SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, turpina pieaugt iedzīvotāju interese par ilgtermiņa ieguldījumu produktiem, un arī darba devēji atsākuši veikt iemaksas pensiju 3.līmeņa ieguldījumu plānos, ziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Kopš 2014.gada sākuma pensiju plānos iemaksāti 28.6 milj. eiro, kas ir par 13.4% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinājumā ar 2013.gada trīs ceturkšņiem pensiju plānu dalībnieku iemaksas pieauga par 12.8% un darba devēju iemaksas par 14.3%. 2014.gada septembra beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 259.8 milj. eiro, kopš gada sākuma pieaugot par 10.2%. No pensiju plānu kapitāla deviņos mēnešos tika izmaksāti 13.2 milj. eiro jeb par 45% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, tostarp 99% tika izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos. Visi pensiju 3. līmeņa plāni pirmajā pusgadā darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un īpaši labu sniegumu uzrādīja tie plāni, kuru ieguldījumu valūta ir ASV dolārs, pateicoties dolāra vērtības pieaugumam attiecībā pret eiro. Vidējais pensiju plānu ienesīgums 2014.gada deviņos mēnešos bija...

Vakar, 9.decembrī, Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas sēdē deputāti apstiprināja grozījumus Rīgas domes noteikumos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā. Tie ir galvenie noteikumi, kuri regulē sociālās palīdzības saņemšanas kārtību Rīgas pilsētā, pašvaldībā noteikto kārtību, kādā tiek izvērtēta ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, sociālo pabalstu veidus, saņemšanas kārtību un personu loku, kurām ir tiesības pretendēt uz pašvaldības sociālo palīdzību. Ar šiem grozījumiem spēkā stāsies virkne izmaiņu, kas skars dažādas iedzīvotāju grupas. Līdz šim maznodrošinātā statuss bija piesaistīts valstī noteiktajai minimālajai mēneša darba algai, un, ja tā valstī mainījās, tad varēja mainīties arī piešķirtais statuss. Jaunie grozījumi paredz, ka maznodrošinātā statuss galvaspilsētā nebūs atkarīgs no minimālas algas apmēra, bet tiks noteikts pēc konkrētas ieņēmumu summas. Ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona darbspējīgā vecumā būs atzīstama par maznodrošinātu, ja vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim vai personai mēnesī...

Kā liecina Swedbank aptaujas dati, sabiedrībā aizvien spēcīgāk nostiprinās apziņa par nepieciešamību uzkrāt nākotnes pensijai. Divu gadu laikā vairāk nekā uz pusi sarucis to iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata, ka uzkrājumu veidošana pensiju 3.līmenī viņiem nav aktuāla - šogad tā domā nu jau tikai 10% sabiedrības pretstatā 22% 2012.gadā. Pozitīva tendence vērojama arī sabiedrības informētībā par iespēju atgūt Iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) par iemaksām privātajā pensijā - šogad par šo izdevību zina jau trīs ceturtdaļas jeb 73% iedzīvotāju (iepriekš 64%). No 14% uz 19% audzis arī to iedzīvoju skaits, kuri praktiski izmanto IIN atgūšanas iespējas - šogad to dara gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs, veidojot uzkrājumus pensiju 3.līmenī vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Informētība par iespēju saņemt IIN atmaksu 24% apmērā no iemaksātās summas augusi arī starp privātās pensijas krājējiem. Par to liecina fakts, ka divu gadu laikā par trīs reizēm samazinājies (no 12% līdz 4%) to pensijas 3.līmeņa dalībnieku skaits, kuri zina, ka...

Pirmdien, 1.decembrī Ministru kabinetā notika Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kurā tikās valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji. Darba kārtībā bija ar vispārējās valdības budžeta plānu 2015.gadam saistīto jautājumu apspriešana. Jau ir pieņemts lēmums no nākamā gada 1. janvāra palielināt minimālo algu no esošajiem 320 eiro uz 360 eiro. Savukārt no 2016. gada paredzēts ieviest diferencēto neapliekamo minimumu. Vērtējot nākamā gada budžeta projektu, LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers pauda vilšanos, ka tas neatbilst solījumiem par ekonomisko izrāvienu: „Uz kopējā optimisma fona un solījumiem par dinamisku izaugsmi, mēs redzam, ka budžets neatbilst iepriekš solītajam. Nākamā gada budžets skaidri demonstrē, ka liela attīstība nav gaidāma un labi būs, ja izdosies izpildīt pat tos solījumus, kas iekļauti budžetā.” LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns norāda: „Minimālās algas paaugstinājums uz 360 eiro pamazām izkustinās visu algas skalu. Protams, pareizāk būtu vienlaikus celt arī kvalificētāko darbinieku darba samaksu, kā arī paaugstināt...

Palīdzību no Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (Fonda) turpmāk varēs saņemt par trūcīgām atzītās ģimenes, īpaši ģimenes ar bērniem, un krīzes vai ārkārtas situācijā nonākušie cilvēki. Cilvēka vai mājsaimniecības atbilstību palīdzības saņemšanai apliecinās pašvaldības sociālā dienesta izziņa, informē Labklājības ministrija. Iepriekšminēto paredz otrdien, 25.novembrī, valdībā apstiprinātais Ministru kabineta Noteikumu projekts "Darbības programmas "Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšanai vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas periodā" īstenošanas noteikumi" . Noteikumos ietverti jautājumi, kas saistīti ar Fonda atbalsta saņēmēju loka noteikšanu, saturu un kvalitātes nosacījumiem pārtikai un pamata materiālās palīdzības precēm, ko saņems persona un papildpasākumiem, kuros tai būs iespējas piedalīties. Vienlaikus noteikumos ietverti nosacījumi preču iegādei, transportēšanai, uzglabāšanai un izdalīšanai. Noteikumi nosaka, kā izvēlēties partnerorganizācijas - preču izdalītājus un papildpasākumu īstenotājus. Noslēgumā noteikumos ietverts arī nepieciešamais regulējums izmaksām, kas veicamas no Fonda un to plānošanai valsts budžetā. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) veiks partnerorganizāciju atlasi un uzraudzību, kā arī vienlaikus organizēs pārtikas un pamata materiālās palīdzības...

Labklājības ministrija aprēķinājusi sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, salīdzinot mikrouzņēmumā strādājošā (cilvēks A) un vispārējās nodokļu maksāšanas kārtībā esoša uzņēmumam strādājošā (cilvēks B) sociālās iemaksas. Iegūtie rezultāti parāda nodokļu režīmu salīdzinošās atšķirības pensijas uzkrājuma apjomam un tam nepieciešamajam laika ilgumam. Cilvēkam B ņemts vērā iemaksu objektu jeb darba samaksa 500,00 eiro mēnesī. No tās tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Pensijas kapitālā tiks reģistrēts 100,00 eiro mēnesī (jeb 20% no 500,00). Savukārt cilvēkam A iemaksu objektu aprēķinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Tātad mikrouzņēmums maksā mikrouzņēmuma nodokli 9% no mikrouzņēmuma apgrozījuma. No šī mikrouzņēmuma nodokļa 65% tiek ieskaitīti valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā. Tālāk VSAA, ņemot vērā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas no mikrouzņēmuma nodokļa, aprēķina iemaksu objektu katram mikrouzņēmuma darbiniekam proporcionāli mikrouzņēmuma darbinieku skaitam katrā mēnesī un viņu faktiskajiem ienākumiem. Cilvēks A strādā mikrouzņēmumā Cilvēks B strādā uzņēmumā, kas nodokļus veic vispārējā kārtībā Darba samaksa bruto...

Pirmdien, 24.novembrī, Rīgā notiks diskusija „Darbinieku intereses pasažieru autopārvadājumu sektorā – problēmas un risinājumi”. Šo diskusiju organizē Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību – kā turpinājumu nozares arodbiedrības sarunām ar darba devējiem par ģenerālvienošanās noslēgšanu nozarē un valsts budžeta pieņemšanas gaisotnē. Diskusijā tiks skarti nozarei ļoti svarīgi jautājumi par kvalitatīviem un pieejamiem pasažieru autopārvadājumiem, ģenerālvienošanās nozarē nepieciešamību, kas sevī ietver darba samaksas sistēmas sakārtošanu, darbinieku darba un atpūtas laika regulējumu, darbinieku sociālo garantiju un darba vides uzlabošanu. Tāpat diskusijā tiks runāts par nepieciešamajām dotācijām, godīgu konkurenci iepirkumos, un kas būtu jāmaina normatīvo aktu regulējumā, lai nozare attīstītos. Diskusijā tiks apspriesta arī situācija AS „Nordeka”, kurā ir daudz Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS biedru. Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības LAKRS priekšsēdētājs Juris Kalniņš: „No nākamā gada ir palielināta minimālā alga – vai darba samaksa tiks paaugstināta arī, piemēram, sabiedriskā transporta vadītājiem? Un kāds...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) kā ļoti pozitīvu soli vērtē minimālās algas paaugstināšanu 2015.gadā no 320 uz 360 eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu par 1%. Tomēr LBAS norāda, ka būtiskais jautājums par darba samaksas kāpumu publiskajā sektorā nav atrisināts. Turklāt nav notikušas nopietnas sarunas par valsts budžetu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē (NTSP). Skolotāju, zinātnieku, mediķu, policistu un kultūras darbinieku darba samaksa ir nesamērīgi zema, un, ņemot vērā kaut vai tikai elektroenerģijas cenu celšanos nākamajā gadā, šo darbinieku motivācija un viņu ģimeņu dzīves kvalitāte jūtami mazināsies. LBAS atbalsta Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasības, kuras jau no 2015.gada sākuma prasa pienācīgu algu kāpumu, turklāt reformu sākšana vai nesākšana nedrīkstētu aizkavēt darba samaksas palielināšanu. Arodbiedrības uzsver, ka minimālās darba samaksas kāpums ir pamatots, un to vajag celt katru gadu vismaz par 10%, - atbilstoši pieņemtajai Nodokļu stratēģijai 2014-2017, lai darba samaksas līmenis Latvijā pamazām sasniegtu vidējo algu līmeni ES. Taču, lai mazinātu...

Labklājības ministrija (LM) plāno, ka no 2015.gada valsts atbalstu varēs izmaksāt celiakijas slimniekiem neatkarīgi no tā, vai ir noteikta invaliditāte un kādu iemeslu dēļ tā noteikta. Tāpat atbalstu paredzēts izmaksāt celiakijas slimniekiem, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādēs un nav vecāki par 20 gadiem vai studē augstskolā dienas nodaļā un nav vecāki par 24 gadiem. Iepriekšminēto paredz grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte. Tie ceturtdien, 20.novembrī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Projekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Šobrīd tiesības uz atbalsta saņemšanu ir ar celiakiju slimam bērnam vecumā līdz 18 gadiem, ja bērnam nav noteikta invaliditāte. Valsts sociālo pabalstu sistēma neparedz sniedzamā atbalsta palielināšanu par bērnu invalīdu gadījumos, kad bērnam noteiktā pamatdiagnoze apvienojas ar citām slimībām un funkcionāliem traucējumiem. Tomēr bērnam, kuram invaliditāte noteikta citu iemeslu dēļ, arī turpmāk saglabājas nepieciešamība pēc speciālas pārtikas iegādes. Tāpat...

Nākamceturtdien, 27.novembrī, notiks informatīvais bezmaksas seminārs "Sociālā drošība Eiropas Savienībā: pabalstu un pensiju eksports", kas palīdzēs noskaidrot, kādas, dodoties strādāt uz citām ES dalībvalstīm vai atgriežoties Latvijā, ir ES pilsoņu tiesības un pienākumi sociālās drošības jomā. Pasākums notiks Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā. Eiropas Savienība balstās uz četrām pamatbrīvībām un viena no tām ir brīva personu kustība Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas Zonas (ES/EEZ) teritorijā. Ar brīvu personu kustību saprotot iespēju ceļot, mācīties, kā arī strādāt jebkurā ES dalībvalstī. Pārvietojoties ES/EEZ teritorijā, ES pilsoņi nezaudē savas tiesības uz sociālo drošību. Seminārā Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā referente Velga Lazdiņa-Zaka stāstīs, kas ir sociālā drošība un kāds ir ES regulējums, lai to nodrošinātu, piemēram, summējot nodarbinātības periodus dažādās dalībvalstīs un veicot pabalstu un pensiju eksportu. Tomēr ES normatīvie akti neietekmē dažādu valstu sociālās sistēmas atšķirīgās iezīmes, līdz ar to katrai dalībvalstij ir brīva izvēle tās tiesību aktos noteikt, kādi pabalsti...

Ceturtdien, 13.novembrī, Eiropas Komisija (EK) oficiāli apstiprinājusi Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", kuras ietvaros Latvijai būs pieejams finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā. Latvija ir trešā valsts starp visām dalībvalstīm, kuras darbības programma ir oficiāli apstiprināta. Darbības programma nosaka ES fondu investīciju principus, sasniedzamos rezultātus un atbalsta jomas nākamajiem septiņiem gadiem, informē Finanšu ministrija. “Tas, ka Latvija ir pirmajā trijniekā starp visām dalībvalstīm, kuru darbības programma ir oficiāli apstiprināta EK liecina, ka ir noritējusi veiksmīga sadarbība starp Finanšu ministriju, EK, nozaru ministrijām un citiem šī dokumenta izveidē iesaistītajiem partneriem. Darbības programma ir stabils pamats visu nākamo septiņu gadu ES fondu investīciju ieguldīšanai tajos mērķos, kas mūsu valstij nesīs lielāko atdevi un pavērs plašākās izaugsmes iespējas. Tas ir pirmais nozīmīgais solis, kas kopā ar EK un partneriem sperts Latvijas attīstības virzienā, taču, pārējie soļi būs jāveic mums pašiem," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. 2014.-2020.gadā nozīmīgākās ES...

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja ceturtdien, 13.novembrī, atbalstīja grozījumus saistošajos noteikumos par palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Tie paredz, ka dzīvokļu rindā esošās daudzbērnu ģimenes un personas, kurām nav parādu, varēs pretendēt uz labākiem dzīvokļiem. Vienlaikus komiteja uzdeva Mājokļu un vides departamentam līdz nākamā gada 1.martam sagatavot jaunu saistošo noteikumu par palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā projektu, jo esošie noteikumi jau ir daudzkārt grozīti. "Šoreiz atbalstījām šos grozījumus, jo tie uzlabos daudzbērnu ģimeņu stāvokli. Tie paredz, ka ar atsevišķu istabu tiks nodrošināti ik divi bērni no septiņu gadu vecuma. Līdz šim bija noteikts, ka atsevišķa istaba bērnam pienākas no deviņu gadu vecuma. Tāpat noteikumi uzlabos to īrnieku stāvokli, kuriem nav parādu. Izvietojot īrniekus no pašvaldības dzīvojamām telpām, viņi varēs saņemt atsevišķus dzīvokļus ar ērtībām," stāsta Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko. Kopumā dzīvokļu rindā uz šā gada 30. oktobri bija reģistrētas 4730 personas (ģimenes), no tām...

Šogad noslēgsies Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekts "Algoti pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās", kuru Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām. Projekta īstenošana tika uzsākta 2012.gada sākumā, lai sniegtu atbalstu bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir vismaz sešus mēnešus reģistrēti NVA vai bezdarbnieka statusā atrodas īsāku laiku, bet vismaz gadu nav strādājuši. Kopš projekta sākuma gandrīz trīs gadu laikā vairāk nekā 82 tūkstoši bezdarbnieku visos Latvijas reģionos izmantojuši iespēju uzturēt un attīstīt darba iemaņas, veicot sociāla labuma darbus savās pašvaldībās, kā arī saņemot par savu darbu atlīdzību. Projekta vadītāja Edīte Bratka: "Lai arī šajos gados ekonomiskās krīzes radītās sekas mazinājās un atsākās ekonomikas attīstība, tomēr bezdarba līmenis daudzos novados bija augsts, un bezdarbnieku skaits būtiski pārsniedza brīvo darba vietu skaitu. Tāpēc pašvaldībās, kurās bija maz darba vietu un nebija attīstīta uzņēmējdarbība, algotie pagaidu darbi bezdarbniekam kļuva par vienīgo iespēju strādāt un nopelnīt sev iztiku, izdzīvot. Svarīgi, ka projekts ļāva saglabāt...

Labklājības ministrija (LM) plāno paplašināt daudzbērnu ģimeņu definīciju, nosakot, ka daudzbērnu ģimene ir ģimene, kuras aprūpē ir trīs vai vairāki bērni līdz 24 gadiem, tai skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni, kamēr viņi iegūst vispārējo, profesionālo, augstāko vai speciālo izglītību. Tādējādi daudzbērnu ģimenēm būs nodrošināta iespēja ilgstošāk saņemt jau patlaban esošos un no jauna izveidotos atbalsta pasākumus, uzlabojot to mājsaimniecību budžetu un mazinot pakļaušanu augstajam nabadzības riskam. Iepriekšminēto paredz grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Tie ceturtdien, 13.novembrī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Projekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. Ar likumprojektu iespējams iepazīties LM interneta vietnē sadaļā Aktuāli - LM Dokumentu projekti šeit. Šādas izmaiņas veiktas, jo patlaban normatīvajos aktos pastāv nevienlīdzīga attieksme pret ģimenēm ar bērniem un daudzbērnu ģimenēm. Piemēram, apgādnieka zaudējuma pensiju var saņemt bērns līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņš mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs, koledžās vai augstskolās pilna laika klātienē, izņemot laiku,...

Laika posmā līdz 2023.gadam Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociāla fonda (ESF) atbalstu plāno attīstīt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kas dzīvo ģimenē. Tādējādi pieaugušie cilvēki retāk nonāks institūcijās un varēs uzsākt neatkarīgu dzīvi ārpus tām, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem būs nodrošināta iespēja augt ģimeniskā vai tai pietuvinātā vidē, savukārt bērniem ar funkcionāliem traucējumiem piedāvās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus pašvaldībās. To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamība personām ar invaliditāti un bērniem" pasākuma "Deinstitucionalizācija" īstenošanas noteikumi". Projekts 30.oktobrī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, citām institūcijām, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un jāapstiprina valdībā. Kopumā aktivitātes plānots īstenot divos posmos - plānošanas posmā un pakalpojumu sniegšanas posmā. Plānošanas posmā paredzēts: izvērtēt...