SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Otrdien, 17.februārī, valdība plānoja (beigās tomēr atkal pārceļot uz nākamo nedēļu) skatīt Koncepciju par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu, par kuras atlikšanu jau pagājušajā nedēļā neizpratni pauda labklājības ministrs Uldis Augulis. Ministrs uzsver, ka Koncepcijas saturs netiks mainīts. Tāpat publiskajā telpā izskan dažādi viedokļi par iespējamiem grozījumiem Civillikumā attiecībā uz aizbildnību, kā arī par šķēršļiem ārvalstu adopcijai. "Koncepcijas atlikšanai nebija nekāda pamata. Nākamo četru gadu laikā vēlamies veikt pozitīvas izmaiņas adoptētāju, aizbildņu un audžuģimeņu atbalsta sistēmā, lai veicinātu bērnu augšanu ģimenē. Plānojot šīs izmaiņas, pamatā vērā ir ņemtas tieši bez vecāku gādības palikušu bērnu intereses un tiesības. Koncepcijas izstrādē piedalījās kompetenti eksperti ārpusģimenes aprūpes jomā un bērnu tiesības pārstāvošās nevalstiskās organizācijas. Līdz ar to koncepcija ir rūpīgi izstrādāta, vērtējot arī esošās finansiālās iespējas. Tāpēc kategoriski nepiekrītu tās satura izmaiņām un uzstāju uz tās apstiprināšanu valdībā esošajā redakcijā," uzskata U.Augulis. Minētā Koncepcija paredz, ka Labklājības ministrija (LM) no 2016.gada veiks vairākas pozitīvas...

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", tādējādi pilnveidojot bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksu tiesisko regulējumu. Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs nav mazāks par vienu gadu, ja par viņu iemaksas bezdarba gadījumam veiktas vai bija jāveic ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Likumā veiktās izmaiņas pēc būtības nemaina bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanu, bet vienkāršo pabalsta apmēra noteikšanu, atsakoties no personas statusa (ir vai nav darba ņēmējs) pārbaudes uz bezdarbnieka statusa iegūšanas dienu. Vienlaikus likumprojektā veikti grozījumi, lai saskaņotu šī un citu likumu (Invaliditātes likuma, Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma, likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu) normas attiecībā uz bērna ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam kopšanu, līguma slēgšanu par algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu un bezdarbnieka pabalsta pārmaksas atgūšanu. Likums papildināts ar nosacījumu, ka bezdarbnieka pabalsta izmaksu izbeigs, ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) konstatēs, ka pabalsta...

No 2017.gada 1.janvāra cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir mazāks nekā vecuma pensijai nepieciešamie 15 gadi, būs iespēja saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu jau no dienas, kad viņi būs sasnieguši nepieciešamo pensionēšanās vecumu, informē Labklājības ministrija. Šobrīd valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir, ja cilvēks par pieciem gadiem ir pārsniedzis vispārējo pensionēšanās vecumu. Tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu ir cilvēkam, kurš nav nodarbināts (nav uzskatāms par darba ņēmēju vai pašnodarbināto) un kuram nav tiesību saņemt valsts pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju cilvēkiem ar invaliditāti) vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību. Iepriekšminēto paredz otrdien, 3.februārī, valdībā atbalstītais likumprojekts Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā. Tas vēl jāpieņem Saeimā. Atbilstoši Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūras statistikas datiem 2014.gadā vidēji mēnesī valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēma 545 cilvēki, kuri par pieciem gadiem ir pārsnieguši vispārējo pensionēšanās vecumu, vidējais piešķirtais pabalsta apmērs - 64,20 eiro.

Nozīmīgs darbs īstenots bērnu veselības, izglītības, tiesību aizsardzības jomā, tomēr nepieciešama turpmāka pilnveide, lai panāktu tālāku bērnu stāvokļa uzlabojumu, liecina Labklājības ministrijas (LM) Pārskatā par bērnu stāvokli Latvijā 2013.gadā apkopotā informācija. Informatīvais ziņojums otrdien, 27.janvārī, izskatīts valdībā. Ikgadējā pārskata mērķis ir vērst valdības un likumdevēja, kā arī sabiedrības uzmanību uz aktuālajām problēmām, kas ietekmē bērnu stāvokli valstī. Ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā iesniegs Saeimā. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir esošās ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošana, jo vēl aizvien ļoti daudziem bērniem nav iespējas augt ģimenē. Jāstiprina arī bērna bioloģiskās ģimenes spējas rūpēties par bērnu. Ārpusģimenes aprūpes institūcijās 2013.gadā atradās 1760 bērni. Salīdzinot ar 2012.gadu, bērnu skaits, kuri dzīvo institūcijās, samazinājies par 129 bērniem (bērnu skaits institūcijās 2012.gadā - 1889). Savukārt ārpusģimenes aprūpē kopumā atradās 7967 bērni, kas ir par 128 bērniem mazāk nekā 2012.gadā (bērnu skaits ārpusģimenes aprūpē 2012.gadā - 8095). Samazinās arī bērnu izdarītie likumpārkāpumi, taču aktualitāti nav zaudējis jautājums par atbalsta...

Piektdien, 23.janvārī notika ikmēneša Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulce. Ekonomikas ministres biroja vadītājs Gatis Ābele informēja par jautājumiem, kas attiecas uz enerģētikas nozares problēmu risināšanu - vairākkārtīgi diskutēto un neatrisināto jautājumu par elektroenerģijas tarifu samazināšanu, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) nesamērīgajām likmēm, par ko maksā jebkurš elektroenerģijas patērētājs, kā arī Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam projektu. Par šiem jautājumiem plašāka diskusija ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci - Ozolu tiks rīkota 13.februārī. Ekonomikas ministrija solīja, ka pastāvēs uz to, lai tiktu saglabāts mikrouzņēmumu nodoklis 9% apmērā, veicinot nodokļu nomaksu un legālo nodarbinātību. Ražojošām saimniecībām vislielāko elektrības rēķina daļu sastāda sadales tīklu apkalpošanas izdevumi, kurus Ekonomikas ministrija centīšoties diferencēt, veidojot sistēmu, ka par sadales tīkla lietošanu maksātu visi pārvadē iesaistītie patērētāji - šis jautājums vēl ir projekta stadijā. Jaunas vēsmas elektroenerģijas tirgū varētu ienākt līdz ar jaunā kabeļa Zviedrija - Lietuva atvēršanu no 2016.gada, kas dos iespēju samazināt kopējā tarifa cenu. Bet pašreiz prioritāšu...

Labklājības ministrs Uldis Augulis 21.janvārī Eiropas Parlamenta (EP) Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas plenārsēdē iepazīstināja deputātus ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē programmu nodarbinātības un sociālās politikas jomā. Ministrs kā galveno prezidentūras prioritāti uzsvēra iekļaujošu un ilgtspējīgu līdzdalību darba tirgū, īpaši akcentējot nepieciešamību sekmēt riska grupu nodarbinātību. Diskusijām par šiem jautājumiem Latvijas prezidentūra februāra sākumā rīkos ekspertu konferenci, kā arī sagatavos Padomes secinājumus pieņemšanai Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes (EPSCO) marta sanāksmē. Secinājumos ietvers konkrētus aicinājumus dalībvalstīm un Eiropas Komisijai (EK) par to, kā veidot iekļaujošākus un labāk funkcionējošus darba tirgus. Ministrs uzsvēra, ka pēdējo divu gadu laikā ir daudz paveikts, lai risinātu jauniešu bezdarbu, galvenokārt, ar Jauniešu garantijas palīdzību. Latvijas prezidentūra vēlas pievērst pastiprinātu uzmanību arī citām riska grupām, kuru situācija ir tikpat satraucoša kā jauniešu bezdarbs. Tas attiecas uz ilgstošajiem bezdarbniekiem un cilvēkiem ar invaliditāti. Aptuveni 50% no visiem bezdarbniekiem ES ir ilgstošie bezdarbnieki. Savukārt...

Pensijas un pabalstus varēs pieprasīt arī vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv. To paredz grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, ko Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 20.janvārī, sagatavojusi izskatīšanai parlamentā otrajā lasījumā. Likumprojekts paredz, ka portālā www.latvija.lv iedzīvotāji varēs pieprasīt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, valsts sociālos pabalstus un izdienas pensijas. Tāpat kā līdz šim šos pakalpojumus varēs pieprasīt arī personīgi, pa pastu vai elektroniski, iesniedzot nepieciešamos dokumentus vienai no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļām. Tāpat likuma grozījumi paredz noteikt, ka bezdarba apdrošināšanai tiek pakļauti arī diplomātu laulātie. Vēstnieku un citu diplomātu dzīvesbiedri vairumā gadījumu dodas viņiem līdzi uz dienesta vietu ārvalstīs, tādējādi uz ilgstošu laiku atstājot savas darbavietas Latvijā. Bieži vien diplomātu laulātie ārzemēs dažādu no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ nevar veikt algotu darbu. Atgriežoties Latvijā un meklējot darbu, diplomātu laulātajiem tādējādi tiek liegtas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi, saskaņā ar likuma izmaiņām par diplomātu laulātajiem tiks...

Labklājības ministrs Uldis Augulis 20.janvārī Eiropas Parlamenta (EP) Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā iepazīstināja deputātus ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē prioritātēm un programmu dzimumu līdztiesības jomā. Ministrs uzsvēra sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju veicināšanas nozīmību visdažādākajās dzīves jomās, tai skaitā, nodarbinātībā, sociālās politikas un veselības nozarē, kā arī attīstības sadarbības politikas kontekstā. Sieviešu nodarbinātības līmenis vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem ES pašlaik ir vidēji 12 procentpunktus zemāks nekā vīriešiem. Tas liecina, ka sievietes kopumā joprojām ir nepietiekami pārstāvētas darba tirgū. Galvenie šķēršļi, kas to ietekmē, ir ierobežota pieeja bērnu un kopjamu ģimenes locekļu aprūpes pakalpojumiem. Līdz ar to arī ir nepietiekamas iespējas saskaņot ģimenes un darba dzīvi. Tas ir svarīgi abiem vecākiem, īpaši uzsverot vīriešu lomas un iesaistes palielināšanu. Jautājumu par sieviešu līdzdalību darba tirgū Latvijas prezidentūra plāno uzrunāt Padomes secinājumos par iekļaujošiem darba tirgiem. Atšķirībai darba samaksā, kuras vidējais rādītājs Eiropas Savienībā ir 16%, tāpat kā...

Rīgas domes Labklājības departaments informē, ka, lai saņemtu pabalstu pārtikas iegādei, iedzīvotāji līdz 31.martam var iesniegt iesniegumu Rīgas Sociālajā dienestā. Pabalsts tiek piešķirts rīdziniekiem, kuri deklarējuši pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ne mazāk kā 12 mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas. Tiesības saņemt pabalstu ir: bērnam invalīdam vai ar celiakiju slimam bērnam, kuram nav noteikta invaliditāte un kas saņem valsts atbalstu; atsevišķi dzīvojošam vai ģimenē, kurā nav nevienas darbspējīgas personas, dzīvojošam valsts vecuma pensijas saņēmējam, invaliditātes pensijas saņēmējam un sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam, ja ģimenes (personas) pēdējo trīs mēnešu vidējie ienākumi nepārsniedz 257 euro katram ģimenes loceklim mēnesī; valsts vecuma pensijas saņēmējam, invaliditātes pensijas saņēmējam un sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam, kas dzīvo ģimenē, kura normatīvo aktu kārtībā atzīta par trūcīgu. Pabalsta apmērs vienai personai ir 45 euro. Lai saņemtu pabalstu, persona vai viņas likumīgais pārstāvis vēršas Rīgas Sociālajā dienestā, uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz iesniegumu, aizpilda un paraksta iztikas līdzekļu deklarāciju, ja nav...

Labklājības ministrija informē, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2015.gada 1.janvāra pārrēķinās ģimenes valsts pabalsta apmēru un izmaksās pabalstu bez papildus pabalsta saņēmēja iesnieguma. VSAA informācijas sistēmas datubāzē ir uzkrāta informācija par visiem pieprasītāja bērniem, par kuriem ir bijis piešķirts pabalsts, tajā skaitā arī par bērniem, par kuriem ģimenes valsts pabalsta izmaksa ir izbeigta. Tomēr atsevišķos gadījumos informācija par visiem pieprasītāja bērniem var neparādīties VSAA informācijas sistēmā. Piemēram, gadījumā, ja ģimenes valsts pabalsts par kādu no pieprasītāja bērniem nebija pieprasīts vai Iedzīvotāja reģistrā nav informācijas par šo bērnu (bērns piedzimis ārvalstī un nav reģistrēts Latvijā). Šādos gadījumos, ja, saņemot ģimenes valsts pabalstu par janvāri, pabalsta saņēmējs konstatē, ka pabalsta apmērs nav noteikts atbilstoši faktiskajam bērnu skaitam ģimenē - lūdz vērsties ikvienā no VSAA nodaļām, lai precizētu informāciju par pieprasītāja bērnu skaitu un iegūtu informāciju par pabalsta apmēru. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), piešķirot ģimenes valsts pabalstu par bērnu, kopējā bērnu skaitā...

Vienā pašvaldībā trūcīgas statuss piešķirts ģimenei, kurai pieder seši nekustamie īpašumi, savukārt kādā citā - pie tā nevar tikt pat tad, ja ģimenei pieder viena automašīna vai traktors. Tik krasi atšķirīgu situāciju atklājusi Valsts kontrole (VK), pārbaudot pašvaldību sniegtās sociālās palīdzības likumību un efektivitāti. Nabadzības mazināšana jau labu laiku ir viena no valdības prioritātēm. Jau 2010.gadā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam nabadzības mazināšana tika izcelta kā prioritārs valsts ilgtermiņa rīcības virziens, kura īstenošanai nepieciešama efektīva sociālās palīdzības sistēma. Tomēr četru gadu laikā Labklājības ministrija (LM) tālāk par prioritāti vārdos nav tikusi. Sociālās palīdzības politikas veidošana ir tikai uzsākta, pasūtot pētījumus un gatavojot informatīvos ziņojumus par problēmām un riskiem. Piedāvājumu problēmu risināšanai arvien nav. Vēl vairāk - LM nav nodrošinājusi, lai pašvaldībās būtu vienota izpratne par sociālās palīdzības pamatprincipiem un atbalsta veidiem, kā arī par vietvaras lomu un nozīmi sociālās palīdzības jomā. Retā pašvaldībā ir veikts mērķtiecīgs izvērtējums par iedzīvotāju sociālo situāciju...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka autoratlīdzībām – ienākumiem, kas tiek izmaksāti, noslēdzot autoratlīdzību līgumu, ir noteikta īpaša valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtība. Tām fiziskajām personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 320 eiro un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā un reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts budžetā 31,06% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 320 eiro. Autoratlīdzības saņēmējam jāreģistrējas pašnodarbinātās personas statusā līdz nākamā mēneša 10.datumam, kad ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 320 eiro. Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties pašnodarbinātās personas statusā jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 320 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 15% - 40% apmērā, ņemot vērā darbības veidu. Piemēram, ja līgumā...

Pieaugot minimālajai mēneša darba algai līdz 360 eiro, palielinās izmaksājamās valsts kompensācijas apmērs personām, kuras atzītas par cietušajiem pēc 2015.gada 1.janvāra. Valsts kompensāciju izmaksā cietušajiem, ja tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve, cietušajam nodarīti vidēja smaguma, smagi miesas bojājumi, aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris, vai inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu. Likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem” noteiktais maksimālais izmaksājamās valsts kompensācijas apmērs ir piecas minimālās mēneša darba algas. Izmaksājamo valsts kompensāciju aprēķina, ņemot vērā minimālās mēneša darba algas apmēru, kāds noteikts brīdī, kad persona atzīta par cietušo. Par valsts kompensācijas izmaksāšanu atbildīgā iestāde ir Juridiskās palīdzības administrācija.

Arī šogad jāturpina iesāktais darbs pie ienākumu nevienlīdzības mazināšanas un sociālās drošības sistēmas pilnveides, uzskata labklājības ministrs Uldis Augulis. Šim nolūkam ministrs tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības vadību un vienojās par vairākām iespējamām izmaiņām sociālajā palīdzībā. Ņemot vērā, ka no 2015.gada 1.janvāra ir palielinājies un atkarībā no bērnu skaita tiek diferencēts ģimenes valsts pabalsts, puses vienojās veikt izmaiņas normatīvos, lai turpmāk nosakot trūcīgas personas statusu šo pabalstu neuzskatītu par ienākumiem un tādējādi ģimenes ar bērniem varētu saņemt mērķtiecīgāku sociālo palīdzību. Pretējā gadījumā ģimenes izkritīs no atbalsta saņēmēju loka. Tāpat kā ienākumus neņemtu vērā ziedojumus cilvēkam vai ģimenei, piešķirto studiju un studējošā kredītu, stipendiju skolēniem, uzkrājumus līdz 128 eiro u.c. "Sociālās palīdzības sistēma pastāv jau gandrīz 20 gadu un tā regulāri tiek pilnveidota, atbilstoši sociālekonomiskajai situācijai valstī. Sociālajai palīdzībai jābūt mērķtiecīgai un jāsniedz atbalsts brīdī, kad cilvēks ir krīzes situācijā un nespēj sev nodrošināt iztiku. Tomēr vienlaikus sistēmai jābūt pietiekami motivējošai, lai cilvēks...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadība par galveno sasniegumu aizvadītajā gadā uzskata pieņemto jauno Arodbiedrību likumu un grozījumus Darba likumā. Liels panākums ir arī minimālās algas paaugstināšana, ko jau sen prasīja LBAS, taču diemžēl tas nenotika vienlaikus ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Savukārt šis gads aizritēs Latvijas prezidentūras ES Padomē un LBAS 25 darbības gadu zīmē. ARODBIEDRĪBU LIKUMS Jaunais Arodbiedrību likums stājās spēkā 2014.gada 1.novembrī. Šī likuma pārejas noteikumos teikts, ka Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas arodbiedrību reģistrā esošos ierakstus par arodbiedrībām, kuras nav izslēgtas no arodbiedrību reģistra, iekļauj biedrību un nodibinājumu reģistrā, nemainot ziņu apjomu un nepieprasot pārreģistrāciju. Arodbiedrības piecu gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām atbilstošus statūtus un informāciju par personām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt arodbiedrību. Savukārt arodbiedrību struktūrvienības, kurām ir piešķirts juridiskās personas statuss, ir jāpārveido par patstāvīgajām...