SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Trešdien, 2023. gada 6. decembrī, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi atklātu vēstuli Valsts prezidentam, aicinot neizsludināt šīs dienas Saeimas sēdē skatāmās izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā mājokļa kredītņēmēju atbalstam, kas paredz kompensēt 30 procentus no hipotekāro kredītu līgumu procentu maksājumiem. Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – Uzņēmēju organizācijas) pauž bažas par likumdošanas pieņemšanas procesu, kas mērķēts hipotekāro kredītņēmēju atbalstam - par likuma “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu (turpmāk - Likums). Uzņēmēju organizācijas aicina likumdevēju un bankas uz savstarpēju dialogu un tādu risinājumu atrašanu, kas sniegtu efektīvu un mērķētu atbalstu maksājumu grūtībās nonākušajiem hipotekāro kredītņēmējiem, vienlaikus izvairoties no negatīvas ietekmes uzņēmējdarbības videi. Uzņēmēju organizācijas uzskata, ka piedāvātie Likuma grozījumi var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības, tai skaitā finanšu nozares stabilitāti Latvijā. Finanšu nozare jau norādījusi, ka pašlaik likumdevēja sagatavotie priekšlikumi nav mērķēti un neveiks tā pamatfunkciju - sniegt atbalstu grūtībās...

Lai turpmāk operatīvi mazinātu energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, Saeima ceturtdien 23.novembrī, trešajā – galīgajā – lasījumā pieņēma Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumu. Tas paredz izveidot vienotu informācijas sistēmu, kas automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalstam gadījumos, kad energoresursu cenas tirgū pārsniegs Ministru kabineta noteiktos cenu griestus. Atbalsts attieksies uz elektroenerģiju, siltumenerģiju, dabasgāzi apkures vajadzībām, kā arī decentralizēto kurināmo (malku, granulām, briketēm, dīzeļdegvielu u.c.). Sistēma atlasīs datus no Valsts ieņēmuma dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu bāzēm. Tā identificēs vienā adresē deklarētās vai reģistrētās personas kā vienu mājsaimniecību. Sistēma summēs visu šo personu ienākumus, tostarp pensijas un pabalstus, un veiks 12 mēnešu vidējo ienākumu aprēķinu, izskaitļojot mājsaimniecības ienākumu līmeni uz vienu personu. Mājsaimniecību ienākumu līmeni, līdz kuram piemēros atbalstu, kā arī periodu, kurā piemēros atbalstu, noteiks Ministru kabinets. Tā par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās,...

Tiem cilvēkiem, kuri darba gaitas noslēguši un devušies pensijā pēc 2012. gada, plānots atjaunot piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas, paredz 16. novembrī Saeimā par steidzamiem atzītie un pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”. Likumprojekts saistīts ar 2024. gada valsts budžetu. Izmaiņas noteic, ka piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim saņems tie, kuriem vecuma vai invaliditātes pensija piešķirta no 2012. gada. Piemaksu izmaksu plānots uzsākt no nākama gada, un pirmie tās saņems ilgstošākie vecuma un invaliditātes pensiju saņēmēji, kuri pensijā devušies 2012., 2013. un 2014. gadā. Piemaksu piešķirs no 2024. gada 1. janvāra un izmaksās vienlaikus ar aprīļa mēneša pensiju un piemaksu. Piemaksu pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. līdz 2028. gadam plānots atjaunot pakāpeniski līdz 2029. gadam. Iecerēts, ka sākot ar 2029. gadu, visi pensionāri saņems piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim....

Valdībā pastiprinātie Labklājības ministrijas sagatavotie Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumi Nr. 636 "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 381 "Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027. gadam īstenošanas noteikumi"" paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra atbalstu varēs saņemt maznodrošinātas mājsaimniecības, kuru rīcībā esošie ienākumi mēnesī nepārsniedz 412 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, bet katrai nākamajai personai mājsaimniecībā - 288 eiro. Pašlaik šis slieksnis ir attiecīgi 376 un 264 eiro. Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk pamats Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai ietvaros saņemt pārtikas un pamata materiālo palīdzību - pārtikas preču komplektus, higiēnas un saimniecības preču komplektus, skolas piederumu komplektus, būs pašvaldības sociālā dienesta izsniegta rakstiska izziņa, kas apliecina, ka mājsaimniecība atbilst trūcīgas, maznodrošinātas vai krīzē nonākušas mājsaimniecības statusam. Vienlaikus grozījumi paredz zemu ienākumu ģimenēm ar maziem bērniem (līdz 2 gadu vecumam) tiesību uz bērnu pārtikas atbalstu pagarināšanu līdz 2024....

Noteikta kārtība, kādā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam jāsniedz attiecīgajam shēmas dalībniekam informāciju par to, vai viņš ir izvēlējies savam vecumam un vajadzībām atbilstošāko ieguldījumu plānu. Noteiktas arī prasības shēmas līdzekļu pārvaldītājam, kā apstrādāt šo informāciju. To nosaka grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību", kas otrdien, 7. novembrī, pieņemti valdības sēdē. Grozījumi nosaka arī kārtību, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nodod shēmas līdzekļu pārvaldītājam informāciju par shēmas dalībniekiem, kuru līdzekļus tie pārvalda, un to uzkrāto līdzekļu kopējo apmēru, kā arī kārtību, kādā VSAA nodrošina shēmas dalībnieka konta izraksta atspoguļošanu citā drošā tiešsaistes risinājumā un šā konta izraksta saturu un sniegšanas formu. Grozījumi izveidoti, lai veicinātu valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekam informācijas pieejamību par 2. pensiju līmenī uzkrāto pensijas kapitālu, pilnveidot zināšanas par pensijas uzkrājuma veidošanās pamatjautājumiem, tai skaitā savu noguldījumu, plānu ienesīgumu un vecumam atbilstoša ieguldījumu plāna izvēles nozīmīgumu, kā arī uzlabot dalībnieku finanšu pratību,...

Lai motivētu parādniekus turpināt gūt legālus ienākumus, vienlaikus paredzot iespēju vērst piedziņu samērīgā apmērā no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem arī tad, ja tā nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu, Saeima ceturtdien, 26.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā. Ar grozījumiem plānots mainīt gan no darba ienākumiem veicamo ieturējumu aprēķināšanas modeli, gan ieturējuma apmēru. Parādsaistības ir nozīmīgs ēnu ekonomiku ietekmējošs faktors. Kā liecina Tieslietu ministrijas rīcībā esošā informācija, aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi rodas risks, ka šie cilvēki vēlēsies saņemt algu aploksnē. Šobrīd līdz piedzenamā parāda dzēšanai ieturējumus izdara, saglabājot darba samaksu un tai pielīdzināmos maksājumus valstī noteiktās minimālās mēnešalgas vai tās puses apmērā (gadījumā, ja tiek veikta uzturlīdzekļu vai administratīvo sodu piedziņa, kā arī zaudējumu vai kompensāciju piedziņa sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums...

Valdībā apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais ministru kabineta rīkojuma projekts, kas paredz palielināt finansējuma apmēru, lai nodrošinātu pašvaldību izdevumu segšanu līdz 2023. gada novembrim, kas radušies un plānoti, nodrošinot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tādējādi noteikta kopējā finansējuma summa no valsts budžeta programmas “Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai", kas nepārsniedz 32 152 527 eiro. Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts1 nepieciešams, lai nodrošinātu pašvaldībām izdevumu kompensēšanu 2023. gadā par periodu no jūlija līdz novembrim, kas tām radušies un plānoti, sniedzot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, tai skaitā izmitināšanas un ēdināšanas nodrošināšanai (primārā atbalsta sniegšanai, kā arī atlīdzībai fiziskām un juridiskām personām par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu un pašvaldībām uzlabojumu veikšanai pašvaldību ēkās), sociālā atbalsta nodrošināšanai, izglītības nodrošināšanai, pārvaldes pakalpojumu pieteikšanas atbalstam, vienotu valsts un pašvaldību sniegtā atbalsta koordinācijas punktu darbības nodrošināšanai. Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, par noteiktiem atbalsta apmēriem un izmaksām lemj Ministru kabinets2. Lai organizētu savlaicīgu un vienkāršotu...

Satversmes tiesa 5. oktobra spriedumā lietā Nr. 2022-34-01ā atzina, ka normas, kas nosaka minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas kārtību, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam. Lieta Satversmes tiesā ierosināta pēc Saeimas 20 deputātu pieteikuma. Tajā apstrīdētas tiesību normas, kuras likumdevējs pieņēma pēc Satversmes tiesas spriedumiem lietās Nr. 2019-24-03 un Nr. 2019-25-03. Ar šīm normām noteikts minimālo ienākumu slieksnis, kā arī tā pārskatīšanas kārtība. Lietā sākotnēji apstrīdētās normas bija spēkā līdz 2023. gada 30. jūnijam un noteica zemāko minimālo ienākumu slieksni – 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, kā arī paredzēja šā sliekšņa pārskatīšanas regularitāti – ne retāk kā reizi trijos gados. 2023. gada 8. martā Saeima pieņēma grozījumus sākotnēji apstrīdētajās normās, un tie stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Apstrīdētās normas šobrīd spēkā esošajā redakcijā nosaka minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un zemāko robežu – 20% no ienākumu mediānas –, kā arī...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) publiski paudusi iebildumus Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) virzītajiem Darba likuma grozījumiem, kas paredz mazināt darbinieku tiesību aizsardzības standartus. LDDK ierosina samazināt darbiniekiem noteiktās piemaksas par virsstundu darbu apmēru no pašreizējiem 100% līdz 50%, atcelt prasību par koplīgumu spēka esamību līdz jauna koplīguma noslēgšanai, kā arī atcelt darba devēja pienākumu saņemt arodbiedrības piekrišanu arodbiedrības biedra atbrīvošanas gadījumā. Tāpat LDDK rosina mazināt apmaksājamo darba nespējas lapu dienu skaitu un apmēru, kā rezultātā darbinieks saņemtu slimības pabalstu tikai no slimības ceturtās dienas, un LBAS ieskatā tas būtiski pasliktinātu darbinieka sociālo aizsardzību darbnespējas gadījumā. LDDK uzsver, ka Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Polijā virsstundas tiek apmaksātas tikai 50% apmērā. Savukārt LBAS norāda, ka saruna par virsstundu piemaksas apmēra mazināšanu varētu būt iespējama tikai tad, kad Latvijas darbinieku atalgojums pietuvotos ES vidējam līmenim. Vienlaikus realitātē Latvijā, atbilstoši Eiropas Komisijas 2023.gada ziņojumam par Latviju, augstas inflācijas dēļ pēdējos 12 mēnešos reālās darbinieku algas...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atgādina, ka VSAA pensiju un pabalstu saņemšanai kredītiestādes vai Pasta norēķinu sistēmas kontā, personai ir jāatver savs personīgais konts. Šāda kārtība par pakalpojumu izmaksu personas kontā ir noteikta likumos “Par valsts pensijām”, “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, „Valsts sociālo pabalstu likumā” un citos. Izmantojot citai fiziskai personai (piemēram, ģimenes loceklim) piederošu kontu, ir risks, ka VSAA maksājums netiks saņemts, jo svarīgi, lai konta īpašnieka vārds sakrīt ar VSAA maksājuma saņēmēja vārdu. Ja, pieprasot VSAA pakalpojumu, VSAA ir iesniegti dati par citai personai piederošu kontu, aicina nekavējoties to mainīt, norādot VSAA maksājumu saņemšanai savu personīgo kredītiestādes kontu. Iesniegumu par konta maiņu var iesniegt, parakstot ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz e-pastu [email protected], izmantojot e-adresi, nosūtot pa pastu jebkurai VSAA nodaļai vai atstājot jebkurā VSAA nodaļā dokumentu kastītē. Iesniegums konta maiņai jāiesniedz savlaicīgi. Pēc...

Ministru kabinets (MK) 19. septembrī atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”. Tas nozīmē, ka visiem mājsaimniecību lietotājiem tarifa fiksētā maksa (maksa par jaudas uzturēšanu) tiks samazināta par 60%. Par attiecīgajiem likumprojekta grozījumiem steidzamības kārtā jālemj Saeimai. Budžeta komisija aicinājusi likumprojektu iekļaut 21. septembra Saeimas sēdes darba kārtībā. Atbilstoši piedāvātajiem grozījumiem maksas samazinājums tiktu ietverts jau oktobrī izrakstītajos elektroenerģijas rēķinos, un to piemērotu līdz 31. decembrim, proti, pēdējais maksas samazinājums atspoguļotos janvāra elektroenerģijas rēķinā. Kompensācija attiektos uz visiem lietotājiem – neatkarīgi no tā, cik liels ir mājsaimniecībā esošais elektroenerģijas jaudas pieslēgums. Tāpat AS “Sadales tīkls”, AS “Augstsprieguma tīkls”, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija kā arī atbildīgās ministrijas izvērtē alternatīvus risinājumus mājsaimniecības elektroenerģijas kopīgo izmaksu stabilizēšanai pēc 2023. gada 31. decembra. KEM ministrs Kaspars Melnis: “Šobrīd esam augstas inflācijas periodā, kurā komunālo pakalpojumu izmaksu pieaugumi mājsaimniecībām nereti ir īpaši jūtami. Valdības piedāvātā risinājuma mērķis ir samazināt...

Labklājības ministrija aicina sociālās uzņēmējdarbības interesentus, ideju autorus un jau esošus sociālos uzņēmējus pieteikties bezmaksas e-apmācību kursam “Sociālās uzņēmējdarbības skola”, kurā tiks sniegtas daudzpusīgas zināšanas veiksmīgai sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai un veikšanai. Deviņu tiešsaistes lekciju ciklā dažādu jomu eksperti īsi un kodolīgi sniegs noderīgas un praktiski pielietojamas zināšanas par tādām sociālajā uzņēmējdarbībā nozīmīgām tēmām kā sociālās uzņēmējdarbības pamati, biznesa plāna veidošana un esošu plānu pārskatīšana, sociālās ietekmes radīšana un apzināšana, finanšu pārvaldība, uzņēmuma zīmols un pārdošana, ārējā un vizuālā komunikācija, digitālais mārketings. Apmācības noslēgsies ar divām mūsdienu uzņēmējdarbībā aktuālām tēmām – biznesa krīzes pārvarēšana un radošums. Īpaši vērtīgi būs tas, ka lekciju saturu papildinās sociālo uzņēmēju pieredzes stāsti par konkrēto uzņēmējdarbības aspektu. Apmācību dalībniekiem būs iespēja arī uzdot sev interesējošos jautājumus. Apmācību kurss norisināsies tiešsaistes platformā Zoom trīs nedēļu garumā - no 18. septembra līdz 6. oktobrim. Lekcijas notiks pirmdienās, trešdienās un piektdienās, no plkst.12.00 līdz 13.00. Dalībniekiem ir iespēja...

Latvijas augstskolu visu kursu pilna laika klātienes bakalaura un koledžas līmeņa studējošie, kuri atbilst pārējiem stipendijas “Studētgods” saņemšanas kritērijiem, var tai pieteikties, paredz 6. septembrī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumos Nr. 740 “Noteikumi par stipendijām”. Tāpat tiks palielināts arī šīs stipendijas apjoms – no 160 eiro uz 175 eiro mēnesī. Pieteikties “Studētgods” stipendijai 2023./2024. mācību gadam var līdz 20. septembrim, izmantojot Latvija.lv pakalpojumu “Studētgods”. Sākot ar 2021./2022. studiju gadu, sociālo stipendiju “Studētgods" 160 eiro apmērā 10 mēnešus gadā sāka piešķirt studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm, kuri imatrikulēti 1. semestrī. No 2022. gada septembra “Studētgods” saņēmēju lokam pievienojās divas jaunas studējošo grupas – bāreņi un bez vecāku apgādības palikušie jaunieši un personas ar I vai II invaliditātes grupu. Līdz ar to līdz šim stipendijai varēja pieteikties pilna laika klātienē studējošie koledžas un bakalaura studiju līmeņa 1. un 2. kursa studenti no daudzbērnu ģimenēm, bāreņi un bez vecāku apgādības palikušie un...

Apsvērt darba devēja maiņu, ja piedāvātajā papildu “labuma grozā” vai bonusu sistēmā ietilptu darba devēja veidots uzkrājums darbinieka nākotnei pensiju 3. līmenī vai dzīvības apdrošināšanā, būtu gatavi 48% strādājošo, liecina SEB bankas aptaujas dati*. Taču visspēcīgākais motivētājs darba devēja maiņas apsvēršanai ir veselības apdrošināšana – to par svarīgu atzīst 60% aptaujas dalībnieku. Veselības apdrošināšanai seko papildu atvaļinājuma dienas – tās kā potenciālo iemeslu darba devēja maiņas apsvēršanai norādījuši 56% aptaujāto, savukārt 53% respondentu darba maiņu liktu apdomāt mācību programmas un kvalifikācijas celšanas iespējas. “Veselības apdrošināšana vairāku darba ņēmēju ieskatā jau ir kļuvusi teju par pašsaprotamu vajadzību. Līdzīgi ir arī ar papildu atvaļinājuma dienām, kas, lai arī ir īstermiņa labums, noteikti dod pozitīvu efektu arī ilgtermiņā. Savukārt raugoties uz ilgtermiņa labumiem – mācību iespējas darbiniekiem, tāpat kā ilgtermiņa uzkrājumi ir ieguldījums viņu un arī uzņēmuma nākotnē. Rūpes par darbinieku labklājību ilgtermiņā ir sociāli atbildīga darba devēja pienākumos un interesēs, jo palīdz talantu piesaistē...

Ministru kabinets (MK) 22. augustā apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus 2021. gada 1. jūnija noteikumos Nr. 345 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi”. Visām aizsargāto lietotāju grupām atbalsts elektroenerģijas rēķina izmaksu segšanai ir palielināts 5 eiro apmērā. Aizsargātajiem lietotājiem tiks piemērots maksājuma samazinājums šādā apmērā: trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai (personai) – 20 eiro; ģimenei (personai), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, – 20 eiro; personai ar I invaliditātes grupu vai viņas aizgādnim – 20 eiro; daudzbērnu ģimenei – 25 eiro. Vidējā elektroenerģijas rēķina maksa mājsaimniecībām kopš 2022. gada 4. ceturkšņa nav būtiski kritusies, tāpēc palielināts atbalsts ikmēneša elektroenerģijas rēķina segšanai sabiedrības mazāk aizsargātajām grupām. Atbalsts tiks nodrošināts jau piešķirto budžeta līdzekļa ietvaros, izmantojot atlikumu no piešķirtā kopējā valsts atbalsta finansējuma aizsargātajiem lietotājiem, norādīja klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars. Papildu atbalsts tiks ietverts jau septembra rēķinā par patērēto elektroenerģiju augustā. Latvijā kopumā reģistrēti vairāk nekā 160 tūkst. aizsargāto lietotāju. Patlaban...