SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Saeima pirmdien, 30.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas no nākamā gada paredz pakāpeniski ieviest diferencēto neapliekamo minimumu. Saskaņā ar likuma izmaiņām visām personām turpmāk tiks piemērots nevis vienāds ar nodokli neapliekamais minimums, bet gan gada diferencētais neapliekamais minimums. Tā apmērs būs atkarīgs no maksātāja gūto ar nodokli apliekamo ienākumu apjoma, un tajā tiks ieskaitīti gan saskaņā ar vispārējo likmi apliekamie ienākumi, gan arī tādi ienākumi, kurus ar nodokli apliek pēc samazinātās likmes. Likums papildināts ar normu, kas noteic, ka maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu aprēķina pēc formulas, ko nosaka Ministru kabinets (MK). Formulā ņem vērā maksātāja gada apliekamos ienākumus, kā arī MK noteikto minimālo mēneša un maksimālo gada neapliekamo minimumu, gada apliekamā ienākuma apmērus, līdz kuram piemēro maksimālo un virs kura tikai minimālo gada neapliekamo minimumu. Valdība noteiks arī kārtību, kādā aprēķina un piemēro maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu par nepilnu taksācijas gadu. Jaunā kārtība paredz, ka...

Valdība otrdien, 24. novembrī, izskatīs Ministru kabineta noteikumu projektu, kurā paredzēts mainīt minimālās algas stundas likmes aprēķina kārtību. Kā zināms, valdība vienojusies no nākamā gada paaugstināt minimālo algu no pašreizējiem 360 eiro līdz 370 eiro. Tomēr pašreizējā stundas tarifa likmes aprēķina sistēmā konstatētas vairākas problēmas, kā, piemēram: Pastāv dažāda aprēķinātā minimālā mēneša darba alga pa mēnešiem, ja darbiniekam nolīgta laika algas sistēma ar minimālās stundas tarifa likmes apmaksu. Noteikumos Nr.665 noteiktā minimālā stundas tarifa likme ir aprēķināta, ņemot vērā vidējo gada darba laika kalendāra darba stundu skaitu mēnesī (ņemot vērā Darba likuma un likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” normas). Tā kā minimālā stundas tarifa likme ir aprēķināta vidēji gadam un tā ir nemainīgs lielums, tad tā nav taisnīga, aprēķinot mēneša darba algu par tiem mēnešiem, kuros darba stundu skaits mēnesī ir mazāks par gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī vai ir lielāks par gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Pastāv...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) informē, ka no 2015.gada 19.novembra Latvijā pensionāriem, kuriem Krievijas Federācijas pensiju izmaksā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk - VSAA) starpniecību, vairs nevajadzēs pašiem vērsties VID, lai saņemtu apliecinājumu par nodokļu atbrīvojuma piemērošanu, jo VID to nosūtīs VSAA elektroniski. VID informē, ka tiek atvieglota kārtība, kādā VSAA turpmāk saņems no VID apliecinājumu par nodokļu atbrīvojuma piemērošanu Latvijā pensionāram, kuram Krievijas Federācijas pensiju izmaksā ar VSAA starpniecību. Lai Latvijā dzīvojošam Krievijas pensionāram, kuram Krievijas Federācijas pensiju izmaksā ar VSAA starpniecību, piemērotu nodokļu līgumā paredzēto nodokļu atvieglojumu, turpmāk apliecinājumus par nodokļu atbrīvojuma piemērošanu VID nosūtīs VSAA elektroniskā veidā, tādējādi, sākot no 2015.gada 19.novembra, personai pašai vairs nav jāvēršas VID, lai saņemtu apliecinājumu par nodokļu atbrīvojuma piemērošanu. VID atgādina, ka saskaņā ar 2007.gada 18.decembrī noslēgto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā VSAA izmaksā Latvijas rezidentiem Krievijas Federācijas valsts pensijas. Latvijas Republikas valdības un Krievijas...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 20.oktobrī, pēc tikšanās ar pensionāru organizāciju pārstāvjiem nolēma veidot darba grupu, lai vērtētu iespējas nodrošināt pensiju pieaugumu atsevišķām senioru grupām. Darba grupa strādās, lai sagatavotu attiecīgus grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, informē komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. “No senioru pārstāvjiem šodien dzirdējām daudz priekšlikumu, kā būtu jāpilnveido pensiju sistēma. Kritika izskanēja gan par indeksācijas mehānismu, gan netaisnīgi zemajām pensijām atsevišķām senioru grupām. Nav noslēpums, ka ar ļoti nelielām pensijām spiesti iztikt cilvēki ar lielu darba stāžu, kuri lielāko darba dzīves daļu aizvadījuši vēl padomju laikos. Būtisks atspaids bija piemaksas par katru līdz 1996.gadam nostrādāto stāža gadu, taču kopš krīzes laika tās vairs netiek piešķirtas. Lūkosim, ko varam darīt šo cilvēku labā, kā arī vērtēsim citus priekšlikumus pensiju sistēmas pilnveidošanai,” uzsver komisijas vadītāja. A.Barča norāda, ka pēc komisijas priekšsēdētājas biedra Einara Cilinska priekšlikuma darba grupa ne vien strādās pie budžeta izdevumu sadaļas, bet meklēs arī iespējas,...

Kā informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS),Finanšu ministrijā 28.septembrī pirmo reizi sanāca darba grupa par koplīguma sociālo garantiju neaplikšanu ar papildu nodokli. Sarunās piedalījās arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Labklājības ministrijas (LM) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji. Pašlaik likums nosaka - uz katriem 100 EUR par pakalpojumiem, kas saistīti ar darbinieku ēdināšanu, transportu, dienesta viesnīcu un izglītības iegūšanu, jāpiemaksā vēl 79,34 EUR lieli darbaspēka nodokļi. LBAS piedāvā nepiemērot papildu darbaspēka nodokļus iepriekš minētajām sociālajām garantijām līdz 10% apmērā no gada bruto darba samaksas fonda, un nosakot šo sociālo garantiju vidējo apmēru uz vienu darbinieku. FM lūdza no LBAS papildu informāciju, kādi koplīgumi ir LBAS, lai varētu izvērtēt, kādi darba samaksas apmēri ir šajos uzņēmumos un iestādēs pašlaik. Viens no jautājumiem sanāksmes gaitā bija – vai tiešām šajos uzņēmumos darba samaksa ir augstāka un nav ēnu ekonomikas? Sanāksmes laikā tika nopietni diskutēts par šo atlaižu mērķiem. Tika izdalīti trīs mērķi. Pirmkārt,...

Gandrīz divas trešdaļas jeb 64% Latvijas iedzīvotāju, interneta lietotāju, nav pārliecināti, ka viņiem pensijā būs pietiekami daudz naudas, lai dzīvotu tādu dzīvi, kādu viņi vēlas, liecina tirgus un sociālo pētījumu kompānijas "GfK Baltic" septembrī veiktās aptaujas rezultāti. Piektdaļa (20%) ir pārliecināti par labklājību vecumdienās, bet 16% nevarēja skaidri nodefinēt savu viedokli. Optimistiskāk Latvijā noskaņoti ir jaunieši vecumā no 25 līdz 34 gadiem, tie, kuriem ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir 601 EUR un vairāk, kā arī Pierīgā dzīvojošie, savukārt pesimistiskāk uz labklājību vecumdienās raugās 45-54 un 55 un vairāk gadus veci iedzīvotāji, cittautieši, fiziska darba darītāji, bezdarbnieki, tie, kuriem ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir mazāk nekā 200 EUR, Latgalē dzīvojošie. Neskatoties uz tik drūmām Latvijas iedzīvotāju prognozēm, "drošības spilvenu" nākotnei - uzkrājumus vecumdienām - veido vien trešdaļa jeb 33% aptaujāto. Populārākie uzkrājumi veidi šo cilvēku vidū ir iemaksas 3.pensiju līmenī, uzkrājošā dzīvības apdrošināšanas polise un naudas uzkrāšana krājkontā. Savukārt...

Izstrādājot vienotu bāriņtiesas darbinieku profesionālās ētikas kodeksu, iecerēts veicināt bāriņtiesas darbinieku likumīgu un godprātīgu darbību sabiedrības interesēs un tādējādi vairot sabiedrības uzticību bāriņtiesai. Kodekss noteiks profesionālās ētikas un uzvedības normu pamatprincipus, kuriem ir jākļūst par vadošajiem bāriņtiesas darbinieku rīcībā. To paredz Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos „Bāriņtiesas darbības noteikumi", kas ceturtdien, 17. septembrī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Tāpat plānots noteikt, ka bāriņtiesu darbiniekiem ir tiesības filmēt, fotografēt un izdarīt skaņu ierakstus situācijās, ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē atklājas, ka bērns atrodas veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos. Skaņu ierakstu bāriņtiesai būs tiesības izmantot arī bāriņtiesu sēdēs. LM skaidro, ka izdarītajiem ierakstiem plānots noteikt ierobežotas pieejamības informācijas statusu. Savukārt, lai nodrošinātu deinstitucionalizācijas principa īstenošanu, grozījumi noteikumos paredz, ka bāriņtiesai nepieciešams sagatavot rakstveida pārskatu par iepriekš veiktajām darbībām, lai bērnam nodrošinātu piemērotu aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē. Bāriņtiesai būs pienākums periodiski pārliecināties, vai ilgstošas...

Plānots, ka no 2016.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros - 8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā - būs 370 eiro, informē Labklājības ministrija (LM). Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 10.septembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Ministru kabineta Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normāla darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Vienlaikus paredzēts mainīt minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu atbilstoši mēnesī noteiktām darba stundām, nevis noteikt tās apmēru vidēji uz gadu. Lai to īstenotu, izstrādāta minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas formula mēnesim atbilstoši normālam darba laikam un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas formula nepilna darba laika gadījumā. Atbilstoši noteikumos noteiktajām formulām LM katru gadu aprēķinās minimālās stundas tarifa likmes pa mēnešiem un vidēji gadā par nākamo periodu, un publicēs to apmērus LM interneta vietnē http://www.lm.gov.lv/text/2525. Piemēram, janvārī darbiniekiem, kuri strādās normālu darba laiku (piecu darba dienu nedēļa, 40 stundas...

Tuvākajos gados plānotie atbalsta pasākumi ģimenēm ar bērniem, kā arī bērnu uzraudzības pakalpojumu turpmāka īstenošana bija galvenie diskusiju temati Demogrāfisko lietu padomes sēdē, kas notika ceturtdien, 10.septembrī. Sēdes laikā klātesošie izskatīja jautājumu par turpmāko bērnu uzraudzības pakalpojumu īstenošanu un pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību. Lai arī nākamā gada budžetā nav paredzēti līdzekļi privāto bērnudārzu līdzfinansēšanai, kopumā plānots, ka vecāku ienākumus tas būtiski neietekmēs. Līdzfinansējums privātajiem bērnudārziem tiks nodrošināts arī turpmāk, bet no pašvaldību budžetiem. Vienlaikus Vides un reģionālās attīstības ministrija strādā pie mehānisma pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamības nodrošināšanai. Kā norādīja vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, šobrīd rindu jautājums aktīvi ir jārisina 14 pašvaldībās, kas lielākoties ir Rīgas un Pierīgas pašvaldības. Liela daļa pašvaldību šo jautājumu ir sekmīgi atrisinājušas. Tāpat klātesošie bija vienisprātis, ka jāturpina auklīšu pakalpojuma reģistrēšana un uzraudzība, lai sniegtu alternatīvas bērnu pieskatīšanas pakalpojumu iespējas pašvaldībās. Tādējādi arī vecākiem, kuriem netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā, ir iespēja izvēlēties aukles...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 9.septembrī, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā likumprojektu, kas speciālās izglītības, sporta, kā arī pirmsskolas izglītības skolotājiem, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu un kuru izdienas stāžs ir ne mazāks par 30 gadiem, paredz tiesības pieprasīt izdienas pensiju. "Šiem pedagogiem ir īpaši svarīgi piešķirt tiesības uz izdienas pensiju, jo viņu darba apstākļus nav iespējams uzlabot, ieviešot kādas jaunas tehnoloģijas. Darba specifika paredz tiešu saskarsmi ar bērniem. Pedagogam jāpieliek daudz pūļu, lai tiktu galā ar stresu un saglabātu profesionālo līmeni," likuma nepieciešamību pamato Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Plānots, ka Izdienas pensiju piešķirs 80 procentu apmērā no personas mēneša vidējās darba samaksas par pēdējiem 10 attiecīgajā amatā nostrādātajiem gadiem. Kā norāda likumprojekta autori, speciālās izglītības, sporta, kā arī pirmsskolas izglītības skolotāji pēc noteikta laika nostrādāšanās pakļauti daudz lielākai iespējai "izdegt" un zaudēt profesionālās iemaņas. Tiesības uz izdienas pensiju nodrošinās attiecīgajās profesijās strādājošajiem sociālās garantijas...

Pirmdien, 31. augustā, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) ārkārtas sēdes laikā valdība kopā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem centās vienoties par atsevišķiem 2016.gada budžeta jautājumiem. Vienošanās esot tikusi panākta attiecībā uz minimālās algas apmēru, nosakot, ka tā būs amplitūdā no 360-370 eiro. Savukārt vakar sasauktajā ārkārtas valdības sēdē nolemts, ka minimālā alga tiks palielināta līdz 370 eiro, kā arī tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums, reizē par 10 eiro tiks palielināts arī vispārējais neapliekamais minimums -no esošajiem 75 uz 85 eiro. Viens no risinājumiem nodokļu progresivitātei ir diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana, kas būtiski mazinās slogu mazo algu saņēmējiem un palielinās to ienākumus, uzskata valdības vadītāja Laimdota Straujuma. To pakāpeniski ieviešot, 2020. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums zemo algu saņēmējiem būs 160 eiro mēnesī. Savukārt solidaritātes nodoklis, kas skars tikai 4 700 lielo algu saņēmējus ar darba algu mēnesī vidēji virs 4000 eiro, ļaus novērst nevienlīdzību,...

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību laikā no 2015.gada 3.ceturkšņa līdz 2021.gadam īstenos pasākumus, kuru galvenais mērķis ir veicināt ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un piemērotā darbā vai apmācībā, tādējādi mazinot viņu sociālās atstumtības riskus. Pasākumus ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijai paredz otrdien, 11.augustā, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" pasākuma "Ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi" īstenošana. Ilgstošajiem bezdarbniekiem nodrošinās: individuālas speciālistu un grupu konsultācijas (t.sk. karjeras konsultantu, psihologu, psihoterapeitu), kas veicina motivāciju un spējas iesaistīties darba tirgū; atbalsta pasākumus bezdarbniekiem ar atkarības problēmām. Aktivitātes īstenos Nodarbinātības valsts aģentūra, piesaistot nepieciešamos pakalpojumu sniedzējus, t.sk. nevalstiskās organizācijas. Savukārt Sociālās integrācijas valsts aģentūra nodrošinās bezdarbniekiem ar invaliditāti vai prognozējamo invaliditāti profesionālās piemērotības noteikšanu, novērtējot bezdarbnieka veselības stāvokli, noskaidrojot bezdarbnieka intereses par profesionālās darbības jomām, profesionālās izglītības programmām u.c Šobrīd atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem ir nodrošināts arī dažādu aktīvās darba...

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) no Valsts policijas darbiniekiem saņem sūdzības, ka virsstundu darbos dažādos pasākumos, piemēram, Āfrikas cūku mēris u.c., tiek iesaistīti atsevišķi Valsts policijas reģionu priekšnieki, to vietnieki, citi zemāka ranga policijas struktūrvienību priekšnieki. Tajā pašā laikā citiem policijas darbiniekiem iespējas strādāt virsstundas dažādu pasākumu nodrošināšanā ir ierobežotas. LIDA ir konstatējusi, ka šie ierobežojumi ir radīti mākslīgi, lai palielinātu savus ikmēneša ienākumus. Virsstundas apmaksā, izejot no policijas darbinieka pamata atalgojuma. Jo lielāks atalgojums, jo lielāka summa tiek maksāta par virsstundām. Piemēram, policijas reģiona priekšnieks ar atalgojumu 1200 - 1500 eiro mēnesī saņems par virsstundām daudz vairāk, ne kā policijas darbinieks ar atalgojumu 400 - 500 eiro mēnesī. LIDA norāda, ka Valsts policijas dažādu struktūrvienību vadītājiem ir noteikts normālais darba laiks un viņu galvenais uzdevums ir organizēt darbu, bet ne mākslīgi radīt sev virsstundas. Papildus pasākumu nodrošināšanai virsstundu apmaksai iedalītie finansiālie līdzekļi tiek izlietoti daudz lielākā apmērā, samazinot iespējas citiem iesaistītajiem...

Labklājības ministrija sagatavojusi skaidrojošu materiālu par darbinieku nosūtīšanu, ko reglamentē Darba likuma 14.pants, kurā pārņemti Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra direktīvas Nr.96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā noteikumi. Saskaņā ar minēto Darba likuma pantu darba devējam ir tiesības uz noteiktu laiku nosūtīt darbinieku starptautisko pakalpojumu sniegšanai no vienas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uz citu dalībvalsti. Tas nozīmē, ka šādai nosūtīšanai jānotiek pārrobežu pakalpojumu sniegšanas kontekstā, turklāt visu darba veikšanas laiku ir jāpastāv darba attiecībām starp nosūtīto darbinieku un uzņēmumu, kurš nosūta darbinieku darbam uz citu valsti, un šādai nosūtīšanai jānotiek īslaicīgi – uz noteiktu laika periodu. Vienlaikus jāņem vērā, ka par darbinieku norīkošanu netiek uzskatīts tāds gadījums, kad personas pašas dodas meklēt darbu vai strādāt uz citu dalībvalsti. Darbinieku nosūtīšana ir gadījumi, kad: darba devējs nosūta darbinieku uz citu valsti, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar personu, kuras labā tiks veikts darbs;darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs (t.s. pagaidu darba...

Valdība otrdien, 28.jūlijā, izskatīja Labklājības ministrijas (LM) informatīvo ziņojumu "Par iemaksu likmes valsts fondēto pensiju shēmā samazinājumu no 2009.gada un tā ietekmi uz valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka vecuma pensijas kapitālu" , kas izstrādāts, lai izvērtētu sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājumu valsts fondēto pensiju shēmā. Lai gan līdz 2009. gadam iemaksu likmes pārdale starp pensiju 1. līmeni un 2. līmeni finansiāli noritēja veiksmīgi, tomēr jau situācija 2009. gada sociālajā budžetā pierādīja, ka noteiktā iemaksu likme ir par augstu (2008.gadā - 8%), tādējādi apgrūtinot saistību izpildi solidaritātes līmenī. Līdz ar to tika veiktas vairākas izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, nosakot iemaksu likmi no 2009. gada 2% apmērā, bet sākot no 2016. gada - 6% apmērā. Jāatzīmē, ka iemaksu summa, kas atbilst pensiju 2. līmeņa iemaksu likmes samazinājumam, attiecīgi palielina iemaksu summu pensiju 1. līmenī, tādējādi palielinot nākotnes pensijas apmēru 1. līmenī. Iemaksu likmes samazinājums pensiju 2. līmenī jeb likmes pārdale starp pensiju līmeņiem...