PERSONĀLS

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) veiktā pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2013" pirmie rezultāti81% liecina, ka nodarbinātie pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši obligātās veselības pārbaudes, kas ir par 17% vairāk nekā pirms trim gadiem. Uzlabojies arī darba devēju pašu novērtējums par to, cik precīzi darba vide uzņēmumā atbilst Darba likuma prasībām. Tiesa gan, kopējais darbinieku informētības līmenis un izpratne par darba vides jautājumiem un iespēju pašiem sniegt priekšlikumus tās uzlabošanai nav pārliecinoši pieaudzis. Viens no pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2013" svarīgākajiem uzdevumiem ir noskaidrot, vai, atjaunojoties ekonomiskajai aktivitātei Latvijā, darba aizsardzības prasību ievērošana un tiesiskums darba attiecībās arī pieaug. Darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka 73% uzņēmumu darba vide 10 ballu skalā, salīdzinot ar Darba aizsardzības likuma prasībām, ir 8-10 ballu robežās, kas ir labs rādītājs. Turklāt pēdējā gada laikā 48% aptaujāto uzņēmumu veikts darba vides risku novērtējums. Projekta "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana...

Darba aizsardzības speciālistu novērojumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji vieglprātīgi uztver ar darba drošību saistītos jautājumus, kā arī neatpazīst arodslimības un nav informēti par to profilakses iespējām. Piektdien, 19. aprīlī, Jelgavā, Vispasaules darba aizsardzības dienai veltītās konferences dalībnieki diskutēja par aktualitātēm darba aizsardzības jomā Zemgales reģionā un Latvijā kopumā, individuālo aizsardzības līdzekļu pielietojums arodslimību profilaksē u.c. jautājumiem. Pērn Latvijā reģistrēti 807 pirmreizējie arodslimnieki, no kuriem 73 diagnosticēti Zemgales reģionā. Kaut arī kopējais pirmreizējo arodslimnieku skaits Zemgalē nav augsts, tā dinamika ir negatīva - kopš 2010.gada šo arodslimnieku skaits reģionā palielinājies par teju 70% (2010.gadā diagnosticēti 63 arodslimnieki, bet 2011.gadā - 43). Visbiežāk Zemgales reģionā arodslimībām ir pakļauti veselības un sociālās aprūpes, kā arī tirdzniecības un pārtikas produktu ražošanas nozarēs strādājošie. Bet izplatītākie arodslimību iemesli ir piespiedu darba pozas, pārslodze un smagumu pārvietošana. "Kopējā situācija arodsaslimšanu jomā Zemgalē un valstī kopumā nav apmierinoša, jo šī ir tikai oficiālā statistika. Reālais arodslimnieku skaits varētu būt...

Nākamajā, 2014.gadā, plānots pārcelt divas darba dienas - piektdienu, 2.maiju, plānots pārcelt uz sestdienu, 17.maiju, un pirmdienu, 17.novembri, uz sestdienu, 22.novembri, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs, rosina Labklājības ministrija (LM). epriekšminēto paredz LM sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par darba dienu pārcelšanu 2014.gadā", kas ceturtdien, 18.aprīlī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi un jāapstiprina valdībā. LM uzsver, ka 2.maija pārcelšana uz 17.maiju būs efektīvāka nekā uz 3.maiju vai 10.maiju, jo saskaņā ar likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 1.pantu maijā svētku dienas ir gan 4.maijs - Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena, gan maija otrā svētdiena - Mātes diena. Šādi 2014.gada maijā būs saglabātas paredzētās brīvdienas, tādējādi nodrošinot ģimenēm iespēju sagatavoties svētkiem un pavadīt vairāk laika ar saviem tuviniekiem gan Mātes dienā, gan Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienā. Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone, kura pagājušajā nedēļā Norvēģijas galvaspilsētā Oslo piedalījās devītajā Starptautiskās Darba organizācijas (International Labour Organization, ILO) Eiropas Reģionālajā sanāksmē un pārstāvēja Starptautisko Darba devēju organizāciju (International Organization of Employers, IOE), norāda, ka būtiskākais ilgtspējīgais risinājums nodarbinātības problemātikas risināšanai ir atbalsts uzņēmējdarbībai un jaunu darba vietu veidošanai uzņēmumos, radot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Uzņēmumi ir galvenais darba vietu rašanās avots. Mērķtiecīgas un pārdomātas politikas ceļā veidots atbalsts biznesam un biznesa vides attīstībai ir vienīgais veids, kā ilgtermiņā risināt darba tirgus sarežģījumus." L.Menģelsone arī norāda, ka devītajā Starptautiskās darba organizācijas Eiropas Reģionālajā sanāksmē Oslo dalījusies ar citām Eiropas valstīm Latvijas pieredzē, kā spēt iziet cauri finanšu un ekonomiskajai krīzei, pateicoties īstenotajam sociālajam dialogam starp valdību, darba ņēmējus un darba devējus pārstāvošajām organizācijām. Latvija no 2008.-2009.gada krīzes, kad IKP piedzīvoja kritumu par 25 procentu punktiem, pieauga bezdarbs, cieta neskaitāmi daudz uzņēmēju un mums bija jāpieredz...

Pašreizējais bezdarba līmenis Latvijā ir 10,9%. Latvijas Bankas eksperti šogad sagaida iespējamu bezdarba līmeņu samazinājumu līdz viencipara skaitlim. Trešā daļa (33%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka salīdzinot ar krīzes laiku, šobrīd darbu ir vieglāk atrast (7% - noteikti jā; 26% - drīzāk jā). Šādu viedokli biežāk pauduši ekonomiski aktīvie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 - 29 gadiem. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, aprīlī veiktais pētījums. Tomēr vairāk nekā puse (57%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, domā, ka šobrīd, salīdzinot ar krīzes laiku, darbu nav vieglāk atrast (29% - noteikti nē; 28 % - drīzāk nē). To ka darbu šobrīd atrast nav vieglāk nekā krīzes laikā, biežāk norādījuši šādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji: iedzīvotāji vecumā no 40-55 gadiem, cittautieši, iedzīvotāji, kas ģimenē nerunā latviski, Latgales iedzīvotāji, iedzīvotāji ar zemiem ģimenes ienākumiem (līdz 100 Ls...

Jaunākais SEB bankas veidotais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats liecina, ka 2012.gadā straujākais darba samaksas pieaugums bija Igaunijā - vidējā bruto darna alga pieauga par 5.9%. Latvijā vidējā alga palielinājās par 3.7%, bet Lietuvā - par 2.6%. SEB bankas eksperti Baltijas valstīs uzskata, ka 2013.gadā visās Baltijas valstīs ir sagaidāms nedaudz straujāks darba algas pieaugums nekā 2012.gadā. Darba algas kāpumu ietekmēs arī izmaiņas minimālās mēneša darba algas noteikšanā - 2013. gada janvārī minimālā mēneša alga tika palielināta līdz aptuveni 290 eiro Lietuvā un 320 eiro Igaunijā. Tiek prognozēts, ka šogad Igaunijā vidējā darba samaksa pieaugs par 7-8%, Latvijā - par 4.5% un Lietuvā - par 4%. Turklāt līdz ar vidējās darba samaksas pieaugumu un nedaudz mazāku patēriņa cenu pieauguma tempu, strādājošo reālā alga (alga, ņemot vērā inflāciju) šogad palielināsies straujāk nekā 2012.gadā. Lai gan visās Baltijas valstīs pakāpeniski pieaug pensiju uzkrājumu daļa, pensijas ir viens no aktuālākajiem Baltijas valstu mājsaimniecību finanšu jautājumiem. Vislabvēlīgākie...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 10.aprīlī, 1. lasījumā atbalstīja grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāji atbalsta likumā, kas cita starpā paredz ieviest bezdarbnieku profilēšanu un citus pasākumus, lai veiksmīgāk sekmētu bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū. Likuma izmaiņas paredz ieviest bezdarbnieku sadalīšanu noteiktās grupās secīgai iesaistei aktīvajos nodarbinātības pasākumos jeb bezdarbnieku profilēšanu. Bezdarbnieku apmācība tiks plānota, ņemot vērā katras personas individuālo bezdarba situāciju un izvērtējot gatavību iesaistīties darba tirgū. Sākotnēji bezdarbniekiem plānots piedāvāt apmācību, kas uzlabo esošās prasmes un iemaņas, un tikai tad, ja tas nebūs līdzējis atrast darbu, nodarbinātības aģentūras klientam būs pieejami finanšu ietilpīgāki pakalpojumi, piemēram, profesionālā apmācība vai pārkvalifikācija. Bezdarbnieku profilēšana ļaus piedāvāt mērķētākus un klientiem piemērotākus pakalpojumus, līdztekus optimizējot Nodarbinātības valsts aģentūras resursu izmantošanu, norāda likumprojekta autori Labklājības ministrijā. Līdztekus plānots ieviest jaunu aktīvo nodarbinātības pasākumu „Darba meklēšanas atbalsta pasākumi”, lai motivētu bezdarbniekus aktīvāk meklēt darbu. Tas paredz sadarbībā ar bezdarbnieku izstrādāt individuālu darba meklēšanas plānu, veikt piemērota darba...

Vakar, 8.aprīlī, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valde, atbalstot Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) uzsākto parakstu vākšanas kampaņu pensiju indeksācijas atsākšanai jau no šī gada oktobra un par periodu, kopš indeksācija tika "iesaldēta" 2009.gadā, nolēma ceturto reizi gatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā. Jau pagājušā gada 24.septembrī ZZS paziņoja, ka pensiju indeksācijai atbilstoši likumdošanai jānotiek katru gadu, un rosināja indeksāciju atsākt, sākot ar 2013.gadu. ZZS aicināja valdību 2013.gada budžetā paredzēt līdzekļus pensiju indeksācijai un koalīcijas pārstāvjus būt atbildīgiem pret mazaizsargātāko sabiedrības daļu, un paralēli gandarījumam par straujiem ekonomikas attīstības tempiem nepasliktināt dzīves līmeni apmēram pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju. ZZS frakcijas deputāti trīs reizes gatavoja un iesniedza izskatīšanai Saeimā likumprojektus "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", taču koalīcijas partijas tos nav atbalstījušas. Šobrīd valsts pensiju indeksācija līdz 2014.gada 1.janvārim ir iesaldēta. 2014.gadā plānots atsākt visu pensiju indeksāciju vienu reizi gadā - 1.oktobrī, ņemot vērā tikai patēriņa cenu (inflācijas) indeksu. Pensionāru federācija pirms aptuveni mēneša sāka vākt iedzīvotāju parakstus...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Vakanču gadatirguū, kas 5. aprīlī norisinājās Jelgavā, bija ieradušies vairāk nekā 1300 darba meklētaju, informē NVA. Sezonas vai pastāvīga darba vakances gadatirgū Jelgavā piedāvāja vairāk nekā 30 Zemgales darba devēji. Kopumā darba meklētājiem tika piedāvātas vairāk nekā 150 brīvās darba vietas dažādu profesiju pārstāvjiem - montāžas darbu atslēdzniekiem, elektroatslēdzniekiem, transportlīdzekļu krāsotājiem, apsardzes darbiniekiem, šuvējiem, pārdevējiem, laukstrādniekiem, klientu konsultantiem, konditoriem, palīgstrādniekiem, autovadītājiem, bruģēšanas meistariem un citu darbu veicējiem. NVA Jelgavas filiāles vadītāja Andra Dietlava pastāstīja, ka, piemēram, kāds darba meklētājs gadatirgū tika pat pieņemts darbā un pēc pārrunām ar uzņēmuma personāla nodaļas vadītāju norīkots praktiskā darba veikšanai. Gadatirgū piedāvātās vakances izraisīja ļoti lielu darba meklētāju ieinteresētību, darbam dažos uzņēmumos pieteicās pat vairāki desmiti kandidātu. Tā, piemēram, pieteikuma anketas darbam SIA „Maxima Latvija” bija aizpildījuši vairāk nekā 100 pretendentu, ar 13 no viņiem gadatirgus pārrunu telpā notika arī darba intervijas. NVA šogad uzsācis vakanču gadatirgu pasākumu īstenošanu visā Latvijā, lai...

Lai pievērstu pastiprinātu sabiedrības uzmanību darba drošības jautājumiem, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) Eiropas Sociālā fonda projekta "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos"ietvaros ir izveidojusi infografiku, kurā apkopoti aktuālākie ar darba drošību saistītie fakti un skaitļi, kā arī padomi - kā pasargāt sevi no nelaimes gadījumiem darbā.Katru gadu Latvijā nelaimes gadījumos darbā cieš vairāk nekā 1000 cilvēku - 2012.gadā šādos negadījumos cietuši 1510 strādājošie.* Visbiežāk negadījumi notiek pilsētās, kurās koncentrēti ražošanas uzņēmumi - Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī un Valmierā. To raksturīgākie cēloņi - strādājošo neuzmanība un pārgalvība, kā arī darba devēju formālā attieksme pret darba drošību.Kaut arī saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem pērn visvairāk nelaimes gadījumu darba vietā notika Kurzemē un Rīgas reģionā, LBAS veiktās aptaujas dati** liecina, ka tieši šo reģionu iedzīvotāji visbiežāk norāda, ka ikdienā strādā drošā darba vidē, piemēram, birojā. Vidzeme Visatbildīgāk pret savu un kolēģu dzīvību darbā attiecas vidzemnieki. Proti, regulāra...

Tiesībsargs Juris Jansons trešdien, 3. aprīlī, izplatījis paziņojumu, kurā kritizē arodbiedrību nespēju efektīvi aizstāvēt darba ņēmēju intereses, kā arī pārmet valdībai, ka tā nerūpējas par darba ņēmēju tiesībām uz taisnīgu atalgojumu. "Darba ņēmēju intereses šobrīd neaizstāv neviens. Arodbiedrību sūtība ir aizstāvēt darba ņēmēju tiesības un intereses. Taču lielai daļai Latvijas strādājošo tik būtiskajā nodarbinātības un taisnīga atalgojuma jautājumā arodbiedrības ietur klusuma pauzi", uzskata tiesībsargs. "Neskaitāmi desmiti nevalstisko organizāciju sevi dēvē par arodbiedrībām. Taču tad, kad visaktīvāk būtu jāiesaistās par darba ņēmēju tiesību un interešu aizstāvību, tās ir vai nu ilgajās brīvdienās vai ietur nogaidošo klusumu. No tā var izdarīt pieņēmumu, ka šīs organizācijas ir izveidotas kādu citu mērķu dēļ vai tās vienkārši ir apjukušas un nespēj stāties pretī valdošās koalīcijas politiķu un atsevišķu darba dēvēju retorikai, ka taisnīga atalgojuma jautājums sagraus ekonomiku. Arodbiedrību galvenajam darbam ir jābūt vērstam uz darba ņēmēju tiesību un interešu aizstāvību, tajā skaitā arī valdības līmenī. Biedru naudu...

Subsidētās nodarbinātības pasākumos darba līgumus ar bezdarbniekiem, kuri ir „nelabvēlīgākā situācijā” uz noteiktu laiku varēs slēgt ne tikai uz 12 mēnešiem, bet arī uz īsāku laiku, taču ne īsāku par 6 mēnešiem, informē Labklājības ministrija (LM). To paredz otrdien, 26.martā, valdībā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.258 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma apakšaktivitāti "Atbalstītās nodarbinātības pasākumi mērķgrupu bezdarbniekiem"". Minētās izmaiņas veiktas, jo tuvojas 2014.gada 30.jūnijs, kad beigsies projekta īstenošana, un šobrīd subsidētās nodarbinātības pasākumos ir konstatēta diezgan liela bezdarbnieku mainība. Tādējādi darba līguma termiņa precizēšana bija nepieciešama, lai nodrošinātu, ka līdz projekta noslēgumam subsidētās nodarbinātības pasākumos varētu iesaistīt vairāk bezdarbniekus. LM uzsver, ka 6 mēneši ir minimālais termiņš, kura laikā bezdarbniekam ir iespējams apgūt darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas, lai veicinātu patstāvīgu darba tiesisko attiecību nodibināšanu pēc saņemtā atbalsta. Subsidētajā nodarbinātībā var iesaistīties Nodarbinātības valsts...

Saskaņā ar CV-Online Latvia martā veikto pētījumu, kurā piedalījās vairāk nekā 5500 respondentu, šī gada laikā strādāt uz ārzemēm plāno doties 26% aptaujāto. Šādu darba ņēmēju īpatsvars būtiski nav mainījies, jo pirms diviem gadiem veiktajā pētījumā 27% respondentu minēja, ka vēlas doties strādāt uz ārzemēm, informē Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" biznesa attīstības vadītājs. Starp respondentiem, kas ir izlēmuši tuvākā gada laikā doties strādāt uz ārvalstīm, joprojām visvairāk ir dažādu jomu speciālisti, kuru īpatsvars šogad pieaudzis visstraujāk (33%, pirms diviem gadiem veiktajā pētījumā - 28%). Tālāk seko zemākā, vidējā un augstākā līmeņa vadītāji (29%, iepriekš - 28%), kā arī kvalificēti strādnieki (24%, iepriekš - 23%), kuru īpatsvars būtiski nav mainījies. Pievilcīgāko ārvalstu galamērķu tops nav mainījies: Lielbritānija (19%), Vācija (16%), Norvēģija (13%), Zviedrija (9%) un Īrija (6%). 13% no visiem respondentiem minēja, ka pašlaik strādā ārzemēs - no tiem Lielbritānijā (37%), Vācijā (16%) un Norvēģijā (12%). 54% no respondentiem, kas šī gada laikā...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA)pagājušonedēļ sākusi īstenot atbalsta pasākumu „Darbs Latvijā”, nodrošinot saviem klientiem finansiālu atlīdzību transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai pirmos četrus darba mēnešus. Atbalsta pasākumā iesaistītajiem cilvēkiem kompensēs transporta tēriņus braucieniem no deklarētās dzīvesvietas uz darbavietu un atpakaļ vai dzīvokļa īres izdevumus. Paredzēts, ka atbalsta saņēmējs pirmajos četros darba mēnešos varēs saņemt kopā ne vairāk kā 280 latus. „Šī mobilitātes programma ļaus sarosīties un palīdzēs tiem bezdarbniekiem, kas nevarēja līdz šim pieņemt darba piedāvājumu, jo pietrūka naudas nokļūšanai uz darba vietu. Cilvēkam, iesaistoties šajā programmā būs jāizlemj, vai viņš ik dienu vēlēsies doties uz darbu, izmantojot savu transporta līdzekli vai sabiedrisko transportu vai īrēt mītnes vietni. Svarīgākais – ka cilvēkam būs paplašinātas iespējas izvēlēties darbu tepat Latvijā, nepametot tuviniekus!” norāda Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Solveiga Kabaka. Reģionālās mobilitātes atbalsta pasākums paredzēts darba vietās Latvijas teritorijā, lai galvenokārt veicinātu darba spēka mobilitāti reģionos ārpus Rīgas. Izņemot, ja galvaspilsētā...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 19.martā, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, kas paredz noteikt arī citu personu atbildību par ugunsdrošību objektā, precizēt fizisko personu pienākumus ugunsdrošības jomā, kā arī pilnveidot regulējumu sadarbībai ar kaimiņvalstu dienestiem. Komisijas deputāti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvjiem norādīja, ka likumprojekts ir būtiski jāpilnveido, jo vairākas grozījumu normas ir neskaidras. Deputāti vērsa uzmanību, piemēram, uz likumprojekta pantu par fizisko personu pienākumiem ugunsdrošības jomā, kurā nav skaidrs amatpersonu loks, kas varēs veikt ugunsdrošības uzraudzību. Arī Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka uz otro lasījumu vajadzētu lūgt ilgāku laiku, lai izvērtētu grozījumos noteiktos jaunos pienākumus. Likuma grozījumi noteiks ēkas īpašnieku, īrnieku, pārvaldnieku, nomnieku un citu lietotāju pienākumus par ugunsdrošību konkrētajā objektā, kā arī precizēs fizisko personu pienākumus, piemēram, pēc VUGD amatpersonas pieprasījuma atļaut veikt ugunsdrošības uzraudzību. Praksē nereti atbildīgās personas ugunsdrošības prasības neievēro tieši savās ēkās vai būvēs, informēja likumprojekta autori. Veicot...