SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Īstenojot valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā, Labklājības ministrija (LM) informē par vairākām būtiskām izmaiņām, kas stāsies spēkā 2017.gadā. No 2017.gada 1.janvāra: Minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 380 eiro. 2017.gadā pārrēķinās pensijas (vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī saskaņā ar Nolikumu "Par izdienas pensijām" piešķirtās izdienas pensijas), kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2011.gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2017.gada 1. janvāra un par periodu no 1.janvāra to izmaksās līdz 2017.gada jūnijam. Slimības pabalstu izmaksās cilvēkiem, kuriem darba nespēja iestājusies nodarbinātības periodā. Pēc darba attiecību pārtraukšanas cilvēkiem ir tiesības iegūt bezdarbnieka statusu, reģistrējoties Nodarbinātības valsts aģentūrā, kā arī saņemt bezdarbnieka pabalstu. Pagarinās bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas kvalifikācijas periodu...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadība šonedēļ tikšanās laikā pauda vienprātīgu secinājumu - viens no nākamā gada svarīgākajiem uzdevumiem būs darbs pie jaunās nodokļu politikas stratēģijas ar mērķi stiprināt tautsaimniecību un uzņēmēju spēju celt vidējo atalgojumu un darbinieku sociālo nodrošinājumu. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs tikšanās laikā ar jauno LBAS priekšsēdētāju Egilu Baldzēnu uzsvēra, ka gan vietējā, gan starptautiskā līmenī ir aktīvi jārīkojas, lai stiprinātu sociālo partneru lomu, kas ir būtiska Eiropas sociālo tiesību pīlāra izveidē. Tas iecerēts, kā vadlīnijas Eiropas Savienības dalībvalstīm politikas veidošanā darba tirgus, labklājības sistēmas un sociālās palīdzības attīstībai, tādēļ svarīgi arī Latvijai un īpaši mūsu valsts sociālajiem partneriem sniegt pienesumu tā izveidē. "Arodbiedrības ir nozīmīgi mūsu partneri un LDDK pārliecība ir, ka Latvijai ir jātiecas uz to, lai jau uzņēmumu līmenī darba devējs un darbinieks strādā kopā, balstoties uz partnerības principu. Ir jāapzinās, ka arodbiedrības un darbinieki ir viena no vērtībām, kas...

Jūrmalas pilsētas dome 16.decembrī apstiprināja pašvaldības konsolidēto budžetu 2017.gadam. Pašvaldības budžets veidots tā, lai Jūrmalas iedzīvotājiem turpinātu nodrošināt plašāko sociālā atbalsta sistēmu valstī un paplašinātu veselības aprūpes pieejamību pensijas vecuma cilvēkiem. Nākamgad paredzēts nodrošināt 50 eiro pabalstu visiem Jūrmalas pilsētas pensionāriem zāļu iegādei un ārstniecības pakalpojumu saņemšanai. Iedzīvotāju sociālās aizsardzības nodrošināšanai paredzēti 6,3 miljoni eiro, kas ir par 903 tūkstošiem vairāk nekā 2016.gadā. Vairāk līdzekļu paredzēts arī veselības aprūpes nozarei. Arī 2017.gadā Jūrmalas pašvaldības skolās un bērnudārzos tiks nodrošināta bezmaksas ēdināšana, bezmaksas sabiedriskais transports skolēniem, studentiem un pensionāriem. Tiks saglabātas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides esošajā līmenī pašvaldības iedzīvotājiem. Lielākais finansējuma pieaugums 2017.gada budžetā ir izglītības nozarei, paredzot līdzekļus Lielupes pamatskolas ēkas rekonstrukcijai, skolu un bērnudārzu remontiem, peldbaseina ēkas atjaunošanai Kauguros, bērnu ēdināšanas izdevumu segšanai visās pašvaldības skolās un bērnudārzos, izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, mācību līdzekļu iegādei u.c. Kopējais izglītības nozares finansējums plānots 33,51 miljona eiro apjomā. Pedagogu atalgojuma palielināšanai un...

Latvijas iedzīvotāji savām privātajām pensijām līdz novembra beigām kopumā bija uzkrājuši 362 miljonus eiro, un ieguldījumu pārvaldītāji šiem uzkrājumiem kopš gada sākuma nodrošināja 2,21% ienesīgumu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie dati. Iedzīvotāju uzkrājumi privātajos pensiju fondos gada vienpadsmit mēnešos pieauguši par 31,7 miljoniem eiro jeb 9,6%, kopumā pensiju uzkrājumiem sasniedzot 362 miljonus eiro. Pensiju fondi saviem dalībniekiem kopš 2016. gada sākuma vidēji nodrošinājuši 2,21% ienesīgumu. Nedaudz labāk veicies aktīvajiem pensiju plāniem - ienesīgums kopš gada sākuma 2,7%, savukārt sabalansēto plānu vidējais ienesīgums bijis 1,92%. Ilgākā termiņā visiem pensiju plānu dalībniekiem ir nodrošināts vēl augstāks ienesīgums - visu privāto pensiju fondu vidējais trīs gadu ienesīgums novembra beigās bija 3,36%, vidējais piecu gadu ienesīgums 4,81%, vidējais desmit gadu ienesīgums 3,14%. Papildu līdzekļus vecumdienām privātajos pensiju fondos Latvijā krāj 268,8 tūkstoši cilvēku. Pirmajos vienpadsmit šā gada mēnešos pensiju fondu dalībnieku skaits ir palielinājies par 14 tūkstošiem, kas ir 5,4% pieaugums pret...

Personai, kura bezdarbnieka statusu būs ieguvusi līdz 2017.gada 31.martam, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu noteiks saskaņā ar līdzšinējo tiesisko regulējumu, kas ir spēkā līdz šī gada beigām. Tādējādi šiem cilvēkiem, lai pretendētu uz bezdarbnieka pabalstu, būs jābūt veikušiem sociālās iemaksas vismaz 9 mēnešus 12 mēnešu periodā. Šādu grozījumu likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” Saeima šodien pieņēma divos lasījumos kā steidzamu. Lemjot par 2017.gada valsts budžetu, parlaments 23.novembrī grozīja attiecīgo likumu, nosakot ilgāku kvalifikācijas periodu bezdarbnieka pabalsta iegūšanai –personai būs jāveic sociālās iemaksas vismaz 12 mēnešus 16 mēnešu periodā. Taču šajā likumā jauno noteikumu piemērošanai netika paredzēts pārejas periods. Vienlaikus secināms, ka ir personas, kuras paļāvās, ka gadījumā, ja tai nebūs iespējas ātri atrast citu darbu vai ienākuma avotu, bezdarbnieka pabalsts tuvākajos mēnešos nodrošinās ar nepieciešamajiem iztikas līdzekļiem. Šie cilvēki rēķinājās ar līdzšinējo kārtību, ka sociālās iemaksas bezdarbnieka pabalsta saņemšanai jāveic 9 mēnešus 12 mēnešu periodā. Izmaiņas kvalifikācijas periodā rosinājusi Labklājības...

No 2016.gada 25.oktobra ir stājušies spēkā grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas nosaka, ka pienākums atmaksāt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pakalpojumu pārmaksas parādnieka nāves gadījumā pāriet uz mantiniekiem. Grozījumi arī paredz izmaiņas parāda piedziņas piespiedu izpildes kārtībā. Pamatojoties uz likuma 27.¹panta astoto daļu un 28.pantu, VSAA, izmaksājot līdz personas nāves dienai nesaņemto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu vai izdienas pensiju laulātajam, pirmās vai otrās pakāpes radiniekam vai likumos noteiktajos gadījumos uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata citai personai, izmaksājamo summu samazinās par minēto pakalpojumu pārmaksas apmēru vai sniegs kreditora pretenzijas mantojuma lietās. Pamatojoties uz likuma 27.¹panta ceturtajā daļā noteikto, ja pārmaksas summa, no kuras veic ieturējumus, piecas reizes pārsniedz pakalpojuma apmēru mēnesī, tad VSAA, turpinot veikt ieturējumus 10% apmērā no personai piešķirtā pakalpojuma, tai pašā laikā pārmaksas piedziņu nodod piespiedu izpildei arī tiesu izpildītājam. Ņemot vērā šīs izmaiņas, VSAA informēs individuāli katru personu, uz kuru attiecas jaunās kārtības...

Ceturtdien, 1. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus "Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā", kas paredz paplašināt valsts garantēto uzturlīdzekļu saņēmēju loku, vienkāršot uzturlīdzekļu izmaksas procedūru, noteikt uzturlīdzekļu parādnieku transportlīdzekļa, kuģu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu un ieviest jaunu kārtību parādnieku datu publiskošanā. Jaunais regulējums paredz: izmaksāt uzturlīdzekļus personai arī pēc pilngadības sasniegšanas - līdz 21 gada vecuma sasniegšanai, ja tā turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā (spēkā no 2017. gada 1. septembra). mazināt birokrātisko slogu uzturlīdzekļu pieprasītājiem un tiesas noslogojumu, samazinot, laiku, kāds paiet līdz uzturlīdzekļu izmaksas uzsākšanai no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, no 9 līdz 3 mēnešiem. Ja starp vecākiem nepastāvēs strīds, uzturlīdzekļus varēs saņemt Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā administratīvā procesa ietvaros uzreiz vēršoties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā (UGFA) (spēkā no 2017. gada 1. aprīļa). Lietas par minimālo uzturlīdzekļu piedziņu, kas saņemtas tiesā, bet nebūs izskatītas līdz 2017. gada 1. aprīlim, tiesa pabeigs...

Nākamgad tiks paaugstināts ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem ģimenē – to no 2017.gada 1.aprīļa paredzēts noteikt 50,07 eiro mēnesī. To paredz grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kas trešdien, 23.novembrī, otrajā galīgajā lasījumā atbalstīts Saeimas ārkārtas sēdē, lemjot par nākamā gada valsts budžetu. Kā norāda likumprojekta autori, daudzbērnu ģimenes ir viena no sabiedrības grupām, kas pakļauta visaugstākajam nabadzības riskam, un nepieciešams radīt ekonomiski labvēlīgākus apstākļus bērnu dzīves kvalitātei un attīstībai. Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm ģimenes valsts pabalstu par ceturto un nākamajiem bērniem piešķir par nepilniem 20 tūkstošiem bērnu, kas veido aptuveni sešus procentu no visiem ģimenes valsts pabalsta saņēmējiem. Ģimenes valsts pabalsta palielināšanai par ceturto un nākamajiem bērniem ik gadu plānots piešķirt 3,5 miljonus eiro. Patlaban ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē ir 11,38 eiro, par otro – 22,76 eiro, bet par trešo un nākamajiem – 34,14 eiro mēnesī. Nākamgad plānots palielināt arī valsts...

Lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, personai būs jāveic sociālās iemaksas vismaz 12 mēnešus 16 mēnešu periodā. To paredz izmaiņas likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas trešdien, 23.novembrī, otrajā galīgajā lasījumā pieņemtas Saeimas ārkārtas sēdē, deputātiem lemjot par nākamā gada valsts budžetu. Izmaiņas rosinājusi Labklājības ministrija, lai novērstu situāciju, kad darba devēji un darbinieki izmanto bezdarbnieka pabalstu sezonālās nodarbinātības problēmu risināšanai. Praksē ir gadījumi, kad personai ir viens darba devējs, kurš vairākkārt pieņem un atbrīvo no darba vienu un to pašu darba ņēmēju. Nostrādājot deviņus mēnešus, viņam rodas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ko saņem līdz nākamās sezonas sākumam, deputātiem iepriekš skaidroja ministrijas pārstāvji. Salīdzinoši bieži bezdarbnieka pabalsta saņēmēji ir tieši sezonālo darbu veicēji – zemnieku saimniecībās strādājošie, ceļu būvē nodarbinātie, mežsaimniecības darbinieki. Tāpat novērota tendence darba devējiem bezdarbnieka pabalsta sistēmu izmantot kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 4,5 gadu periodā gandrīz...

Saeima trešdien, 23.novembrī, otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, paredzot virkni izmaiņu saistībā ar sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanu un izmaksu. Likuma grozījumi palīdzēs novērst negodprātīgu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanu. Ar likuma izmaiņām tiks ieviests kvalifikācijas periods slimības pabalsta iegūšanai. Tas būs trīs mēneši pēdējo sešu mēnešu laikā vai seši mēneši pēdējo divu gadu laikā. Kvalifikācijas periods neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu. Ievērojot tiesiskās paļāvības principu, kvalifikācijas periodu paredzēts ieviest ar 2018.gada 1.janvāri, dodot pietiekami ilgu laiku, lai personas uzkrātu trīs vai sešu mēnešu lielu apdrošināšanas periodu un apdrošināšanas riska gadījumā personai būtu tiesības uz pakalpojumu. Jaunais regulējums nodrošinās, ka tiesības uz slimības pabalstu būs personām, kuras vismaz īsu periodu būs bijušas sociāli apdrošinātas, nevis tikai ieguvušas darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu vienlaicīgi ar darbnespējas iestāšanos. ...

Valsts budžetu pavadošajā likumprojektu paketē, ko 31. okrobrī pirmajā lasījumā skatīja Saeima, ir arī grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam". Tie paredz: lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, personai būs jāveic sociālās iemaksas 12 mēnešus 16 mēnešu periodā. Izmaiņas rosinājusi Labklājības ministrija, lai novērstu situāciju, kad darba devēji un darbinieki izmanto bezdarbnieka pabalstu sezonālās nodarbinātības problēmu risināšanai. Praksē ir gadījumi, kad personai ir viens darba devējs, kurš vairākkārt pieņem un atbrīvo no darba vienu un to pašu darba ņēmēju. Nostrādājot deviņus mēnešus, viņam rodas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ko saņem līdz nākamās sezonas sākumam, deputātiem Sociālo un darba lietu komisijā iepriekš skaidroja ministrijas pārstāvji. Salīdzinoši bieži bezdarbnieka pabalsta saņēmēji ir tieši sezonālo darbu veicēji - zemnieku saimniecībās strādājošie, ceļu būvē nodarbinātie, mežsaimniecības darbinieki. Tāpat novērota tendence darba devējiem bezdarbnieka pabalsta sistēmu izmantot kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 4,5 gadu periodā...

Demogrāfijas jomai nākamgad paredzēti papildu deviņi miljoni eiro, un tas ļaus palielināt ģimenes valsts pabalstu par ceturto un katru nākamo bērnu līdz 50,07 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā. Lielāks atbalsts tiks sniegts arī bez vecākiem palikušajiem bērniem, to tuvinot minimālo uzturlīdzekļu apmēram. Tāpat finansējums paredzēts, lai arī aizbildņiem nodrošinātu psiholoģisko palīdzību. To paredz grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kas arī konceptuāli atbalstīts 31. oktobra Saeimas ārkārtas sēdē. Personām, kurām pabalsts būs piešķirts līdz 2016.gada 31.decembrim un tā izmaksa turpināsies pēc 2017.gada 1.janvāra, pabalsta apmērs tiks pārrēķināts, 2017.gadā nosakot to pilnā apmērā un starpību izmaksājot ne vēlāk kā līdz 2017.gada 1.maijam. Šāds pārejas periods noteikts, ņemot vērā, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai jāveic izmaiņas informācijas sistēmās. Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm ģimenes valsts pabalstu par ceturto un nākamajiem bērniem piešķir par nepilniem 20 tūkstošiem bērnu, kas veido aptuveni sešus procentu no visiem ģimenes valsts pabalsta saņēmējiem. No 2017.gada 1.aprīļa minimālais valsts atbalsts...

Darba ņēmējiem, kuri nākotnē iespējamo pasaules finanšu un ekonomisko krīžu radīto lielu strukturālo izmaiņu rezultātā var masveidā zaudēt darbu, būs iespējams izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) līdzekļus, lai pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties darba tirgū. To paredz Ministru kabineta noteikumi "Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda finansējuma saņemšanas un izlietošanas nosacījumi aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu īstenošanai", kas 18.oktobrī pieņemti valdībā. Dalībvalstis EGF var izmantot tikai tad, ja vienā un tajā pašā uzņēmumā bez darba paliek vairāk nekā 500 cilvēki vai, ja atlaiž daudz darbinieku kādā nozarē vienā reģionā vai vairākos kaimiņu reģionos. Izņēmuma gadījumos fonda atbalstam varēs pieteikties arī, ja bez darba paliek mazāk nekā 500 cilvēku, ja vien būs iespējams pierādīt, ka darba ņēmēju atlaišanai ir būtiska negatīva ietekme uz nodarbinātību un vietējo, reģionālo vai valsts ekonomiku. Šobrīd aktīvās darba tirgus politikas pasākumu finansēšana notiek no valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Lai pieteiktos EGF atbalstam, Latvijas pieteikumam...

Saeima 13.oktobrī divos lasījumos kā steidzamus pieņēma grozījumus Invaliditātes likumā, paredzot novērst situācijas, kad novēloti veiktas invaliditātes ekspertīzes dēļ personai rodas pārrāvumi invaliditātes pensijas saņemšanā. Likuma izmaiņas paredz tiesības Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (VDEĀVK) pagarināt iepriekš piešķirto invaliditātes statusu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz jauna administratīvā akta izdošanai konkrētās personas lietā. Šādu iespēju ārstu komisija varēs izmantot gadījumos, kad ierobežotās kapacitātes dēļ apdraudēta invaliditātes pagarināšana likumā noteiktajā viena mēneša termiņā. Šāda pagaidu kārtība būs spēkā līdz 2018.gada beigām. "Realitāte ir tāda, ka invaliditātes ekspertīžu skaits pēdējos gados ir būtiski palielinājies, bet ārstu skaits, kas veic šīs ekspertīzes - samazinājies. Nepietiekamās kapacitātes dēļ ne visi lēmumi par invaliditātes pagarināšanu tiek pieņemti mēneša laikā, kā to paredz likums. Savukārt bez ārstu komisijas lēmuma Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nav tiesīga izmaksāt invaliditātes pensiju, un rodas nepieļaujama situācija, ka cilvēks savu pensiju saņem novēloti par vairākiem...

Latvijas valsts radītais obligātais instruments pensijas kapitāla uzkrāšanai - pensiju 2.līmenis - nav sasniedzis savu mērķi, tādēļ to būtu jālikvidē, uzskata Latvijas Universitātes senioru apvienības valdes locekle, ekonomikas asociētā profesore Biruta Garanča. Pēdējo 12 gadu laikā 2. līmeņa shēmā kopumā ieguldītā kapitāla ienesīgums bija zemāks par inflāciju un nenodrošināja reālu pensijas kapitāla pieaugumu, tādēļ šajā laika posmā 2,pensiju līmenī naudu ieguldījušie cilvēki pēc pensijas vecuma sasniegšanas nesaņems papildu līdzekļus cerētajā apmērā. Lai pensiju 2. līmeņa dalībnieki uzkrātu papildu līdzekļus, ieguldītā kapitāla ienesīgumam ir jābūt augstākam par inflāciju. Taču laika periodā no 2004.g. līdz 2015.g. ienesīgums bija 57%, kamēr inflācija - 69%. Tātad divpadsmit gadu laikā pensiju 2.līmeņa kapitāls ne vien nav pieaudzis, bet gan ir kļuvis nevērtīgāks. "Ienesīgumu ietekmē divi faktori. Pirmais ir līdzekļu pārvaldītāju iegūtā bruto peļņa no darījumiem ar vērtspapīriem, un otrais - maksājumi no bruto peļņas līdzekļu pārvaldītājiem par ieguldījumu plānu pārvaldīšanu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), kura administrē...