SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Latvijas Grāmatvežu asociācija (LRGA) apkopojusi iesūtītos grāmatvežu viedokļus par izmaiņām Valsts sociālās apdrošināšanas likumā, kas paredz, ka par jebkuru darbinieku, neatkarīgi no viņa darba slodzes un algas lieluma, būs jāmaksā sociālās iemaksas vismaz kā no minimālās algas. LRGA aptaujātie grāmatveži gandrīz vienbalsīgi iestājas pret minētajām izmaiņām, paredzot virkni negatīvu seku gan uzņēmējiem, gan darba ņēmējiem. Viens no grāmatvežu visbiežāk minētajiem likuma grozījumu iespējamajiem iznākumiem ir bezdarba pieaugums. Uzņēmumi atlaidīšot no darba nepilnas slodzes strādājošos, jo nevarēs atļauties maksāt par viņiem nenopelnītās sociālās iemaksas, savukārt palikušajiem darbiniekiem tiks uzlikti papildus pienākumi. LRGA aptaujātie grāmatveži arī uzskata, ka gaidāms mazo uzņēmumu bankrota vilnis. Otra iespēja - daudzi izvēlēsies nodarbināt darbiniekus nelegāli, atgriezties pavisam "melnajā" ekonomikā - neslēdzot darba līgumus vispār. Viedoklis ir gandrīz vienprātīgs - gaidāmās izmaiņas ēnu ekonomiku nevis samazinās, bet palielinās. Grāmatveži norāda arī uz vairākām nozarēm, kuru specifika ir tieši nepilnas slodzes darbinieki. Piemēram, liela daļa augstskolu pedagogu strādājot uz nepilnām...

Tagad portālā www.latvija.lv klientiem pieejams jauns VSAA e-pakalpojums – e-iesniegumi U2 dokumenta „Bezdarbnieka pabalsta tiesību saglabāšana” un U2 dokumenta „Tiesību uz bezdarbnieka pabalstu saglabāšana – tiesību uz bezdarbnieka pabalstu pagarināšanai” saņemšanai.Šo dokumentu mērķis ir nodrošināt bezdarbniekam, kurš saņem bezdarbnieka pabalstu Latvijā, doties darba meklēšanas nolūkā uz citu Eiropas Savienības (ES) / Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) dalībvalsti vai Šveici un turpināt saņemt Latvijas piešķirto bezdarbnieka pabalstu. Pabalsta eksporta gadījumā pabalstu turpina izmaksāt VSAA, pēc tam, kad ir saņemta informācija no attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes par bezdarbnieka reģistrēšanos šīs valsts nodarbinātības dienestā un visu ar darba meklēšanu saistīto pienākumu pildīšanu.Lai saglabātu tiesības uz bezdarbnieka pabalsta saņemšanu, bezdarbniekam, kuram Latvijā piešķirts bezdarbnieka pabalsts un kurš dodas darba meklējumos uz ES/EEZ dalībvalsti vai Šveici, ir jāpieprasa VSAA izsniegt dokumentu U2 „Bezdarbnieka pabalsta tiesību saglabāšana”. Ja bezdarbnieks, kuram ir izsniegts dokuments U2, trīs mēnešu laikā nav atradis darbu, bet viņam joprojām ir saglabājušās tiesības uz Latvijas bezdarbnieka...

Atgādinām, ka no 2003.gada 1.janvāra maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumi tiek segti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, kura turētājs un pārvaldītājs ir Maksātnespējas administrācija. Darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem nosaka likums „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”. Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļus veido uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļa, dāvinājumi un ziedojumi un administratoru atgūtās summas.Maksātnespējas administrācija informē, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda 2016. gada 1. pusgadā ir izmaksājusi naudas līdzekļus 426 247 eiro apmērā 55 maksātnespējīgo uzņēmumu 514 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2016. gada 1. pusgadā bija 825 eiro.Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2016. gada 1. pusgadā izmaksātas, piemēram MSIA „Ēdināšana” 56 darbinieku prasījumu apmierināšanai 61 196 eiro apmērā; MAS „Amo plant” 31 darbinieka prasījumu apmierināšanai 36 225 eiro apmērā; MSIA „Microdot” 36 darbinieku prasījumu apmierināšanai 29 185 eiro apmērā u.c. 2016. gada 1. pusgadā Maksātnespējas administrācija...

No 2017. gada 1.janvāra spēkā stāsies grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas sākotnēji tika plānoti kā grozījumi, kuri attieksies tikai uz mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, taču pēc grozījumu apstiprināšanas kļuvis skaidrs - tie tiks piemēroti visiem. Par grozījumu negatīvajām sekām brīdina biznesa augstskolas "Turība" lektore Anna Medne.Iemaksu starpību segs darba devējsSaskaņā ar grozījumiem 2017. gadā minimālo obligāto iemaksu objekts par personām, kas noteiktas šā likuma 20.3 panta pirmajā un otrajā daļā - tas ir darba līguma gadījumā, ja bruto alga ir aprēķināta mazāka par valstī noteikto minimālo algu - būs ¾ no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt, personām, kas noteiktas šā likuma 20.3 septītajā un astotajā daļā, t.i., ja darba devējs ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, puse no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Izveidojušos starpību būs jāsedz darba devējam no saviem līdzekļiem.Grozījumi radīs pretējo efektu un veicinās bezdarba līmeņa pieaugumuGrozījumu mērķis, protams, ir apsveicams - papildināt sociālo...

Valdībā otrdien, 5. jūlijā, pieņemti Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par valsts pensijas piešķiršanas, pārrēķināšanas un izmaksas noteikumiem un kārtību", kas nosaka to, kā jāpiesakās pensijai vai tās pārrēķināšanai un kā notiek tās izmaksa.Noteikumi paredz, ka iesniegumam pensijas piešķiršanai vai pārrēķināšanai jāpievieno dokumenti, kas apliecina tiesības uz attiecīgo pensiju vai tās pārrēķinu, ja pensijas piešķiršanai (pārrēķināšanai) nepieciešamā informācija nav Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (aģentūra) rīcībā.Ja persona līdz pensijas vecuma sasniegšanai ir pieprasījusi bezdarbnieka pabalstu, kura apmērs arī ir atkarīgs no personas kopējā apdrošināšanas stāža, vai invaliditātes pensiju un stāža līdz 31.12.1995. apliecinošie dokumenti jau ir iesniegti aģentūrā, tad personai nebūs nepieciešams šos dokumentus pievienot iesniegumam pensijas piešķiršanai. Tāpat gadījumos, kad persona pieprasa pensijas pārrēķinu sakarā ar apdrošināšanas iemaksu papildināšanu laikā pēc pensijas piešķiršanas vai sakarā ar fondētās pensijas kapitāla pievienošanu, pensijas pārrēķina veikšanai nepieciešamā informācija ir aģentūras rīcībā. Šādos gadījumos pietiek ar personas iesniegumu, kuru var iesniegt klātienē (uzrādot personu apliecinošu dokumentu), elektroniski...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atgādina, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ģimenēm par bērniem, kuri jūnijā pabeiguši 9. klasi, no 1.jūlija ģimenes valsts pabalsta izmaksu pārtrauc, un VSAA to neizmaksā par jūliju un augustu.Ja skolēns septembrī uzsāk mācības 10.klasē, tad pabalsta izmaksas atsākšanai izziņa no mācību iestādes nav nepieciešama. VSAA par bērniem, kas mācās vispārējās izglītības iestādē, informāciju septembrī saņems no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un, pamatojoties uz šo informāciju, turpinās izmaksāt ģimenes valsts pabalstu.Ja bērns pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas turpina mācīties profesionālās izglītības iestādē un nesaņem stipendiju, tad pabalstu turpina maksāt līdz 19 gadu vecuma sasniegšanas dienai. Šajā gadījumā septembrī vecākiem jāiesniedz izziņa no mācību iestādes Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.Ja jaunietis uzsāk mācības profesionālās izglītības iestādē un saņem stipendiju, tad septembrī VSAA nodaļā jāiesniedz izziņa no skolas, lai saņemtu pabalstu par jūliju un augustu. Par turpmāko periodu pabalsts netiks izmaksāts.Pabalsta izmaksu par bērniem, kuri turpinās mācības, VSAA atjaunos...

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu atbalstu līdz 2022.gada decembrim plāno īstenot projektu, lai veicinātu gados vecāku nodarbināto cilvēku darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību.Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumu projekts Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa „Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību" īstenošanas noteikumi. Projekts ceturtdien, 19.maijā, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, un vēl ir jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.Galvenā projekta mērķa grupa ir bezdarba riskam pakļauti nodarbināti cilvēki - vecumā no 50 gadiem, kuriem ir iespējama vai konstatēta veselības stāvokļa neatbilstība veicamajam darbam vai arodslimību pazīmes: izglītība nepārsniedz vidējo vispārējo vai profesionālo, vai arodizglītības līmeni, pastāv objektīvi apstākļi saistībā ar nepieciešamību aprūpēt kādu no ģimenes locekļiem, kas kavē veikt darbu normāla darba laika ietvaros, cilvēks nodarbināts nepilnu darba laiku un ar zemiem ienākumiem, kas ir mazāki par 80% no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas.Projekta ietvaros plānots īstenot vairākas aktivitātes, tostarp, veikt brīvprātīgus darba vides un cilvēkresursu potenciāla izvērtējumus...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir uzsākusi izmaksāt pensijas, kas pārskatītas no 2016.gada 1.janvāra, piemērojot koriģētos algu indeksus. Ja pensija ir lielāka nekā iepriekš saņemtā pensija, tad starpība tiek izmaksāta vienā summā par visu pagājušo periodu.VSAA vērš uzmanību, ka pārskatīšanas rezultātā ne visu pensiju apmēri mainīsies.Vecuma pensijas apmērs tiks saglabāts iepriekšējā apmērā ja:1) vecuma pensija bija piešķirta minimālajā apmērā un pārskatīšanas rezultātā aprēķinātais vecuma pensijas apmērs nesasniedz minimālo apmēru;2) vecuma pensija piešķirta iepriekš saņemtās invaliditātes vai izdienas pensijas apmērā, un pārskatīšanas rezultātā aprēķinātais vecuma pensijas apmērs nesasniedz iepriekš saņemtās invaliditātes vai izdienas pensijas apmēru;3) vecuma pensija, kas piešķirta pirms 2010.gada, katru gadu ir pārrēķināta par papildus uzkrāto pensijas kapitālu.Tiem pensionāriem, kuriem pensijas apmērs būs palielinājies, VSAA uz pensionāra deklarētās dzīves vietas adresi nosūtīs lēmumu par jauno pensijas apmēru.VSAA vērš uzmanību, ka jaunajā pensijas apmērā nav ietverta iepriekš piešķirtā piemaksa pie pensijas, kuras apmērs netiek pārskatīts, un tāpēc lēmumā nav norādīts. Iepriekš piešķirtā...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 16.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai uzdots pārrēķināt pieteicējas pensiju, apdrošināšanas stāžā ieskaitot darba periodu, kad pieteicēja strādāja Lietuvas uzņēmumā. AT spriedumā norādījusi, ka apgabaltiesa ir pareizi atzinusi, ka aģentūrai bija jāieskaita pieteicējas apdrošināšanas stāžā laiks no 1973.gada 7.septembra līdz 1984.gada 16.janvārim kā darbs bijušās PSRS teritorijā, pamatojoties uz likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punktu.VSAA, piešķirot pieteicējai, LR pilsonei, vecuma pensiju, apdrošināšanas stāžā neņēma vērā laiku no 1973. līdz 1984.gadam, kad pieteicēja strādāja Lietuvas uzņēmumā. Pieteicēja vērsās tiesā, uzskatot, ka minētais laiks ir ieskaitāms viņas apdrošināšanas stāžā, līdz ar ko pensijas apmērs nosakāms lielāks.Administratīvā apgabaltiesa uzdeva aģentūrai minēto laiku ieskaitīt pieteicējas apdrošināšanas stāžā, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 11.panta 3.punkta „e” apakšpunktu, atbilstoši kuram pieteicēja ir pakļauta dzīvesvietas dalībvalsts – Latvijas – tiesību aktiem, un Latvijas Republikas likuma „Par valsts...

Kopš 2009.gada, kad krasi - par 100 tūkstošiem - cilvēku samazinājās sociālo iemaksu veicēju skaits, situācija pakāpeniski uzlabojas. 2015.gadā sociālo iemaksu veicēju skaits sasniedzis 995 tūkstošus cilvēku, informē Labklājības ministrija (LM).Pagājušajā gadā vidēji 2,1 strādājošais nodrošināja ar pensiju vienu vecuma pensionāru. Papildu vecuma pensiju nodrošināšanai strādājošie vēl nodrošina gan invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensiju izmaksas, gan dažādu pabalstu izmaksas - slimības, bezdarba, ar bērna piedzimšanu un kopšanu saistīto pabalstu u.c.Pieaug arī vidējie ienākumi, no kuriem veiktas sociālās iemaksas. 2015.gadā tie bija 693,56 eiro mēnesī. Joprojām nemainīga ir atšķirība starp sieviešu un vīriešu ienākumiem, jo sievietes tipiski strādā zemāk apmaksātās nozarēs. Sievietēm ienākumi, no kuriem veiktas sociālās iemaksas, 2015.gadā vidēji mēnesī bija par 112,75 eiro zemāki nekā vīriešiem.LM kā ļoti satraucošu faktu uzsver augsto maksātāju skaitu, kuriem sociālās iemaksas reģistrētas no ienākumiem līdz minimālajai algai. Šie skaitļi kopš krīzes laika nav būtiski mainījušies un 2015.gadā bija 36%, nepastāvot būtiskām atšķirībām starp sievietēm un vīriešiem....

Ceturtdien, 5.maijā, Labklājības ministrijā (LM) notika ikgadējās sarunas ar Latvijas Pašvaldības savienību (LPS). Sanāksmes laikā labklājības ministrs Jānis Reirs, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, LM speciālisti, kā arī pašvaldību pārstāvji apsprieda aktuālos jautājumus labklājības nozarē.Klātesošie vienojās, ka 2017.gadā garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmenis paliks pašreizējā apmērā – tas ir 49,80 eiro.LPS sarunās uzsvēra, ka pabalsta GMI līmeņa nodrošināšanai saņēmēju struktūra kopš krīzes laikiem ir mainījusies – aizvien vairāk GMI pabalsta saņemšanai piesakās iedzīvotāji ar zemām pensijām, cilvēki ar invaliditāti, kā arī salīdzinoši augsts ir bērnu skaits, kuri saņem sociālās palīdzības pabalstu. Katrs desmitais GMI pabalsta saņēmējs ir nodarbināta persona.„Nepieciešama ciešāka sadarbība ar Valsts darba inspekciju un Valsts ieņēmumu dienestu, lai operatīvi un regulāri sniegtu informāciju abām iestādēm par tiem cilvēkiem, kuri ir nodarbināti, taču vienlaikus pretendē uz garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņemšanu. Savlaicīga un regulāra informācija sniegtu papildus faktus lēmuma pieņemšanai par augsta riska jomām un tematiskajām pārbaudēm uzņēmumos”, uzsver labklājības ministrs. Attiecībā...

Eiropas Savienībā ir jāpiešķir oficiāls statuss mājsaimniecībās nodarbinātajiem un aprūpētājiem, no kuriem lielākā daļa ir migrantes. Viņu darbs ir jāatzīst par "īstu" darbu, lai novērstu izmantošanu, piespiedu darbu un cilvēku tirdzniecību, norādījuši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti aizvadītajā nedēļā sesijā pieņemtajā rezolūcijā. EP deputāti, minot Beļģijas un Francijas piemērus, rosina izveidot vienkārši pārvaldāmus modeļus likumīgām darba devēja un nodarbinātāja attiecībām, lai mazinātu nestabilitāti un nedeklarētu darbu mājsaimniecībās.Mājsaimniecībās nodarbinātās personas un aprūpētāji ir jāiekļauj dalībvalstu darba tiesību aktos, kā arī veselības aprūpes, sociālās aprūpes un pret diskriminācijas tiesību aktos, un viņām ir jādod tiesības pievienoties arodbiedrībām, norāda EP deputāti, iesakot dalībvalstīm nodrošināt plašāku piekļuvi cenu ziņā pieņemamiem aprūpes pakalpojumiem, piemēram, bērnu un vecu cilvēku aprūpei, lai mazinātu iemeslus šāda darba veikšanai nodarbināt cilvēkus neoficiāli.Viņi arī aicina uz mājsaimniecības darba "profesionalizēšanu", lai nestabilo un nedeklarēto darbu atzītu par pilnvērtīgu profesiju, nodrošinot prasmju atzīšanu un dotu tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Viņi mudina Eiropas Komisiju steidzami iesniegt...

Vakar,28.aprīlī, kas ir Pasaules darba drošības un aizsardzības diena, Rīgas Stradiņa universitātes lektore un pētniece Jeļena Reste atgādināja, ka arī tie darbinieki, kuri strādā birojā, ir pakļauti riskam saslimt ar arodslimībām, ja neievēro darba aizsardzības noteikumus un pareizu darba režīmu. Viņa pieminēja biežāk sastopamās biroja darbinieku arodslimības.Ne tikai strādāšana kaitīgos darba apstākļos rada risku saslimt ar arodslimībām, bet arī darbs birojā. "Visvairāk problēmu ar veselību sāk parādīties tad, kad netiek ievērotas darba aizsardzības prasības un darba režīms," atgādina RSU pētniece Jeļena Reste.Kaut arī visbiežāk darba apstākļi birojā nav kaitīgi un arodslimības rodas reti, biroja darbiniekiem var rasties dažādas veselības problēmas. Piemēram, rodas karpālā kanāla sindroms, kad plaukstām ir ilgstoša un liela slodze - kad tiek veiktas intensīvas un vienveidīgas kustības, piemēram, cilvēks pastāvīgi šķiro papīrus."Karpālā kanāla sindroms ir tad, kad plaukstas pamatnē tiek saspiests vidusnervs. Ar laiku rokās parādās tirpšana. Sākumā tā jūtama pirmajos trīs rokas pirkstos un visbiežāk naktī, pēc tam...

Latvijā 2015.gadā cilvēki vecuma pensiju pieprasīja vidēji 61 gada un 6 mēnešu vecumā, no tiem sievietes pensiju pieprasīja 61 gada un nepilnu piecu mēnešu vecumā, vīrieši - 61 gada un septiņu mēnešu vecumā, informē Labklājības ministrija (LM), analizējot datus par pensijām.Kopējais apdrošināšanas stāžs 2015.gadā piešķirtajām vecuma pensijām bija 36 gadi un četri mēneši (sievietēm - 37 gadi un nepilni četri mēneši, vīriešiem - 35 gadi un nepilns mēnesis). No minētā stāža vidēji 21 gads un septiņi mēneši bija nostrādāti līdz 1996.gadam, attiecīgi 14 gadi un astoņi mēneši - pēc 1996.gada.Līdz 1996.gadam apdrošināšanas stāžu veido darba periods (ieskaitot darbu kolhozā/sovhozā), darbam pielīdzinātie periodi (dienests, mācības, utt.). Pēc 1996.gada - mēneši, kuros veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai - 14% (no 2016.gada) vai 20% no individuālās algas (atkarībā no cilvēka līdzdalības 2.līmenī), kā arī valsts iemaksas par ekonomiski neaktīvajiem periodiem (bērna kopšanas periods, bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periods u.c.).Pensiju 2.līmenī līdz 2015.gadam savu līdzdalību bija...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus subsidētajās darba vietās nodarbināt bezdarbniekus ar invaliditāti, piedaloties aktīvajā nodarbinātības pasākumā "Pasākums noteiktām personu grupām". Subsidēto darba vietu izveidei var pieteikties komersanti (izņemot ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi (izņemot politiskās partijas).Izveidojot subsidēto darba vietu un pieņemot darbā NVA reģistrēto bezdarbnieku, darba devējs saņem šādu NVA finanšu atbalstu:• Ikmēneša dotāciju darba algai bezdarbniekam ar invaliditāti;• Ikmēneša dotāciju darba vadītājam;• Vienreizēju dotāciju darba vietas pielāgošanai bezdarbnieka ar invaliditāti vajadzībām;• Dotāciju surdotulka, ergoterapeita, atbalsta personas vai cita bezdarbniekam ar invaliditāti nepieciešamā speciālista pakalpojumu apmaksai;• Vienreizēju dotāciju bezdarbnieka veselības pārbaudei, ja tā ir paredzēta normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.Subsidētajā darba vietā bezdarbnieks ar invaliditāti tiek nodarbināts no 12 līdz 24 mēnešiem.Katram pasākumā iesaistītajam bezdarbniekam darba devējs nodrošina kvalificētu darba vadītāju, kas palīdz apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas. Darba vadītājam jābūt izglītībai vai ne mazāk kā...