SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 7. oktobrī konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", ar kuriem iecerēts palielināt valsts atbalstu strādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem. Plānots, ka vecāku pabalsts līdzšinējo 30% vietā tiks palielināts līdz 50% no piešķirtā pabalsta apmēra. Grozījumi attieksies uz tiem vecākiem, kuri ir nodarbināti un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātie, paredz likumprojekts. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Strādājošo vecāku skaits 2023. gadā vidēji mēnesī tiek prognozēts ap nepilniem 3000, kas ir aptuveni 14% no vecāku pabalstu prognozētā kopskaita, bet ienākumu palielinājums ik mēnesi tādējādi šiem vecākiem varētu palielināties vidēji par nepilniem 170 eiro. Likuma izmaiņas rosinātas, ņemot vērā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LRTK) ieteikumus, jo tā tiktu mazinātu ēnu ekonomika, darba tirgū aizpildītos vairāk brīvo vakanču, kā arī palielinātos sociālais nodrošinājums ģimenēm ar bērniem. Deputāti lūgs Saeimu grozījumiem noteikt steidzamību un skatīt divos...

Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 28.septembī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts noteikt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā no nākamā gada, bet 700 eiro apmērā - no 2024.gada. “Strauji pieaugot patēriņa cenām, būtiski sniegt papildu atbalstu mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai, tostarp strādājošajiem, kas saņem minimālo darba algu. Minimālās mēnešalgas pakāpeniska celšana var kalpot par atspaidu pieaugošajai inflācijai, kā arī mazināt nabadzības riskus,” pauž komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros. Minimālās algas paaugstināšana veicina mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt lielāku iesaisti darba tirgū, kā arī minimālās algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, teikts likumprojekta anotācijā. No 2021.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga ir 500 eiro. Kā atzīmēts anotācijā, pēdējos gados ir augusi vidējā...

Saeima ceturtdien, 15.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Ar tiem mainīta vecāku pabalsta izmantošanas kārtība. Grozījumi paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu vecāku pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks (nenododamā daļa). Bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu būs tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, ko veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa. Būs iespējams izvēlēties vienu no diviem pabalsta saņemšanas periodiem: 1) 19 mēneši, no kuriem 15 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas varēs izmantot līdz bērna pusotra gada vecumam, bet nenododamo daļu katrs no vecākiem varēs izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam; 2) 13 mēneši, no kuriem deviņus mēnešus no bērna piedzimšanas dienas var izmantot līdz bērna viena gada vecumam, bet nenododamo daļu katrs no vecākiem var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam. Ar...

Tiesībsargs Juris Jansons ir aicinājis valdību pārskatīt minimālo ienākumu līmeņus attiecībā uz garantēto minimālo ienākumu (GMI) un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Labklājības ministrija (LM) norāda, ka ir jau izstrādāti priekšlikumi normatīvajos aktos minimālo ienākumu līmeņa noteikšanas pilnveidošanai un pārskatīšanas regularitātei. Minimālo ienākumu atbalsta pilnveidošanai ir paredzēta pāreja no minimālā ienākuma sliekšņa skaitliskās vērtības eiro izteiksmē uz procentuālo vērtību no ienākumu mediānas, nosakot minimālo ienākumu sliekšņa zemāko iespējamo robežu ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra. (Mediāna ir viduspunkts statistiskajam rādītājam, kas raksturo novērojumus, kas sagrupēti no zemākās vērtības līdz augstākajai). Turklāt to ir paredzēts pārskatīt katru gadu, nevis kā ir noteikts līdz šim – ne retāk kā reizi trijos gados. LM piekrīt, ka šobrīd minimālo ienākumu sliekšņi ir noteikti skaitliskā vērtībā eiro, tāpēc pastāv risks, ka šos apmērus var pārskatīt, neņemot vērā iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu reālo pieaugumu, attiecīgi tos nosakot bez sociālekonomiskā pamatojuma, vai tos var nepārskatīt vispār. Tāpēc normatīvajos...

Ar grozījumiem likumā «Par valsts pensijām» (likums), kas stājās spēkā 2022. gada 20. jūlijā, papildināti pārejas noteikumi ar 15.2 punktu: 2022. gadā valsts pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (noapaļotu līdz veseliem eiro), pārskata 1. augustā, ievērojot šā likuma 26. pantā minētos nosacījumus. Politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem valsts pensiju indeksē neatkarīgi no tās apmēra 2022. gadā pārskata 1. augustā, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un iemaksu algu indeksu, kā arī šā likuma 26. panta pirmajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos nosacījumus. Pārskatītās valsts pensijas vai tās daļas apmēra starpību par periodu no 2022. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. augustam izmaksā vienlaikus ar 2022. gada septembrī izmaksājamo pensiju. Secinājumi 1. Noteikti pārlasiet likuma «Par valsts pensijām» 26. pantu. Tas dos jums informāciju par lietas būtību un ļaus izveidot savu...

Saeima 11. augustā atbalstīja valdības iesniegtos priekšlikumus iedzīvotāju atbalsta pasākumiem gaidāmajā apkures sezonā, ņemot vērā energoresursu izmaksu straujo pieaugumu. Par rosinātajiem grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā var lasīt šeit. Ar likuma grozījumiem papildināti arī nosacījumi par sociālo pabalstu piešķiršanu. Apkures sezonā – no šī gada 1. novembra līdz nākamā gada 31. maijam - pensiju saņēmējiem, senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām ik mēnesi tiek izmaksāts pabalsts. Pabalstu 30 eiro apmērā katru mēnesi saņems tie, kuriem pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nepārsniedz 300 eiro mēnesī; 20 eiro, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 301 līdz 509 eiro. Savukārt, ja personai pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir no 510 līdz 603 eiro mēnesī, tad pabalstu katru mēnesi izmaksās 10 eiro apmērā. Personām, kas saņem kādu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) administrētajiem pakalpojumiem, pabalstu izmaksās bez īpaša iesnieguma. ...

Ministru kabineta (MK) sēdē 9. augustā apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu Labklājības ministrijas (LM) un Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā likumprojektā “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”. Tas paredz atbalstu 60 eiro apmērā mājsaimniecībām, kas mājokli apkurina ar malku un iegādājušās to pirms likuma pieņemšanas, bet nav saglabājušas maksājuma dokumentu, pašvaldībā iesniedzot pašapliecinājumu par malkas apkures iekārtas esību mājoklī. Mājsaimniecībai, kas mājokli apkurina ar malku par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim ir tiesības saņemt valsts atbalstu 50% apmērā no izmaksām par ne vairāk kā 35 berkubikmetru malkas iegādi par cenu, kas pārsniedz 40 eiro par berkubikmetru, bet ne vairāk kā 15 eiro par berkubikmetru. Šajā gadījumā atbalsts tiks aprēķināts, pamatojoties uz maksājumu apliecinošu dokumentu. Abiem atbalsta mērķiem var pieteikties, vēršoties pašvaldībā sākot ar šī gada 1. oktobri. Tāpat likumprojekts paredz, atbalstu energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto elektroenerģiju, dabasgāzi,...

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss – 1,2287, informē Labklājības ministrija. Indeksu veido faktiskais patēriņa cenu indekss (jeb inflācija) par laikposmu no 2021. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. jūlijam (kopumā 12 mēneši) un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas (kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas) reālā pieauguma procentiem. 2022.gadā tiks pārskatītas pensijas un atlīdzības vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 534 eiro, t.i. 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 534 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 534 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 534 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas...

Lai pilnveidotu minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanu un pārskatīšanas regularitāti, Labklājības ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumā “Par sociālo drošību”. Sociālā atbalsta pilnveidošanai paredzēta pāreja no minimālā ienākuma sliekšņa skaitliskās vērtības eiro izteiksmē uz procentuālo vērtību no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas1, proti, minimālo ienākumu sliekšņa zemākās iespējamās robežas noteikšanu ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra. To paredzēts pārskatīt katru gadu, nevis kā līdz šim – reizi trijos gados. Paredzēts, ka šie grozījumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Šāda minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana paredz minimālo nodrošinājumu iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem: garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmējiem, trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām; valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un valsts minimālo pensiju (vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensija) saņēmējiem. Kopā ar grozījumiem likumā “Par sociālo drošību” ir sagatavoti grozījumi vēl četros likums. Kopējais finansējums visiem pasākumiem 2023. gadā ir 60 miljoni eiro. Par tiem vēl tiks diskutēts 2023. gada budžeta veidošanas procesā, un tie...

Valsts pensijas vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (2022. gadā - 534 eiro), kā arī piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim (turpmāk – piemaksa pie pensijas), 2022. gadā tiks indeksēts divus mēnešus agrāk, nekā parasti - 1. augustā, informē Labklājības ministrija. To paredz 14. jūlijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts pensijām". Grozījumi izstrādāti, lai pensijas saņēmējiem mazinātu straujās inflācijas negatīvo ietekmi uz valsts pensiju apmēriem. Jāņem vērā, ka indeksācijā iegūtais palielinājums par augustu tiks izmaksāts vienlaikus ar 2022. gada septembrī izmaksājamo pensiju. Tas nozīmē, ka augustā pensijas un piešķirtās piemaksas pie pensijas tiks izmaksātas līdz šim saņemtajā apmērā, bet septembrī tās izmaksās jau palielinātā (indeksētā) apmērā kopā ar neizmaksāto indeksācijas palielinājumu par augusta mēnesi. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir uzsākusi darbu, lai pielāgotu savu informācijas sistēmu...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 12. jūlijā otrajā lasījumā atbalstīja sabiedrībā daudz diskutētos grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Ar tiem iecerēts mainīt vecāku pabalsta izmantošanas kārtību. Likumā izmaiņas veiktas, lai iekļautu jaunas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes direktīvu 2010/18/ES. Likumprojekts paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu vecāku pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks (nenododamā daļa). Plānots, ka bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu būs tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, ko veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa. Būs iespējams izvēlēties vienu no diviem pabalsta saņemšanas periodiem: 19 mēneši, no kuriem 15 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas varēs izmantot līdz bērna pusotra gada...

No 1. jūlija pensijās vecumu sasniegušajām personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (VSNP) izmaksa netiks pārtraukta, ja minētā pabalsta saņēmēji uzsāks darba attiecības. Tas sekmēs viņu materiālās situācijas uzlabošanos, jo vienlaikus ar darba algu būs iespējams saņemt arī VSNP vecuma gadījumā, kas ilgtermiņā var radīt pozitīvu ietekmi uz šo cilvēku iesaisti darba tirgū, ja vien viņi paši vēlas un saskata tajā iespēju uzlabot savu materiālo situāciju. VSNP piešķir personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, un persona ir sasniegusi vecumu, kāds saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” noteikts, lai varētu saņemt vecuma pensiju. Šis pabalsts ir viens no regulāri izmaksājamiem valsts sociālo pabalstu veidiem, kas tiek finansēts no valsts pamatbudžeta un kuru apmērs ir atkarīgs no valsts finansiālajām iespējām. VSNP izmaksu nodrošina VSAA. Tāpat no 1. jūlija tiks palielināts pensionāra neapliekamais minimums līdz 3000 eiro pusgadā jeb 500 eiro mēnesī. Lasiet arī: Par...

Pēc š.g. 7. jūnija paziņojuma par politisko vienošanos starp Eiropas Parlamentu un ES Padomi par minimālās algas direktīvas projektu, tā tuvākajā laikā tiks apstiprināta Eiropas Parlamentā. Direktīva stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas "Oficiālajā Vēstnesī" un divu gadu laikā ES dalībvalstīm direktīvas nosacījumi būs jāiestrādā nacionālajā likumdošanā. Dalībvalstīm, kuru tiesību aktos ir noteikta minimālā alga, būs jāievieš minimālās algas noteikšanas un atjaunināšanas pārvaldības sistēma. Tiesību aktos būs jāietver kritēriji minimālās algas noteikšanai, piemēram, kāda no direktīvā sniegtajām atsauces vērtībām, lai novērtētu minimālās algas adekvātumu. Tāpat direktīvas projekts nosaka, ka dalībvalstīm būs jāveic regulāra un savlaicīga minimālās algas pārskatīšana, jāizveido konsultatīvās struktūras ar sociālo partneru dalību. Labklājības ministrs Gatis Eglītis sola, ka jau tuvākajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē kopā ar sociālajiem partneriem tiks diskutēts par minimālās darba algas paaugstināšanas iespējām 2023. gadā. Arī Latvijā būs jāveic izmaiņas tiesību aktos, lai saskaņā ar direktīvas nosacījumiem pilnveidotu esošo minimālās darba algas noteikšanas sistēmu. Vienlaikus...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 8.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem cita starpā paredzēts ieviest jaunu atvaļinājuma veidu – aprūpētāja atvaļinājumu. Ar grozījumiem plānots noteikt darba devēja pienākumu piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu, vai citu tuvu ģimenes locekli, kam nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts. Paredzēts, ka atvaļinājumu varēs pieprasīt arī gadījumā, ja būs nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā. Darbiniekam pēc darba devēja pieprasījuma būs jāuzrāda informācija, kas ļauj pārliecināties par nopietna medicīniska iemesla esamību, paredz likumprojekts. Plānots, ka atvaļinājumu piešķirs uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā, un to varēs izmantot pa daļām. Tāpat ar likuma grozījumiem iecerētas izmaiņas saistībā ar bērna kopšanas atvaļinājumu, tostarp nostiprinot darbinieka tiesības prasīt bērna kopšanas atvaļinājuma elastīgas izmantošanas iespējas. Ar likumprojektu plānots arī pagarināt laika...

Darba devējiem, kuri nodarbina vai plāno nodarbināt darbiniekus ar invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā bezmaksas tiešsaistes konsultācijas par personu ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumiem. Konsultācijas tiek rīkotas, lai pilnveidotu darba devēju izpratni par darbinieku ar invaliditāti nodarbināšanas specifiku un vajadzībām, atbalstu iekļaušanai darba vidē un darba kolektīvā. Konsultācijas laikā speciālists sniedz informāciju par šādiem jautājumiem: valsts normatīvie akti, kas regulē personu ar invaliditāti nodarbināšanu; invaliditātes grupas un veidi; gadījumi, kad ir jāveic darba vietas pielāgojums; personas ar invaliditāti nodarbināšanas specifika, ņemot vērā invaliditātes veidu; iespējamo komunikācijas grūtību pārvarēšana; problēmu situāciju risināšana u.c. Vienas konsultācijas ilgums ir 3 stundas. Konsultācijas norisinās videokonferenču platformās Zoom un Team. Lai piedalītos konsultācijā, nepieciešams dators vai viedtālrunis ar interneta pieslēgumu, ieteicamas arī austiņas ar mikrofonu un web kamera, jo konsultācijas laikā būs iespēja uzdot jautājumus konsultantam un piedalīties diskusijā. Pieteikšanās konsultācijām - darba devējam tuvākajā NVA filiālē. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija atrodama NVA vietnes sadaļā ”Kontakti”. Konsultācijas...