SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Valdībā apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais ministru kabineta rīkojuma projekts, kas paredz palielināt finansējuma apmēru, lai nodrošinātu pašvaldību izdevumu segšanu līdz 2023. gada novembrim, kas radušies un plānoti, nodrošinot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tādējādi noteikta kopējā finansējuma summa no valsts budžeta programmas “Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai", kas nepārsniedz 32 152 527 eiro. Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts1 nepieciešams, lai nodrošinātu pašvaldībām izdevumu kompensēšanu 2023. gadā par periodu no jūlija līdz novembrim, kas tām radušies un plānoti, sniedzot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, tai skaitā izmitināšanas un ēdināšanas nodrošināšanai (primārā atbalsta sniegšanai, kā arī atlīdzībai fiziskām un juridiskām personām par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu un pašvaldībām uzlabojumu veikšanai pašvaldību ēkās), sociālā atbalsta nodrošināšanai, izglītības nodrošināšanai, pārvaldes pakalpojumu pieteikšanas atbalstam, vienotu valsts un pašvaldību sniegtā atbalsta koordinācijas punktu darbības nodrošināšanai. Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, par noteiktiem atbalsta apmēriem un izmaksām lemj Ministru kabinets2. Lai organizētu savlaicīgu un vienkāršotu...

Satversmes tiesa 5. oktobra spriedumā lietā Nr. 2022-34-01ā atzina, ka normas, kas nosaka minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas kārtību, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam. Lieta Satversmes tiesā ierosināta pēc Saeimas 20 deputātu pieteikuma. Tajā apstrīdētas tiesību normas, kuras likumdevējs pieņēma pēc Satversmes tiesas spriedumiem lietās Nr. 2019-24-03 un Nr. 2019-25-03. Ar šīm normām noteikts minimālo ienākumu slieksnis, kā arī tā pārskatīšanas kārtība. Lietā sākotnēji apstrīdētās normas bija spēkā līdz 2023. gada 30. jūnijam un noteica zemāko minimālo ienākumu slieksni – 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, kā arī paredzēja šā sliekšņa pārskatīšanas regularitāti – ne retāk kā reizi trijos gados. 2023. gada 8. martā Saeima pieņēma grozījumus sākotnēji apstrīdētajās normās, un tie stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Apstrīdētās normas šobrīd spēkā esošajā redakcijā nosaka minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un zemāko robežu – 20% no ienākumu mediānas –, kā arī...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) publiski paudusi iebildumus Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) virzītajiem Darba likuma grozījumiem, kas paredz mazināt darbinieku tiesību aizsardzības standartus. LDDK ierosina samazināt darbiniekiem noteiktās piemaksas par virsstundu darbu apmēru no pašreizējiem 100% līdz 50%, atcelt prasību par koplīgumu spēka esamību līdz jauna koplīguma noslēgšanai, kā arī atcelt darba devēja pienākumu saņemt arodbiedrības piekrišanu arodbiedrības biedra atbrīvošanas gadījumā. Tāpat LDDK rosina mazināt apmaksājamo darba nespējas lapu dienu skaitu un apmēru, kā rezultātā darbinieks saņemtu slimības pabalstu tikai no slimības ceturtās dienas, un LBAS ieskatā tas būtiski pasliktinātu darbinieka sociālo aizsardzību darbnespējas gadījumā. LDDK uzsver, ka Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Polijā virsstundas tiek apmaksātas tikai 50% apmērā. Savukārt LBAS norāda, ka saruna par virsstundu piemaksas apmēra mazināšanu varētu būt iespējama tikai tad, kad Latvijas darbinieku atalgojums pietuvotos ES vidējam līmenim. Vienlaikus realitātē Latvijā, atbilstoši Eiropas Komisijas 2023.gada ziņojumam par Latviju, augstas inflācijas dēļ pēdējos 12 mēnešos reālās darbinieku algas...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atgādina, ka VSAA pensiju un pabalstu saņemšanai kredītiestādes vai Pasta norēķinu sistēmas kontā, personai ir jāatver savs personīgais konts. Šāda kārtība par pakalpojumu izmaksu personas kontā ir noteikta likumos “Par valsts pensijām”, “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, „Valsts sociālo pabalstu likumā” un citos. Izmantojot citai fiziskai personai (piemēram, ģimenes loceklim) piederošu kontu, ir risks, ka VSAA maksājums netiks saņemts, jo svarīgi, lai konta īpašnieka vārds sakrīt ar VSAA maksājuma saņēmēja vārdu. Ja, pieprasot VSAA pakalpojumu, VSAA ir iesniegti dati par citai personai piederošu kontu, aicina nekavējoties to mainīt, norādot VSAA maksājumu saņemšanai savu personīgo kredītiestādes kontu. Iesniegumu par konta maiņu var iesniegt, parakstot ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz e-pastu [email protected], izmantojot e-adresi, nosūtot pa pastu jebkurai VSAA nodaļai vai atstājot jebkurā VSAA nodaļā dokumentu kastītē. Iesniegums konta maiņai jāiesniedz savlaicīgi. Pēc...

Ministru kabinets (MK) 19. septembrī atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”. Tas nozīmē, ka visiem mājsaimniecību lietotājiem tarifa fiksētā maksa (maksa par jaudas uzturēšanu) tiks samazināta par 60%. Par attiecīgajiem likumprojekta grozījumiem steidzamības kārtā jālemj Saeimai. Budžeta komisija aicinājusi likumprojektu iekļaut 21. septembra Saeimas sēdes darba kārtībā. Atbilstoši piedāvātajiem grozījumiem maksas samazinājums tiktu ietverts jau oktobrī izrakstītajos elektroenerģijas rēķinos, un to piemērotu līdz 31. decembrim, proti, pēdējais maksas samazinājums atspoguļotos janvāra elektroenerģijas rēķinā. Kompensācija attiektos uz visiem lietotājiem – neatkarīgi no tā, cik liels ir mājsaimniecībā esošais elektroenerģijas jaudas pieslēgums. Tāpat AS “Sadales tīkls”, AS “Augstsprieguma tīkls”, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija kā arī atbildīgās ministrijas izvērtē alternatīvus risinājumus mājsaimniecības elektroenerģijas kopīgo izmaksu stabilizēšanai pēc 2023. gada 31. decembra. KEM ministrs Kaspars Melnis: “Šobrīd esam augstas inflācijas periodā, kurā komunālo pakalpojumu izmaksu pieaugumi mājsaimniecībām nereti ir īpaši jūtami. Valdības piedāvātā risinājuma mērķis ir samazināt...

Labklājības ministrija aicina sociālās uzņēmējdarbības interesentus, ideju autorus un jau esošus sociālos uzņēmējus pieteikties bezmaksas e-apmācību kursam “Sociālās uzņēmējdarbības skola”, kurā tiks sniegtas daudzpusīgas zināšanas veiksmīgai sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai un veikšanai. Deviņu tiešsaistes lekciju ciklā dažādu jomu eksperti īsi un kodolīgi sniegs noderīgas un praktiski pielietojamas zināšanas par tādām sociālajā uzņēmējdarbībā nozīmīgām tēmām kā sociālās uzņēmējdarbības pamati, biznesa plāna veidošana un esošu plānu pārskatīšana, sociālās ietekmes radīšana un apzināšana, finanšu pārvaldība, uzņēmuma zīmols un pārdošana, ārējā un vizuālā komunikācija, digitālais mārketings. Apmācības noslēgsies ar divām mūsdienu uzņēmējdarbībā aktuālām tēmām – biznesa krīzes pārvarēšana un radošums. Īpaši vērtīgi būs tas, ka lekciju saturu papildinās sociālo uzņēmēju pieredzes stāsti par konkrēto uzņēmējdarbības aspektu. Apmācību dalībniekiem būs iespēja arī uzdot sev interesējošos jautājumus. Apmācību kurss norisināsies tiešsaistes platformā Zoom trīs nedēļu garumā - no 18. septembra līdz 6. oktobrim. Lekcijas notiks pirmdienās, trešdienās un piektdienās, no plkst.12.00 līdz 13.00. Dalībniekiem ir iespēja...

Latvijas augstskolu visu kursu pilna laika klātienes bakalaura un koledžas līmeņa studējošie, kuri atbilst pārējiem stipendijas “Studētgods” saņemšanas kritērijiem, var tai pieteikties, paredz 6. septembrī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumos Nr. 740 “Noteikumi par stipendijām”. Tāpat tiks palielināts arī šīs stipendijas apjoms – no 160 eiro uz 175 eiro mēnesī. Pieteikties “Studētgods” stipendijai 2023./2024. mācību gadam var līdz 20. septembrim, izmantojot Latvija.lv pakalpojumu “Studētgods”. Sākot ar 2021./2022. studiju gadu, sociālo stipendiju “Studētgods" 160 eiro apmērā 10 mēnešus gadā sāka piešķirt studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm, kuri imatrikulēti 1. semestrī. No 2022. gada septembra “Studētgods” saņēmēju lokam pievienojās divas jaunas studējošo grupas – bāreņi un bez vecāku apgādības palikušie jaunieši un personas ar I vai II invaliditātes grupu. Līdz ar to līdz šim stipendijai varēja pieteikties pilna laika klātienē studējošie koledžas un bakalaura studiju līmeņa 1. un 2. kursa studenti no daudzbērnu ģimenēm, bāreņi un bez vecāku apgādības palikušie un...

Apsvērt darba devēja maiņu, ja piedāvātajā papildu “labuma grozā” vai bonusu sistēmā ietilptu darba devēja veidots uzkrājums darbinieka nākotnei pensiju 3. līmenī vai dzīvības apdrošināšanā, būtu gatavi 48% strādājošo, liecina SEB bankas aptaujas dati*. Taču visspēcīgākais motivētājs darba devēja maiņas apsvēršanai ir veselības apdrošināšana – to par svarīgu atzīst 60% aptaujas dalībnieku. Veselības apdrošināšanai seko papildu atvaļinājuma dienas – tās kā potenciālo iemeslu darba devēja maiņas apsvēršanai norādījuši 56% aptaujāto, savukārt 53% respondentu darba maiņu liktu apdomāt mācību programmas un kvalifikācijas celšanas iespējas. “Veselības apdrošināšana vairāku darba ņēmēju ieskatā jau ir kļuvusi teju par pašsaprotamu vajadzību. Līdzīgi ir arī ar papildu atvaļinājuma dienām, kas, lai arī ir īstermiņa labums, noteikti dod pozitīvu efektu arī ilgtermiņā. Savukārt raugoties uz ilgtermiņa labumiem – mācību iespējas darbiniekiem, tāpat kā ilgtermiņa uzkrājumi ir ieguldījums viņu un arī uzņēmuma nākotnē. Rūpes par darbinieku labklājību ilgtermiņā ir sociāli atbildīga darba devēja pienākumos un interesēs, jo palīdz talantu piesaistē...

Ministru kabinets (MK) 22. augustā apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus 2021. gada 1. jūnija noteikumos Nr. 345 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi”. Visām aizsargāto lietotāju grupām atbalsts elektroenerģijas rēķina izmaksu segšanai ir palielināts 5 eiro apmērā. Aizsargātajiem lietotājiem tiks piemērots maksājuma samazinājums šādā apmērā: trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai (personai) – 20 eiro; ģimenei (personai), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, – 20 eiro; personai ar I invaliditātes grupu vai viņas aizgādnim – 20 eiro; daudzbērnu ģimenei – 25 eiro. Vidējā elektroenerģijas rēķina maksa mājsaimniecībām kopš 2022. gada 4. ceturkšņa nav būtiski kritusies, tāpēc palielināts atbalsts ikmēneša elektroenerģijas rēķina segšanai sabiedrības mazāk aizsargātajām grupām. Atbalsts tiks nodrošināts jau piešķirto budžeta līdzekļa ietvaros, izmantojot atlikumu no piešķirtā kopējā valsts atbalsta finansējuma aizsargātajiem lietotājiem, norādīja klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars. Papildu atbalsts tiks ietverts jau septembra rēķinā par patērēto elektroenerģiju augustā. Latvijā kopumā reģistrēti vairāk nekā 160 tūkst. aizsargāto lietotāju. Patlaban...

Digitālajās darba platformās Eiropas Savienībā (ES) strādā vairāk nekā 28 miljoni cilvēku. Aplēses liecina, ka 2025. gadā platformās nodarbināto skaits būs gandrīz dubultojies, sasniedzot 43 miljonus. ES Padome ir paziņojusi, ka gatavojas sākt sarunas par šo platformu darbinieku darba nosacījumu un darba apstākļu uzlabošanu (EK Direktīvas 2021/0414 par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā priekšlikums). Eksperti prognozē, ka tas varētu sadārdzināt Wolt un citu līdzīgo platformu sniegtos pakalpojumus, un daudzas platformas varētu mainīt uzņēmējdarbības modeļus. Dažādi internetā bāzēti uzņēmumi tiek klasificēti kā digitālās darba platformas. Šie uzņēmumi pārstāv dažādas nozares un sniedz servisu, kas tiek nodrošināts fiziski – transporta, kurjeru, preču piegādes, tīrīšanas vai aprūpes pakalpojumus. Savukārt, citi sniedz pakalpojumus tikai tiešsaistē – veic tulkojumus, piedāvā IT un dizaina pakalpojumus. Vairumam šo darbinieku ir nepareizs nodarbinātības statuss – daudzas platformas tos klasificē kā pašnodarbinātos. Ieviešot direktīvu, tiks labota Eiropas Parlamenta un ES Padomes regula 2019/1150 (2019. gada 20....

Latvijas vecuma un apgādnieka zaudējuma pensija turpmāk tiks piešķirta arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas valstī, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valsts vai valsts, ar kuru noslēgts līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (trešā valsts), ja tai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” ir tiesības uz šo pensiju. To nosaka 2023. gada 15. jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā „Par valsts pensijām”. Lai pieprasītu vecuma vai apgādnieka zaudējuma pensiju, personai jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) iesniegums pensijas piešķiršanai (var izmantot tīmekļvietnē www.vsaa.gov.lv ievietotās veidlapas) un apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim apliecinoši dokumenti. Iesniegumu un dokumentus pensijas piešķiršanai, kas iesniegti līdz 2023. gada 31. oktobrim, VSAA izskatīs no 2023. gada 1. novembra un pensiju piešķirs no pieprasīšanas dienas, bet ne agrāk kā no 2023. gada 17. jūnija. Piešķirto Latvijas pensiju VSAA pārskaitīs uz pensijas saņēmēja kredītiestādes kontu, kurā var ieskaitīt...

Vismaz piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas varētu ļaut cilvēkam izvēlēties – palikt valsts fondēto pensiju shēmā, izvēloties tādu līdzekļu pārvaldītāju, kurš nodrošina pozitīvāko kapitāla apsaimniekošanu, vai pensiju otrā līmeņa kapitālu pārnest uz pensiju pirmo līmeni. Tā rezultātā, cilvēkam pensionējoties, piešķirtā vecuma pensija ietvertu abos pensiju līmeņos uzkrāto kapitālu un tiktu maksāta no speciālā budžeta. Šādu priekšlikumu piedāvā Labklājības ministrija (LM), kas ir izstrādājusi un atbildīgajai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai nosūtījusi priekšlikumus valsts fondēto pensiju otrā līmeņa uzkrājumu pārvaldības pilnveidošanai. “Mēs arī aicināsim bankas samazināt procentus komisijas maksām, ko tās saņem par pensiju kapitāla apsaimniekošanu. Saeimas rudens sesijā ir plānots diskutēt par šīm izmaiņām, jo iepriekšējās pārmaiņas pārvaldnieku komisijas maksās bija pirms pieciem gadiem. Taču kopš tā laika situācija pasaulē ir mainījusies un līdz ar to ietekmējusi valsts fondēto pensiju otrā līmeņa darbību, kas nav labvēlīga nākamajiem pensiju saņēmējiem,” uzsver Evika Siliņa, labklājības ministre. Piedāvātais risinājums būtu pastāvīgs, kas dotu...

Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros ir piešķirts finansējums, kas ļaus veicināt bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu (turpmāk – mērķa grupa) konkurētspēju un iekļaušanos darba tirgū. Šī investīcija ir neatņemama mūžizglītības procesa sastāvdaļa, un ir vērsta uz mērķa grupas personu prasmju un kompetenču uzlabošanu un to sagatavošanu darba tirgum, īpašu atbalstu paredzot personām ar zemu izglītību vai novecojušām prasmēm, gados vecākām personām, ilgstošajiem bezdarbniekiem un cilvēkiem ar invaliditāti. “Darba tirgū strauji ir audzis pieprasījums pēc kvalificētiem darbiniekiem ar digitālajām prasmēm. Pašreizējais bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 5,5%, un darba meklējumos atrodas nedaudz mazāk par 50 000 cilvēku. Vienlaikus darba tirgū vēl arvien ir arī darbaspēka rezerves, tajā skaitā cilvēki ar nepietiekamu izglītības un novecojušu prasmju līmeni. Ieguldījumi bezdarba situācijā nonākušo cilvēku pārkvalificēšanai notiek nepārtraukti un šis finansējums, kas Latvijas cilvēkiem un ekonomikai ir ļoti būtisks, būs pieejams divus gadus, lai tupinātu mērķtiecīgi ieguldīt cilvēku prasmju paaugstināšanai, pārkvalificēšanai,...

No 1. jūlija stāsies spēkā jaunie minimālo ienākumu sliekšņu apmēri, kuru pieņemšana izrietēja no Tiesībsarga iesniegtajiem pieteikumiem Satversmes tiesā un Satversmes tiesas spriedumiem. Tie attiecas uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem un sociālās palīdzības pašvaldībā saņēmējiem. Labklājības ministrija informē, ka veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredz minimālo ienākumu sliekšņu apmērus turpmāk pārskatīt katru gadu, nevis kā bija noteikts līdz šim – ne retāk kā reizi trijos gados. Tas nozīmē, ka nākamo pabalstu un minimālo pensiju pieaugumu cilvēki var sagaidīt jau nākamā gada sākumā. No š.g. 1. jūlija minimālās vecuma un invaliditātes pensijas bāze palielināsies no līdzšinējiem 136 līdz 157 eiro, pensijas saņēmējiem ar invaliditāti kopš bērnības – no 163 līdz 188 eiro. Minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, piemērojot aprēķina bāzei koeficientu 1,1 un par katru stāža gadu, kas pārsniedz 15 gadus, apmēru palielina par 2% no aprēķina bāzes. Savukārt, nosakot minimālo invaliditātes pensijas apmēru,...

2022. gadā ieguldījumi 2. pensiju līmenī ir nesuši zaudējumus 879,9 miljonu apmērā. Ar šādu problēmas uzstādījumu un piedāvāto risinājumu platformā ManaBalss.lv nesen ir publicēta iniciatīva "Par pensiju 2. līmeņa brīvprātīgumu un 6% mazākiem nodokļiem". Šobrīd visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas dzimuši pēc 1971. gada, valsts obligātā kārtā ietur 6% no algas un atdod šo naudu privātiem pensiju fondiem, lai tie rūpētos par šīs naudas saglabāšanu un apsaimniekošanu nākotnes pensijām. Diemžēl valsts nav noteikusi pienākumu bankām un privātajiem pensiju fondiem nedz vairot šo naudu, nedz pat nomināli to saglabāt, tāpēc tas arī nenotiek, argumentē iniciatīvas autors Jānis Ronis. Bankas gan gūst peļņu, taču iedzīvotāji savu naudu zaudē. Kopš 2018. gada neto aktīvi uz vienu ieguldījuma plāna daļu ir samazinājušies par 22%. Cilvēkiem tiek ieturēta viņu nopelnītā nauda, un daļa no tās tiek pazaudēta neveiksmīgos ieguldījuma plānos. Vēlāk potenciālās pensijas veidā cilvēkiem tiks atdots atpakaļ mazāk nekā viņi ir ieguldījuši. Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto,...