SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Latvijas augstskolu visu kursu pilna laika klātienes bakalaura un koledžas līmeņa studējošie, kuri atbilst pārējiem stipendijas “Studētgods” saņemšanas kritērijiem, var tai pieteikties, paredz 6. septembrī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumos Nr. 740 “Noteikumi par stipendijām”. Tāpat tiks palielināts arī šīs stipendijas apjoms – no 160 eiro uz 175 eiro mēnesī. Pieteikties “Studētgods” stipendijai 2023./2024. mācību gadam var līdz 20. septembrim, izmantojot Latvija.lv pakalpojumu “Studētgods”. Sākot ar 2021./2022. studiju gadu, sociālo stipendiju “Studētgods" 160 eiro apmērā 10 mēnešus gadā sāka piešķirt studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm, kuri imatrikulēti 1. semestrī. No 2022. gada septembra “Studētgods” saņēmēju lokam pievienojās...

Apsvērt darba devēja maiņu, ja piedāvātajā papildu “labuma grozā” vai bonusu sistēmā ietilptu darba devēja veidots uzkrājums darbinieka nākotnei pensiju 3. līmenī vai dzīvības apdrošināšanā, būtu gatavi 48% strādājošo, liecina SEB bankas aptaujas dati*. Taču visspēcīgākais motivētājs darba devēja maiņas apsvēršanai ir veselības apdrošināšana – to par svarīgu atzīst 60% aptaujas dalībnieku. Veselības apdrošināšanai seko papildu atvaļinājuma dienas – tās kā potenciālo iemeslu darba devēja maiņas apsvēršanai norādījuši 56% aptaujāto, savukārt 53% respondentu darba maiņu liktu apdomāt mācību programmas un kvalifikācijas celšanas iespējas. “Veselības apdrošināšana vairāku darba ņēmēju ieskatā jau ir kļuvusi teju par pašsaprotamu vajadzību. Līdzīgi ir arī ar...

Ministru kabinets (MK) 22. augustā apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus 2021. gada 1. jūnija noteikumos Nr. 345 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi”. Visām aizsargāto lietotāju grupām atbalsts elektroenerģijas rēķina izmaksu segšanai ir palielināts 5 eiro apmērā. Aizsargātajiem lietotājiem tiks piemērots maksājuma samazinājums šādā apmērā: trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai (personai) – 20 eiro; ģimenei (personai), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, – 20 eiro; personai ar I invaliditātes grupu vai viņas aizgādnim – 20 eiro; daudzbērnu ģimenei – 25 eiro. Vidējā elektroenerģijas rēķina maksa mājsaimniecībām kopš 2022. gada 4. ceturkšņa nav būtiski kritusies, tāpēc palielināts atbalsts ikmēneša elektroenerģijas...

Digitālajās darba platformās Eiropas Savienībā (ES) strādā vairāk nekā 28 miljoni cilvēku. Aplēses liecina, ka 2025. gadā platformās nodarbināto skaits būs gandrīz dubultojies, sasniedzot 43 miljonus. ES Padome ir paziņojusi, ka gatavojas sākt sarunas par šo platformu darbinieku darba nosacījumu un darba apstākļu uzlabošanu (EK Direktīvas 2021/0414 par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā priekšlikums). Eksperti prognozē, ka tas varētu sadārdzināt Wolt un citu līdzīgo platformu sniegtos pakalpojumus, un daudzas platformas varētu mainīt uzņēmējdarbības modeļus. Dažādi internetā bāzēti uzņēmumi tiek klasificēti kā digitālās darba platformas. Šie uzņēmumi pārstāv dažādas nozares un sniedz servisu, kas tiek nodrošināts fiziski – transporta,...

Latvijas vecuma un apgādnieka zaudējuma pensija turpmāk tiks piešķirta arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas valstī, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valsts vai valsts, ar kuru noslēgts līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (trešā valsts), ja tai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” ir tiesības uz šo pensiju. To nosaka 2023. gada 15. jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā „Par valsts pensijām”. Lai pieprasītu vecuma vai apgādnieka zaudējuma pensiju, personai jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) iesniegums pensijas piešķiršanai (var izmantot tīmekļvietnē www.vsaa.gov.lv ievietotās veidlapas) un apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31....

Vismaz piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas varētu ļaut cilvēkam izvēlēties – palikt valsts fondēto pensiju shēmā, izvēloties tādu līdzekļu pārvaldītāju, kurš nodrošina pozitīvāko kapitāla apsaimniekošanu, vai pensiju otrā līmeņa kapitālu pārnest uz pensiju pirmo līmeni. Tā rezultātā, cilvēkam pensionējoties, piešķirtā vecuma pensija ietvertu abos pensiju līmeņos uzkrāto kapitālu un tiktu maksāta no speciālā budžeta. Šādu priekšlikumu piedāvā Labklājības ministrija (LM), kas ir izstrādājusi un atbildīgajai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai nosūtījusi priekšlikumus valsts fondēto pensiju otrā līmeņa uzkrājumu pārvaldības pilnveidošanai. “Mēs arī aicināsim bankas samazināt procentus komisijas maksām, ko tās saņem par pensiju kapitāla apsaimniekošanu. Saeimas rudens sesijā...

Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros ir piešķirts finansējums, kas ļaus veicināt bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu (turpmāk – mērķa grupa) konkurētspēju un iekļaušanos darba tirgū. Šī investīcija ir neatņemama mūžizglītības procesa sastāvdaļa, un ir vērsta uz mērķa grupas personu prasmju un kompetenču uzlabošanu un to sagatavošanu darba tirgum, īpašu atbalstu paredzot personām ar zemu izglītību vai novecojušām prasmēm, gados vecākām personām, ilgstošajiem bezdarbniekiem un cilvēkiem ar invaliditāti. “Darba tirgū strauji ir audzis pieprasījums pēc kvalificētiem darbiniekiem ar digitālajām prasmēm. Pašreizējais bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 5,5%, un darba meklējumos atrodas nedaudz mazāk par 50...

No 1. jūlija stāsies spēkā jaunie minimālo ienākumu sliekšņu apmēri, kuru pieņemšana izrietēja no Tiesībsarga iesniegtajiem pieteikumiem Satversmes tiesā un Satversmes tiesas spriedumiem. Tie attiecas uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem un sociālās palīdzības pašvaldībā saņēmējiem. Labklājības ministrija informē, ka veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredz minimālo ienākumu sliekšņu apmērus turpmāk pārskatīt katru gadu, nevis kā bija noteikts līdz šim – ne retāk kā reizi trijos gados. Tas nozīmē, ka nākamo pabalstu un minimālo pensiju pieaugumu cilvēki var sagaidīt jau nākamā gada sākumā. No š.g. 1. jūlija minimālās vecuma un invaliditātes pensijas...

2022. gadā ieguldījumi 2. pensiju līmenī ir nesuši zaudējumus 879,9 miljonu apmērā. Ar šādu problēmas uzstādījumu un piedāvāto risinājumu platformā ManaBalss.lv nesen ir publicēta iniciatīva "Par pensiju 2. līmeņa brīvprātīgumu un 6% mazākiem nodokļiem". Šobrīd visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas dzimuši pēc 1971. gada, valsts obligātā kārtā ietur 6% no algas un atdod šo naudu privātiem pensiju fondiem, lai tie rūpētos par šīs naudas saglabāšanu un apsaimniekošanu nākotnes pensijām. Diemžēl valsts nav noteikusi pienākumu bankām un privātajiem pensiju fondiem nedz vairot šo naudu, nedz pat nomināli to saglabāt, tāpēc tas arī nenotiek, argumentē iniciatīvas autors Jānis Ronis. Bankas gan gūst peļņu,...

Tiesības uz vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju turpmāk varētu būt arī tām personām, kuras pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas valstī, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valsts vai valsts, ar kuru ir spēkā līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (turpmāk – līgumvalsts), ja tai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” ir sasniegts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums un ja tai ir saskaņā ar šo likumu uzkrāts pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs. To paredz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotie grozījumi likumā "Par valsts pensijām", kas 15. jūnijā iesniegti Saeimas prezidijam un steidzamības kārtā izskatīts divos...

Otrdien, 6. jūnijā, Ministru kabinets apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavoto ziņojumu par mērķēta atbalsta sistēmas izstrādi energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām, kuru izdevumi par energoresursiem var veidot 30% no kopējiem ienākumiem. Atbalsta sistēma paredzēta, lai strauja energoresursu cenu kāpuma gadījumā atvieglotu atbalsta sniegšanu centralizētajiem risinājumiem – elektroenerģijai, dabasgāzei, centralizētajai siltumapgādei. Atbalsta sistēma spēs identificēt mājsaimniecību loku, kurām energoresursu izmaksas var veidot 30% vai vairāk procentu no mājsaimniecības kopējā budžeta. Pirmo reizi valsts pārvaldē tiks veidota sistēma, kas sasaistīs kopā datus par deklarēto dzīves vietu un mājsaimniecību ienākumiem. Dati tiks integrēti no PLMP, VID, VSAA pārvaldībā esošajām informācijas sistēmām. Sistēma tiks...

Otrdien, 25. aprīlī, Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti Klimata un enerģētikas ministrijas rosinātie grozījumi noteikumos par aizsargāto lietotāju elektroenerģijas izmaksu segšanas atbalsta perioda pagarināšanu līdz 2023. gada 31. decembrim. Grozījumi ierosināti balstoties uz elektroenerģijas un kopējā patēriņa cenu izmaiņām. Grozījumi paredz aizsargātajiem lietotājiem noteikt atbalsta pagarinājumu līdz 2023. gada 31. decembrim šādā apjomā: trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai (personai) – 15 EUR; ģimenei (personai), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti – 15 EUR; personai ar I invaliditātes grupu vai tās aizgādnim – 15 EUR; daudzbērnu ģimenei – 20 EUR. Jau ziņots, ka no 2021. gada 1. novembra līdz 2023. gada 30....

Pēc valdības sēdē un pēc tam publiskajā telpā izskanējušās domas par iespējamu pensijas vecuma paaugstināšanu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) publiskojusi savu viedokli par tās pamatotību. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns norāda, ka šobrīd paaugstināt pensionēšanās vecumu nav nekāda ekonomiskā pamatojuma. Papildu līdzekļus sociālās apdrošināšanas fondam var iegūt daudz vienkāršākā un produktīvākā veidā, nevis liedzot cilvēkiem viņu nopelnītās pensijas, to saņemšanu atliekot uz vēlāku laiku, kas nozīmē, ka, iespējams, dažs tās arī nekad nesaņems. Eurostat dati rāda, ka vidējais mūža ilgums Latvijā ir 73 gadi, sievietēm - 77,9 gadi, vīriešiem - 68,2 gadi. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Kāpēc Latvijā joprojām ir...

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti iecerējuši pašreizējo dzīves dārdzības krīzi risināt ar jaunu tiesību aktu, kas modernizētu un stiprinātu dalībvalstu minimālā ienākuma shēmas. Eiropas Komisija 2022. gada 28. septembrī ierosināja Padomes ieteikumu par adekvātu minimālo ienākumu, kas nodrošina aktīvu iekļaušanu. Tajā ir izklāstīts, kā ES dalībvalstis var modernizēt savas minimālā ienākuma shēmas, lai tās padarītu efektīvākas un samazinātu nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaitu ES. 21. marta plenārsēdē tika pieņemta rezolūcija, kurā EP deputāti prasa ES direktīvu par adekvātu minimālo ienākumu, lai atbalsta shēmas padarītu pieejamākas un efektīvākas. Direktīvai jāpalīdz nodrošināt, lai darba tirgū tiktu integrēti cilvēki, kas pašlaik...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pārrēķinās paternitātes pabalstus par bērniem, kas dzimuši no 2022.gada 1.augusta. Tas saistīts ar izmaiņām Darba likumā, kas paredz bērna tēvam 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu. VSAA par kalendārajām dienām piešķirto un izmaksāto pabalstu apmērus pārrēķinās atbilstoši darba dienu apmēram un izmaksās starpību. Lai nodrošinātu izmaiņu ieviešanu, ir noteikts pārejas periods: Līdz 2023.gada 31.martam paternitātes pabalstu aprēķina un izmaksā saskaņā ar normatīvo regulējumu, kas bija spēkā līdz 2022.gada 31.decembrim – par kalendāra dienām. Aprīlī VSAA pabalstu pārrēķinās atbilstoši jaunajai aprēķina kārtībai par darba dienām un starpību izmaksās līdz 2023.gada 30.aprīlim. No 2023.gada...