SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Satversmes tiesa 2016. gada 21.aprīlī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2015-21-01 par likuma "Par valsts pensijām" 12. panta pirmās daļas, ciktāl tā paredz pensijas kapitāla aktualizācijai izmantot indeksu, kas mazāks par "1", un pārejas noteikumu 65.2. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, 105. un 109. pantam. Tiesa lēmusi, ka pensijas kapitāla indeksa piesaiste valsts ekonomikas svārstībām nerada cilvēktiesību pārkāpumu. Apstrīdētais regulējums Likuma "Par valsts pensijām" 12. panta pirmā daļa noteic, ka vecuma pensiju aprēķina pēc šādas formulas: P = K / G P - gada pensija, kuras divpadsmitā daļa ir mēneša pensija; K - apdrošinātās personas pensijas kapitāls, kas reģistrēts šīs personas personīgajā kontā un aktualizēts, ņemot vērā ikgadējos apdrošināšanas iemaksu algas indeksus. Ikgadējā apdrošināšanas iemaksu algas indeksa noteikšanā piemēro apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma robežu, kas nepārsniedz 15 procentus. Pensijas kapitāla aktualizēšanas un apdrošināšanas iemaksu algas indeksu aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Pensijas kapitāls, kuram piemēroti apdrošināšanas...

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (Fonds) palīdzību plāno nodrošināt papildu atbalstu trūcīgām un krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem vecumā līdz diviem gadiem. To paredz ceturtdien, 21.aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumu projektā Darbības programmas ”Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.-2020. gada plānošanas periodā” īstenošanas noteikumi. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. LM paredzējusi nodrošināt: trīs veidu pārtikas preču komplektus šādām bērnu vecuma grupām: 7 - 12 mēneši, 13 - 18 mēneši, 19 - 24 mēneši; četru veidu higiēnas preču komplektus šādām bērnu vecuma grupām: 0 - 6 mēneši, 7 - 12 mēneši, 13 - 18 mēneši, 19 - 24 mēneši. Tiesības saņemt papildu fonda komplektus būs ģimenēm, kurās ir bērns vecumā līdz 2 gadiem un kurām pašvaldība izsniegusi izziņu par ģimenes atbilstību trūcīgas ģimenes statusam vai ārkārtas vai krīzes situāciju. Fonda papildu pārtikas komplektu saturam izraudzīti pārtikas produkti, ievērojot...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 20.aprīlī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteicējai izdienas pensijas aprēķinā netika ieskaitīts laiks, kurā pieteicēja kā prokurora amata kandidāte stažēšanās ietvaros pirms iecelšanas prokurora amatā strādājusi par prokurora amata vietas izpildītāju. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas kārtībā. AT spriedumā norādījusi, ka šajā lietā apskatāmajā laika periodā prokurora amata kandidāti stažēšanās laikā strādāja prokurora amatā. 1996.gadā ne Prokuratūras likums, ne Stažēšanās un kvalifikācijas eksāmenu kārtošanas nolikums vai kāda cita tiesību norma nenoteica, ka prokurora amata kandidātam stažēšanās laikā, kad tas atbilstoši nolikumam bija pieņemts darbā par prokurora amata vietas izpildītāju, nav prokurora procesuālās tiesības. Izmaiņas prokurora amata kandidātu stažēšanās kārtībā tika noteiktas tikai ar ģenerālprokurora padomes 2004.gada 2.decembra lēmumu, citastarp nosakot, ka prokurora amata kandidātu līdz jautājuma izlemšanai par viņa atbilstību prokurora amatam ģenerālprokurors ieceļ vakantajā prokurora amata vietā, taču stažēšanās periodā kandidāts nav apveltīts ar prokuroram piešķirtajām procesuālajām tiesībām. Savukārt Prokuratūras likums tikai ar 2012.gada...

Gados vecākiem cilvēkiem pirmspensijas vecumā ir augsts bezdarba risks, šo cilvēku kvalifikācija un prasmes bieži vien ir novecojušas, darbspējas ir samazinājušās ietekmēto veselības apstākļu dēļ - šie ir tikai daži no Labklājības ministrijas (LM) konstatētajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras cilvēki pirmspensijas vecumā un kas iekļauti LM sagatavotajā konceptuālajā ziņojumā "Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā. Ziņojuma projekts 14.aprīlī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Konceptuālais ziņojums izstrādāts, balstoties arī uz Pasaules Bankas pētījuma "Aktīvās novecošanās izaicinājumi ilgākam darba mūžam Latvijā" rezultātiem. Būtiskākā mērķa grupa ir iedzīvotāji 50 gadu vecumā un vecāki, īpaši līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai, kas saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem iesaistei darba tirgū. Kā galvenie rīcības virzieni aktīvās novecošanās situācijas uzlabošanai izvirzīti tādās jomās kā nodarbinātība, mūžizglītība, veselība un aktīvs dzīvesveids. Lai veicinātu ilgāku un veselīgāku iedzīvotāju darba mūžu, atbilstoši identificētajiem izaicinājumiem plānots novērtēt gados vecāku nodarbināto iedzīvotāju spējas, prasmes un veselības...

Valdība otrdien, 5.aprīlī apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, tādējādi pilnveidojot sociālās apdrošināšanas sistēmu. Izmaiņas likumā vēl jāpieņem Saeimā. Tā kā konkurences ierobežojuma laikā cilvēkam tiek saglabāti regulāri ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas, likumprojekts paredz, ka šajā periodā cilvēks ir sociāli apdrošināms. Ja cilvēks ir nodarbināts vienlaicīgi divās vai vairākās dalībvalstīs (Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveicē), sociālās iemaksas ir jāveic tikai vienā dalībvalstī. Tomēr praksē ir gadījumi, kad sociālās iemaksas tiek veiktas vairākās dalībvalstīs. Tādējādi ir nepieciešams noteikt atbildīgo iestāžu rīcību, lai iemaksas būtu reģistrētas tikai vienā dalībvalstī. Normatīvie akti paredz, ka pašnodarbinātā persona var vienu reizi izvēlēties sociālo iemaksu objektu, bet neparedz pašnodarbinātā ziņojuma par sociālajām iemaksām precizēšanu (labošanu). Tomēr praksē ir gadījumi, kad pašnodarbinātās personas vēršas Valsts ieņēmumu dienestā un lūdz labot ziņojumu. Likumprojekts paredz, ka no 2017.gada pašnodarbinātām personām būs tiesības vienu reizi mēneša laikā labot...

Labklājības ministrija (LM) paziņojusi, ka kopumā atbalsta Eiropas Komisijas (EK) vērtējumu par Latvijas ekonomisko un sociālo situāciju, ņemot vērā pērn publicēto gada izaugsmes pētījumu un tajā ieteiktās prioritātes. LM piekrīt EK viedoklim par sasniegto progresu attiecībā uz nepieciešamajām izmaiņām sociālās palīdzības sistēmā, nodrošinot atbilstošākus pabalstus iedzīvotājiem, lielāku uzsvaru liekot uz sociālajiem pakalpojumiem un cilvēku aktivizēšanu, kā arī uzlabojot aktīvās darba tirgus politikas pasākumu mērķēšanu un pārklājumu. „Labklājības ministrija atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ieguldīto darbu sociālās jomas politiku un pasākumu novērtēšanā un piekrīt analizētajiem izaicinājumiem tuvākā un vidējā termiņā. Tie apliecina, ka strādājam pareizā virzienā. Vienlaikus jāuzsver, ka nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana ir iespējama tikai tad, ja mērķtiecīgi pasākumi tiek īstenoti vairākās saistītās jomās," pauž LM parlamentārā sekretāre Karina Korna. Runājot par aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem bezdarbniekiem, LM norāda, ka Latvijā izveidotā bezdarbnieku aktivizēšanas sistēma atbilstot Eiropas Savienības (ES) vispārpieņemtajai labajai praksei. Proti, šobrīd bezdarbnieku iesaiste aktīvās darba tirgus politikas pasākumos...

Pirmdien, 4.aprīlī, iniciatīvas "Pensija bez nodokļa" iesniedzējs Arnis Vērzemnieks tikās ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāju Pēteri Krīgeru, lai diskutētu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu valsts pensijām. Diskusijas rezultātā Pēteris Krīgers LBAS vārdā sniedza atbalstu iniciatīvas mērķim. "Iniciatīvas mērķis ir veikt grozījumus likumdošanā, nosakot, ka valsts maksātajām 1. līmeņa pensijām nav jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis," skaidro iniciatīvas autors un iesniedzējs Arnis Vērzemnieks. "Pensijas aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ir sevis mānīšana. Valsts izmaksā pensijas, paņem daļu atpakaļ un pieskaita pie ienākumiem. Bet faktiski tie nav ienākumi, bet gan nauda, ko strādājošie ir aizdevuši valstij, lai tā spētu nodrošināt tā laika pensionārus. Tā vietā, lai iekasētu no pensionāriem, vajadzētu naudu meklēt tur, kur rodas peļņa," uzsver Arnis Vērzemnieks. Iniciatīvas iesniedzējs Arnis Vērzemnieks un LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers pārrunāja iespējamos risinājumus, kā varētu aizpildīt iztrūkstošo summu valsts budžetā. "Šajā jautājumā ir daudz ko diskutēt, lai rezultātā šo sistēmu padarītu taisnīgāku. Ir bijušas jau...

Labklājības ministrija apkopojusi informāciju par vecuma pensiju piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību. Pensiju piešķir un aprēķina katram cilvēkam individuāli. Lai to izdarītu, ņem vērā: pensijas sākuma kapitālu (aprēķina, ņemot vērā cilvēka darba stāžu līdz 1996.gadam un vidējo iemaksu algu laika periodā no 1996.gada līdz 1999.gadam) pensijas kapitālu (no 1996.gada 1.janvāra personificētajā kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas) pensionēšanās vecumu. Kam ir tiesības saņemt vecuma pensiju? Cilvēkiem, kuri ir sasnieguši likumā noteikto pensionēšanās vecumu. No 2016.gada 1.janvāra tas ir 62 gadi un 9 mēneši. Cilvēkiem, kura apdrošināšanas (darba) stāžs nav mazāks par 15 gadiem (no 2025.gada - nav mazāks par 20 gadiem). No 2014.gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās - katru gadu par 3 mēnešiem līdz 2025.gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums. Kam ir tiesības doties pensijā ātrāk? Priekšlaicīgā vecuma pensijā - 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem ir tiesības pensionēties priekšlaicīgi. Šogad pensionēties priekšlaicīgi var...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti trešdien, 9.martā, otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz no 2017.gada pensiju indeksācijas aprēķinā ņemt vērā 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa līdzšinējo 25 procentu vietā. Prognozējamais pensiju pieauguma indekss saskaņā ar likuma grozījumiem 2017.gadā būs 1,0408, bet divos nākamajos gados – 1,0413. Pensiju indeksācijas palielināšanai 2017.gadā papildus provizoriski nepieciešami 3,42 miljoni eiro, 2018.gadā – 17,61 miljons eiro, bet 2019.gadā – 33,79 miljoni eiro. Patlaban valsts pensijas tiek pārskatītas katru gadu 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Indeksētas tiek tās pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Likuma izmaiņas paredz arī novērst situāciju, kad atsevišķiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem piešķirtās valsts pensijas apmērs ir mazāks par iepriekš saņemto izdienas pensiju. Saeima grozījumus likumā “Par valsts pensijām” otrajā galīgajā lasījumā skatīs...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija iesniegusi izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz no 2017.gada pensiju indeksācijas aprēķinā ņemt vērā 50 % no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa līdzšinējo 25 % vietā. "Pensiju indeksācija zināmā mērā atspoguļo ekonomisko situāciju valstī - jo lielāka inflācija un algu pieaugums, jo lielāku papildinājumu saviem ienākumiem ik gadu saņem pensionāri. Piedāvātie likuma grozījumi dos lielāku pensiju indeksāciju tieši saistībā ar algas pieaugumu valstī. Likuma izmaiņas izstrādātas sadarbībā ar Labklājības ministriju, apzinot valsts budžeta līdzekļus, kas būs nepieciešami pensiju palielināšanai," norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Prognozējamais pensiju pieauguma indekss saskaņā ar likuma grozījumiem 2017.gadā ir 1,0408, bet divos nākamajos gados - 1,0413. Pensiju indeksācijas palielināšanai 2017.gadā papildus nepieciešami 3,42 miljoni eiro, 2018.gadā - 17,61 miljons eiro, bet 2019.gadā - 33,79 miljoni eiro. A.Barča norāda, ka nākamais solis pensiju indeksācijas jomā būs vērtēt, kā iespējams lielāku atbalstu sniegt personām ar lielāku darba...

Slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu, kā arī apbedīšanas pabalstu un apdrošināšanas atlīdzību (atlīdzība par darbspēju zaudējumu, atlīdzība par apgādnieka zaudējumu un atlīdzību par ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumiem sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību) 2016.gadā var pieprasīt 6 mēnešu laikā no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas, informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Iepriekš šos pakalpojumus bija tiesības pieprasīt 12 mēnešu laikā no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas. Piemēram: ja bērna tēvam atvaļinājums sakarā ar bērna piedzimšanu piešķirts laikā no 2016.gada 10.janvāra līdz 19.janvārim, tad iesniegums paternitātes pabalsta piešķiršanai ir jāiesniedz sešu mēnešu laikā, proti, līdz 2016.gada 10.jūlijam. Ja pabalstu pieprasa vēlāk, tad to piešķir tikai par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, neiekļaujot nokavēto periodu, kas bijis pirms šiem sešiem mēnešiem. Iesniegums slimības un maternitātes pabalsta piešķiršanai jāiesniedz 6 mēnešu laikā, skaitot no pirmās darbnespējas dienas. Iesniegums paternitātes pabalsta piešķiršanai jāiesniedz 6 mēnešu laikā, skaitot no pirmās atvaļinājuma dienas, kas piešķirts tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu. Iesniegums...

Labklājības ministrija (LM) plāno noteikt minimāli nepieciešamo nodarbinātības ilgumu speciālajās profesijās strādājošajiem cilvēkiem, lai šajās profesijās nodarbinātie varētu saņemt privātajā pensiju līmenī uzkrāto papildpensiju pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas. Paredzēts, ka minimālais nodarbinātības ilgums attiecīgajā profesijā nevarēs būt mazāks nekā 10 gadi. Tas nozīmē - ja cilvēks savā darba mūžā ir strādājis kādā no speciālajām profesijām kopumā 10 gadus, viņam būs tiesības izņemt privātajā pensiju shēmā uzkrāto papildpensiju atbilstoši pensiju plāna noteikumiem pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas. Speciālās profesijas ir profesijas, kas ir pakļautas kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem, paaugstinātam profesionālo iemaņu zaudēšanas riskam, specifiski veicamā darba raksturam, kaitīgiem, psiholoģiskiem faktoriem, stresam, dzīvības un veselības apdraudējumam (riskam). Piemēram, dzelzceļa, aviācijas, jūrniecības, ražošanas, izglītības u.c. jomās. Plānots, ka nodarbinātības periodu cilvēks varēs apliecināt ar darba grāmatiņu (darba līguma grāmatiņu), darba līgumu, darba devēja izziņu, Latvijas Valsts arhīva izziņu, tiesas nolēmumu un citiem nodarbinātības ilgumu apliecinošiem dokumentiem. Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 4.februārī, Valsts sekretāru sanāksmē...

Valstī pakāpeniski palielinās pensiju apmērs, informē Labklājības ministrija (LM). 2015.gada 9 mēnešos jaunpiešķirtā vecuma pensija, salīdzinot ar 2014.gadu, ir pieaugusi vidēji par 23,74 eiro. Tāpat pensiju indeksācijas rezultātā 2015.gada oktobrī vidējais pensiju apmērs palielinājās par 3,64 eiro. LM uzsver, ka būtisks pensiju ilgtspējas rādītājs ir tiešie ieņēmumi, kas kopš 2014. gada pārsniedz izdevumus. Latvijas pensiju sistēma starptautiski ir novērtēta ar zemu risku fiskālās ilgtspējas jomā. Būtiski, ka krīzes periodā nepietiekamos līdzekļus bija iespējams segt no iepriekšējos gados izveidotā uzkrājuma. Sākot ar 2016.gadu, pakāpeniski notiks pensiju (vecuma, apgādnieka zaudējums, izdienas pensiju, kas aprēķinātas saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām") pārrēķins cilvēkiem, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim, proti, ar negatīvu apdrošināšanas iemaksu algas kapitāla indeksu: 2016.gadā pārrēķinās 2010.gadā piešķirtās pensijas; 2017.gadā pārrēķinās 2011.gadā piešķirtās pensijas, 2018.gadā pārrēķinās 2012., 2013., 2014. un 2015.gadā piešķirtās pensijas. Jauno pensijas kapitāla aktualizēšanas kārtību piemēros, sākot ar 2009.gadam noteikto indeksu, kas bija...

Latvijas pensiju fondi 2015.gadā ir nodrošinājuši 2-3% ienesīgumu gan valsts fondēto pensiju, gan privāto pensiju līdzekļiem, kaut arī pasaules finanšu tirgos bijušas būtiskas svārstības un joprojām turpinās zemo procentu likmju laiks, ziņo Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats par 2015.gadu. Valsts fondētās pensijas - pensiju 2.līmenis Visu 2.līmeņa plānu vidējais viena gada ienesīgums 2015.gadā sasniedz 1,93%. Aktīvo un sabalansēto plānu vērtības, atbilstoši augstākam riska līmenim, ir bijušas pakļautas daudz straujākām svārstībām, tādēļ konservatīvo plānu vidējais ienesīgums kopš gada sākuma bijis 1,26%, sabalansēto plānu - 1,43%, aktīvo plānu - 2,29%. Tomēr pensiju plānu līdzekļi ir ilgtermiņa ieguldījumi, un to ienesīgums jāvērtē vidējā un ilgā termiņā. VFPS plānu ilgtermiņa darbības rezultāti liecina, ka sistēma strādā labi. Pēdējo trīs gadu vidējais ienesīgums sasniedz 3,16% gadā. Pēdējos piecos gados ir nopelnīti vidēji 3,21% gadā, bet 10 gadu vidējais ienesīgums sasniedz 3,34% gadā. 2015.gada maijā valsts fondēto pensiju shēmas plāni sāka saņemt iemaksas pēc palielinātās 5%...

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ceturtdien, 21.janvārī, noslēdza darbu pie deklarācijas par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo aizsardzību ārvalstīs. Deklarācija aicina ārvalstu kompetentās institūcijas respektēt Latvijas valsts pienākumu aizsargāt savas valsts valstspiederīgo tiesības ārzemēs un bez kavēšanās informēt Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību par ikvienu gadījumu, kad bērna interesēs būtu aizbildņa iecelšana. "Pēdējos gados fiksēti vairāki satraucoši gadījumi, kad ārvalstu varasiestādes izņēmušas no attiecīgajā valstī dzīvojošās ģimenes bērnu un nodevušas to adopcijai. Deklarācija ir politisks paziņojums, kura mērķis ir panākt pēc iespējas efektīvāku mūsu bērnu aizsardzību ārvalstīs," uzsvēra Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne, norādot, ka deklarācija aicina ievērot ANO Bērnu tiesību konvencijā noteikto pienākumu respektēt ikviena bērna tiesības aizsargāt savu identitāti, tostarp pilsonību, vārdu un ģimenes saites, kā arī ņemt vērā bērna audzināšanas vēlamo pēctecību, etnisko izcelsmi, reliģisko un kultūras piederību, kā arī valodu. Deklarācijā ārvalstu kompetentās institūcijas rosinātas pārliecināties, ka lietās par Latvijas valstspiederīgo aprūpes turpmāku nodrošināšanu ievērota 1963.gada Vīnes konvencija par...