SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Kopš 2009.gada, kad krasi - par 100 tūkstošiem - cilvēku samazinājās sociālo iemaksu veicēju skaits, situācija pakāpeniski uzlabojas. 2015.gadā sociālo iemaksu veicēju skaits sasniedzis 995 tūkstošus cilvēku, informē Labklājības ministrija (LM).Pagājušajā gadā vidēji 2,1 strādājošais nodrošināja ar pensiju vienu vecuma pensionāru. Papildu vecuma pensiju nodrošināšanai strādājošie vēl nodrošina gan invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensiju izmaksas, gan dažādu pabalstu izmaksas - slimības, bezdarba, ar bērna piedzimšanu un kopšanu saistīto pabalstu u.c.Pieaug arī vidējie ienākumi, no kuriem veiktas sociālās iemaksas. 2015.gadā tie bija 693,56 eiro mēnesī. Joprojām nemainīga ir atšķirība starp sieviešu un vīriešu ienākumiem, jo sievietes tipiski strādā zemāk apmaksātās nozarēs. Sievietēm ienākumi, no kuriem veiktas sociālās iemaksas, 2015.gadā vidēji mēnesī bija par 112,75 eiro zemāki nekā vīriešiem.LM kā ļoti satraucošu faktu uzsver augsto maksātāju skaitu, kuriem sociālās iemaksas reģistrētas no ienākumiem līdz minimālajai algai. Šie skaitļi kopš krīzes laika nav būtiski mainījušies un 2015.gadā bija 36%, nepastāvot būtiskām atšķirībām starp sievietēm un vīriešiem....

Ceturtdien, 5.maijā, Labklājības ministrijā (LM) notika ikgadējās sarunas ar Latvijas Pašvaldības savienību (LPS). Sanāksmes laikā labklājības ministrs Jānis Reirs, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, LM speciālisti, kā arī pašvaldību pārstāvji apsprieda aktuālos jautājumus labklājības nozarē.Klātesošie vienojās, ka 2017.gadā garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmenis paliks pašreizējā apmērā – tas ir 49,80 eiro.LPS sarunās uzsvēra, ka pabalsta GMI līmeņa nodrošināšanai saņēmēju struktūra kopš krīzes laikiem ir mainījusies – aizvien vairāk GMI pabalsta saņemšanai piesakās iedzīvotāji ar zemām pensijām, cilvēki ar invaliditāti, kā arī salīdzinoši augsts ir bērnu skaits, kuri saņem sociālās palīdzības pabalstu. Katrs desmitais GMI pabalsta saņēmējs ir nodarbināta persona.„Nepieciešama ciešāka sadarbība ar Valsts darba inspekciju un Valsts ieņēmumu dienestu, lai operatīvi un regulāri sniegtu informāciju abām iestādēm par tiem cilvēkiem, kuri ir nodarbināti, taču vienlaikus pretendē uz garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņemšanu. Savlaicīga un regulāra informācija sniegtu papildus faktus lēmuma pieņemšanai par augsta riska jomām un tematiskajām pārbaudēm uzņēmumos”, uzsver labklājības ministrs. Attiecībā...

Eiropas Savienībā ir jāpiešķir oficiāls statuss mājsaimniecībās nodarbinātajiem un aprūpētājiem, no kuriem lielākā daļa ir migrantes. Viņu darbs ir jāatzīst par "īstu" darbu, lai novērstu izmantošanu, piespiedu darbu un cilvēku tirdzniecību, norādījuši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti aizvadītajā nedēļā sesijā pieņemtajā rezolūcijā. EP deputāti, minot Beļģijas un Francijas piemērus, rosina izveidot vienkārši pārvaldāmus modeļus likumīgām darba devēja un nodarbinātāja attiecībām, lai mazinātu nestabilitāti un nedeklarētu darbu mājsaimniecībās.Mājsaimniecībās nodarbinātās personas un aprūpētāji ir jāiekļauj dalībvalstu darba tiesību aktos, kā arī veselības aprūpes, sociālās aprūpes un pret diskriminācijas tiesību aktos, un viņām ir jādod tiesības pievienoties arodbiedrībām, norāda EP deputāti, iesakot dalībvalstīm nodrošināt plašāku piekļuvi cenu ziņā pieņemamiem aprūpes pakalpojumiem, piemēram, bērnu un vecu cilvēku aprūpei, lai mazinātu iemeslus šāda darba veikšanai nodarbināt cilvēkus neoficiāli.Viņi arī aicina uz mājsaimniecības darba "profesionalizēšanu", lai nestabilo un nedeklarēto darbu atzītu par pilnvērtīgu profesiju, nodrošinot prasmju atzīšanu un dotu tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Viņi mudina Eiropas Komisiju steidzami iesniegt...

Vakar,28.aprīlī, kas ir Pasaules darba drošības un aizsardzības diena, Rīgas Stradiņa universitātes lektore un pētniece Jeļena Reste atgādināja, ka arī tie darbinieki, kuri strādā birojā, ir pakļauti riskam saslimt ar arodslimībām, ja neievēro darba aizsardzības noteikumus un pareizu darba režīmu. Viņa pieminēja biežāk sastopamās biroja darbinieku arodslimības.Ne tikai strādāšana kaitīgos darba apstākļos rada risku saslimt ar arodslimībām, bet arī darbs birojā. "Visvairāk problēmu ar veselību sāk parādīties tad, kad netiek ievērotas darba aizsardzības prasības un darba režīms," atgādina RSU pētniece Jeļena Reste.Kaut arī visbiežāk darba apstākļi birojā nav kaitīgi un arodslimības rodas reti, biroja darbiniekiem var rasties dažādas veselības problēmas. Piemēram, rodas karpālā kanāla sindroms, kad plaukstām ir ilgstoša un liela slodze - kad tiek veiktas intensīvas un vienveidīgas kustības, piemēram, cilvēks pastāvīgi šķiro papīrus."Karpālā kanāla sindroms ir tad, kad plaukstas pamatnē tiek saspiests vidusnervs. Ar laiku rokās parādās tirpšana. Sākumā tā jūtama pirmajos trīs rokas pirkstos un visbiežāk naktī, pēc tam...

Latvijā 2015.gadā cilvēki vecuma pensiju pieprasīja vidēji 61 gada un 6 mēnešu vecumā, no tiem sievietes pensiju pieprasīja 61 gada un nepilnu piecu mēnešu vecumā, vīrieši - 61 gada un septiņu mēnešu vecumā, informē Labklājības ministrija (LM), analizējot datus par pensijām.Kopējais apdrošināšanas stāžs 2015.gadā piešķirtajām vecuma pensijām bija 36 gadi un četri mēneši (sievietēm - 37 gadi un nepilni četri mēneši, vīriešiem - 35 gadi un nepilns mēnesis). No minētā stāža vidēji 21 gads un septiņi mēneši bija nostrādāti līdz 1996.gadam, attiecīgi 14 gadi un astoņi mēneši - pēc 1996.gada.Līdz 1996.gadam apdrošināšanas stāžu veido darba periods (ieskaitot darbu kolhozā/sovhozā), darbam pielīdzinātie periodi (dienests, mācības, utt.). Pēc 1996.gada - mēneši, kuros veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai - 14% (no 2016.gada) vai 20% no individuālās algas (atkarībā no cilvēka līdzdalības 2.līmenī), kā arī valsts iemaksas par ekonomiski neaktīvajiem periodiem (bērna kopšanas periods, bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periods u.c.).Pensiju 2.līmenī līdz 2015.gadam savu līdzdalību bija...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus subsidētajās darba vietās nodarbināt bezdarbniekus ar invaliditāti, piedaloties aktīvajā nodarbinātības pasākumā "Pasākums noteiktām personu grupām". Subsidēto darba vietu izveidei var pieteikties komersanti (izņemot ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi (izņemot politiskās partijas).Izveidojot subsidēto darba vietu un pieņemot darbā NVA reģistrēto bezdarbnieku, darba devējs saņem šādu NVA finanšu atbalstu:• Ikmēneša dotāciju darba algai bezdarbniekam ar invaliditāti;• Ikmēneša dotāciju darba vadītājam;• Vienreizēju dotāciju darba vietas pielāgošanai bezdarbnieka ar invaliditāti vajadzībām;• Dotāciju surdotulka, ergoterapeita, atbalsta personas vai cita bezdarbniekam ar invaliditāti nepieciešamā speciālista pakalpojumu apmaksai;• Vienreizēju dotāciju bezdarbnieka veselības pārbaudei, ja tā ir paredzēta normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.Subsidētajā darba vietā bezdarbnieks ar invaliditāti tiek nodarbināts no 12 līdz 24 mēnešiem.Katram pasākumā iesaistītajam bezdarbniekam darba devējs nodrošina kvalificētu darba vadītāju, kas palīdz apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas. Darba vadītājam jābūt izglītībai vai ne mazāk kā...

Satversmes tiesa 2016. gada 21.aprīlī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2015-21-01 par likuma "Par valsts pensijām" 12. panta pirmās daļas, ciktāl tā paredz pensijas kapitāla aktualizācijai izmantot indeksu, kas mazāks par "1", un pārejas noteikumu 65.2. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, 105. un 109. pantam. Tiesa lēmusi, ka pensijas kapitāla indeksa piesaiste valsts ekonomikas svārstībām nerada cilvēktiesību pārkāpumu. Apstrīdētais regulējums Likuma "Par valsts pensijām" 12. panta pirmā daļa noteic, ka vecuma pensiju aprēķina pēc šādas formulas: P = K / G P - gada pensija, kuras divpadsmitā daļa ir mēneša pensija; K - apdrošinātās personas pensijas kapitāls, kas reģistrēts šīs personas personīgajā kontā un aktualizēts, ņemot vērā ikgadējos apdrošināšanas iemaksu algas indeksus. Ikgadējā apdrošināšanas iemaksu algas indeksa noteikšanā piemēro apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma robežu, kas nepārsniedz 15 procentus. Pensijas kapitāla aktualizēšanas un apdrošināšanas iemaksu algas indeksu aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Pensijas kapitāls, kuram piemēroti apdrošināšanas...

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (Fonds) palīdzību plāno nodrošināt papildu atbalstu trūcīgām un krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem vecumā līdz diviem gadiem. To paredz ceturtdien, 21.aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumu projektā Darbības programmas ”Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.-2020. gada plānošanas periodā” īstenošanas noteikumi. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. LM paredzējusi nodrošināt: trīs veidu pārtikas preču komplektus šādām bērnu vecuma grupām: 7 - 12 mēneši, 13 - 18 mēneši, 19 - 24 mēneši; četru veidu higiēnas preču komplektus šādām bērnu vecuma grupām: 0 - 6 mēneši, 7 - 12 mēneši, 13 - 18 mēneši, 19 - 24 mēneši. Tiesības saņemt papildu fonda komplektus būs ģimenēm, kurās ir bērns vecumā līdz 2 gadiem un kurām pašvaldība izsniegusi izziņu par ģimenes atbilstību trūcīgas ģimenes statusam vai ārkārtas vai krīzes situāciju. Fonda papildu pārtikas komplektu saturam izraudzīti pārtikas produkti, ievērojot...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 20.aprīlī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteicējai izdienas pensijas aprēķinā netika ieskaitīts laiks, kurā pieteicēja kā prokurora amata kandidāte stažēšanās ietvaros pirms iecelšanas prokurora amatā strādājusi par prokurora amata vietas izpildītāju. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas kārtībā. AT spriedumā norādījusi, ka šajā lietā apskatāmajā laika periodā prokurora amata kandidāti stažēšanās laikā strādāja prokurora amatā. 1996.gadā ne Prokuratūras likums, ne Stažēšanās un kvalifikācijas eksāmenu kārtošanas nolikums vai kāda cita tiesību norma nenoteica, ka prokurora amata kandidātam stažēšanās laikā, kad tas atbilstoši nolikumam bija pieņemts darbā par prokurora amata vietas izpildītāju, nav prokurora procesuālās tiesības. Izmaiņas prokurora amata kandidātu stažēšanās kārtībā tika noteiktas tikai ar ģenerālprokurora padomes 2004.gada 2.decembra lēmumu, citastarp nosakot, ka prokurora amata kandidātu līdz jautājuma izlemšanai par viņa atbilstību prokurora amatam ģenerālprokurors ieceļ vakantajā prokurora amata vietā, taču stažēšanās periodā kandidāts nav apveltīts ar prokuroram piešķirtajām procesuālajām tiesībām. Savukārt Prokuratūras likums tikai ar 2012.gada...

Gados vecākiem cilvēkiem pirmspensijas vecumā ir augsts bezdarba risks, šo cilvēku kvalifikācija un prasmes bieži vien ir novecojušas, darbspējas ir samazinājušās ietekmēto veselības apstākļu dēļ - šie ir tikai daži no Labklājības ministrijas (LM) konstatētajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras cilvēki pirmspensijas vecumā un kas iekļauti LM sagatavotajā konceptuālajā ziņojumā "Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā. Ziņojuma projekts 14.aprīlī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Konceptuālais ziņojums izstrādāts, balstoties arī uz Pasaules Bankas pētījuma "Aktīvās novecošanās izaicinājumi ilgākam darba mūžam Latvijā" rezultātiem. Būtiskākā mērķa grupa ir iedzīvotāji 50 gadu vecumā un vecāki, īpaši līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai, kas saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem iesaistei darba tirgū. Kā galvenie rīcības virzieni aktīvās novecošanās situācijas uzlabošanai izvirzīti tādās jomās kā nodarbinātība, mūžizglītība, veselība un aktīvs dzīvesveids. Lai veicinātu ilgāku un veselīgāku iedzīvotāju darba mūžu, atbilstoši identificētajiem izaicinājumiem plānots novērtēt gados vecāku nodarbināto iedzīvotāju spējas, prasmes un veselības...

Valdība otrdien, 5.aprīlī apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, tādējādi pilnveidojot sociālās apdrošināšanas sistēmu. Izmaiņas likumā vēl jāpieņem Saeimā. Tā kā konkurences ierobežojuma laikā cilvēkam tiek saglabāti regulāri ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas, likumprojekts paredz, ka šajā periodā cilvēks ir sociāli apdrošināms. Ja cilvēks ir nodarbināts vienlaicīgi divās vai vairākās dalībvalstīs (Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveicē), sociālās iemaksas ir jāveic tikai vienā dalībvalstī. Tomēr praksē ir gadījumi, kad sociālās iemaksas tiek veiktas vairākās dalībvalstīs. Tādējādi ir nepieciešams noteikt atbildīgo iestāžu rīcību, lai iemaksas būtu reģistrētas tikai vienā dalībvalstī. Normatīvie akti paredz, ka pašnodarbinātā persona var vienu reizi izvēlēties sociālo iemaksu objektu, bet neparedz pašnodarbinātā ziņojuma par sociālajām iemaksām precizēšanu (labošanu). Tomēr praksē ir gadījumi, kad pašnodarbinātās personas vēršas Valsts ieņēmumu dienestā un lūdz labot ziņojumu. Likumprojekts paredz, ka no 2017.gada pašnodarbinātām personām būs tiesības vienu reizi mēneša laikā labot...

Labklājības ministrija (LM) paziņojusi, ka kopumā atbalsta Eiropas Komisijas (EK) vērtējumu par Latvijas ekonomisko un sociālo situāciju, ņemot vērā pērn publicēto gada izaugsmes pētījumu un tajā ieteiktās prioritātes. LM piekrīt EK viedoklim par sasniegto progresu attiecībā uz nepieciešamajām izmaiņām sociālās palīdzības sistēmā, nodrošinot atbilstošākus pabalstus iedzīvotājiem, lielāku uzsvaru liekot uz sociālajiem pakalpojumiem un cilvēku aktivizēšanu, kā arī uzlabojot aktīvās darba tirgus politikas pasākumu mērķēšanu un pārklājumu. „Labklājības ministrija atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ieguldīto darbu sociālās jomas politiku un pasākumu novērtēšanā un piekrīt analizētajiem izaicinājumiem tuvākā un vidējā termiņā. Tie apliecina, ka strādājam pareizā virzienā. Vienlaikus jāuzsver, ka nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana ir iespējama tikai tad, ja mērķtiecīgi pasākumi tiek īstenoti vairākās saistītās jomās," pauž LM parlamentārā sekretāre Karina Korna. Runājot par aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem bezdarbniekiem, LM norāda, ka Latvijā izveidotā bezdarbnieku aktivizēšanas sistēma atbilstot Eiropas Savienības (ES) vispārpieņemtajai labajai praksei. Proti, šobrīd bezdarbnieku iesaiste aktīvās darba tirgus politikas pasākumos...

Pirmdien, 4.aprīlī, iniciatīvas "Pensija bez nodokļa" iesniedzējs Arnis Vērzemnieks tikās ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāju Pēteri Krīgeru, lai diskutētu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu valsts pensijām. Diskusijas rezultātā Pēteris Krīgers LBAS vārdā sniedza atbalstu iniciatīvas mērķim. "Iniciatīvas mērķis ir veikt grozījumus likumdošanā, nosakot, ka valsts maksātajām 1. līmeņa pensijām nav jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis," skaidro iniciatīvas autors un iesniedzējs Arnis Vērzemnieks. "Pensijas aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ir sevis mānīšana. Valsts izmaksā pensijas, paņem daļu atpakaļ un pieskaita pie ienākumiem. Bet faktiski tie nav ienākumi, bet gan nauda, ko strādājošie ir aizdevuši valstij, lai tā spētu nodrošināt tā laika pensionārus. Tā vietā, lai iekasētu no pensionāriem, vajadzētu naudu meklēt tur, kur rodas peļņa," uzsver Arnis Vērzemnieks. Iniciatīvas iesniedzējs Arnis Vērzemnieks un LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers pārrunāja iespējamos risinājumus, kā varētu aizpildīt iztrūkstošo summu valsts budžetā. "Šajā jautājumā ir daudz ko diskutēt, lai rezultātā šo sistēmu padarītu taisnīgāku. Ir bijušas jau...

Labklājības ministrija apkopojusi informāciju par vecuma pensiju piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību. Pensiju piešķir un aprēķina katram cilvēkam individuāli. Lai to izdarītu, ņem vērā: pensijas sākuma kapitālu (aprēķina, ņemot vērā cilvēka darba stāžu līdz 1996.gadam un vidējo iemaksu algu laika periodā no 1996.gada līdz 1999.gadam) pensijas kapitālu (no 1996.gada 1.janvāra personificētajā kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas) pensionēšanās vecumu. Kam ir tiesības saņemt vecuma pensiju? Cilvēkiem, kuri ir sasnieguši likumā noteikto pensionēšanās vecumu. No 2016.gada 1.janvāra tas ir 62 gadi un 9 mēneši. Cilvēkiem, kura apdrošināšanas (darba) stāžs nav mazāks par 15 gadiem (no 2025.gada - nav mazāks par 20 gadiem). No 2014.gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās - katru gadu par 3 mēnešiem līdz 2025.gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums. Kam ir tiesības doties pensijā ātrāk? Priekšlaicīgā vecuma pensijā - 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem ir tiesības pensionēties priekšlaicīgi. Šogad pensionēties priekšlaicīgi var...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti trešdien, 9.martā, otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz no 2017.gada pensiju indeksācijas aprēķinā ņemt vērā 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa līdzšinējo 25 procentu vietā. Prognozējamais pensiju pieauguma indekss saskaņā ar likuma grozījumiem 2017.gadā būs 1,0408, bet divos nākamajos gados – 1,0413. Pensiju indeksācijas palielināšanai 2017.gadā papildus provizoriski nepieciešami 3,42 miljoni eiro, 2018.gadā – 17,61 miljons eiro, bet 2019.gadā – 33,79 miljoni eiro. Patlaban valsts pensijas tiek pārskatītas katru gadu 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Indeksētas tiek tās pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Likuma izmaiņas paredz arī novērst situāciju, kad atsevišķiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem piešķirtās valsts pensijas apmērs ir mazāks par iepriekš saņemto izdienas pensiju. Saeima grozījumus likumā “Par valsts pensijām” otrajā galīgajā lasījumā skatīs...