SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

No 1. jūlija pensijās vecumu sasniegušajām personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (VSNP) izmaksa netiks pārtraukta, ja šie cilvēki uzsāks darba attiecības. Tas sekmēs viņu materiālās situācijas uzlabošanos, jo vienlaikus ar darba algu būs iespējams saņemt arī VSNP, kas ilgtermiņā var radīt pozitīvu ietekmi uz šo cilvēku iesaisti darba tirgū, ja vien viņi paši vēlas un saskata tajā iespēju uzlabot savu materiālo situāciju. Minēto paredz grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 788 "Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību"", kas otrdien, 17. maijā, pieņemti valdības sēdē. VSNP piešķir personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, un persona ir sasniegusi vecumu, kāds saskaņā ar likumu noteikts, lai varētu saņemt vecuma pensiju. Šis pabalsts ir viens no regulāri izmaksājamiem valsts sociālo pabalstu veidiem, kas tiek finansēts no valsts pamatbudžeta un kuru apmērs ir atkarīgs no valsts...

Darbiniekam piešķirto pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā plānots neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 10. maijā galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Saeima grozījumus pieņēma 12. maijā, un tie stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Grozījumi paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliks darba devēja darbiniekam piešķirto bērna piedzimšanas pabalstu līdz 250 eiro apmēram par katru vienās dzemdībās dzimušu bērnu. Pabalsts jāizmaksā sešu mēnešu laikā no bērna piedzimšanas dienas. Patlaban noteikts, ka gadījumos, kad darba devējs vēlas materiāli atbalstīt savus darbiniekus, piešķirot pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu, no šī pabalsta tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Grozījums stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā un būs attiecināms uz pabalstiem, kas izmaksāti par bērniem, kuri dzimuši pēc 2021. gada 31. decembra. Tātad nodokļa atvieglojums attieksies uz pabalstiem, kas izmaksāti par bērniem, kas dzimuši, sākot ar šī gada 1.janvāri. Tāpat Budžeta komisijā atbalstītie grozījumi iedzīvotāju ienākuma...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 27.aprīlī konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Ar tiem iecerēts mainīt vecāku pabalsta un paternitātes pabalsta izmantošanas kārtību. Likumprojekts paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu vecāku pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks (nenododamā daļa). “Plānotās izmaiņas ir solis darba un privātās dzīves līdzsvara stiprināšanā vecākiem, lai pēc iespējas vairāk iesaistītu abus vecākus bērna audzināšanā. Komisija turpinās darbu pie šīm likuma izmaiņām, meklējot pēc iespējas labākos risinājumus, uzklausot atbildīgo institūciju pārstāvjus un sociālos partnerus,” pēc sēdes akcentēja komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Plānots, ka bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu būs tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, ko veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa. Būs iespējams izvēlēties vienu no šādiem pabalsta saņemšanas periodiem: 1) 18 mēneši, no kuriem 14 mēnešus...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) paudusi viedokli, ka atbalstam mājsaimniecībām inflācijas kāpuma apstākļos ir jābūt ar ilgtermiņa risinājumiem. LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja izteica viedokli, ka atbalsts var būt dažāds – gan pabalsti, gan pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana, taču ir jābūt mehānismam, lai pārliecinātos, ka reāli samazinās arī gala cena patērētājam, gan citi risinājumi. Proti, liela daļa darbinieku darbu veic attālināti savā dzīvesvietā, un šis elastīgais un hibrīdais darba modelis ir uz palikšanu. Tas viennozīmīgi ietekmē mājsaimniecību izdevumus par elektroenerģiju, siltumu u.c. LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja: “Mēs atzinīgi vērtējam šobrīd noteikto attālinātā darba izdevumu atlīdzināšanas mehānismu 30 eiro apmērā, taču ir svarīgi to noteikt kā patstāvīgu normu. Turklāt pie esošā inflācijas līmeņa iepriekš noteiktie 30 eiro nesasniedz paredzēto mērķi un nekompensē darbinieka izdevumus - kompensācijas apmērs ir jāpalielina.” Līdztekus LBAS atgādināja problēmu ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) un lūdza steidzami atrisināt jautājumu, lai turpmāk vairāk nepieļautu...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 19.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem cita starpā paredzēts ieviest jaunu atvaļinājuma veidu – aprūpētāja atvaļinājumu. Ar grozījumiem plānots noteikt darba devēja pienākumu piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu, vai citu tuvu ģimenes locekli, kam nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts. Paredzēts, ka atvaļinājumu varēs pieprasīt arī gadījumā, ja būs nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā. Darbiniekam pēc darba devēja pieprasījuma būs jāuzrāda informācija, kas ļauj pārliecināties par nopietna medicīniska iemesla esamību, paredz likumprojekts. Plānots, ka atvaļinājumu piešķirs uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā, un to varēs izmantot pa daļām. Vienlaikus ar likumprojektu plānots pagarināt laika posmu, kurā izmantojams bērna tēva atvaļinājums. Paredzēts noteikt, ka šo atvaļinājumu piešķirs tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne...

Saeimā 2021. gada 16. novembrī pieņemtie grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas stājās spēkā no 2022. gada 1. aprīlī, paredz, ka no 1. aprīļa darba devējs no saviem līdzekļiem slimības naudu (A lapa) apmaksās līdz darbinieka darba nespējas devītajai dienai, bet, sākot ar desmito dienu, darbiniekam piešķirs slimības pabalstu (B lapa), ko apmaksās valsts. Līdz šim darba devējam no saviem līdzekļiem bija jāapmaksā slimības lapa līdz 10. darbnespējas dienai. Slimības naudas apmērs paliks līdzšinējā apmērā: par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu ne mazāk kā 75% no vidējās izpeļņas, savukārt no ceturtās līdz devītajai dienai – ne mazāk kā 80% no vidējās izpeļņas. Sākotnēji Labklājības ministrijas sagatavotajā likumprojektā bija paredzēts, ka šāda norma varētu tikt ieviesta jau no 2022. gada sākuma. Taču arī no gada otrā ceturkšņa tas veicinās darbaspēka nodokļu konkurētspēju starp Baltijas valstīm un atvieglot darba devēju slogu, kas saistīts ar darbinieku darbnespējas lapu apmaksu. Turpmāk, sākot no...

Saeimas ziņas 3. martā (https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/30696-saeima-pienem-likumu-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalstam) vēstīja, ka, "pieņemot darbā Ukrainas civiliedzīvotāju, darba devējs būs tiesīgs no Nodarbinātības valsts aģentūras saņemt dotāciju vienas minimālās mēneša darba algas apmērā". Diemžēl šāda norma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā 7. pantā bija spēkā tikai līdz 12. martam, jo 10. martā tika pieņemti likuma grozījumi, kuru anotācijā lasāms sekojošais: "7. panta sestajā daļā tiek izslēgta norma par atbalstu darba devējam, tā vietā 7. pants tiek papildināts ar septīto daļu, nosakot, ka, uzsākot darba tiesiskās attiecības, Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, kas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Lai nodrošinātu, ka finansiālais atbalsts nodarbinātību uzsākušajām personām tiek sniegts tieši nodarbinātības sākumposmā, atbalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā nepieciešams operatīvi izmaksāt personai. Šādu atbalstu personai paredzēts izmaksāt vienu reizi, uzsākot darba attiecības Latvijā. Atbalsta izmaksu nodrošinās Nodarbinātības valsts aģentūra, pamatojoties uz personas iesniegumu. Ievērojot minētā atbalsta mērķi, tā pieprasīšanas...

Lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem nosacījumus, plānots noteikt, ka turpmāk katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz 8 gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu apmaksātu vecāka pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks. Tas nozīmē, ka vismaz divus mēnešus no vecāku atvaļinājuma var izmantot tikai katrs no vecākiem un to nevar nodot otram vecākam. Līdz ar ieviesto nenododamo daļu mēnešos ir izteikts bērna kopšanas periods, par kuru maksā vecāku pabalstu (līdz šim bija bērna vecums). Minētās normas ir paredzētas grozījumos likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas 22. martā papstiprināti valdības sēdē. Par likumprojektu vēl ir jābalso Saeimai. Likumprojekts arī paredz, ka paternitātes pabalstu piešķirs un izmaksās par 10 darba dienām (iepriekš – kalendāra dienas), kā to paredz direktīvas prasības. Statistika liecina, ka kopš 2013. gada pakāpeniski...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 22.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Ar tiem plānots noteikt, ka valsts no 1.jūlija par personu, kura kopj bērnu līdz gada vai pusotra gada vecumam un saņem vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, no abu pabalstu kopsummas veiks obligātās iemaksas šīs personas pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai. Pašlaik noteikts, ka iemaksas pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai tiek veiktas tikai no bērnu kopšanas pabalsta - 171 eiro -, neatkarīgi no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām. “Būtiski ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju grupām. Esošās apdrošināšanas sistēmas rezultātā tie cilvēki, kuriem ir bērni, nākotnē saņemtu mazāku pensiju, nekā tie, kuriem bērnu nav. Tas ir jāmaina, nodrošinot taisnīgumu,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimā.

Saeima ceturtdien, 10.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Ar tiem plānots noteikt, ka par personu, kura kopj bērnu līdz gada vai pusotra gada vecumam un saņem vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, valsts no abu pabalstu kopsummas veic obligātās iemaksas šīs personas pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai. Pašlaik noteikts, ka iemaksas pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai tiek veiktas tikai no bērnu kopšanas pabalsta - 171 eiro -, neatkarīgi no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Iecerēts, ka no 2023.gada sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnībā tiks veiktas no speciālā budžeta. No 2025.gada iemaksas par bērna kopšanas pabalsta apmēru plānots veikt no pamatbudžeta, bet par vecāku pabalsta apmēru iemaksas turpinās veikt no speciālā budžeta. Grozījumu mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju grupām, jo esošās apdrošināšanas sistēmas rezultātā persona, kura ir izvēlējusies laist pasaulē bērnus un rūpēties par viņu audzināšanu, nākotnē saņemtu mazāku pensiju,...

Lai precizētu ģimenes valsts pabalsta un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksas nosacījumus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 22.februārī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā. Grozījumi paredz ģimenes valsts pabalsta izmaksu saglabāt arī gadījumā, ja bērns, kurš mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, atrodas akadēmiskajā atvaļinājumā, bet tiesiskās attiecības ar izglītības iestādi ir saglabātas. Šobrīd pabalsta izmaksa, bērnam esot akadēmiskajā atvaļinājumā, tiek pārtraukta. Izmaiņas nepieciešamas, lai laikā, kad bērns pamatoti neapmeklē izglītības iestādi, nepasliktinātos ģimeņu materiālā situācija, atzīmēts likumprojekta anotācijā. Likumprojekts paredz precizēt arī likuma normas saistībā ar ģimenes valsts pabalsta izmaksu par bērniem ar invaliditāti. Tāpat plānots, ka Ministru kabinets noteiks kritērijus, atbilstoši kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija sniegs atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Iecerēts noteikt, ka no 2022.gada 1.jūlija personas, kuras sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju, nodarbinātības laikā varēs turpināt saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Šobrīd...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) februārī organizēja forumu “Tiecoties uz līdzsvaru – kas tālāk?”, kurā sociālie partneri un eksperti diskutēs par darba un privātās dzīves līdzsvara progresu un tendencēm Latvijā. Forumā tika diskutēts arī par vecāku un aprūpētāju atbalsta instrumentiem, kā arī tika izvirzītas rekomendācijas turpmākajai darbībai. Foruma diskusijās LBAS jo īpaši pievērsa likumdevēja uzmanību, jo tieši likumdevējam būs gala vārds, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (Darba un privātās dzīves direktīva) normas. Foruma atklāšanā LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja atzina, ka pandēmijas laiks ir aktualizējis gan fiziskās, gan garīgās veselības nozīmīgumu, jo attālinātais darbs brīžiem negatīvi ietekmē privāto dzīvi. Līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi nodrošina ne tikai ilgtspējīgu darbu, bet arī veicina sociālo dialogu starp darba devēju, no vienas puses, un darbiniekiem – arodbiedrībām, no otras puses, veicina darbinieku lojalitāti, apmierinātību, kas...

Labklājības ministrija rosinājusi un valdība 15. februāra sēdē atbalstījusi, kā arī Saeima 17. februārī steidzamības kārtā izskatījusi un apstiprinājusi grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Kā teikts likumprojekta anotācijā, vienlaicīgi sakrītot diviem nozīmīgiem faktoriem - ļoti augstam slimības pabalstu pieprasījumu skaitam un samazinātam faktiski nodarbināto skaitam, veidojas situācija, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nespēj apstrādāt slimības pabalstu pakalpojumu pieprasījumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 10 darba dienās vai 10 kalendāra dienās, arī veicot virsstundu darbu Darba likumā atļautajā apjomā. Ja pēc 1. marta notiks Covid-19 novēršanai paredzēto ierobežojumu mīkstināšana, visticamāk vēl vairāk paaugstināsies saslimstība un attiecīgi slimības pabalstu pieprasījums. 2021. gadā vidēji mēnesī tika saņemti 58,2 tūkst. pieprasījumu, 2022. gada janvārī saņemti 76,4 tūkst. pieprasījumu (2500 dienā), bet februāra astoņās dienās saņemti jau 50,1 tūkst. (6300 dienā). Vienlaikus ministrija norāda, ka jau patlaban darbnespējīgi ir arī 20% no VSAA nodarbinātajiem. Paralēli slimības pabalstu iesniegumu apstrādei, VSAA februārī uzsāk atbalsta energoresursu izmaksu...

Saeima ir pieņēmusi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, kas stājās spēkā 2022. gada 29. janvārī. Tā mērķis ir mazināt negatīvu sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecības izaugsmi, kas saistītai ar energoresursu cenu ārkārtēju pieaugumu. Likumā ir paredzēts laikā terminēts atbalsts 20 eiro mēnesī pensijas vecumu sasniegušām personām, cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp cilvēkiem ar ļoti smagu invaliditāti, un apgādnieku zaudējušajiem. Sabiedrībai ir daudz jautājumi par šo atbalstu, tāpēc Labklājības ministrija ir apkopojusi biežāk uzdotos jautājumus un sagatavojusi uz tiem skaidrojošas atbildes. CIK LIELS IR ŠIS ATBALSTS UN KAM TIEŠI TAS PIENĀKAS? Lai mazinātu izdevumus, kas saistīti ar energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu sadārdzinājumu, par laiku no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim, tiks izmaksāts atbalsts 20 eiro mēnesī, tātad - kopā 80 eiro (4 mēneši x 20 eiro). To saņems Latvijā dzīvojoši cilvēki, kuri šajā noteiktajā laikā ir Latvijā piešķirtās: vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji, tai...

Valdība vēlas līdz valstī izsludinātās ārkārtas situācijas beigām 28. februārim atjaunot slimības pabalsta izmaksu no valsts budžeta līdzekļiem personām, kurām ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai kuras ir saņēmušas atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju pret Covid-19. To nosaka Labklājības ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas otrdien, 11. janvārī, pieņemts valdības sēdē. Tas vēl jāizskata un par to jānobalso Saeimai. Likumprojekts paredz, ka slimības pabalstu no valsts budžeta izmaksās no pirmās darbnespējas dienas, ja personai ir izsniegta darbnespējas lapa B sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos mājas karantīnā. Ja cilvēkam būs izsniegta darbnespējas lapa akūtu augšējo elpceļu infekciju dēļ, valsts apmaksās slimības pabalstu no darbnespējas pirmās dienas līdz darbnespējas trešajai dienai. Slimības pabalsta kopējā periodā neieskaita darbnespējas dienas, par kurām minētajām personām šajā laikposmā ir izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos mājas karantīnā.