SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atgādina, ka no 1.jūlija, pieprasot slimības vai maternitātes pabalstu, darbnespējas lapās B nav nepieciešams darba devēja un pašnodarbinātā apstiprinājums par personas neierašanos darbā. To nosaka grozījumi likumos „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, kuri stājas spēkā 2015.gada 1.jūlijā.Darbnespējas lapām B, kas izsniegtas līdz 2015.gada 30.jūnijam un VSAA tiks iesniegtas pēc 30.jūnija, darba devēja apstiprinājums par darba ņēmēja neierašanos darbā ir nepieciešams. VSAA atgādina, ka nodarbinātajam nav tiesību vienlaikus saņemt slimības vai maternitātes pabalstu un darba ienākumus. Tāpēc, nosakot tiesības uz slimības pabalstu, VSAA, tāpat kā līdz šim, pārbaudīs, vai pabalsta pieprasītājam darba nespējas periodā nav reģistrēti darba ienākumi, lai nerastos pabalsta pārmaksa. Šo informāciju VSAA saņem no Valsts ieņēmumu dienesta (VID). Slimības un maternitātes pabalsta piešķiršanai VSAA ir jāiesniedz darbnespējas lapas B oriģināls, ko var nosūtīt arī pa pastu, un iesniegums, kurā jānorāda personas dati un kredītiestādes...

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību laikā no 2015.gada 4.ceturkšņa līdz 2022.gada beigām veiks iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumus un monitoringu, kā arī noteiks metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu. Iepriekšminēto paredz 7.jūlijā valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām" pasākuma "Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings" īstenošana". Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi ir nepieciešami, lai regulāri un sistemātiski novērtētu un analizētu īstenoto nabadzības samazināšanas politiku, noteiktu pasākumus, kuru ieviešana dod vai nedod pietiekamu rezultātu, kā arī noteiktu jaunas, vai pilnveidotu esošās aktivitātes nabadzības samazināšanas mērķa sasniegšanai. Tāpat ir nepieciešams iegūt informāciju par cilvēku ar invaliditāti atbalsta sistēmas starptautisko praksi, kā arī izveidot un ieviest iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza modeli....

Saeima trešdien, 8.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma deputātu iesniegto likumprojektu "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likums", kas paredz izdienas pensijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem. Izdienas pensiju saņems NMPD ārstniecības personas un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personas, kuras nav ārstniecības personas, ja to izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem un tās sasniegušas 55 gadu vecumu. Pamatojot izdienas pensiju nepieciešamību, likumprojekta autori iepriekš norādījuši, ka NMPD darbinieku darba vide un apstākļi pielīdzināmi darba apstākļiem, kādos savus pienākumus pilda Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātie, kuri veic operatīvo darbību, tostarp glābšanas darbus; ātrās palīdzības darbinieki tiek pakļauti citu personu agresīvai rīcībai. Šie riski pielīdzināmi arī pārējām nodarbināto grupām, kuras jau šobrīd saņem izdienas pensijas. Nodrošinot neatliekamo palīdzību, darbinieki veic ar īpašu risku saistītu darbu, kas prasa paaugstinātu psiholoģisko un fizisko slodzi, un to NMPD nevar novērst ar darba aizsardzības pasākumiem. Veicot savus uzdevumus, darbinieks sev piemītošās...

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka ģimenēm par bērniem, kuri jūnijā pabeiguši 9.klasi, no 1.jūlija ģimenes valsts pabalsta izmaksu pārtrauc, un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) to neizmaksā par jūliju un augustu. Ja skolēns septembrī uzsāk mācības 10.klasē, tad pabalsta izmaksas atsākšanai izziņa no mācību iestādes nav nepieciešama. VSAA par bērniem, kas mācās vispārējās izglītības iestādē, informāciju septembrī saņems no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un, pamatojoties uz šo informāciju, turpinās izmaksāt ģimenes valsts pabalstu. Ja bērns pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas turpina mācīties profesionālās izglītības iestādē un nesaņem stipendiju, tad pabalstu turpina maksāt līdz 19 gadu vecuma sasniegšanas dienai. Šajā gadījumā septembrī vecākiem jāiesniedz izziņa no mācību iestādes Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Ja jaunietis uzsāk mācības profesionālās izglītības iestādē un saņem stipendiju, tad septembrī VSAA nodaļā jāiesniedz izziņa no skolas, lai saņemtu pabalstu par jūliju un augustu. Par turpmāko periodu pabalsts netiks izmaksāts. Pabalsta izmaksu par bērniem, kuri turpinās mācības, VSAA atjaunos...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka 2015.gadā ir stājušies spēkā grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas nosaka, ka personu, kuras nav sasniegušas Latvijā noteikto pensijas vecumu (2015.gadā - 62 gadi 6 mēneši) un saņem tikai citas valsts vecuma pensiju, ienākumiem ir jāpiemēro vispārējais neapliekamais minimums 75 eiro mēnesī tajā ienākumu gūšanas vietā, kur ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. VSAA šo normu piemēros Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas vecuma pensijām, kuras Latvijas iedzīvotājiem izmaksā ar VSAA starpniecību. Proti, ja algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta VSAA, tad iedzīvotāju ienākuma nodokli 23 procentu apmērā ieturēs no izmaksājamās ārvalsts vecuma pensijas daļas, kas pārsniedz 75 eiro mēnesī. Gadījumos, kad ārvalsts pensijas saņēmējs ir strādājošs un algas nodokļu grāmatiņa atrodas pie darba devēja, VSAA ieturēs ienākuma nodokli 23 procentus no visas ārvalsts vecuma pensijas. Kas atteicas uz Krievijas Federācijas vecuma pensijām, tad Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu...

No 2015.gada 1.jūlija, pieprasot slimības vai maternitātes pabalstu, nebūs nepieciešams darba devēja apstiprinājums par darbinieka neierašanos darbā darbnespējas periodā. Proti, darba devējam nevajadzēs aizpildīt darba ņēmējam izsniegtās darbnespējas lapas B sadaļu „Darba devēja informācija”, informē Labklājības ministrija (LM). To paredz otrdien, 30.jūnijā, valdībā apstiprinātās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība un Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība. Ņemot vērā, ka papīra formāta darbnespējas lapas pakāpeniski aizstās ar vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā sagatavotajām darbnespējas lapām, pieprasot pabalstu, cilvēkam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) būs jāiesniedz tikai iesniegums. Tādējādi pabalstu viņš varēs pieprasīt arī elektroniski. VSAA lēmumu par slimības vai maternitātes pabalsta piešķiršanu pieņems, pamatojoties uz vienotajā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā sagatavoto darbnespējas lapu. Savukārt darba devējs informāciju par darbiniekiem izsniegtajām darbnespējas lapām saņems Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās...

No šī gada 1. jūlija darba devējam vairs nebūs jāapstiprina darbinieka neierašanās darbā par laiku, kad izsniegta slimības lapa, žurnāla BILANCE jūnija numurā informē Marika Kupče, Labklājības ministrijas pārstāve, atgādinot, ka Saeima 2014. gada 23. oktobrī pieņēma grozījumus likumos “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”un „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Izmaiņas paredz, ka no 2015. gada 1. jūlija darbnespējas lapā vairāk nebūs jāiekļauj darba devēja un pašnodarbinātā apstiprinājums par cilvēka neierašanos darbā periodā, par kuru izsniegta darbnespējas lapa. Līdz šim maternitātes un slimības pabalsta piešķiršanas pamats bija Ministra kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta darba nespējas lapa, darba devēja apstiprinājums par darba ņēmēja neierašanos darbā vai pašnodarbinātā apstiprinājums par nespēju gūt ienākumus darba nespējas periodā. Izņēmums bija gadījumi, kad maternitātes vai slimības pabalsts tika piešķirts personai, kuras tiesības uz pabalstu radušās likumā noteiktajā periodā pēc atbrīvošanās no darba. Tādējādi pašlaik darba devējs, aizpildot darbnespējas lapas nodaļu „Darba devēja informācija”...

Pensijas, kas piešķirtas, ekonomiskās krīzes ietekmē piemērojot negatīvos kapitāla indeksus, tiks pārrēķinātas un attiecīgi palielinātas, sākot ar 2016.gadu. To paredz grozījumi likumā "Par valsts pensijām", kas 18.jūnijā otrajā galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā. "Pēc intensīvām konsultācijām ar valdības vadītāju, finanšu ministru un Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāju tomēr esam panākuši risinājumu, lai krīzes laikā piešķirtās pensijas varētu sākt palielināt jau nākamgad. Svarīgi, ka tas ierakstīts likumā, nevis ir tikai vārdos izteikts solījums. Tādējādi ar šo likumu esam novērsuši gan negatīva indeksa piemērošanu nākotnē, gan panākuši to, ka pensijas tiks pārskatītas tiem cilvēkiem, kuri cietuši iepriekšējās krīzes laikā," uzsver par likumprojekta virzīju atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Saskaņā ar parlamenta pieņemtajām likuma izmaiņām pensijas paredzēts pārskatīt personām, kurām laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim piešķirtas vai pārrēķinātas vecuma, izdienas vai apgādnieka zaudējuma pensijas. Pensijas tiks pārskatītas, negatīvos 2009., 2010. un 2011.gada apdrošināšanas iemaksu algas indeksus aizstājot ar indeksu "1". Līdztekus...

Saeima 18.jūnijā trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", tādējādi pilnveidojot tiesisko regulējumu bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas jomā. Likuma grozījumi paredz iespēju saņemt bezdarbnieka pabalstu arī bērnu vecākiem, kuriem piedzimuši vairāki bērni pēc kārtas un kuri tādējādi vairākus gadus nav strādājuši. Līdzšinējais regulējums paredzēja - ja pēdējo 32 mēnešu periodā persona nav strādājusi, viņai nevar aprēķināt un piešķirt bezdarbnieka pabalstu. Turpmāk jaunajiem vecākiem bezdarbnieka pabalstu aprēķinās no pēdējiem gūtajiem ienākumiem, nepiemērojot līdzšinējo 32 mēnešu periodu. Lai novērstu situācijas, kad persona vienlaikus saņem divus pabalstus, kas dubultā kompensē vienus un tos pašus ienākumus, likumā noteikts, ka bezdarbnieka pabalsta izmaksu aptur, ja persona saņem maternitātes pabalstu. Praksē konstatēti gadījumi, kad persona saņem maternitātes pabalstu, tā laikā pārtrauc darba attiecības un prasa piešķirt bezdarbnieka pabalstu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir konstatējusi gadījumus, kad persona ir ieguvusi bezdarbnieka statusu, strādā citā valstī un vienlaikus saņem bezdarbnieka pabalstu Latvijā. Lai to...

Pensijas, kas piešķirtas, ekonomiskās krīzes ietekmē piemērojot negatīvos kapitāla indeksus, tiks pārrēķinātas, sākot ar 2016.gadu. Par to trešdien, 17.jūnijā, vienojās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti. Komisija pārskatīja 16.jūnijā otrajam galīgajam lasījumam sagatavotos pensiju likuma grozījumus, papildinot tos ar attiecīgu pārejas noteikumu punktu. Par šīm izmaiņām šodien, 18. jūnijā, steidzamības kārtā lems Saeima. "Pēc intensīvām konsultācijām ar valdības vadītāju un finanšu ministru un Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētāju tomēr esam panākuši risinājumu, lai krīzes laikā piešķirtās pensijas varētu sākt palielināt jau nākamgad. Svarīgi, ka tas ir ierakstīts likumā, nevis tikai vārdos izteikts solījums. Tādējādi ar šo likumu esam novērsuši gan negatīva indeksa piemērošanu nākotnē, gan panākuši to, ka pensijas tiks pārskatītas tiem cilvēkiem, kuri cietuši iepriekšējās krīzes laikā," uzsver par likumprojekta virzīju atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Likumā "Par valsts pensijām" gan netiks iekļauts mehānisms pensiju pārskatīšanai - to paredzēts noteikt ikgadējā valsts budžeta likumā un vidēja termiņa...

Lai novērstu gadījumus, kad ekonomikas lejupslīdes ietekmē būtiski samazinās piešķiramo pensiju apmērs, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 16.jūnijā, otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par valsts pensijām”. Likumprojekts paredz pensiju kapitāla aprēķināšanā nepiemērot negatīvu apdrošināšanas iemaksu algu indeksu, tādējādi novēršot situāciju, ka ekonomiskās recesijas apstākļos samazinās arī piešķiramo pensiju apmērs.Saeima galīgajā lasījumā par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām” lems parlamenta 18.jūnija sēdē. „Ar šo likumu nodrošināsim, ka ekonomiskās lejupslīdes situācijā pensijas kapitāls vairs nesarūk un cilvēks var pilnībā paļauties uz darba gados veiktajām sociālajām iemaksām. Komisijas deputāti vēlējās spert vienu soli tālāk un kompensēt ekonomiskās krīzes ietekmē radušos jaunpiešķirto pensiju samazinājumu, taču pēc ilgstošām sarunām ar valdības pārstāvjiem līdzekļus tam rast nav izdevies. Vienojāmies šo jautājumu skatīt vienlaikus ar darbu pie nākamo trīs gadu valsts budžeta plāna, un komisija rūpīgi sekos valdības darbam pie budžeta sastādīšanas,” informē par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Likumprojekts...

Labklājības ministrija (LM) rosina noteikt metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu minimālā ienākuma līmeni. Tas būtu atskaites punkts sociālās drošības sistēmas jomu (valsts sociālie pabalsti, sociālā apdrošināšana, sociālā palīdzība) ietvaros noteikto atbalsta pasākumu pilnveidošanai, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma noteikšanai. To paredz ceturtdien, 11.jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi likumā Par sociālo drošību. Minimālā ienākuma līmeni paredzēts noteikt 40% apmērā no visu mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu viduspunkta (mediānas). Minimālā ienākuma līmeņa aprēķināšanā piemērotas atšķirīgas vērtības katrai personai mājsaimniecībā: pirmajam vai vienīgajam pieaugušajam mājsaimniecībā noteikta vērtība 1 jeb 100% no minimālā ienākuma līmeņa, savukārt pārējām personām mājsaimniecībā neatkarīgi no vecuma - 0,7 jeb 70% no minimālā ienākuma līmeņa. Atbilstoši aktuālajiem statistikas datiem minimālā ienākuma līmeņa apmērs 2015.gadā pirmajam pieaugušajam veido 139 eiro mēnesī, bet pārējiem mājsaimniecībā dzīvojošajiem - 97 eiro mēnesī. Atbalstu plānots novirzīt tieši tām iedzīvotāju grupām, kurām nabadzības risks ir visaugstākais - pensijas vecuma cilvēkiem, īpaši tiem, kuri...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču portālā būs pieejama informācija izsludinātajiem konkursiem uz brīvajām darbavietām valsts un pašvaldības iestādēs un to uzņēmumos. To paredz izmaiņas Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, ko ceturtdien, 11.jūnijā, konceptuāli atbalstīja Saeima. Plānots, ka pienākums publicēt informāciju NVA vakanču portālā stāsies spēkā no 2016.gada 1.janvāra. Grozījumi arī paredz noteikt, ka mobilitātes pabalstu nokļūšanai no mājām uz darbu un atpakaļ turpmāk varēs saņemt ne tikai tās personas, kuras nodarbinātas privātajā sektorā, bet arī publiskajā sektorā strādājošie. Likumprojekta autori norāda, ka minētā pasākuma mērķis ir mazināt bezdarba iestāšanās risku un tas var iestāties neatkarīgi no tā, vai persona strādā pie komersanta vai publiskajā sektorā. Lai nodrošinātu, ka NVA klienti ir sasniedzami un ar viņiem iespējams sazināties dažādu nodarbinātības un bezdarba jautājumu risināšanai, likumā plānots noteikt, ka atbalstu ir tiesības saņemt tikai tām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu. Patlaban praksē rodas situācijas, kad ārvalstnieki ir ieguvuši uzturēšanās atļauju Latvijā un var...

Persona, kurai nav tiesību uz valsts vecuma pensiju, varēs saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu no dienas, kad tā sasniegusi pensionēšanas vecumu. To paredz grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, ko otrdien, 9.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Patlaban valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu var saņemt, ja persona par pieciem gadiem pārsniegusi pensionēšanās vecumu. Izmaiņas likumā nepieciešamas saistībā ar valstī noteikto pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, kas līdz 2015.gadam sasniegs 65 gadus. Pensijas saņemšanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs kopš 2014.gada paaugstināts no 10 līdz 15 gadiem, bet 2025.gadā pieaugs līdz 20 gadiem, norāda likumprojekta autori. Likuma grozījumi ļaus personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir mazāks nekā nepieciešamie 15 gadi, saņemt pabalstu jau no dienas, kad tā būs sasniegusi nepieciešamo pensionēšanās vecumu. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts patlaban noteikts 64,03 eiro apmērā. Likumprojekts paredz, ka jaunā kārtība stāsies spēkā no 2017.gada. Par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.

Paaugstināta bezdarba līmeņa saglabāšanās un salīdzinoši liels ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir galvenie darba tirgus izaicinājumi 2015.gadam, liecina Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais un e-portfelī ievietotais informatīvais ziņojums Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2015. gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem. LM uzsver, ka darba tirgū pieprasījums pašlaik ir profesiju pamatgrupās - speciālisti, vecākie speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kuru pienākumu veikšanai pārsvarā ir nepieciešams augstāks izglītības līmenis nekā vidējā izglītība. Liela daļa bezdarbnieku līdz šim ir bijuši nodarbināti vienkāršās profesijās, kur izglītības līmenim nav noteicoša nozīme, tāpēc nepieciešams veicināt kvalifikācijas celšanu, kā arī jaunu prasmju apgūšanu bezdarbnieku vidū. Darba tirgus pieprasa daudzveidīgas kompetences un zināšanas, un lai veiksmīgi pielāgotos darba tirgus un sociālajām pārmaiņām, kā arī saglabātu sociālo un ekonomisko aktivitāti, nepieciešams pastāvīgi papildināt savas zināšanas, kompetences un prasmes visa mūža garumā, tai skaitā esot bezdarba situācijā. Bezdarbniekiem, arī ar zemu prasmju līmeni, tiek piedāvāti profesionālās tālākizglītības pasākumi, kas ļauj iegūt...