SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Ceturtdien, 1. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus "Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā", kas paredz paplašināt valsts garantēto uzturlīdzekļu saņēmēju loku, vienkāršot uzturlīdzekļu izmaksas procedūru, noteikt uzturlīdzekļu parādnieku transportlīdzekļa, kuģu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu un ieviest jaunu kārtību parādnieku datu publiskošanā. Jaunais regulējums paredz: izmaksāt uzturlīdzekļus personai arī pēc pilngadības sasniegšanas - līdz 21 gada vecuma sasniegšanai, ja tā turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā (spēkā no 2017. gada 1. septembra). mazināt birokrātisko slogu uzturlīdzekļu pieprasītājiem un tiesas noslogojumu, samazinot, laiku, kāds paiet līdz uzturlīdzekļu izmaksas uzsākšanai no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, no 9 līdz 3 mēnešiem. Ja starp vecākiem nepastāvēs strīds, uzturlīdzekļus varēs saņemt Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā administratīvā procesa ietvaros uzreiz vēršoties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā (UGFA) (spēkā no 2017. gada 1. aprīļa). Lietas par minimālo uzturlīdzekļu piedziņu, kas saņemtas tiesā, bet nebūs izskatītas līdz 2017. gada 1. aprīlim, tiesa pabeigs...

Nākamgad tiks paaugstināts ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem ģimenē – to no 2017.gada 1.aprīļa paredzēts noteikt 50,07 eiro mēnesī. To paredz grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kas trešdien, 23.novembrī, otrajā galīgajā lasījumā atbalstīts Saeimas ārkārtas sēdē, lemjot par nākamā gada valsts budžetu. Kā norāda likumprojekta autori, daudzbērnu ģimenes ir viena no sabiedrības grupām, kas pakļauta visaugstākajam nabadzības riskam, un nepieciešams radīt ekonomiski labvēlīgākus apstākļus bērnu dzīves kvalitātei un attīstībai. Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm ģimenes valsts pabalstu par ceturto un nākamajiem bērniem piešķir par nepilniem 20 tūkstošiem bērnu, kas veido aptuveni sešus procentu no visiem ģimenes valsts pabalsta saņēmējiem. Ģimenes valsts pabalsta palielināšanai par ceturto un nākamajiem bērniem ik gadu plānots piešķirt 3,5 miljonus eiro. Patlaban ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē ir 11,38 eiro, par otro – 22,76 eiro, bet par trešo un nākamajiem – 34,14 eiro mēnesī. Nākamgad plānots palielināt arī valsts...

Lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, personai būs jāveic sociālās iemaksas vismaz 12 mēnešus 16 mēnešu periodā. To paredz izmaiņas likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas trešdien, 23.novembrī, otrajā galīgajā lasījumā pieņemtas Saeimas ārkārtas sēdē, deputātiem lemjot par nākamā gada valsts budžetu. Izmaiņas rosinājusi Labklājības ministrija, lai novērstu situāciju, kad darba devēji un darbinieki izmanto bezdarbnieka pabalstu sezonālās nodarbinātības problēmu risināšanai. Praksē ir gadījumi, kad personai ir viens darba devējs, kurš vairākkārt pieņem un atbrīvo no darba vienu un to pašu darba ņēmēju. Nostrādājot deviņus mēnešus, viņam rodas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ko saņem līdz nākamās sezonas sākumam, deputātiem iepriekš skaidroja ministrijas pārstāvji. Salīdzinoši bieži bezdarbnieka pabalsta saņēmēji ir tieši sezonālo darbu veicēji – zemnieku saimniecībās strādājošie, ceļu būvē nodarbinātie, mežsaimniecības darbinieki. Tāpat novērota tendence darba devējiem bezdarbnieka pabalsta sistēmu izmantot kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 4,5 gadu periodā gandrīz...

Saeima trešdien, 23.novembrī, otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, paredzot virkni izmaiņu saistībā ar sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanu un izmaksu. Likuma grozījumi palīdzēs novērst negodprātīgu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanu. Ar likuma izmaiņām tiks ieviests kvalifikācijas periods slimības pabalsta iegūšanai. Tas būs trīs mēneši pēdējo sešu mēnešu laikā vai seši mēneši pēdējo divu gadu laikā. Kvalifikācijas periods neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu. Ievērojot tiesiskās paļāvības principu, kvalifikācijas periodu paredzēts ieviest ar 2018.gada 1.janvāri, dodot pietiekami ilgu laiku, lai personas uzkrātu trīs vai sešu mēnešu lielu apdrošināšanas periodu un apdrošināšanas riska gadījumā personai būtu tiesības uz pakalpojumu. Jaunais regulējums nodrošinās, ka tiesības uz slimības pabalstu būs personām, kuras vismaz īsu periodu būs bijušas sociāli apdrošinātas, nevis tikai ieguvušas darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu vienlaicīgi ar darbnespējas iestāšanos. ...

Valsts budžetu pavadošajā likumprojektu paketē, ko 31. okrobrī pirmajā lasījumā skatīja Saeima, ir arī grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam". Tie paredz: lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, personai būs jāveic sociālās iemaksas 12 mēnešus 16 mēnešu periodā. Izmaiņas rosinājusi Labklājības ministrija, lai novērstu situāciju, kad darba devēji un darbinieki izmanto bezdarbnieka pabalstu sezonālās nodarbinātības problēmu risināšanai. Praksē ir gadījumi, kad personai ir viens darba devējs, kurš vairākkārt pieņem un atbrīvo no darba vienu un to pašu darba ņēmēju. Nostrādājot deviņus mēnešus, viņam rodas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ko saņem līdz nākamās sezonas sākumam, deputātiem Sociālo un darba lietu komisijā iepriekš skaidroja ministrijas pārstāvji. Salīdzinoši bieži bezdarbnieka pabalsta saņēmēji ir tieši sezonālo darbu veicēji - zemnieku saimniecībās strādājošie, ceļu būvē nodarbinātie, mežsaimniecības darbinieki. Tāpat novērota tendence darba devējiem bezdarbnieka pabalsta sistēmu izmantot kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 4,5 gadu periodā...

Demogrāfijas jomai nākamgad paredzēti papildu deviņi miljoni eiro, un tas ļaus palielināt ģimenes valsts pabalstu par ceturto un katru nākamo bērnu līdz 50,07 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā. Lielāks atbalsts tiks sniegts arī bez vecākiem palikušajiem bērniem, to tuvinot minimālo uzturlīdzekļu apmēram. Tāpat finansējums paredzēts, lai arī aizbildņiem nodrošinātu psiholoģisko palīdzību. To paredz grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kas arī konceptuāli atbalstīts 31. oktobra Saeimas ārkārtas sēdē. Personām, kurām pabalsts būs piešķirts līdz 2016.gada 31.decembrim un tā izmaksa turpināsies pēc 2017.gada 1.janvāra, pabalsta apmērs tiks pārrēķināts, 2017.gadā nosakot to pilnā apmērā un starpību izmaksājot ne vēlāk kā līdz 2017.gada 1.maijam. Šāds pārejas periods noteikts, ņemot vērā, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai jāveic izmaiņas informācijas sistēmās. Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm ģimenes valsts pabalstu par ceturto un nākamajiem bērniem piešķir par nepilniem 20 tūkstošiem bērnu, kas veido aptuveni sešus procentu no visiem ģimenes valsts pabalsta saņēmējiem. No 2017.gada 1.aprīļa minimālais valsts atbalsts...

Darba ņēmējiem, kuri nākotnē iespējamo pasaules finanšu un ekonomisko krīžu radīto lielu strukturālo izmaiņu rezultātā var masveidā zaudēt darbu, būs iespējams izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) līdzekļus, lai pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties darba tirgū. To paredz Ministru kabineta noteikumi "Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda finansējuma saņemšanas un izlietošanas nosacījumi aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu īstenošanai", kas 18.oktobrī pieņemti valdībā. Dalībvalstis EGF var izmantot tikai tad, ja vienā un tajā pašā uzņēmumā bez darba paliek vairāk nekā 500 cilvēki vai, ja atlaiž daudz darbinieku kādā nozarē vienā reģionā vai vairākos kaimiņu reģionos. Izņēmuma gadījumos fonda atbalstam varēs pieteikties arī, ja bez darba paliek mazāk nekā 500 cilvēku, ja vien būs iespējams pierādīt, ka darba ņēmēju atlaišanai ir būtiska negatīva ietekme uz nodarbinātību un vietējo, reģionālo vai valsts ekonomiku. Šobrīd aktīvās darba tirgus politikas pasākumu finansēšana notiek no valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Lai pieteiktos EGF atbalstam, Latvijas pieteikumam...

Saeima 13.oktobrī divos lasījumos kā steidzamus pieņēma grozījumus Invaliditātes likumā, paredzot novērst situācijas, kad novēloti veiktas invaliditātes ekspertīzes dēļ personai rodas pārrāvumi invaliditātes pensijas saņemšanā. Likuma izmaiņas paredz tiesības Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (VDEĀVK) pagarināt iepriekš piešķirto invaliditātes statusu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz jauna administratīvā akta izdošanai konkrētās personas lietā. Šādu iespēju ārstu komisija varēs izmantot gadījumos, kad ierobežotās kapacitātes dēļ apdraudēta invaliditātes pagarināšana likumā noteiktajā viena mēneša termiņā. Šāda pagaidu kārtība būs spēkā līdz 2018.gada beigām. "Realitāte ir tāda, ka invaliditātes ekspertīžu skaits pēdējos gados ir būtiski palielinājies, bet ārstu skaits, kas veic šīs ekspertīzes - samazinājies. Nepietiekamās kapacitātes dēļ ne visi lēmumi par invaliditātes pagarināšanu tiek pieņemti mēneša laikā, kā to paredz likums. Savukārt bez ārstu komisijas lēmuma Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nav tiesīga izmaksāt invaliditātes pensiju, un rodas nepieļaujama situācija, ka cilvēks savu pensiju saņem novēloti par vairākiem...

Latvijas valsts radītais obligātais instruments pensijas kapitāla uzkrāšanai - pensiju 2.līmenis - nav sasniedzis savu mērķi, tādēļ to būtu jālikvidē, uzskata Latvijas Universitātes senioru apvienības valdes locekle, ekonomikas asociētā profesore Biruta Garanča. Pēdējo 12 gadu laikā 2. līmeņa shēmā kopumā ieguldītā kapitāla ienesīgums bija zemāks par inflāciju un nenodrošināja reālu pensijas kapitāla pieaugumu, tādēļ šajā laika posmā 2,pensiju līmenī naudu ieguldījušie cilvēki pēc pensijas vecuma sasniegšanas nesaņems papildu līdzekļus cerētajā apmērā. Lai pensiju 2. līmeņa dalībnieki uzkrātu papildu līdzekļus, ieguldītā kapitāla ienesīgumam ir jābūt augstākam par inflāciju. Taču laika periodā no 2004.g. līdz 2015.g. ienesīgums bija 57%, kamēr inflācija - 69%. Tātad divpadsmit gadu laikā pensiju 2.līmeņa kapitāls ne vien nav pieaudzis, bet gan ir kļuvis nevērtīgāks. "Ienesīgumu ietekmē divi faktori. Pirmais ir līdzekļu pārvaldītāju iegūtā bruto peļņa no darījumiem ar vērtspapīriem, un otrais - maksājumi no bruto peļņas līdzekļu pārvaldītājiem par ieguldījumu plānu pārvaldīšanu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), kura administrē...

Izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē tiks virzīti Tieslietu ministrijas piedāvātie konceptuālie risinājumi valsts garantēto uzturlīdzekļu saņēmēju loka paplašināšanai, to piešķiršanas kārtības vienkāršošanai, kā arī uzturlīdzekļu parādnieku datu pieejamībai atbilstoši Satversmes tiesas norādījumiem par viņu bērnu privātās dzīves neaizskaramību. Par likumprojekta "Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums" virzību atbildīgā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstījusi šādus priekšlikumus, ar kuriem paredzēts: Izmaksāt uzturlīdzekļus personai arī pēc pilngadības sasniegšanas, ja pilngadīgā persona turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā, bet ne ilgāk kā līdz 21 gada vecuma sasniegšanai. Mazināt birokrātisko slogu un atvieglot iesniedzējam uzturlīdzekļu saņemšanu un nodrošināt, ka bērns saņem uzturlīdzekļus aptuveni par 6 mēnešiem ātrākā laika periodā, nekā tas ir šobrīd. Turpmāk iesniedzējs varēs saņemt uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā administratīvā procesa ietvaros, uzreiz vēršoties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, ja starp vecākiem nepastāvēs strīds. Līdz ar to bērns uzturlīdzekļus no fonda saņems jau aptuveni 2-3 mēnešu laikā,...

Valdībā 20.septembrī apstiprinātie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, grozījumi likumā "Par valsts pensijām", grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” paredz, ka no 2017.gada daudzbērnu un nepilnās ģimenes saņems lielāku atbalstu no valsts, tādējādi mazinot daudzbērnu un nepilno ģimeņu nabadzību un piedāvājot līdzvērtīgu sociālo nodrošinājumu. Normatīvie akti vēl jāpieņem Saeimā kopā ar citiem nākamā gada valsts budžeta likumprojektiem. No 2017.gada 1.janvāra ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem būs 4,4 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē - 50,07 eiro mēnesī pašreizējo 34,14 eiro vietā). Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) varētu veikt nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, paredzēts pārejas periods. Proti, VSAA no 2017.gada 1.janvāra pārrēķinās pabalsta apmēru, un starpību izmaksās ne vēlāk kā līdz 2017.gada 1.maijam. No 2017. gada 1. aprīļa palielinās valsts atbalstu apgādnieku zaudējušiem bērniem - apgādnieka zaudējuma pensijas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu...

Minimālā alga nākamgad Latvijā varētu pieaugt no pašreizējiem 370 līdz 380 eiro, paredz Valsts sekretāru sanāksmē 1. septembrī izsludinātais Grozījums Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumos Nr.656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu". Darba devējiem jaunās minimālās algas apstiprināšana nozīmētu izdevumu pieaugumu darbinieku darba algas paaugstināšanai (no darbinieku darba algas 380 eiro apmērā darba devējam paaugstināsies nodokļu maksājumi – sociālās apdrošināšanas iemaksas (23,59 %) par 2,36 eiro un papildus darba algas izmaksas darbiniekam – par 10,00 eiro). Minimālās mēneša darba algas paaugstināšana uzlabos konkurētspēju tiem komersantiem, kapitālsabiedrībām, kuri maksā nodokļus no darba algas, kas augstāka par minimālo mēneša darba algu un no visas darba algas (bez „aplokšņu algām”), salīdzinot ar tiem, kuri maksā nodokļus no minimālās mēneša darba algas, bet pārējo atalgojumu izsniedz „aploksnēs”, uzsvērts grozījumu anotācijā. Vienlaikus ar vispārējo minimālās algas paaugstināšanu tiks veikta arī zemāko mēnešalgu izlīdzināšana valsts budžeta iestādēs...

Turpinot Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas (turpmāk –EDS) pilnveidošanu, no 2016.gada 1.septembra darba devējiem EDS pieejams jauns pārskats par darbinieku darbnespējas lapu datiem. No 2016.gada 1.septembra EDS lietotājiem pieejams jauns pārskats “Darbinieku darbnespējas lapu dati”, kurā ikviens darba devējs var piekļūt informācijai par nodarbināto slēgtajām un anulētajām slimības lapām. Pārskats pieejams EDS sadaļā “Pārskati” un atrodas pārskatu grupā “Darba devēja pārskati”. Pārskatā tiek attēloti dati no Nacionālā veselības dienesta uzturētās vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas. Minētie dati lietotājiem kļūs pieejami tikai tad, kad ārstniecības iestādes būs noslēgušas līgumus ar Nacionālo veselības dienestu un uzsāks elektronisko darbnespējas lapu izrakstīšanu pacientiem E-veselības sistēmā. Ārstniecības personām elektronisko darbnespējas lapu izrakstīšana E-veselības sistēmā obligāti ir jāuzsāk no 2016. gada 1. decembra, kā to paredz Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumi Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu". VID atgādina, ka ikviens var kļūt par EDS lietotāju, neslēdzot...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informē, ka 2016.gada 1.oktobrī, piemērojot indeksu 1,0186, tiks palielinātas (indeksētas) pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 332 eiro. Tas nozīmē, ka tiks indeksētas visas pensijas un atlīdzības, kas nepārsniedz 332 eiro apmēru, un pensijas palielinājums būs atkarīgs no pensijas apmēra. Jo lielāka pensija, jo lielāks tās palielinājums. Piemēram, 200 eiro liela pensija palielināsies par 3,72 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 332 eiro, ar indeksu 1,0186 indeksēs tikai daļu no piešķirtās summas - 332 eiro, kā rezultātā pensijas apmērs palielināsies par 6,18 eiro. Izņēmums ir politiski represētās personas, I grupas invalīdi un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem pensijas tiks indeksētas ar indeksu 1,0186 neatkarīgi no to apmēra. Indeksēts tiks tikai pensijas apmērs, neņemot vērā pie pensijas piešķirtās piemaksas (par apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam) apmēru. Jāņem vērā, ka no indeksētās pensijas var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo...

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu atbalstu līdz 2022.gada decembrim īstenos projektu, lai veicinātu gados vecāku nodarbināto cilvēku darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību.Iepriekšminēto paredz 2.augustā valdībā apstiprinātie Ministru kabineta Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību" īstenošanas noteikumi.Galvenā projekta mērķa grupa ir bezdarba riskam pakļauti nodarbināti cilvēki vecumā no 50 gadiem. Bezdarba risks šī projekta ietvaros nozīmē to, ka:cilvēkam ir iespējama vai konstatēta veselības stāvokļa neatbilstība veicamajam darbam vai arodslimību pazīmes;izglītība nepārsniedz vidējo vispārējo, profesionālo vai arodizglītības līmeni;cilvēkam pastāv objektīvi apstākļi saistībā ar nepieciešamību aprūpēt kādu no ģimenes locekļiem, kas kavē veikt normāla darba laika darbu (8 stundas dienā 5 darba dienas);cilvēks ir nodarbināts nepilnu darba laiku un saņem mazāk par 80% no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas.Projekta ietvaros plānots, ka Nodarbinātības valsts aģentūra, nepieciešamības gadījumā piesaistot pakalpojuma sniedzējus, īstenos vairākas aktivitātes, tostarp, veiks darba vides un cilvēkresursu potenciāla izvērtējumu darbavietā, nosakot darba...