PERSONĀLS

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir izveidojusi sešu video ceļvežu ciklu, lai vienkāršā un viegli saprotamā veidā skaidrotu svarīgu informāciju par migrācijas jautājumiem. Ceļveži aptver tādas tēmas kā: Eiropas Savienības (ES) pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošana un uzturēšanās Latvijā, nomadu vīzas noformēšanas nosacījumi, ielūgumu noformēšanas process, ES zilās kartes saņemšana un vīzas saņemšana sezonas darbu veikšanai. Pirmais video ceļvedis no cikla ir izstrādāts, lai skaidrotu, kā jaunuzņēmuma dibinātājs var iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā. Šis ceļvedis būs noderīgs uzņēmējiem no citām valstīm, kuri plāno attīstīt savu inovatīvo biznesa ideju Latvijā, dibinot jaunuzņēmumu. "Ņemot vērā, ka migrācijas jomā pastāv stingri reglamentētas prasības un nosacījumi uzturēšanās tiesību iegūšanai Latvijā, mums ir ļoti svarīgi soli pa solim skaidri un saprotami norādīt dokumentu iesniedzējiem, kādi dokumenti jāiesniedz, kāda ir valsts nodeva un kādi termiņi ir jāievēro, lai veiksmīgi noformētu uzturēšanās dokumentus. Tas palīdzēs izvairīties no pārpratumiem un kļūdaini iesniegtiem dokumentiem," uzsver PMLP priekšniece Maira Roze....

Atbilstoši publisko un privāto tiesību subjektu iesniegtajiem priekšlikumiem Profesiju klasifikators ir papildināts ar jaunām profesijām. Minēto nosaka grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām", kas otrdien, 28. janvārī, pieņemti valdības sēdē. Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija bija izstrādājusi jaunus Ministru kabineta noteikumus “Kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījuma, izpildes un uzraudzības noteikumi”, arī Profesiju klasifikators ir papildināts ar tādiem jauniem amatiem kā ostas iekārtas aizsardzības virsnieka vietnieka amats un ostas aizsardzības virsnieka vietnieka amats. Tāpat, ņemot vērā grozījumus Ārstniecības likumā, Veselības ministrija bija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi”, tāpēc Profesiju klasifikators ir papildināts ar profesijām “Atkarību psihiatrs”, “Sterilizācijas (tehniskais) speciālists (ārstniecības atbalsta persona)” un “Reitterapijas instruktors”. Savukārt profesijas “Kosmetologs” nosaukums tika aizstāts ar nosaukumu “Estētiskās medicīnas ārsts”. Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome apstiprinājusi profesijas “Māsa/paplašinātās kompetences māsa” profesionālās kvalifikācijas...

Tuvojoties deklarāciju sagatavošanas un iesniegšanas laikam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par valsts amatpersonas deklarāciju precizēšanu. Valsts amatpersonas deklarāciju var precizēt ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc tās publiskošanas VID publiskojamo datu bāzē. Valsts amatpersonas deklarācija viena mēneša laikā jāprecizē obligāti, ja: administratīvā pārkāpuma procesā stājies spēkā nolēmums; kriminālprocesā ir stājies spēkā nolēmums; konstatēts maznozīmīgs pārkāpums; kā arī citos gadījumos, kad personai paziņots par konstatētajām neatbilstībām valsts amatpersonas deklarācijā. Pie katras deklarācijas VID publiskojamo datu bāzē ir atspoguļots deklarācijas publiskošanas datums. VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) piedāvā divus valsts amatpersonas deklarācijas precizējuma iesniegšanas veidus: veidojot jaunu valsts amatpersonas deklarāciju; kopējot valsts amatpersonas deklarācijas pirmreizēji iesniegto dokumentu. Iesniedzot valsts amatpersonas deklarācijas precizējumu, jāievēro, ka precizētajai deklarācijai jāsatur gan visi pirmreizēji iesniegtajā deklarācijā norādītie patiesie dati, gan arī tā informācija, ar kuru nepieciešams deklarāciju precizēt vai papildināt. Tāpat nepieciešams pārliecināties, vai visi deklarācijas punkti ir aizpildīti un visiem deklarācijas punktiem ir...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā klientiem, kuri darbu ir atraduši attālāk no savas dzīvesvietas, iespēju darba tiesisko attiecību pirmo četru mēnešu laikā saņemt transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensāciju - līdz 10 eiro dienā transportam vai līdz 200 eiro mēnesī dzīvojamās telpas īrei. Ieguvēji ir gan darba meklētāji, jo ar NVA atbalstu var uzsākt darba attiecības attālāk no savas dzīvesvietas, gan darba devēji, jo savam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus viņi var piesaistīt no citām pilsētām vai novadiem. Ja NVA reģistrēts klients, kuram piešķirts bezdarbnieka statuss, ir atradis darbu vismaz 15 kilometru attālumā no dzīvesvietas, noslēdzis darba līgumu uz nenoteiktu laiku vai vismaz uz sešiem mēnešiem, bet darba alga ir vismaz minimālās algas apmērā, taču nepārsniedz divas minimālās mēnešalgas, viņam jāpiesakās mobilitātes atbalsta saņemšanai. Nodarbinātā dzīvesvietai jābūt deklarētai vismaz sešus mēnešus vai sešu mēnešu laikā mainītai vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai pirmo reizi deklarētai Latvijas Republikā. Ja tiek pieprasīta transporta izdevumu kompensācija, darba...

Pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu, ar Ministru kabineta 2024. gada 30. aprīļa rīkojuma Nr. 332 “Par darba dienu pārcelšanu 2025. gadā” (turpmāk – Rīkojums) 1. punktu noteikts no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu: - no piektdienas, 2025. gada 2. maija, uz sestdienu, 2025. gada 10. maiju, un - no pirmdienas, 2025. gada 17. novembra, uz sestdienu, 2025. gada 8. novembri. Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot Rīkojuma 1. punktu, informē Valsts Darba inspekcija. Saskaņā ar Darba likuma 133. panta ceturto daļu, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Vienlaikus Darba likuma 136. panta astotajā daļā noteikts,- ja darba devējs...

2025. gada 1. janvārī stājas spēkā stingrākas prasības ārvalstu darbaspēka piesaistei, lai mazinātu darbaspēka nepietiekamības nelabvēlīgo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, un vienlaikus nodrošinātu un neierobežotu nodarbinātības iespējas Latvijas vietējiem darba meklētājiem, kā arī mazinātu negodprātīgu imigrācijas sistēmas izmantošanu. To paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) 2014. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 55 "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu". Līdz ar grozījumiem MK noteikumos precīzāk tiek atrunāts sadarbības mehānisms starp darba devēju un Nodarbinātības valsts aģentūru (turpmāk – NVA). No 2025. gada 1. janvāra darba devējam, piesakot NVA brīvu darba vietu, būs jāsadarbojas ar NVA - jāpamato brīvo darba vietu skaits, jāizvērtē aģentūras piedāvātie kandidāti un arī jāsniedz pamatojums kandidātu noraidījumam. Vienlaikus ar izstrādātajiem grozījumiem tiek noteikti gadījumi, kuros NVA pieņem lēmumu atļaut vai atteikt ārzemnieka piesaisti, tāpat noteiktas arī darba devēja tiesības pēc atzinuma saņemšanas. Mēneša laikā no atzinuma saņemšanas dienas darba devējs varēs iesniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) ielūgumu...

Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, visiem pensionāriem (gan strādājošiem, gan nestrādājošiem) pensionāra neapliekamais minimums palielināsies no 500 eiro uz 1000 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka pensijas daļa līdz 1000 eiro netiks aplikta ar nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25,5 % apmērā tiks ieturēts tikai tai pensijas daļai, kas ir virs 1000 eiro. Nestrādājošiem pensionāriem jauno neapliekamo minimumu tāpat kā līdz šim automātiski aprēķinās un piemēros Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vai citi pensiju izmaksātāji. Kādas ir iespējas strādājošiem pensionāriem gada laikā izmantot pensionāra neapliekamo minimumu (1000 eiro)? Strādājošie pensionāri var izvēlēties divas iespējas. Iesniegt algas nodokļa grāmatiņu savam darba devējam. Šajā gadījumā pensionāra neapliekamais minimums tiks piemērots dalīti – uz pusēm: darba devējs neieturēs nodokli no 500 eiro (no algas) un pensijas izmaksātājs neieturēs nodokli arī no 500 eiro (no pensijas). Algas nodokļa grāmatiņu darba devējam var neiesniegt vai, ja grāmatiņa jau ir iesniegta darba devējam, to izņemt. Šajā gadījumā...

Ja par periodu pēc vecuma vai invaliditātes pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) ir veiktas apdrošināšanas iemaksas, pensiju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra turpmāk pārrēķinās automātiski. To ceturtdien, 12.decembrī, lēma Saeimas pieņemot grozījumus likumā “Par valsts pensijām”. Patlaban pensijas pārrēķina, pamatojoties uz tās saņēmēja pieprasījumu. Automātiskais pensijas pārrēķins veicams ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem no iepriekšējā pensijas pārrēķina vai 12 mēnešus pēc pensijas piešķiršanas, skaitot šo periodu no nākamā mēneša pirmā datuma, no kura piešķirta pensija. Pensiju pārrēķinās katra gada 1.aprīlī. Ja pensijas saņēmējs vēlēsies, lai pensija tiktu pārrēķināta citā datumā, tad viņam būs jāiesniedz iesniegums, kurā norādīts, ar kura mēneša pirmo datumu pensija turpmāk automātiski pārrēķināma, paredz grozījumi. Pirmais automātiskais pensijas pārrēķins būs 2026.gada 1.aprīlī un turpmāk ik gadu. Vienlaikus ar grozījumiem precizēta apdrošināšanas stāža noteikšanas kārtību un sasaistīts darbs un tam pielīdzinātie periodi atsevišķās bijušajās PSRS republikās ar ieguldījumu šī brīža Latvijas pensiju sistēmā. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori no Labklājības ministrijas,...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sagatavojusi iebildumus par Labklājības ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā". Likumprojekts ir nodots publiskajai apspriešanai līdz 11. decembrim. LBAS izsaka vairākus iebildumus, un būtiskākie no tiem saistās ar koplīguma termiņu, dīkstāvi un darba devēja uzteikumu arodbiedrības biedram. LBAS atgādina, ka Darba likuma 19. panta normas mērķis ir nepieļaut vienpusēju atkāpšanos no koplīguma, aizsargāt darbinieku no koplīgumā paredzētās aizsardzības atcelšanas, atstājot viņu bez koplīgumā ietvertajām sociālajām garantijām, kā arī motivēt abus sociālos partnerus pēc iespējas ātrāk veikt sarunas par jaunu vienošanos. Koplīgumu darbības tā saucamā ultraaktivitāte pastāv dažādu valstu tiesību sistēmās, piemēram, Spānijā, Portugālē, Vācijā un Latvija šajā ziņā nav unikāla. LBAS vērš uzmanību, ka koplīgumu darbības ultraaktivitātes atcelšana vājina arodbiedrību lomu un pasliktina labvēlīgo vidi koplīgumu slēgšanai. Līdz ar to LBAS pieprasa aizsargāt koplīgumu ultraaktivitāti un saglabāt abu pušu tiesības vienoties par to, ka koplīgums ir spēkā līdz jauna koplīguma noslēgšanai. LBAS norāda, ka pašreizējā likuma redakcija...

Lai mazinātu darbaspēka imigrācijas sistēmas negodprātīgas izmantošanas riskus, valdība 10. decembrī apstiprināja Ekonomikas ministrijas safatavotos grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 55 "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu", Kā norādīts noteikumu anotācijā, pašreizējā situācijā arvien vairāk tiek konstatēti gadījumi, kad darba devējs jau sākotnēji plāno nosūtīt trešo valstu darbinieku pakalpojumu sniegšanai citā Eiropas Savienības (ES) valstī, nemaz neplānojot personu nodarbināt Latvijā un arī neizskatot iespējas nodarbināt vietējo darbaspēku. Tā rezultātā pieaug vīzu un uzturēšanās atļauju pieprasītāju skaits, kuru mērķis ir negodprātīgi izmantot Latvijas imigrācijas sistēmu trešo valstu darbinieku nosūtīšanai pakalpojumu sniegšanai uz citām ES valstīm. Vienlaikus par šādu vakanču pieejamību tiek maldināti arī vietējie darba meklētāji, pagarinot darba meklēšanas procesu. Ar grozījumiem noteikumos precīzāk tiek atrunāts sadarbības mehānisms starp darba devēju un Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA). Turpmāk darba devējam, piesakot NVA brīvu darba vietu, būs jāsadarbojas ar NVA - jāpamato brīvo darba vietu skaits, jāizvērtē aģentūras piedāvātie kandidāti un arī jāsniedz...

Saeimā 4. decembrī pieņemtie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas stājas spēkā 11. decembrī, paredz, ka no 2025. gada pensionāra neapliekamais minimums tiek palielināts no 500 eiro uz 1000 eiro mēnesī. Lai strādājošiem pensionāriem, kuru pensijas un darba algas apmērs ir neliels (līdz 1000 eiro), ikmēneša pieejamo naudas līdzekļu apmērs nesamazinātos un nebūtu vajadzīgs ik gadu iesniegt gada ienākumu deklarāciju, ir paredzēts, ka katram strādājošam pensionāram pēc brīvprātības principa ir tiesības izvēlēties piemērot pensionāra neapliekamo minimumu dalīti - 500 eiro piemēro darba algai un 500 eiro piemēro pensijai. Detalizētāka informācija par šo jauno iespēju ir iegūstama, vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Taču arī Labklājības ministrija ir sagatavojusi atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem. Vai pensionāra neapliekamais minimums ir obligāti jādala? Nē, tā ir katra strādājošā pensionāra izvēle. Izvēloties nedalīt pensionāra neapliekamo minimumu, tas tiek piemērots tikai pensijai, kuru izmaksā pensijas izmaksātājs - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), kā arī Aizsardzības...

Ministru kabinets 10. decembrī pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 133 "Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu". Daļa jauno noteikumu stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, daļa – 2026. gada 1. janvārī. No 2025. gada 1. janvāra valsts nodeva par pases izsniegšanu 10 darba dienu laikā būs 44 eiro un divu darba dienu laikā – 70 eiro. Savukārt, valsts nodeva par personas apliecības jeb eID kartes izsniegšanu 10 darba dienu laikā būs 25 eiro un divu darba dienu laikā – 40 eiro. No 2026. gada 1. janvāra valsts nodeva par pases izsniegšanu 10 darba dienu laikā būs 50 eiro, un divu darba dienu laikā – 75 eiro. Savukārt, valsts nodeva par personas apliecības jeb eID kartes izsniegšanu 10 darba dienu laikā būs 30 eiro, un divu darba dienu laikā – 45 eiro. Tiek saglabāti visi valsts nodevu atvieglojumi par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu – bērniem...

Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē, efektīvāk kontrolējot darbinieku darba laiku un uzskaiti arī mazākos būvniecības objektos, Saeima 4. decembra sēdē galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", padarot grūtāku nereģistrētu darbinieku skaita vai nostrādātā laika slēpšanu, tādējādi samazinot aplokšņu algu maksājumus darbības. Grozījumi likumā tika izstrādāti atbilstoši Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024. – 2027. gadam ietvertajiem pasākumiem un paredz plašāku elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS) piemērošanu – tā būs jāpiemēro visos būvobjektos, kur būvdarbu vērtība ir vismaz 170 000 EUR (līdz šim EDLUS jāpiemēro, ja būvdarbu vērtība ir vismaz 350 000 EUR). Jaunā kārtība būs jāpiemēro būvniecības iecerēm, kurām atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi ir izdarīta vai paskaidrojuma raksts akceptēts pēc 2025. gada 1. janvāra. Izstrādājot ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu, tika secināts, ka “mazos objektos” – t.i. dzīvojamo māju būvniecībā, nelielās pārbūvēs vai atjaunošanā publiskajās ēkās un ražošanas ēkās netiek īstenoti efektīvi pasākumi ēnu...

Sākot no 2025. gada 1. janvāra visiem pensionāriem (gan strādājošiem, gan nestrādājošiem) pensijas neapliekamais minimums būs 1000 eiro mēnesī. Strādājošie pensionāri, kam pensija ir mazāka par 1000 eiro, var izvēlēties neapliekamo minimumu piemērot pensijai un algai dalīti (500 eiro algai un 500 pensijai). Tādā gadījumā katru mēnesi nodoklis 25,5% apmērā tiks piemērots tikai tai pensijas un algas daļai, kas ir virs 500 eiro. Šāds risinājums ieviests, lai strādājošiem pensionāriem (kam pensijas apmērs nesasniedz neapliekamā minimuma apjomu 1000 eiro) dotu iespēju gada laikā pilnīgāk izmantot neapliekamo minimumu, negaidot nākamo gadu, kad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, var atgūt nodokli par neizmantotā minimuma daļu. Lai dalītais neapliekamais minimums algai un pensijai tiktu piemērots jau no nākamā gada sākuma (2025.gada janvāra pensijai un algai), cilvēkam līdz šī gada 15. decembrim (ieskaitot) Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (VID EDS) ir jāaktivizē sava algas nodokļa grāmatiņa un tajā jānorāda sava galvenā ienākumu gūšanas vieta (tā darba vieta,...

Pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem pilnā slodzē pārrēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2024. gada 3. ceturksnī valstī bija 1 703 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 154 eiro jeb 9,9%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,59 eiro jeb par 10,9%. 2024. gada 3. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,9%, bet stundas samaksa – par 1,5%. Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 231 eiro Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 231 eiro jeb 72,3% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 9,4%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 8,3%. Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes...