PERSONĀLS

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) paudusi gandarījumu par kompromisiem likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” izstrādē, kas panākti sarunās Darba lietu trīspusējā apakšpadomē ar sociālo partneri Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Labklājības ministriju. Sarunās tikuši atbalstīti vairāk kā puse no priekšlikumiem, ko rosināja LDDK biedri, tādēļ LDDK aicinās Ministru kabineta pārstāvjus, kā arī Saeimas deputātus ņemt vērā saskaņoto pozīciju un diskutēt par jautājumiem, kuros vēl nav panākts kompromiss. Ja Ministru kabinets un Saeimas deputāti pieņemts sociālā dialoga ietvaros saskaņotos grozījumus, tiks sniegts atbalsts Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspējas paaugstināšanai, uzskata LDDK. Saskaņotie grozījumi paredz samazināt virsstundu apmaksu vai piemērot kompensējošo brīvdienu, tiks ierobežots donordienu skaits, kā arī ierobežota ikgadējā atvaļinājuma kompensācija, kas kopumā samazina darba devēju izmaksas par darbiniekiem. Tiks pagarināts arī disciplinārsodu noilguma termiņš, kas samazinās iespēju darbiniekiem izvairīties no atbildības par darba vietā veiktajiem disciplinārajiem pārkāpumiem, kā arī samazināti administratīvie šķēršļi uzteikuma paziņošanas procedūrai gadījumā, kad darbinieks ir pazudis. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone...

Rīt, 14. martā, kārtējā Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) paredzēts izsludināt apjomīgus un būtiskus grozījumus Darba likumā. Likumprojekts vēl būs jāskata Ministru kabinetam, kā arī Saeimai vairākos lasījumos, taču jau patlaban iezīmējušies vairāki problēmu loki, kurus grozījumi Darba likumā varētu atrisināt. Grozījumi, piemēram, paredz pienākumu darba līgumā norādīt darba devēja personas kodu. Tādejādi tiks nodrošināta iespēja precīzāk identificēt darba devēju, kas ir fiziska persona. Šī prasība būs attiecināma uz tiem līgumiem, kas tiks noslēgti pēc likuma spēkā stāšanās. Likumprojekts paredz papildināt arī darba sludinājumā ietveramo informāciju ar juridiskās personas un personāla atlases uzņēmuma reģistrācijas numuru, lai ļautu precīzāk identificēt juridisko personu vai personāla atlases uzņēmumu, kas paziņo par brīvajām darba vietām. Izmaiņas likumā arī paredz, ka darba devējs nepielaiž darbinieku pie darba, kuru darbinieks nespēj veikt veselības stāvokļa dēļ un to apliecina ārsta atzinums, ar mērķi garantēt paša darbinieka un citu personu drošību darba vietā. Šie grozījumi paši par sevi neuzliek darba devējam...

Valsts ieņēmumu dienesta un Labklājības ministrijas speciālisti ir sagatavojuši skaidrojumu darba devējiem par to, kā turpmāk sniegt informāciju par darbinieku profesiju un nostrādāto stundu skaitu, ņemot vērā, ka 2013.gada 19.februārī ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas nosaka jaunus darba devēja pienākumus no 2013.gada 1.jūlija. Darba devējam, reģistrējot katru jauno darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā, būs jānorāda arī darba ņēmēja profesijas (aroda, amata, specialitātes) kods atbilstoši Profesiju klasifikatoram. Ja mainās darba ņēmēja profesijas (aroda, amata, specialitātes) kods, darba devējs nākamajā mēnesī līdz datumam, kas noteikts kā ikmēneša obligāto iemaksu veikšanas termiņš, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informāciju par darbinieka jauno profesijas (aroda, amata, specialitātes) kodu. Attiecībā uz tiem darba ņēmējiem, kurus darba devējs būs reģistrējis Valsts ieņēmumu dienestā līdz 2013.gada 30.jūnijam un ar kuriem darba tiesiskās attiecības tiek turpinātas...

Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga), Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas studiju centrs (BICEPS) un Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte 1. martā prezentēja pētījumu "Strukturāls vai ciklisks bezdarbs Latvij;a kopš 2008.-2009. gada krīzes". Prezentācijā apsprieda, vai Latvijas bezdarbam galvenokārt piemīt strukturāls vai ciklisks rakstutrs. Kā norāda pētījuma autori, nesen publicētajos pētījumos par Latviju Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) apgalvo, ka Latvijas bezdarbs ir galvenokārt strukturāls, t.i., tas nav saistīts ar ekonomikas ciklu. Strukturāls bezdarbs nozīmē, ka prasmes, ko pieprasa darba devēji, neatbilst prasmēm, kas pieejamas darba tirgū. Bezdarbniekiem tas nozīmē, ka viņu prasmes nav pieprasītas. Darba devējiem - ka prasmju ierobežotā pieejamība ir šķērslis, lai radītu jaunas darba vietas un, attiecīgi, pieejamās vakances paliek neizpildītas. Gluži pretēji, cikliskais bezdarbs nozīmē, ka galvenais ierobežojums jaunu darba vietu radīšanā ir pieprasījuma trūkums - darba devēji būtu spējīgi atrast darbiniekus tirgū, bet ekonomiskie apstākļi nesekmē pieprasījumu pēc papildu strādniekiem. Jaunākie pētījumi par Latvijas bezdarbu sniedz rezultātus, kas...

2012. gadā vidējā darba samaksa Latvijā palielinājusies par 3,7% un sasniegusi 481 latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Interesanti, ka darba samaksa sabiedriskajā sektorā pieaugusi ātrāk (par 4,5% jeb 22 latiem) un ir augstāka (515 lati) nekā privātajā (kāpums par 3,5%, pieaugot no 447 līdz 463 latiem). Kopumā darba samaksas pieauguma temps, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies. 2011.gadā darba samaksas kāpums bija 4,4%, turklāt gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā tas bija līdzīgs – atbilstoši 4,7% un 4,6%. Vidējā mēneša neto darba samaksa pērn pieaugusi par 3,9% (no 330 līdz 343 latiem). Reālais neto darba samaksas pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 2,3% gada laikā, bija 1,6%. 2012.gada 4.ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 494 lati, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tā pieauga par 4,0%. Sabiedriskajā sektorā pieaugums bija 4,9%, no tā vispārējās valdības sektorā – 3,6% un privātajā sektorā – par 3,8%. Salīdzinot ar 2012.gada 3.ceturksni,...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 1.marta visās klientu apkalpošanas vietās bez maksas sāk izsniegt izdienas pensijas saņēmēja apliecības Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem, lidotājiem, jūrniekiem un citiem transporta darbiniekiem, kam piešķirta izdienas pensija. To paredz Ministru kabineta noteikumi Nr.46 "Izdienas pensijas saņēmēja apliecības izsniegšanas kārtība". Pēc VSAA rīcībā esošās informācijas pensijas apliecības var pieprasīt aptuveni 3 000 izdienas pensijas saņēmēju. Lai saņemtu apliecību, persona VSAA uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz fotogrāfiju (3x4 cm). Ja apliecību vēlas izņemt izdienas pensionāra pilnvarots pārstāvis, jāuzrāda pilnvarojuma dokuments. VSAA apliecību izsniegs uzreiz klientu apkalpošanas vietā vai pēc personas vai tās pilnvarotā pārstāvja lūguma nosūtīs pa pastu ierakstītā vēstulē piecu darbdienu laikā pēc dokumentu iesniegšanas. Turpmāk apliecību varēs pieprasīt vienlaikus ar izdienas pensijas pieprasīšanu. Šādā gadījumā pensijas apliecība tiks izsniegta pēc lēmuma pieņemšanas par pensijas piešķiršanu. Izdienas pensijas saņēmēja apliecība tiek izsniegta ar derīguma termiņu līdz dienai, kad persona sasniedz likumā noteikto pensijas vecumu, izņemot gadījumus,...

Ja vidējais Eiropas Savienības (ES) vīrietis gada pirmos divus mēnešus būtu pavadījis atpūšoties un pie darba ķertos tikai 28.februārī, tad gada beigās viņš ar savu darbu vienalga būtu nopelnījis tikpat daudz kā vidējā sieviete, strādājot jau no gada pirmās dienas. Lai pievērstu uzmanību šai problēmai un meklētu risinājumus, ES jau trešo gadu tiek atzīmēta vienlīdzīga darba samaksas diena - šogad 28.februārī. Latvijā situācija ir mazliet labāka nekā vidēji ES - šeit atšķirība ir 15,5% (2010.gada dati - tie izmantoti arī ES līmeņa aprēķinos), kas nozīmē, ka sievietēm, lai nopelnītu tikpat, cik vīrieši, papildus būtu jāstrādā mazāk nekā ES vidējās 59 dienas. Taču atšķirībā no ES vidējā rādītāja (16,2%), kas pēdējos gados ir mazliet samazinājies, atalgojuma atšķirība Latvijā ir pieaugusi - 2009.gadā tā bija mazāka par 15%. Atšķirības nenozīmē, ka vīrieši un sievietes saņem atšķirīgu atalgojumu par identisku darbu, taču ļauj secināt, ka sievietes biežāk strādā zemāk atalgotās profesijās. Turklāt atšķirību mazināšanās Eiropas...

Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansētajos mūžizglītības pasākumos turpmāk būs lielāka iespēja iesaistīties bezdarba riskam visvairāk pakļautajiem: nodarbinātiem un pašnodarbinātiem cilvēkiem vecumā virs 45 gadiem, kā arī cilvēkiem vecumā no 25 - 44 gadiem (ieskaitot), kuri atbilst vismaz vienam kritērijam: c ilvēkam ir noteikta invaliditāte; ir divi vai vairāk bērnu vecumā līdz 18 gadiem; cilvēks ir atzīts par trūcīgu. Tas ļaus mērķtiecīgāk atbalstīt strādājošos, kuriem ir lielākais risks palikt bez darba. Iepriekšminēto paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma apakšaktivitāti "Atbalsts mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai", ko 26.februārī atbalstīja valdība. Līdz šim Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotā mūžizglītības projektā varēja piedalīties un saņemt pilnu kupona vērtību cilvēki no 25 gadu vecuma. Tagad pilnas vērtības kuponu varēs saņemt cilvēki, kuriem ir noteikta invaliditāte vai, ja cilvēks ir pirmspensijas vecumā (atlikuši ne vairāk kā 5 gadi līdz pensijas vecumam). Tāpat kuponu pilnā vērtībā piešķirs cilvēkiem, kuriem ir...

Bezdarbniekus un darba meklētājus sagaida virkne izmaiņu - paplašināts bezdarbnieka statusa saņēmēju loks, veicināta bezdarbnieku un darba meklētāju darba meklēšanas pienākuma izpilde, nodrošināts mērķētāks un piemērotāks atbalsts bezdarba vai bezdarba riska iestāšanās gadījumā, informē Labklājības ministrija (LM). Iepriekšminētie priekšlikumi iekļauti LM izstrādātajā likumprojektā "Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā", kas otrdien, 26.februārī, apstiprināts valdībā. Tas vēl jāpieņem Saeimā. Atbilstoši izmaiņām, ņemot vērā starptautisko normu prasības, paplašināsies to cilvēku loks, kuriem ir tiesības iegūt bezdarbnieku un darba meklētāju statusu. Tas nozīmē, ka bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu varēs iegūt arī tie cilvēki no trešajām valstīm, kuri būs saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju likumā neminētajos gadījumos un kuriem būs tiesības strādāt pie jebkura darba devēja. Šiem cilvēkiem Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) būs iespēja saņemt konsultācijas, piedalīties neformālās izglītības pasākumos, tostarp, apgūt latviešu valodu. Vienlaikus viņiem būs ierobežota piekļuve NVA organizētajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem. Piemēram, viņi netiks iesaistīti tādos ilglaicīgos pasākumos, kā subsidētā nodarbinātība, profesionālās vai...

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību dramatiskajai situācijai darba drošības jomā Latvijā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pirmdien, 25.februārī atklāja provokatīvu vides instalāciju Esplanādes laukumā (netālu no Raiņa pieminekļa) Rīgā, un iepazīstinās ar aktuālajiem datiem par darba drošības situāciju valstī. Latvijā nelaimes gadījumos darbā cietušo skaits ir dramatisks – 2012. gadā vien darba vietā bojā gājuši 34 cilvēki. Visbiežāk šie negadījumi notiek darbinieku neuzmanības un pārgalvības dēļ, kā arī darba devēju nevērīgās attieksmes dēļ pret darba drošību. Arī nelaimes gadījumos darbā gūto smago traumu skaits ik gadu palielinās – 2012. gadā šādas traumas guva 213 cilvēki, kas ir par 21 vairāk nekā 2011. gadā un par 58 vairāk nekā 2010. gadā. Visvairāk negadījumos darbā cieš vīrieši – kvalificēti strādnieki, speciālisti, kuru darba stāžs konkrētajā darbā ir līdz vienam gadam. Visbiežāk darba traumas tiek gūtas apstrādes rūpniecībā, transporta nozarē, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē un būvniecībā Kā liecina LBAS veiktās aptaujas dati, teju katrs trešais respondents...

Finanšu ministrijas paustā iecere mazināt darbaspēka nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, no 2014. gada samazinot IIN līdz 22% un palielinot neapliekamo minimumu līdz 84 latiem un atvieglojumu par apgādājamajiem ceļot līdz 98 latiem, viennozīmīgi, būtu ieguvums iedzīvotājiem, kuriem ir zemi vai pat minimāli ienākumi un palīdzētu veiksmīgāk plānot savas personīgās finanses, uzskata Ieva Use-Cimmermane, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Institūta aprēķini rāda, ka strādājošajam, kas šobrīd saņem minimālo darba algu Latvijā 200 latus mēnesī pirms nodokļu nomaksas un kam ir viens apgādājamais, uz rokas saņemtā alga izmaiņu rezultātā būtu par 16 latiem mēnesī lielāka nekā šobrīd, sasniedzot mēnešalgu 179 latus. Gada laikā šāda strādājošā ienākumi palielinātos par 192 latiem. Šobrīd ir pāragri spriest, kāda būtu finansiālā ietekme iedzīvotājiem ar vidējiem vai augstākiem ienākumiem, jo pagaidām Finanšu ministrija nav minējusi noteiktas algu gradācijas. Tomēr, modelējot situāciju, ka ģimenē ir divi strādājoši vecāki ar algu 350 un 250 latu pirms nodokļiem un aug...

Ceturtdien, 21.februārī, finanšu ministrs Andris Vilks kopā ar labklājības ministri Ilzi Viņķeli, kā arī valdības sociālajiem un sadarbības partneriem prezentēja sociālās nevienlīdzības mazināšanas iespējas, kā arī informēja par priekšlikumiem minimālās algas, neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanai nākamo gadu budžeta kontekstā. "Šobrīd mūsu valstī nevar būt lielākas prioritātes kā sociālās nevienlīdzības samazināšana. Jau šogad politiķiem, sociālajiem partneriem un sabiedrībai ir jāspēj savstarpēji vienoties, lai atrastu labāko risinājumu, palielinot ar nodokļiem neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādībā esošajām personām un minimālo algu. Ir skaidri redzams, ka makroekonomikas līmeni mēs pārliecinoši virzāmies uz izaugsmi, bet svarīgi, lai arī ikkatrs Latvijas iedzīvotājs to spētu izjust, it īpaši iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem un strādājošas ģimenes ar bērniem. Līdz ar to, veidojot nākamā gada budžetu, šiem jautājumiem ir jābūt prioritātei numur viens," norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Labklājības ministre Ilze Viņķele norādīja ieteiktā nodokļu sloga un sociālās nevienlīdzības mazināšanas nozīmi: "Šādi mēs tieši ietekmēsim to...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt biedrību un nodibinājumu pieteikumus dalībai pasākumā "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam", kurš tiek īstenots visos Latvijas reģionos, lai veicinātu jauniešu bezatlīdzības darbību sabiedrības labā. Jebkura biedrība vai nodibinājums, kas ir reģistrēta Latvijā un veic sociāli nozīmīgu darbību var izveidot un pieteikt brīvprātīgā darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem. To izdarīt iespējams tajā NVA filiālē, kuras teritorijā biedrība vai nodibinājums darbojas. Pēcāk NVA filiāles darbinieki palīdzēs izvēlēties biedrības vai nodibinājuma darbības specifikai un prasībām visatbilstošākos kandidātus no NVA reģistrētiem jauniešiem bezdarbniekiem. Pasākumu "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam" NVA īsteno kopš 2011.gada augusta. Šajā laikā brīvprātīgajā darbā kopumā iesaistot 2 126 jauniešus bezdarbniekus, to skaitā 110 jauniešus ar invaliditāti. Brīvprātīgā darba atbalsta pasākumā var piedalīties jaunieši bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Biedrībām un nodibinājumiem, piedaloties pasākumā, ir iespēja piesaistīt savam kolektīvam jaunus un perspektīvus biedrus. Jaunieši savas profesionālās spējas paaugstina un darba pieredzi iegūst organizējot dažādus pasākumus vai konferences, vadot...

Darba devējam, iesniedzot ziņojumus par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, turpmāk būs jāsniedz precīzākas ziņas par darbinieku - to paredz otrdien, 19.februārī, valdībā apstiprinātais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Līdz ar to darba devējam, tai skaitā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, katru darbinieku reģistrējot Valsts ieņēmumu dienestā (VID), būs jānorāda darbinieka profesijas kods atbilstoši Profesiju klasifikatoram. Ja mainīsies darbinieka profesija, VID būs jāiesniedz jaunais darbinieka profesijas kods. Līdz šim šāda informācija darba devējam nebija jāsniedz. Tāpat darba devējam VID būs jānorāda darbinieka faktiski nostrādāto stundu skaits mēnesī. Šādas izmaiņas nepieciešamas, lai VID efektīvāk varētu veikt cīņu pret „aplokšņu algām”. Pilnveidota arī darba ņēmēju darba ienākumu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu precizēšana. 2012.gada jūlijā Latvijā bija 77 404 darba devēji. Papildus 2012.gada 9 mēnešos...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 19.februārī, nolēma izveidot darba grupu brīvprātīgā darba tiesiskā regulējuma izstrādei. Deputāti neatbalstīja tai nodotā Brīvprātīgā darba veikšanas likumprojekta tālāku virzību, un, ņemot vērā tajā konstatētās būtiskās nepilnības, nolēma darba grupā izstrādāt alternatīvu likumprojektu. „Iepazīstoties ar nozaru ministriju viedokļiem par iesniegto likumprojektu, nācās konstatēt, ka būtisko iebildumu skaits atsevišķos atzinumos pārsniedz likumprojektā iekļauto pantu skaitu un piedāvātais likuma teksts rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Šis acīmredzot ir gadījums, kad alternatīva likumprojekta izstrāde prasīs mazāk laika nekā esošā teksta pilnveidošana ierastajā kārtībā — iesniedzot priekšlikumus,” norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Komisijas priekšsēdētāja piebilst, ka brīvprātīgā darba regulējuma nepieciešamība ne deputātiem, ne ministriju ierēdņiem nav jāpierāda, taču ir jāpanāk vienošanās par likuma saturu un jāveido pēc iespējas vienkāršs, lietotājam saprotams regulējums. Apspriežot iesniegto likumprojektu, vairāki deputāti un eksperti pauda bažas, vai piedāvātais likuma saturs sasniegs nosprausto mērķi un patiešām sekmēs brīvprātīgā darba veikšanu....