SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 27.aprīlī konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Ar tiem iecerēts mainīt vecāku pabalsta un paternitātes pabalsta izmantošanas kārtību. Likumprojekts paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu vecāku pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks (nenododamā daļa). “Plānotās izmaiņas ir solis darba un privātās dzīves līdzsvara stiprināšanā vecākiem, lai pēc iespējas vairāk iesaistītu abus vecākus bērna audzināšanā. Komisija turpinās darbu pie šīm likuma izmaiņām, meklējot pēc iespējas labākos risinājumus, uzklausot atbildīgo institūciju pārstāvjus un...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) paudusi viedokli, ka atbalstam mājsaimniecībām inflācijas kāpuma apstākļos ir jābūt ar ilgtermiņa risinājumiem. LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja izteica viedokli, ka atbalsts var būt dažāds – gan pabalsti, gan pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana, taču ir jābūt mehānismam, lai pārliecinātos, ka reāli samazinās arī gala cena patērētājam, gan citi risinājumi. Proti, liela daļa darbinieku darbu veic attālināti savā dzīvesvietā, un šis elastīgais un hibrīdais darba modelis ir uz palikšanu. Tas viennozīmīgi ietekmē mājsaimniecību izdevumus par elektroenerģiju, siltumu u.c. LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja: “Mēs atzinīgi vērtējam šobrīd noteikto attālinātā darba izdevumu atlīdzināšanas mehānismu...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 19.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem cita starpā paredzēts ieviest jaunu atvaļinājuma veidu – aprūpētāja atvaļinājumu. Ar grozījumiem plānots noteikt darba devēja pienākumu piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu, vai citu tuvu ģimenes locekli, kam nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts. Paredzēts, ka atvaļinājumu varēs pieprasīt arī gadījumā, ja būs nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā. Darbiniekam pēc darba devēja pieprasījuma būs jāuzrāda informācija, kas ļauj pārliecināties par nopietna...

Saeimā 2021. gada 16. novembrī pieņemtie grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas stājās spēkā no 2022. gada 1. aprīlī, paredz, ka no 1. aprīļa darba devējs no saviem līdzekļiem slimības naudu (A lapa) apmaksās līdz darbinieka darba nespējas devītajai dienai, bet, sākot ar desmito dienu, darbiniekam piešķirs slimības pabalstu (B lapa), ko apmaksās valsts. Līdz šim darba devējam no saviem līdzekļiem bija jāapmaksā slimības lapa līdz 10. darbnespējas dienai. Slimības naudas apmērs paliks līdzšinējā apmērā: par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu ne mazāk kā 75% no vidējās izpeļņas, savukārt no ceturtās līdz devītajai dienai – ne mazāk...

Saeimas ziņas 3. martā (https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/30696-saeima-pienem-likumu-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalstam) vēstīja, ka, "pieņemot darbā Ukrainas civiliedzīvotāju, darba devējs būs tiesīgs no Nodarbinātības valsts aģentūras saņemt dotāciju vienas minimālās mēneša darba algas apmērā". Diemžēl šāda norma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā 7. pantā bija spēkā tikai līdz 12. martam, jo 10. martā tika pieņemti likuma grozījumi, kuru anotācijā lasāms sekojošais: "7. panta sestajā daļā tiek izslēgta norma par atbalstu darba devējam, tā vietā 7. pants tiek papildināts ar septīto daļu, nosakot, ka, uzsākot darba tiesiskās attiecības, Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, kas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma...

Lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem nosacījumus, plānots noteikt, ka turpmāk katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz 8 gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu apmaksātu vecāka pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks. Tas nozīmē, ka vismaz divus mēnešus no vecāku atvaļinājuma var izmantot tikai katrs no vecākiem un to nevar nodot otram vecākam. Līdz ar ieviesto nenododamo daļu mēnešos ir izteikts bērna kopšanas periods, par kuru maksā vecāku pabalstu (līdz šim bija bērna vecums). Minētās...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 22.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Ar tiem plānots noteikt, ka valsts no 1.jūlija par personu, kura kopj bērnu līdz gada vai pusotra gada vecumam un saņem vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, no abu pabalstu kopsummas veiks obligātās iemaksas šīs personas pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai. Pašlaik noteikts, ka iemaksas pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai tiek veiktas tikai no bērnu kopšanas pabalsta - 171 eiro -, neatkarīgi no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām. “Būtiski ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju grupām. Esošās...

Saeima ceturtdien, 10.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Ar tiem plānots noteikt, ka par personu, kura kopj bērnu līdz gada vai pusotra gada vecumam un saņem vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, valsts no abu pabalstu kopsummas veic obligātās iemaksas šīs personas pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai. Pašlaik noteikts, ka iemaksas pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai tiek veiktas tikai no bērnu kopšanas pabalsta - 171 eiro -, neatkarīgi no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Iecerēts, ka no 2023.gada sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnībā tiks veiktas no speciālā budžeta. No 2025.gada iemaksas par bērna kopšanas...

Lai precizētu ģimenes valsts pabalsta un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksas nosacījumus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 22.februārī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā. Grozījumi paredz ģimenes valsts pabalsta izmaksu saglabāt arī gadījumā, ja bērns, kurš mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, atrodas akadēmiskajā atvaļinājumā, bet tiesiskās attiecības ar izglītības iestādi ir saglabātas. Šobrīd pabalsta izmaksa, bērnam esot akadēmiskajā atvaļinājumā, tiek pārtraukta. Izmaiņas nepieciešamas, lai laikā, kad bērns pamatoti neapmeklē izglītības iestādi, nepasliktinātos ģimeņu materiālā situācija, atzīmēts likumprojekta anotācijā. Likumprojekts paredz precizēt arī likuma normas saistībā ar ģimenes valsts pabalsta izmaksu par bērniem ar invaliditāti. Tāpat...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) februārī organizēja forumu “Tiecoties uz līdzsvaru – kas tālāk?”, kurā sociālie partneri un eksperti diskutēs par darba un privātās dzīves līdzsvara progresu un tendencēm Latvijā. Forumā tika diskutēts arī par vecāku un aprūpētāju atbalsta instrumentiem, kā arī tika izvirzītas rekomendācijas turpmākajai darbībai. Foruma diskusijās LBAS jo īpaši pievērsa likumdevēja uzmanību, jo tieši likumdevējam būs gala vārds, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (Darba un privātās dzīves direktīva) normas. Foruma atklāšanā LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja atzina, ka...

Labklājības ministrija rosinājusi un valdība 15. februāra sēdē atbalstījusi, kā arī Saeima 17. februārī steidzamības kārtā izskatījusi un apstiprinājusi grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Kā teikts likumprojekta anotācijā, vienlaicīgi sakrītot diviem nozīmīgiem faktoriem - ļoti augstam slimības pabalstu pieprasījumu skaitam un samazinātam faktiski nodarbināto skaitam, veidojas situācija, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nespēj apstrādāt slimības pabalstu pakalpojumu pieprasījumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 10 darba dienās vai 10 kalendāra dienās, arī veicot virsstundu darbu Darba likumā atļautajā apjomā. Ja pēc 1. marta notiks Covid-19 novēršanai paredzēto ierobežojumu mīkstināšana, visticamāk vēl vairāk paaugstināsies saslimstība un attiecīgi slimības pabalstu pieprasījums....

Saeima ir pieņēmusi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, kas stājās spēkā 2022. gada 29. janvārī. Tā mērķis ir mazināt negatīvu sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecības izaugsmi, kas saistītai ar energoresursu cenu ārkārtēju pieaugumu. Likumā ir paredzēts laikā terminēts atbalsts 20 eiro mēnesī pensijas vecumu sasniegušām personām, cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp cilvēkiem ar ļoti smagu invaliditāti, un apgādnieku zaudējušajiem. Sabiedrībai ir daudz jautājumi par šo atbalstu, tāpēc Labklājības ministrija ir apkopojusi biežāk uzdotos jautājumus un sagatavojusi uz tiem skaidrojošas atbildes. CIK LIELS IR ŠIS ATBALSTS UN KAM TIEŠI TAS PIENĀKAS? Lai mazinātu izdevumus, kas saistīti ar energoresursu...

Valdība vēlas līdz valstī izsludinātās ārkārtas situācijas beigām 28. februārim atjaunot slimības pabalsta izmaksu no valsts budžeta līdzekļiem personām, kurām ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai kuras ir saņēmušas atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju pret Covid-19. To nosaka Labklājības ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas otrdien, 11. janvārī, pieņemts valdības sēdē. Tas vēl jāizskata un par to jānobalso Saeimai. Likumprojekts paredz, ka slimības pabalstu no valsts budžeta izmaksās no pirmās darbnespējas dienas, ja personai ir izsniegta darbnespējas lapa B sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos mājas karantīnā. Ja cilvēkam būs izsniegta darbnespējas...

Lai veicinātu vienotu un precīzu informācijas sagatavošanu par pensiju izmaksu prognozēm attiecībā uz prognozēto papildpensiju uzkrāšanas perioda beigās, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izstrādājusi un 2021. gada 28. decembrī apstiprinājusi noteikumus Nr. 177 “Normatīvie noteikumi par kārtību, kādā privātais pensiju fonds pārskatā par papildpensiju sagatavo informāciju par pensiju izmaksu prognozēm”. Lai nodrošinātu, ka 3. pensiju līmeņa dalībnieki saņem informāciju par prognozēto uzkrāto papildpensiju, noteikumos iekļautas vienotas prasības pensiju izmaksas prognožu sagatavošanai. Katrs privātais pensiju fonds, kurš ir noslēdzis kolektīvās dalības līgumu ar darba devēju par tā darbinieku dalību attiecīgajā pensiju plānā, ikvienam pensiju plāna dalībniekam sagatavo pārskatu par papildpensiju,...

Aizvien valstī turpinās ārkārtas stāvoklis, un līdz ar to vairāki nodokļu likumi steidzami tiek papildināti īsākam vai garākam periodam ar jaunām prasībām un citādu pieeju pastāvošajām problēmām. Teiktais attiecas arī uz likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kura pārejas noteikumi papildināti ar jauniem astoņiem punktiem. Grozījumi stājās spēkā 2021. gada 6. novembrī. Minētie grozījumi mazliet atvieglos pandēmijas dēļ pasliktināto dzīves kvalitāti personām vismaz līdz 2021. gada beigām. Slimības palīdzības pabalsts Periodā no 2021. gada 1. novembra līdz 31. decembrim tiesības uz vienreizēju slimības palīdzības pabalstu par 14 kalendāra dienām ir šādām sociāli apdrošinātām personām (54. punkts): vienam no bērna vecākiem,...