SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Valdība otrdien, 5.maijā, vienojās, ka trūcīgai personai jeb ģimenei turpmāk varēs piederēt naudas līdzekļu uzkrājumi 128,06 eiro apmērā, informē Labklājības ministrija. To paredz noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" , kas otrdien, 5.maijā, apstiprināts valdībā. Šāds naudas līdzekļu uzkrājums paredzēts, lai mājsaimniecībai būtu iespēja segt kādus neparedzētus izdevumus, piemēram, sadzīves tehnikas remontam/nomaiņai, neparedzētiem veselības aprūpes izdevumiem, apģērba, apavu iegādei u.c. mājsaimniecības ikdienas vajadzību nodrošināšanai. Par naudas līdzekļu uzkrājumu uzskatāms personas naudas uzkrājums vai noguldījums kredītiestādes kontā un skaidrās naudas uzkrājumi. Šī norma paredzēta labticīgiem sociālās palīdzības saņēmējiem, kuri godprātīgi iztikas līdzekļu deklarācijā uzrādīs skaidrās naudas līdzekļu uzkrājuma apmēru. Tas nenozīmē, ka sociālajam dienestam jāveic kādas papildu darbības, lai pārliecinātos par skaidrās naudas līdzekļu uzkrājumiem klienta mājsaimniecībā. Tajā pašā laikā tas neatbrīvo sociālo dienestu no pienākuma vispusīgi izvērtēt klienta sociālo un materiālo situāciju. Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumi Nr.299 “Noteikumi...

Paredzēts, ka no 2015.gada 1.jūlija, pieprasot slimības vai maternitātes pabalstu, nebūs nepieciešams darba devēja apstiprinājums par darbinieka neierašanos darbā darbnespējas periodā. Proti, darba devējam nevajadzēs aizpildīt darba ņēmējam izsniegtās darbnespējas lapas B sadaļu „Darba devēja informācija”, informē Labklājības ministrija (LM). Ņemot vērā, ka papīra formāta darbnespējas lapas pakāpeniski aizstās ar vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā sagatavotajām darbnespējas lapām, pieprasot pabalstu, cilvēkam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) būs jāiesniedz tikai iesniegums. Tādējādi pabalstu viņš varēs pieprasīt arī elektroniski. VSAA lēmumu par slimības vai maternitātes pabalsta piešķiršanu pieņems, pamatojoties uz vienotajā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā sagatavoto darbnespējas lapu. Savukārt darba devējs informāciju par darbiniekiem izsniegtajām darbnespējas lapām saņems Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (VID EDS). Pārejas periodā, kas plānots līdz 2016.gada 1.janvārim, kad vienlaikus izsniegs arī papīra formāta darbnespējas lapas, pieprasot pabalstu, papīra formāta darbnespējas lapas B kopā ar iesniegumu būs jāiesniedz jebkurā VSAA nodaļā. Turklāt šīs darbnespējas lapas darbiniekam būtu...

Labklājības ministrija (LM) pilnveidojusi bezdarbnieka un darba meklētāja statusa iegūšanas nosacījumus, kā arī iesaistes nosacījumus atsevišķos aktīvajos nodarbinātības un preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos. Iepriekšminēto paredz otrdien, 28.aprīlī, valdībā apstiprinātie Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Tie vēl jāpieņem Saeimā. Turpmāk valsts un pašvaldību institūcijām (tai skaitā privātām kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus) būs pienākums reģistrēt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču portālā atklātus konkursus uz brīvajām darbavietām. Šāda rīcība nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvāku valsts atbalstu bezdarba gadījumā un NVA datu bāzēs vienkopus būtu pieejama informācija par publiskajā sektorā pieejamajām brīvajām darbavietām. Turpmāk bezdarbnieka statusu būs tiesības saņemt tikai tiem cilvēkiem, kuri ir izpildījuši pienākumu un deklarējuši savu dzīvesvietu. Minētā prasība attieksies arī uz tiem cilvēkiem, kuri ir saņēmuši uzturēšanās atļaujas. Līdz šim praksē bezdarbnieka statusu varēja iegūt cilvēki, kuri bija saņēmuši uzturēšanās atļaujas, bet nebija deklarējuši savu dzīvesvietu Latvijā. Tas attiecīgi NVA nereti radīja...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 22.aprīlī, izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums", kas paredz ieviest vienotu izdienas pensiju regulējumu drošības iestāžu amatpersonām. Tiesības uz izdienas pensiju vispārējā gadījumā būs valsts drošības amatpersonai, kura sasniegusi 50 gadu vecumu un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem, no kuriem pēdējie pieci nodienēti amatpersonas statusā. Likums noteiks izdienas stāža aprēķināšanas kārtību, kā arī pensijas pieprasīšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību. Kā norāda likumprojekta autori, valsts drošības iestāžu kopumu veido Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests un Drošības policija. Taču pašreiz spēkā esošais normatīvais regulējums ir nepilnīgs, jo paredz tiesības uz izdienas pensiju tikai daļai no šajās iestādēs strādājošajiem. Turklāt pašreizējais regulējums atsevišķām amatpersonām pieļauj iespēju vienlaikus strādāt valsts drošības iestādē un saņemt izdienas pensiju. Jaunais likums nodrošinās vienlīdzīgas tiesības uz izdienas pensijām, motivēs drošības iestāžu amatpersonas turpināt dienestu, sekmēs amatpersonu rotāciju un...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar valsts profesionālās izglītības iestādēm laikā no 2014. gada janvāra līdz decembrim īstenoja izmēģinājumprojektu, lai praktiski pārbaudītu sadarbības modeli bezdarbnieku iesaistei pieprasītās profesionālās tālākizglītības programmās. Ņemot vērā ievērojamos Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu ieguldījumus skolu infrastruktūrā, kā arī Eiropas Komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas aicinājumu, bezdarbnieku pārkvalifikācija tika īstenota vairākās valsts dibinātajās profesionālās izglītības iestādēs, nodrošinot arī reģionālo pārklājumu, informē Labklājības ministrija (LM). Sākotnēji izmēģinājumprojekts paredzēja 200 bezdarbnieku pārkvalifikāciju, tomēr tālākizglītības programmu apguvē iesaistīja 164 bezdarbniekus, no kuriem mācības pabeidza 125 bezdarbnieki. Bezdarbniekus apmācīja tādās profesijās kā metinātājs, autoatslēdznieks, datorsistēmu tehniķis, maiznieks, galdnieka palīgs un citās. Atbilstoši statistikas datiem, līdz 2015. gada 31. martam darbā iekārtojās 63 bezdarbnieki jeb 50 % no tālākizglītību apguvušajiem bezdarbniekiem. Tomēr 23 bezdarbnieki jeb 18 % joprojām atrodas NVA uzskaitē. Bezdarbnieku apmācība izmēģinājumprojektā bija finansēta Eiropas Sociālā fonda projekta „Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā - 2” ietvaros. Analizējot izmēģinājumprojekta...

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību laikā no 2015.gada līdz 2023.gadam paaugstinās pašvaldību sociālo dienestu un citu pašvaldības izveidoto sociālā pakalpojuma sniedzēju sociālā darba speciālistu profesionalitāti, kuri ikdienā strādā ar sociālā riska situācijā esošiem cilvēkiem – sociālo dienestu klientiem. To paredz otrdien, 14.aprīlī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.1.specifiskā atbalsta mērķa „Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām” pasākuma „Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” īstenošana. Paaugstinot sociālo darba speciālistu profesionālo kompetenci, uzlabosies sociālā darba kvalitāte, kā arī sociālā darba speciālistu spējas efektīvi, mērķēti un vispusīgi sniegt atbalstu sociālo dienestu klientiem. Savukārt, pilnveidojot pašvaldību sociālo dienestu prakses standartu un izstrādājot vadības kvalitātes principus, tiks veidota vienota izpratne par sociālo dienestu darba organizāciju. Pasākuma ietvaros nodrošinās līdzfinansējumu profesionālās kompetences pilnveides un supervīzijas veikšanai pašvaldību sociālo dienestu un citu pašvaldības izveidoto sociālā pakalpojuma sniedzēju sociālā darba speciālistiem. Izstrādās metodikas...

Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā publiskots plašs Tiesu prakses apkopojums lietās par sociālās drošības jautājumiem. Apkopojumu veikusi Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Mg.iur Anita Kovaļevska sadarbībā ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentu un Judikatūras nodaļu. Tiesu prakses apkopojuma sagatavošanai Judikatūras nodaļa atlasīja Administratīvās apgabaltiesas un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta apmēram 400 nolēmumus, kas pieņemti 2007.– 2013. gadā. Administratīvās apgabaltiesas nolēmumi tika atlasīti tikai tad, ja tie bija stājušies spēkā. Apkopojuma sagatavošanai tika atlasīti nolēmumi lietās, kas skar sociālā nodrošinājuma sistēmas klasiskos elementus - valsts sociālo apdrošināšanu, sociālo palīdzību un valsts atbalstu valsts sociālo pabalstu veidā. Apkopojumā nav iekļautas atziņas par izdienas pensijām un citām sociālajām garantijām, kas ir saistītas ar noteiktu amatu ieņemšanu, veselības aprūpes pakalpojumiem, uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, izmaksām no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem. Tāpat apkopojumā nav iekļautas atziņas par tādiem specifiskiem sociālā nodrošinājuma sistēmas jautājumiem kā pabalsts bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, vai pabalsti...

Ģimene, kuras apgādībā ir bērns invalīds, varēs saņemt aizsargātā lietotāja statusu un par elektrību maksāt mazāk. To paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas otrdien, 31.martā, pirmajā lasījumā atbalstītie Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi. Plānots, ka šādai ģimenei valsts pilnībā kompensēs pirmās 100 kilovatstundas. Patlaban par aizsargāto lietotāju noteikta trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona) vai daudzbērnu ģimene, kura savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām izlieto elektroenerģiju. Trūcīga vai maznodrošināta ģimene pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas 100, bet daudzbērnu ģimene 300 kilovatstundas katru mēnesi var iegādāties par pašreizējā starta tarifa cenu - 11,64 centiem par kilovatstundu. Kā skaidro likumprojekta autori, ģimenei, kuras apgādībā ir bērns invalīds, elektroenerģijas tirdzniecības atvieglojumus patlaban var saņemt vien tad, ja tai piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes statuss. Pērn Latvijā bija reģistrēti 7916 bērni invalīdi, no kuriem 444 uzturas specializētajās aprūpes iestādēs, bet 7472 dzīvo mājās vecāku apgādībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā nākamā gada...

Sociālās apdrošināšanas iemaksas par 98,8% darba ņēmējiem veiktas pilnā apmērā, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija par faktiski veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām laikā no 2011.gada janvāra līdz 2014.gada septembrim. Kopumā analizēta informācija par visiem darba ņēmējiem, kuri no 2011.gada janvāra līdz 2014.gada septembrim reģistrēti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA). Konstatēts, ka līdz 2015.gada 1.janvārim trīsdesmit četri cilvēki paši ir veikuši iemaksas pensiju apdrošināšanai. No tiem astoņiem cilvēkiem VSAA jau veikusi pārmaksāto iemaksu atmaksu. Tāpat ziņojumā iekļauta informācija par nokavēto iemaksu piedziņu, jo Ministru kabinets uzdeva Valsts ieņēmumu dienestam (VID) prioritāti piedzīt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parādus. Saskaņā ar nodokļu maksātāju iesniegtajiem pārskatiem kopumā 2014.gada otrajā pusgadā tika aprēķinātas (deklarētas) valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) summas 1,12 mljrd. eiro apmērā, savukārt darba devēji VSAOI faktiski bija veikuši 1,16 mljrd. eiro apmērā (t.sk. maksājumi par iepriekšējiem periodiem, nokavējuma nauda). Uz 2015. gada 1. janvāri kopējais parāds (VSAOI un sociālais nodoklis) bija 180, 20...

Valdība otrdien, 17.martā, vienojās paplašināt daudzbērnu ģimeņu definīciju, nosakot, ka daudzbērnu ģimene ir ģimene, kuras aprūpē ir trīs vai vairāki bērni līdz 24 gadiem, tai skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni, kamēr viņi iegūst vispārējo, profesionālo, augstāko vai speciālo izglītību. Tādējādi daudzbērnu ģimenēm būs nodrošināta iespēja ilgstošāk saņemt jau patlaban esošos un no jauna izveidotos atbalsta pasākumus, uzlabojot to mājsaimniecību budžetu un mazinot pakļaušanu augstajam nabadzības riskam. Iepriekšminēto paredz otrdien, 17.martā, valdībā apstiprinātie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Tie vēl jāpieņem Saeimā. Šādas izmaiņas veiktas, jo patlaban normatīvajos aktos pastāv nevienlīdzīga attieksme pret ģimenēm ar bērniem un daudzbērnu ģimenēm. Piemēram, apgādnieka zaudējuma pensiju var saņemt bērns līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņš mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs, koledžās vai augstskolās pilna laika klātienē, izņemot laiku, kad viņš ir pārtraucis studijas. Arī pilngadību sasniegušam ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam tiek saglabātas tiesības uz neizmantotām sociālajām garantijām līdz 24 gadu vecuma...

Bezdarba apdrošināšanai tiks pakļauti arī diplomātu dzīvesbiedri, kuri uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātie. To paredz ceturtdien, 12.martā, Saeimā trešajā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Kā skaidro likumprojekta autori, vēstnieku un citu diplomātu dzīvesbiedri vairumā gadījumu dodas viņiem līdzi uz dienesta vietu ārvalstīs, tādējādi uz ilgstošu laiku atstājot savas darbavietas Latvijā. Bieži vien diplomātu laulātie ārzemēs dažādu no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ nevar veikt algotu darbu. Atgriežoties Latvijā un meklējot darbu, diplomātu laulātajiem tādējādi tiek liegtas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi, saskaņā ar likuma izmaiņām par diplomātu laulātajiem tiks veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas pret bezdarbu. Patlaban likums nosaka, ka pret bezdarbu tiek apdrošināti karavīru laulātie. Tāpat likuma grozījumi paredz, ka pensijas un pabalstus varēs pieprasīt arī vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv. Likums paredz, ka portālā pieejamos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus varēs pieprasīt no 2015.gada 1.jūlija, izmantojot portāla piedāvātos...

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību laikā no 2016.gada 1.ceturkšņa līdz 2022.gadam plāno pārbaudīt labākos risinājumus sociālo uzņēmumu izveidei un attīstībai, tādējādi veicinot sociālās uzņēmējdarbības attīstību un palielinot nodarbinātības iespējas, jo sevišķi nelabvēlīgākā situācijā esošiem cilvēkiem. Minētajā laika posmā paredzēts izstrādāt un ieviest sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sistēmu, t.sk. izstrādāt sociālās uzņēmējdarbības veicēju atlases kritērijus un to piemērošanas metodiku, apmācīt finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri, izstrādāt sociālās uzņēmējdarbības veicēju reģistra paraugu. Tāpat arī paredzēti pasākumi sabiedrības izpratnes veidošanai par sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sistēmu. Papildus iepriekš minētajam plānots izmēģināt arī konkrētus finanšu atbalsta instrumentus, ko saņems potenciālie sociālās uzņēmējdarbības veicēji. Aktivitātēs varēs iesaistīties sociālās uzņēmējdarbības veicēji un uzsācēji, kā arī nelabvēlīgākā situācijā esoši bezdarbnieki: ilgstošie bezdarbnieki, gados vecāki bezdarbnieki (vecāki par 54 gadiem), bezdarbnieki, kuriem ir apgādājamie, kā arī bezdarbnieki ar invaliditāti. Lai efektīvāk īstenotu sociālās uzņēmējdarbības aktivitātes, plānots izveidot uzraudzības padomi, kurā darbosies valsts un nevalstisko institūciju pārstāvji. Iepriekšminēto...

Pagājušajā gadā pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 19.5% jeb 328 miljoniem eiro, t.sk. 99 milj. eiro veidoja pārvaldnieku gūtā peļņa veiksmīgu ieguldījumu rezultātā. 2014.gada beigās 2.līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls jau nedaudz pārsniedza 2 mljrd. eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Konservatīvo ieguldījumu plānu gada ienesīgums bija no 2.6% līdz 5.6%, sabalansētajiem plāniem tas bija robežās no 3.2% līdz 6.4%, savukārt aktīvajiem plāniem no 2.3% līdz 7.9%. Latvijā veikto ieguldījumu apmērs, salīdzinot ar 2013. gada beigām, pieauga par 11.7%, decembra beigās sasniedza 43% no kopējiem ieguldījumiem jeb 876.2 milj. eiro (t.sk. 547.9 milj. eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 40.9 milj. eiro - komercsabiedrību emitētajos parāda vērtspapīros, 2.2 milj. eiro - akcijās, 7.4 milj. eiro - ieguldījumu fondos, 3 milj. eiro - Latvijas riska kapitāla tirgū, bet 274.8 milj. eiro bija izvietoti kredītiestādēs). Savukārt no visiem ārvalstu emitentu vērtspapīriem 96% veidoja ieguldījumi pārējo Eiropas...

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību laikā no 2015.gada 4.ceturkšņa līdz 2019.gadam plāno īstenot profesionālās rehabilitācijas pasākumus, tādējādi palielinot diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju darbspējas vecumā iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Profesionālās rehabilitācijas pasākumu ietvaros paredzēts izstrādāt un ieviest: profesionālās rehabilitācijas programmas (t.sk. pilnveidot profesionālās piemērotības sistēmu cilvēkiem ar I un II invaliditātes grupu, nosakot jaunus kritērijus, metodes un instrumentus, kā noteikt profesionālo piemērotību, novērtējot cilvēka veselības stāvokli, motivāciju, darbspējas, darba tirgum nepieciešamās prasmes un iemaņas),prasmju sertificēšanas sistēmu, t.sk. izstrādāt prasmju aprakstus un prasmju apmācību programmas. Iepriekšminētās aktivitātes ir nepieciešamas, jo cilvēkiem ar smagu invaliditāti (I un II invaliditātes grupa) un cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, īpaši, ja, šo cilvēku izglītības līmenis ir zems, pašlaik netiek piedāvātas darba tirgus vajadzībām atbilstošas profesionālās rehabilitācijas programmas. Tas attiecīgi kavē šo cilvēku iekļaušanos darba tirgū un sabiedrībā. Profesionālās rehabilitācijas pasākumus paredz Ministru kabineta noteikumu projekts Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.4.specifiskā atbalsta...

Saeima ceturtdien, 5.martā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, pilnveidojot slimības naudas aprēķināšanas kārtību darba ņēmējiem, kuriem noteikts summētais dienesta pienākumu izpildes laiks, ņemot vērā darba veikšanas īpašos nosacījumus un specifiku. Likuma grozījumi paredz, ka slimības naudu var aprēķināt ne tikai par darbne­spējas dienām, kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā, bet arī par stundām konkrētajā dienā. Savukārt darba ņēmējiem, kuriem noteikts summētais darba laiks (summētais dienesta pienākumu izpildes laiks) un kuru mēnešalga (darba alga) nav atkarīga no faktiski nostrādāto stundu skaita konkrētā mēnesī, darba devējs, ņemot vērā darba (dienesta) specifiku, var noteikt, ka slimības naudu aprēķina par kalendāra darba dienām darbnespējas periodā. Šādas izmaiņas rosināja Iekšlietu ministrija, norādot, ka līdzšinējā slimības naudas aprēķināšanas kārtība, piemēram, policistiem un ugunsdzēsējiem, var nebūt objektīva, jo nereti neatspoguļo neplānoti nostrādātās darba stundas. Dienesta specifika prasa, piemēram, kūlas dedzināšanas periodā un plūdu laikā, vai arī noziedznieku meklēšanas laikā bieži veikt izmaiņas plānotajos...