PERSONĀLS

Līdz ar pagājušajā gadā sasniegto straujo ekonomikas izaugsmi arvien jūtamāk uzlabojas situācija arī darba tirgū - 2012.gada ceturtajā ceturksnī ekonomikā nodarbināto iedzīvotāju skaits sasniedzis 902,3 tūkstošus, nodrošinot darba meklētāju īpatsvara samazināšanos līdz 13,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, informē Finanšu ministrija. Nodarbināto iedzīvotāju skaits ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2011.gada ceturto ceturksni ir palielinājies par 2,9%, un gada otrajā pusē strādājošo skaita pieaugums ir bijis straujāks nekā gada sākumā, kad tas nedaudz pārsniedza 2% līmeni. Pateicoties šim kāpumam, darba meklētāju skaits gada laikā ir sarucis par 6,7% un darba meklētāju īpatsvars 2012.gada ceturtajā ceturksnī bijis par 1,2 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada. Īpaši pozitīvi vērtējams tas, ka darba meklētāju skaita un bezdarba līmeņa samazināšanos jau no pagājušā gada sākuma ir nodrošinājusi tikai jaunu darba vietu rašanās. Iepriekš darba meklētāju skaitu un bezdarba līmeni bija samazinājusi arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās, cilvēkiem atsakoties no darba meklējumiem vai dodoties ārpus Latvijas. Jaunu darba vietu veidošanos...

Par formāliem pārkāpumiem darba tiesiskajās attiecībās vairs nesodīs tik bargi, paredz Saeimas ceturtdien, 14.februārī, otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Atbalstītie likuma grozījumi paredz samazināt naudas soda apmēru par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā. Tas paredzēts robežās no 50 līdz 250 latiem fiziskajām personām un no 500 līdz 2500 latiem juridiskajām personām. Patlaban soda apmērs ir attiecīgi no 100 līdz 350 latiem un no 700 līdz 5000 latiem. „Ir gadījumi, kad uzņēmuma jaunais darbinieks ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, darba līgums ir noslēgts, bet dažādu apstākļu dēļ, piemēram, no kāda Latvijas reģiona vēl nav nogādāts galvenajā birojā. Uzņēmēji ziņo par Valsts darba inspekcijas līdzšinējo praksi šādus gadījumus traktēt kā nelegālo nodarbinātību un piemērot bargus sodus, lai gan pārkāpums ir maznozīmīgs un nav ļaunprātīgs,” skaidro par likuma virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs biedre Inese Lībiņa-Egnere, uzsverot, ka likuma piemērotājiem ir jāvērtē katra situācija un sods jāpiemēro atkarībā no pārkāpuma smaguma. Savukārt...

Kaut gan Eiropas Savienībā Latvija ieņem vienu no augstākajām vietām sieviešu īpatsvarā biznesā un vadošos amatos, jaunākajā "DNB Latvijas barometra" pētījumā noskaidrots, ka mūsu valsts vīrieši biežāk nekā sievietes būtu gatavi uzņemties risku un ieņemt amatus valsts uzņēmuma vadībā. Tiesa, jāpiebilst, ka gan vīriešu, gan sieviešu vidū tomēr ir samērā liels īpatsvars to, kuri ir piesardzīgi un paškritiski un neuzskata, ka viņu kvalifikācija vai pieredze ļautu piepildīt šādas ambīcijas, un kuri nepiekristu ieņemt amatu valsts padomē. Salīdzinot pētījuma respondentu atbildes dažādās vecuma grupās, jāsecina, ka jaunāki cilvēki biežāk pauž gatavību strādāt lielu valsts uzņēmumu vadībā, savukārt pēc 40 gadu vecuma, kad šķietami varētu būt uzkrāta pietiekama dzīves un profesionālā pieredze, kas ļautu to darīt, gatavība šādam solim ir jūtami zemāka. Norādot faktorus, kas motivētu pieņemt šādu darba piedāvājumu, sievietes biežāk nekā vīrieši par galveno motivējošo faktoru atzīmējušas pietiekami lielu atalgojumu (sievietes: 69%; vīrieši: 61%) un to, ka uzņēmumam jābūt skaidri definētiem gan...

Lai piedāvātu aktuālās sezonālās vakances dažādās profesionālās darbības jomās, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) šī gada martā uzsāks aktīvu sezonas vakanču gadatirgu pasākumu organizēšanu visā Latvijā. Šajos vakanču gadatirgos (izstādēs) NVA aicina pieteikties ikvienam darba devējam, kurš savam uzņēmumam vēlas atrast nepieciešamos darbiniekus - vai tas būtu sezonas darbs, piemēram, lauksaimniecībā vai tūrismā, vai līguma darbs uz noteiktu laiku, vai arī ilgstošs un uzticams darbinieks. Tāpēc NVA aicina uzņēmējus jebkurā sava reģiona NVA filiālē pa tālruni, e-pastu vai personīgi pieteikt savu dalību vakanču gadatirgū ar brīvajām darba vietām. Darba devējiem tiks nodrošināta bezmaksas vieta un stends, lai vienas dienas laikā vienuviet satiktos darba devējs un potenciālais darbinieks. Darba devējam tas dos iespēju bez maksas prezentēt savu uzņēmumu, un kas svarīgi - darba meklētāju vidū atrast sev piemērotākos darbiniekus, kā arī uzzināt par NVA atbalsta pakalpojumiem darba devējiem. NVA vakanču gadatirgi būs bezmaksas pasākumi darba devējiem un darba meklētājiem. NVA Pakalpojumu departamenta Darba tirgus...

Šogad Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenoto Apmācību pēc darba devēja pieprasījuma jau ir uzsākuši 18 bezdarbnieki, apgūstot pavāra, sociālās aprūpes darbinieka, autovadītāja, traktortehnikas vadītāja un kokkopja arborista profesijas pēc SIA „RIMI Latvia”, Maltas speciālās internātpamatskolas, SIA „Labie koki”, SIA „Unko R” un zemnieku saimniecības „Jasmīni" pieprasījuma. Uzņēmējiem tiek atgādināts, ka pēc darba devēja pieprasījuma NVA var sagatavot viņam vajadzīgo speciālistu, apmācot bezdarbniekus uzņēmumam nepieciešamā profesijā jebkurā licencētā izglītības programmā. Ja darba devējam vajadzīgie speciālisti jāapmāca tādās profesijās, kuru nav NVA piedāvājumā, aģentūra nepieciešamo apmācību programmu iepirks un uzņēmumam vajadzīgos speciālistus sagatavos. Apmācības laikā bezdarbniekam tiek maksāta stipendija - 70 Ls mēnesī. Pēc apmācības pabeigšanas darba devējam jāpieņem bezdarbnieks darbā uz vismaz sešiem mēnešiem Uzņēmumiem nepieciešamo speciālistu apmācīšanu darba devēja izvēlētajā programmā NVA organizē un finansiāli nodrošina ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā 2” atbalstu. Lai organizētu bezdarbnieku apmācību, darba devējam NVA filiālē ir jāiesniedz rakstisks pieprasījums....

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) 2012.gadā atklājusi 2928 bez rakstveida darba līguma strādājošos, kas tika nodarbināti 841 uzņēmumā. Salīdzinājumā ar 2011.gadu par 30 personām ir samazinājies Darba inspekcijas konstatēto ēnstrādnieku skaits. 2011.gadā kopumā atklāti 2958 bez rakstveida darba līguma nodarbinātie. "Ēnstrādnieku skaita samazinājums skaidrojams ar mazāku apsekojuma skaitu, ko Darba inspekcijas inspektori veica pagājušajā gadā. Pērn veikti 3037 apsekojumi saistībā ar nereģistrētās nodarbinātības apkarošanu, savukārt gadu iepriekš - 3248. Apsekojumu skaits sarucis augstās kadru mainības dēļ, jo inspektori Darba inspekciju pameta, to mainot pret labāk atalgotu un mierīgāku darbu," norāda Darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. 2012.gadā palielinājies ēnstrādnieku skaits, jo vienā apsekojumā Darba inspekcija konstatēja vairāk bez rakstveida darba līguma strādājošos. Turklāt darba devēji bieži vien arī pēc pirmā Darba inspekcijas piemērotā administratīvā soda turpina iepriekšējo praksi, nodarbinot cilvēkus bez rakstveida darba līguma. 2011.gadā par atkārtotu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma sodīti 30 uzņēmumi, bet pērn jau 39. Visvairāk ēnstrādnieku...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar Labklājības ministriju, Valsts darba inspekciju, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūtu (RSU DDVVI) un tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūru SIA "TNS" ir uzsākusi apjomīgu pētījumu par darba apstākļiem un riskiem Latvijā. Tā mērķis ir noskaidrot situāciju darba aizsardzības jomā Latvijā un izstrādāt ieteikumus šo jomu regulējošā tiesiska pamata pilnveidošanai, lai veicinātu normatīvajos aktos noteikto darba aizsardzības prasību izpildi, kā arī priekšlikumus citiem veicamajiem pasākumiem, lai uzlabotu darba apstākļus un darba vidi Latvijas uzņēmumos. Šis būs jau trešais šāda rakstura pētījums, kas ļaus dinamikā izvērtēt situācijas maiņu darba aizsardzības jomā pēdējo 15 gadu laikā. Viens no pētījuma svarīgākajiem uzdevumiem ir noskaidrot, vai, atjaunojoties ekonomiskajai aktivitātei, darba devēji un nodarbinātie apzinīgāk un biežāk nekā ekonomiskās krīzes laikā ievēro normatīvo aktu prasības. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Iepriekšējo pētījumu LDDK veica 2009.-2010.gadā, un tas parādīja, ka, lai arī darba devēji un nodarbinātie arvien vairāk apzinās,...

Piektdien, 18. janvārī, notika Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības (LBAS) izdotās grāmatas „Tiesu prakses apkopojums darba tiesībās” atvēršana. Grāmata savā ziņā ir unikāla – Latvijā šāda veida izdevums pirmo reizi rod ceļu pie lasītājiem. Grāmatā varam atrast gan vēsturisko atskatu Latvijas Senāta Civillietu departamenta praksē darba tiesībās, gan pēdējo gadu Senāta praksi Darba likuma un citu likumu normu secībā. LBAS jurists, darba tiesību konsultants Kaspars Rācenājs: „Izdevums „Tiesu prakses apkopojums darba tiesībās” būs neatsverams palīgs gan arodbiedrību, gan citiem juristiem un tiesnešiem, kas savā darba ikdienā saskaras ar darba tiesisko attiecību problēmjautājumu risināšanu. Pagājušajā gadā, piemēram, kasācijas kārtībā pārsūdzēto darba lietu skaits bija 305 - trīs reizes lielāks nekā 2011. gadā, bet lielāko daļu no šīm lietām Augstākā tiesa atteicās ierosināt. Savukārt 73 iepriekšējās instances tiesas spriedumu tika atcelti. Šie fakti stāsta par to, ka kvalitatīvi nav sagatavoti prasību pieteikumi tiesai, un arī tiesu pieejas atšķiras. Secinājums ir viens: ja juristi būtu vadījušies...

Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas un privāto pensiju fondu ieguldījumu plāniem 2012.gads ir bijis ļoti veiksmīgs, vidējais gada ienesīgums tajos sasniedzis gandrīz 9%, informē Latvijas Komercbanku asociācija (LKA). LKA 2012.gadā sagatavoja trīs ikceturkšņa Valsts fondēto pensiju apskatus, kas analizēja valsts fondēto pensiju jeb tā sauktā otrā pensiju līmeņa fondu darbību un rezultātus. Lūkojoties uz gada darbības rezultātiem, LKA apskatu ir būtiski paplašinājusi un turpmāk vienkopus piedāvās gan otrā, gan trešā pensiju līmeņa (privāto pensiju fondu) darbības rezultātus un analīzi. Tas ļaus daudz ērtāk un saprotamāk vienkopus saņemt informāciju par visu pensiju fondu darbību, rezultātiem un aktualitātēm. Valsts fondētās pensijas - pensiju 2.līmenis Pensiju 2.līmeņa fondos vidējā atdeve pēdējā gada laikā ir 8,87%. Tas ļāvis pensiju 2.līmeņa dalībnieka vidējam uzkrājumam 2012.gada laikā pieaugt nedaudz vairāk kā par 100 latiem jeb 13,6% - no 757,50 latiem līdz 860,60 latiem. Turklāt svarīgi, ka vairāk nekā pusi - vairāk nekā 50 latus - no šī pieauguma...

Sociālās drošības sistēmas attīstība atbilstoši pēckrīzes perioda vajadzībām, uz iekļaujošu izaugsmi vērsta nodarbinātības politika, atbalsts ģimenēm ar bērniem, atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti, virzība uz aprūpi ārpus institūcijām - šādas ir Labklājības ministrijas (LM) darba prioritātes 2013.gadā. Īstenojot iepriekšminētās prioritātes, LM prognozē, ka šogad pieaugs sociāli apdrošināto cilvēku skaits, palielināsies vidējā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu alga, paplašināsies atbalsts strādājošiem cilvēkiem ar bērniem, kā arī samazināsies nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaits. "Viena no būtiskākajām prioritātēm ir mazināt tos šķēršļus, kas neļauj cilvēkam atgriezties darbā. Latvijas ekonomiskā izaugsme ir ar pozitīvu zīmi. Pērn darbu atrada vairāk kā 75 tūkst. cilvēku, un mēs kā vienīgo attīstības iespēju redzam turpmāku cilvēku atgriešanos darba tirgū un sociāli apdrošināto personu vidū. Tas dos iespēju cilvēkiem pašiem nopelnīt iztikas līdzekļus un nebūt atkarīgiem no sociālās palīdzības. Protams, LM rūpju lokā joprojām paliks tie cilvēki, kas par sevi nevar parūpēties no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ," uzsver LM valsts sekretāre Ieva...

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 16. janvārī pārliecinoši (ar 546 balsīm par, 96 pret un 28 atturoties) atbalstīja Jaunatnes garantiju shēmu ieviešanu ar mērķi visus Eiropas Savienības jauniešus, kas jau vairāk nekā četrus mēnešus ir bez darba, nodrošināt ar darbu, izglītību vai praksi. Deputāti rezolūcijā aicināja dalībvalstu nodarbinātības ministrus 2013. gada februārī apstiprināt Padomes ieteikumu visām dalībvalstīm ieviest šīs shēmas. Jaunatnes garantiju shēmas mērķis ir nodrošināt visiem līdz 25 gadu veciem likumīgiem ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem un nesen skolu beigušiem jauniešiem, kuriem vēl nav 30 gadi, labas kvalitātes darba piedāvājumus, pastāvīgu izglītību vai praksi četru mēnešu laikā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas. Parlaments jau divas reizes ir aicinājis ieviest minēto shēmu un stingri atbalsta Eiropas Komisijas ierosinājumu Padomei izstrādāt ieteikumu, lai šīs shēmas ieviestu visās dalībvalstīs. Jaunatnes garantiju shēmām vajadzētu saņemt ES finansējumu, jo īpaši no Eiropas Sociālā fonda, kuram vajadzētu piešķirt vismaz 25% no ES struktūrfondien,uzskata EP deputāti. Parlaments arī aicina Komisiju palīdzēt ieviest...

Saeimas Sociālo lietu komisija nolēmusi izvērtēt iespējamās sekas uz valsts tautsaimniecību, ko radītu papildu brīvdienas piešķiršana pēc darbinieka izvēles to svētku svinēšanai, kas oficiāli nav noteikti kā brīvdiena, pirms lemt, vai šādas izmaiņas virzīt iestrādāšanai Darba likumā. Plānotie grozījumi Darba likumā paredz noteikt, ka darbiniekam ar darba ņēmēju, slēdzot darba līgumu, jāvienojas par svētku dienas datumu, kuru atzīmēšanai darbinieks var paņemt brīvdienu. Šādu likumprojektu komisijā ir iesnieguši deputāti, un tas nav ticis skatīts valdības apspriešanā, tāpēc komisijas sēdē nolemts pieprasīt rakstiskus atzinumus gan no atbildīgajām ministrijām, gan sociālajiem partneriem, informē komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Viņa uzsver, ka pastāv neskaidrības arī par papildu brīvdienas tiesiskajiem aspektiem, piemēram, vai tā būtu papildu diena pie esošā atvaļinājuma, kā arī tas, cik taisnīgs šāds regulējums būtu pret reliģiskām konfesijām nepiederošajiem. Latvijā pašlaik ir vairāk nekā desmit reliģisko konfesiju. Ņemot vērā Latvijas multikulturālo raksturu, šie likuma grozījumi veicinātu iedzīvotāju savstarpējo sapratni un parādītu toleranci visu reliģisko konfesiju...

Saeima ceturtdien, 20.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas palīdzēs risināt situācijas, kurās darba ņēmēji darba devēju rīcības dēļ zaudē tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem. Likuma grozījumi paredz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības atsevišķos gadījumos reģistrēt darba ņēmēja statusa zaudēšanu. Tas nepieciešams, jo daži darba devēji ilgstoši neinformē VID par to, ka persona uzņēmumā vairs nestrādā. Tādējādi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) saskaras ar problēmu, ka persona joprojām ir reģistrēta kā darba ņēmējs, lai gan faktiski darba attiecības ir pārtrauktas. Tas liedz bijušajiem darbiniekiem pretendēt uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, piemēram, bezdarbnieka pabalstu. Problēma tiks atrisināta, VID paredzot iespēju reģistrēt sociāli apdrošinātas personas statusa zaudēšanu un par to paziņojot VSAA. Patlaban ir gadījumi, kad, piešķirot sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, personas apdrošināšanas stāžā netiek ieskaitīti mēneši, par kuriem darba devējs nav savlaicīgi sniedzis VID ziņojumu par veiktajām obligātajām iemaksām. Tādēļ likums paredz, ka darba ienākumus un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu...

Sākot ar nākamā gada 1. jūliju, tiks krietni samazināts darba aizsardzības speciālistu pamatlīmeņa apmācību minimālais apjoms - tās būs 60 stundas līdzšinējo 160 stundu vietā. To un citus administratīvā sloga mazinājumus paredz valdības otrdien, 18.decembrī, apstiprinātie grozījumi vairākos Labklājības ministrijas sagatavotajos Ministru kabineta noteikumos - Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumos Nr.749 "Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos", Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumos Nr.99 "Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju", Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumos Nr.902 "Kārtība, kādā izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinoši dokumenti", Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 4.februāra noteikumos Nr.66 "Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku". No minētajām 60 stundām 40 stundas būs paredzētas teorijas apmācībai, bet 20 – praktiskajai apmācībai. Papildus paredzēta specializēta apmācība 40 stundu apjomā saistībā ar bīstamiem komercdarbības veidiem, piemēram, kokapstrādi, būvniecību, ražošanu, u.c. Šāda apmācība nepieciešama, jo bīstamo nozaru uzņēmumos darbinieki...

Labklājības ministrija 2013.gadā īstenos vairākas budžeta prioritātes - realizēs vairākus demogrāfijas pasākumus, sniegs atbalstu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un palielinās darbinieku algas sociālās aprūpes centros strādājošiem. Savukārt, lai cilvēkiem, kuri ilgstoši ir bez darba, nebūtu jāvēršas pēc sociālās palīdzības, no 2013.gada pagarināts bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods, tādējādi ļaujot ilgāk izmantot sociālās apdrošināšanas sistēmu ilgāk. Tāpat Labklājības ministrija 2013.gadā rūpēsies, lai cilvēki, kuri saņem pensijas un pabalstus, tos saņemtu laikā un noteiktā apmērā. Vairāk par Labklājības ministrijas nākamā gada prioritātēm informē Ieva Jaunzeme, Labklājības ministrijas valsts sekretāre: Video: Labklājības ministrija