SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

No šī gada 1. jūlija darba devējam vairs nebūs jāapstiprina darbinieka neierašanās darbā par laiku, kad izsniegta slimības lapa, žurnāla BILANCE jūnija numurā informē Marika Kupče, Labklājības ministrijas pārstāve, atgādinot, ka Saeima 2014. gada 23. oktobrī pieņēma grozījumus likumos “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”un „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Izmaiņas paredz, ka no 2015. gada 1. jūlija darbnespējas lapā vairāk nebūs jāiekļauj darba devēja un pašnodarbinātā apstiprinājums par cilvēka neierašanos darbā periodā, par kuru izsniegta darbnespējas lapa. Līdz šim maternitātes un slimības pabalsta piešķiršanas pamats bija Ministra kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta darba nespējas lapa, darba devēja apstiprinājums par darba ņēmēja neierašanos darbā vai pašnodarbinātā apstiprinājums par nespēju gūt ienākumus darba nespējas periodā. Izņēmums bija gadījumi, kad maternitātes vai slimības pabalsts tika piešķirts personai, kuras tiesības uz pabalstu radušās likumā noteiktajā periodā pēc atbrīvošanās no darba. Tādējādi pašlaik darba devējs, aizpildot darbnespējas lapas nodaļu „Darba devēja informācija”...

Pensijas, kas piešķirtas, ekonomiskās krīzes ietekmē piemērojot negatīvos kapitāla indeksus, tiks pārrēķinātas un attiecīgi palielinātas, sākot ar 2016.gadu. To paredz grozījumi likumā "Par valsts pensijām", kas 18.jūnijā otrajā galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā. "Pēc intensīvām konsultācijām ar valdības vadītāju, finanšu ministru un Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāju tomēr esam panākuši risinājumu, lai krīzes laikā piešķirtās pensijas varētu sākt palielināt jau nākamgad. Svarīgi, ka tas ierakstīts likumā, nevis ir tikai vārdos izteikts solījums. Tādējādi ar šo likumu esam novērsuši gan negatīva indeksa piemērošanu nākotnē, gan panākuši to, ka pensijas tiks pārskatītas tiem cilvēkiem, kuri cietuši iepriekšējās krīzes laikā," uzsver par likumprojekta virzīju atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Saskaņā ar parlamenta pieņemtajām likuma izmaiņām pensijas paredzēts pārskatīt personām, kurām laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim piešķirtas vai pārrēķinātas vecuma, izdienas vai apgādnieka zaudējuma pensijas. Pensijas tiks pārskatītas, negatīvos 2009., 2010. un 2011.gada apdrošināšanas iemaksu algas indeksus aizstājot ar indeksu "1". Līdztekus...

Saeima 18.jūnijā trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", tādējādi pilnveidojot tiesisko regulējumu bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas jomā. Likuma grozījumi paredz iespēju saņemt bezdarbnieka pabalstu arī bērnu vecākiem, kuriem piedzimuši vairāki bērni pēc kārtas un kuri tādējādi vairākus gadus nav strādājuši. Līdzšinējais regulējums paredzēja - ja pēdējo 32 mēnešu periodā persona nav strādājusi, viņai nevar aprēķināt un piešķirt bezdarbnieka pabalstu. Turpmāk jaunajiem vecākiem bezdarbnieka pabalstu aprēķinās no pēdējiem gūtajiem ienākumiem, nepiemērojot līdzšinējo 32 mēnešu periodu. Lai novērstu situācijas, kad persona vienlaikus saņem divus pabalstus, kas dubultā kompensē vienus un tos pašus ienākumus, likumā noteikts, ka bezdarbnieka pabalsta izmaksu aptur, ja persona saņem maternitātes pabalstu. Praksē konstatēti gadījumi, kad persona saņem maternitātes pabalstu, tā laikā pārtrauc darba attiecības un prasa piešķirt bezdarbnieka pabalstu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir konstatējusi gadījumus, kad persona ir ieguvusi bezdarbnieka statusu, strādā citā valstī un vienlaikus saņem bezdarbnieka pabalstu Latvijā. Lai to...

Pensijas, kas piešķirtas, ekonomiskās krīzes ietekmē piemērojot negatīvos kapitāla indeksus, tiks pārrēķinātas, sākot ar 2016.gadu. Par to trešdien, 17.jūnijā, vienojās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti. Komisija pārskatīja 16.jūnijā otrajam galīgajam lasījumam sagatavotos pensiju likuma grozījumus, papildinot tos ar attiecīgu pārejas noteikumu punktu. Par šīm izmaiņām šodien, 18. jūnijā, steidzamības kārtā lems Saeima. "Pēc intensīvām konsultācijām ar valdības vadītāju un finanšu ministru un Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētāju tomēr esam panākuši risinājumu, lai krīzes laikā piešķirtās pensijas varētu sākt palielināt jau nākamgad. Svarīgi, ka tas ir ierakstīts likumā, nevis tikai vārdos izteikts solījums. Tādējādi ar šo likumu esam novērsuši gan negatīva indeksa piemērošanu nākotnē, gan panākuši to, ka pensijas tiks pārskatītas tiem cilvēkiem, kuri cietuši iepriekšējās krīzes laikā," uzsver par likumprojekta virzīju atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Likumā "Par valsts pensijām" gan netiks iekļauts mehānisms pensiju pārskatīšanai - to paredzēts noteikt ikgadējā valsts budžeta likumā un vidēja termiņa...

Lai novērstu gadījumus, kad ekonomikas lejupslīdes ietekmē būtiski samazinās piešķiramo pensiju apmērs, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 16.jūnijā, otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par valsts pensijām”. Likumprojekts paredz pensiju kapitāla aprēķināšanā nepiemērot negatīvu apdrošināšanas iemaksu algu indeksu, tādējādi novēršot situāciju, ka ekonomiskās recesijas apstākļos samazinās arī piešķiramo pensiju apmērs.Saeima galīgajā lasījumā par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām” lems parlamenta 18.jūnija sēdē. „Ar šo likumu nodrošināsim, ka ekonomiskās lejupslīdes situācijā pensijas kapitāls vairs nesarūk un cilvēks var pilnībā paļauties uz darba gados veiktajām sociālajām iemaksām. Komisijas deputāti vēlējās spert vienu soli tālāk un kompensēt ekonomiskās krīzes ietekmē radušos jaunpiešķirto pensiju samazinājumu, taču pēc ilgstošām sarunām ar valdības pārstāvjiem līdzekļus tam rast nav izdevies. Vienojāmies šo jautājumu skatīt vienlaikus ar darbu pie nākamo trīs gadu valsts budžeta plāna, un komisija rūpīgi sekos valdības darbam pie budžeta sastādīšanas,” informē par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Likumprojekts...

Labklājības ministrija (LM) rosina noteikt metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu minimālā ienākuma līmeni. Tas būtu atskaites punkts sociālās drošības sistēmas jomu (valsts sociālie pabalsti, sociālā apdrošināšana, sociālā palīdzība) ietvaros noteikto atbalsta pasākumu pilnveidošanai, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma noteikšanai. To paredz ceturtdien, 11.jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi likumā Par sociālo drošību. Minimālā ienākuma līmeni paredzēts noteikt 40% apmērā no visu mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu viduspunkta (mediānas). Minimālā ienākuma līmeņa aprēķināšanā piemērotas atšķirīgas vērtības katrai personai mājsaimniecībā: pirmajam vai vienīgajam pieaugušajam mājsaimniecībā noteikta vērtība 1 jeb 100% no minimālā ienākuma līmeņa, savukārt pārējām personām mājsaimniecībā neatkarīgi no vecuma - 0,7 jeb 70% no minimālā ienākuma līmeņa. Atbilstoši aktuālajiem statistikas datiem minimālā ienākuma līmeņa apmērs 2015.gadā pirmajam pieaugušajam veido 139 eiro mēnesī, bet pārējiem mājsaimniecībā dzīvojošajiem - 97 eiro mēnesī. Atbalstu plānots novirzīt tieši tām iedzīvotāju grupām, kurām nabadzības risks ir visaugstākais - pensijas vecuma cilvēkiem, īpaši tiem, kuri...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču portālā būs pieejama informācija izsludinātajiem konkursiem uz brīvajām darbavietām valsts un pašvaldības iestādēs un to uzņēmumos. To paredz izmaiņas Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, ko ceturtdien, 11.jūnijā, konceptuāli atbalstīja Saeima. Plānots, ka pienākums publicēt informāciju NVA vakanču portālā stāsies spēkā no 2016.gada 1.janvāra. Grozījumi arī paredz noteikt, ka mobilitātes pabalstu nokļūšanai no mājām uz darbu un atpakaļ turpmāk varēs saņemt ne tikai tās personas, kuras nodarbinātas privātajā sektorā, bet arī publiskajā sektorā strādājošie. Likumprojekta autori norāda, ka minētā pasākuma mērķis ir mazināt bezdarba iestāšanās risku un tas var iestāties neatkarīgi no tā, vai persona strādā pie komersanta vai publiskajā sektorā. Lai nodrošinātu, ka NVA klienti ir sasniedzami un ar viņiem iespējams sazināties dažādu nodarbinātības un bezdarba jautājumu risināšanai, likumā plānots noteikt, ka atbalstu ir tiesības saņemt tikai tām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu. Patlaban praksē rodas situācijas, kad ārvalstnieki ir ieguvuši uzturēšanās atļauju Latvijā un var...

Persona, kurai nav tiesību uz valsts vecuma pensiju, varēs saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu no dienas, kad tā sasniegusi pensionēšanas vecumu. To paredz grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, ko otrdien, 9.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Patlaban valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu var saņemt, ja persona par pieciem gadiem pārsniegusi pensionēšanās vecumu. Izmaiņas likumā nepieciešamas saistībā ar valstī noteikto pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, kas līdz 2015.gadam sasniegs 65 gadus. Pensijas saņemšanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs kopš 2014.gada paaugstināts no 10 līdz 15 gadiem, bet 2025.gadā pieaugs līdz 20 gadiem, norāda likumprojekta autori. Likuma grozījumi ļaus personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir mazāks nekā nepieciešamie 15 gadi, saņemt pabalstu jau no dienas, kad tā būs sasniegusi nepieciešamo pensionēšanās vecumu. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts patlaban noteikts 64,03 eiro apmērā. Likumprojekts paredz, ka jaunā kārtība stāsies spēkā no 2017.gada. Par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.

Paaugstināta bezdarba līmeņa saglabāšanās un salīdzinoši liels ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir galvenie darba tirgus izaicinājumi 2015.gadam, liecina Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais un e-portfelī ievietotais informatīvais ziņojums Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2015. gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem. LM uzsver, ka darba tirgū pieprasījums pašlaik ir profesiju pamatgrupās - speciālisti, vecākie speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kuru pienākumu veikšanai pārsvarā ir nepieciešams augstāks izglītības līmenis nekā vidējā izglītība. Liela daļa bezdarbnieku līdz šim ir bijuši nodarbināti vienkāršās profesijās, kur izglītības līmenim nav noteicoša nozīme, tāpēc nepieciešams veicināt kvalifikācijas celšanu, kā arī jaunu prasmju apgūšanu bezdarbnieku vidū. Darba tirgus pieprasa daudzveidīgas kompetences un zināšanas, un lai veiksmīgi pielāgotos darba tirgus un sociālajām pārmaiņām, kā arī saglabātu sociālo un ekonomisko aktivitāti, nepieciešams pastāvīgi papildināt savas zināšanas, kompetences un prasmes visa mūža garumā, tai skaitā esot bezdarba situācijā. Bezdarbniekiem, arī ar zemu prasmju līmeni, tiek piedāvāti profesionālās tālākizglītības pasākumi, kas ļauj iegūt...

Vakar, 2.jūnijā, Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar labklājības ministru Uldi Auguli, lai pārrunātu Labklājības ministrijas sagatavotos un Saeimā virzītos grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kā arī jautājumu par pensiju indeksācijām, par kuru debates koalīcijā vēl nav notikušas. Valsts prezidents pozitīvi novērtēja labklājības ministra izklāstītos priekšlikumus un izteica atbalstu to tālākai virzībai. Lai novērstu gadījumus, kad ekonomikas lejupslīdes ietekmē būtiski samazinās piešķiramo pensiju apmērs, Labklājības ministrija ir izstrādājusi un Saeima 28. maijā konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumā „Par valsts pensijām”. Ministrs informēja, ka šis likumprojekts paredz pensijas kapitālu saglabāt līdzšinējā apmērā, pensijas kapitāla aktualizācijai nepiemērojot ekonomiskās lejupslīdes ietekmē sarukušo apdrošināšanas iemaksu algu indeksu. Saeima ir nolēmusi likumprojektam piešķirt steidzamību, bet galīgajā lasījumā to plānots izskatīt parlamenta 11.jūnija sēdē. Izklāstot šī brīža situāciju vecuma pensiju jomā, Uldis Augulis uzsvēra, ka 60.9% no pensionāru kopskaita saņem 200 līdz 300 eiro lielu pensiju, ieskaitot piemaksu. Ņemot vērā dzīves dārdzības pieaugumu, kas viena gada laikā (no 2012.gada...

Lai novērstu gadījumus, kad ekonomikas lejupslīdes ietekmē būtiski samazinās piešķiramo pensiju apmērs, Saeima ceturtdien, 28.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par valsts pensijām". Likumprojekts paredz pensijas kapitālu saglabāt līdzšinējā apmērā, pensijas kapitāla aktualizācijai nepiemērojot ekonomiskās lejupslīdes ietekmē sarukušo apdrošināšanas iemaksu algu indeksu. Pēc par likumprojektu atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikuma Saeima nolēma likumprojektam piešķirt steidzamību. Galīgajā lasījumā to plānots izskatīt parlamenta 11.jūnija sēdē. "Pārdzīvotie "treknie gadi" un tiem sekojošā smagā ekonomiskā krīze parādīja, ka pensiju kapitāla aprēķināšanas sistēma nav bijusi līdz galam pārdomāta. Savā ziņā tā bija kā loterija, jo pensiju būtiski ietekmēja ne tikai paša cilvēka veiktās sociālās iemaksas, bet arī aktuālā ekonomiskā situācija brīdi, kad personas dodas pensijā. Labajos gados, pieaugot algu līmenim un nodarbināto skaitam, būtiski auga arī jaunpiešķiramās pensijas, lai gan tas īsti nebija pensionāru pašu nopelns. Savukārt krīzes ietekmē apdrošināšanas algu iemaksu indeksi strauji samazinājās, negatīvi ietekmējot pensijas kapitāla apmēru daudziem cilvēkiem," situāciju skaidro Aija Barča,...

No 2015.gada 1.jūlija atbilstoši valdībā apstiprinātajiem grozījumiem likumā "Par valsts pensijām" pilnveidos I un II grupas invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtību, skaidro Labklājības ministrija (LM). Izmaiņas attieksies uz cilvēkiem, kuriem: 1) mainās invaliditātes grupa uz I vai II grupu un kuri līdz invaliditātes grupas maiņai ir strādājuši un veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai. Lai šajā gadījumā pārrēķinātu pensiju, nav nepieciešams cilvēka iesniegums. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) līdz invaliditātes grupas maiņai veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas ņems vērā, nosakot jauno invaliditātes pensijas apmēru; 2) noteikta I vai II invaliditātes grupa un kuri pēc invaliditātes pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) strādājuši un veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai. Šajā gadījumā, lai pārrēķinātu pensiju, nepieciešams cilvēka iesniegums. Grozījumi paredz, ja cilvēks ar invaliditāti turpina strādāt un veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, pārrēķinot pensiju, tās apmērs palielināsies, piemērojot tos koeficientus, kuri piemēroti aprēķinot noteiktas grupas invaliditātes pensiju, t.i. 0,45 (I grupai) vai 0,4 (II grupai). Līdz ar to pārrēķinot...

Iepazīstoties ar nesen publiskotā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultātiem par darba tirgu un statistiku šajā jomā, samērā skaidri ir redzama tendence, ka Latvijas iedzīvotāju subjektīvais vērtējums ekonomiskajai situācijai valstī ir visai cieši saistīts ar vidējās algas izmaiņām. Būtībā atalgojums ir galvenā mēraukla, pēc kuras iedzīvotāji vērtē ekonomisko situāciju un tās izmaiņas. Tas sasaucas ar ekonomistu tēzi, ka ikvienas izmaiņas ekonomikā iedzīvotāju uztverē attēlojas ar zināmu laika nobīdi, jo makro līmeņa procesi tikai pēc laika jūtami ietekmē cilvēku maciņus, uzskata Līga Menģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore. Šāda tendence redzama arī atbildēs uz jautājumu, kuri ir trīs būtiskākie faktori, lai respondents kādu darbavietu uzskatītu par labu. Arī šeit galvenā vērtējuma pozīcija ir atalgojums, un tikai pēc tam seko darba saturs, kolektīvs un citi aspekti. Līdzīga aina vērojama arī, vērtējot, kādai darbavietai respondenti dotu priekšroku - atkal dominē atalgojums, kuram prioritārā secībā seko faktori, kas saistīti ar finansiālo drošību un iespējamo materiālo atbalstu (sociālās...

Valdība otrdien, 19.maijā, atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) ierosinājumu precizēt un pilnveidot I un II grupas invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtību. Savukārt izmaiņas pensiju indeksācijā un krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanas jautājumu valdība vienojās skatīt kontekstā ar 2016.gada budžeta izstrādi šī gada vasarā. Līdz ar to LM virzītais likumprojekts "Par valsts pensijām" būs jāsadala un diskusijas par iespējamām izmaiņām pensiju indeksācijā un krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanā turpināsies. Labklājības ministrs Uldis Augulis uzsver, ka šodien valdībā pieņemtais lēmums nav taisnīgs pret pensionāriem un veicina sabiedrības neuzticību valdības solījumiem uzlabot pensijas vecuma cilvēku stāvokli. “Joprojām neatbalstu likumprojekta sadalīšanu, jo tajā iekļautie pasākumi no politikas attīstības viedokļa ir vienlīdz svarīgi un novērstu gan krīzes radītās sekas, gan mazinātu nabadzību un uzlabotu pensionāru dzīves kvalitāti. Turklāt valsts budžeta iespēju kontekstā nav korekti pretnostatīt dažādas sabiedrības grupas, jo visvairāk nabadzības riskam šobrīd ir pakļauti tieši pensionāri. Mans uzdevums ir pildīt valdības deklarācijā noteikto, tāpēc diskusijas vēl turpināsim nākamā...

Saeima ceturtdien, 14.maijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz ieviest vienotu izdienas pensiju regulējumu drošības iestāžu amatpersonām. Tiesības uz izdienas pensiju vispārējā gadījumā būs valsts drošības amatpersonai, kura sasniegusi 50 gadu vecumu un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem, no kuriem pēdējie pieci nodienēti amatpersonas statusā, informē par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Likums nosaka izdienas stāža aprēķināšanas kārtību, kā arī pensijas pieprasīšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību. Kā norāda likumprojekta autori, valsts drošības iestāžu kopumu veido Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests un Drošības policija. Taču līdzšinējais normatīvais regulējums nav pilnīgs, jo paredz tiesības uz izdienas pensiju tikai daļai no šajās iestādēs strādājošajiem. Turklāt atsevišķām amatpersonām tas pieļauj iespēju vienlaikus strādāt valsts drošības iestādē un saņemt izdienas pensiju. Jaunais likums nodrošinās vienlīdzīgas tiesības uz izdienas pensijām, motivēs drošības iestāžu amatpersonas turpināt dienestu, sekmēs amatpersonu rotāciju un arī izslēgs iespēju...