no 2022.gada 1.augusta. Tas saistīts ar izmaiņām Darba likumā, kas paredz bērna tēvam 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu. VSAA par kalendārajām dienām piešķirto un izmaksāto pabalstu apmērus pārrēķinās atbilstoši darba dienu apmēram un izmaksās starpību. Lai nodrošinātu izmaiņu ieviešanu, ir noteikts pārejas periods: Līdz 2023.gada 31.martam paternitātes pabalstu aprēķina un izmaksā saskaņā ar normatīvo regulējumu, kas bija spēkā līdz 2022.gada 31.decembrim – par kalendāra dienām. Aprīlī VSAA pabalstu pārrēķinās atbilstoši jaunajai aprēķina kārtībai par darba dienām un starpību izmaksās līdz 2023.gada 30.aprīlim. No 2023.gada 1.aprīļa paternitātes pabalstu aprēķinās un izmaksās par darba dienām. Kā atšķirsies aprēķins? Lai paternitātes pabalsta apmērs atbilstu darba dienu vērtībai, nevis kalendāra dienu vērtībai, ir mainīta pabalsta apmēra aprēķina formula. Formulā ir iekļauts koeficients 1,46. Tas aprēķināts kā vidējā vērtība piecu kalendāro gadu (2018.-2022.gads) periodā, kopējo kalendāra dienu skaitu attiecinot pret darba...

No šī gada 1. jūlija vairākām sabiedrības grupām palielināsies minimālie ienākumi. To noteic Saeimā 8. martā galīgajā lasījumā pieņemtie Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par sociālo drošību", kā arī saistītie grozījumi vēl četros likumos. Grozījumi saistīti ar šī gada valsts budžetu. Minimālo ienākumu sliekšņus no līdz šim noteiktās skaitliskās vērtības, kas izteikta eiro, turpmāk noteiks kā procentuālu vērtību no minimālo ienākumu mediānas. Zemākā iespējamā robeža paredzēta 20 procentu apmērā no ienākumu mediānas apmēra. Minimālo ienākumu sliekšņu apmēri dažādām sociālām grupām būs atšķirīgi. Tiem piemēros koeficientus, kā arī to apmērs būs atkarīgs no tā, vai cilvēkam ir invaliditāte, kāda invaliditātes grupa ir noteikta un vai cilvēks ir nodarbināts. Tas skars personas, kas saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, minimālo vecuma vai invaliditātes pensiju, sociālās palīdzības pabalstus pašvaldībās, kā arī atbalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā. Minimālo ienākumu mediāna no šī gada 1. jūlija prognozēta 626 eiro apmērā, un kopumā minimālo ienākumu paaugstināšanai šogad būs nepieciešami 10,4...

Jaunā, 2023. gada budžeta pieņemšana veselības aprūpes nozarē nozīmēs ievērojamu finansējuma samazinājumu gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē. Absolūtos skaitļos nozares kopējais finansējums saruks no 2 miljardiem eiro 2022. gadā līdz 1,6 miljardiem eiro šogad, bet relatīvi tas nokritīs jau zem 4% pret iekšzemes kopproduktu. Salīdzinoši - Igaunijā jau patlaban veselības aprūpei tiek atvēlēti 6,7%, bet Lietuvā – 5,9% no IKP. Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem Latvijā viena cilvēka ārstēšanai valsts gadā atvēlē vien 1384 eiro, kamēr Igaunija viena sava iedzīvotāja veselībā gadā investē 2327 eiro, bet Lietuva – 2302 eiro, liecina Latvijas ārstu organizāciju izplatītā informācija. Pat ja neņem vērā iepriekšējā gada papildu finansējumu - vienreizējos izdevumus, kas saistīti ar COVID pandēmiju, - Veselības ministrijas pamatbudžets šogad pieaudzis tikai par 85,8 miljoniem eiro jeb aptuveni 5,6%. Tas nesedz pat inflācijas radīto pieaugumu (vispārējā gada vidējā inflācija Latvijā pērn sasniedza 17,3%; veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpis par 9,7%),...

No šī gada 1.jūlija paredzēts paaugstināt minimālo ienākumu sliekšņus. To noteic Saeimā par steidzamiem atzītie un pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā “Par sociālo drošību”, kā arī saistītie grozījumi vēl četros likumos. Likumprojekti saistīti ar šī gada valsts budžeta projektu. Minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā paredzēts pāriet no iepriekš noteiktās minimālā sliekšņa skaitliskās vērtības, kas izteikta eiro, uz procentuālo vērtību no minimālo ienākumu mediānas. Zemākā iespējamā robeža paredzēta 20 procentu apmērā no ienākumu mediānas apmēra. Plānotie minimālo ienākumu sliekšņu apmēri dažādām sociālām grupām prognozēti atšķirīgi. Tiem piemēros koeficientus, kā arī to apmērs būs atkarīgs no tā, vai cilvēkam ir invaliditāte, kāda invaliditātes grupa ir noteikta un vai cilvēks ir nodarbināts. Tas skars personas, kas saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, minimālo vecuma vai invaliditātes pensiju, sociālās palīdzības pabalstus pašvaldībās, kā arī apgādnieka zaudējuma gadījumā. Minimālo ienākumu mediāna no šī gada 1.jūlija prognozēta 626 eiro apmērā, un kopumā minimālo ienākumu paaugstināšanai šogad būs nepieciešami 10,4 miljoni...