PERSONĀLS

Senāta Administratīvo lietu departaments 9. jūlijā izskatīja lietu (Nr. SKA-138/2024 (A420263120)), kurā Latvijas nepilsonis vēlējās panākt uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā. Senāts atcēla pieteicējam labvēlīgo Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai. Senāta spriedumā norādīts, ka lietā nav pareizi interpretēta un piemērota Pilsonības likumā ietvertā prasība pēc pastāvīgās dzīvesvietas Latvijā. Pieteicējs bija iesniedzis iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), lai tiktu uzņemts Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā. Iestāde iebilda, ka neizpildās likuma prasība pēc pastāvīgās dzīvesvietas ilguma Latvijā. Pieteicējs vērsās tiesā. Apgabaltiesa pieteikumu apmierināja, laiku, kad pieteicēja dzīvesvieta bija deklarēta ārpus Latvijas, neatzīstot par šķērsli pieteicēja uzņemšanai Latvijas pilsonībā. Tiesa ņēma vērā, ka pieteicējs ir dzimis, audzis un ieguvis izglītību Latvijā, kā arī šeit dzīvo viņa tuvinieki. PMLP nepiekrita, ka minētie apstākļi attaisnotu atkāpšanos no likuma prasībām, un apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēja. Senāts norādīja, ka Pilsonības likumā ietvertie naturalizācijas noteikumi prasa, lai personai noteiktu laiku (ne mazāk kā piecus gadus)...

Jaunākā tiesībsarga pasūtījumā gatavotā aptauja liecina, ka mazāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju zina, kas ir aprūpes atvaļinājums, turklāt vien retais pēdējā gada laikā to ir izmantojis. Kas ir aprūpētāja atvaļinājums? Kopš 2022. gada augusta darba ņēmējiem ir pieejams jauns atvaļinājuma veids – aprūpētāja atvaļinājums. To noteic Darba likums. Praksē tas nozīmē to, ka darba devējs piešķir bezalgas atvaļinājumu, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, vai citu tuvu ģimenes locekli, vai cilvēku, kurš dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kuram nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā. Darbiniekam ir tiesības izmantot šādu atvaļinājumu pa daļām. Ko rāda aptauja? Aptauja spilgti apliecina iedzīvotāju zemo informētību par jauno atvaļinājuma veidu. Tikai 29% iedzīvotāju ir informēti par aprūpētāja atvaļinājumu, savukārt 71% par to nav dzirdējuši. Vislabāk informētie ir jaunieši vecumā no 18 līdz 29...

Laba komunikācija darba vidē ir ne tikai vērtīga prasme, bet arī būtiska nepieciešamība mūsdienu mainīgajā darba pasaulē. Cieņpilnas un veiksmīgas komunikācijas rezultātā mēs varam panākt efektīvus rezultātus, radot atbalstošu un iekļaujošu darba vidi, kurā ikviens darbinieks jūtas novērtēts un spēj atklāti izteikt savu viedokli. Kāpēc efektīva komunikācija darbavietā ir būtiska un kā to veicināt – par to šajā rakstā. Sarunāšanās prasmju pilnveidošana nav viegls uzdevums, taču to apgūstot, var atrast kopīgu valodu ar ikvienu. Prasme komunicēt var būtiski ietekmēt gan uzņēmuma, gan tā darbinieku profesionālo attīstību neatkarīgi no tā, vai tas ir pieredzējis uzņēmuma vadītājs vai darbinieks, kurš tikai uzsācis savu profesionālo karjeru. Lai uzņēmumi efektīvi funkcionētu, ir nepieciešams mērķtiecīgi attīstīt komunikācijas procesus ieklausoties darbinieku vajadzībās un meklējot labāko veidu, kā darbiniekiem tikt sadzirdētiem. Kāpēc ir būtiski nodrošināt efektīvu komunikāciju darbavietā Ilgtermiņa sasniegumi uzņēmumā ir labas komunikācijas un saliedētas komandas darba rezultāts, tāpēc efektīvas komunikācijas un iekļaujošas darba...

Pašreizējās demogrāfiskās tendences Latvijā liecina par sabiedrības novecošanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos, īpaši darbspējas vecumā, kā rezultātā samazinās darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars. Tādēļ ir ļoti svarīgi nodrošināt visu aktīvo iedzīvotāju grupu iespējami veselīgāku un produktīvāku noturēšanos darba tirgū un īstenot pasākumus ilgāka un labāka darba mūža un aktīvās novecošanās veicināšanai gados vecākām nodarbinātām personām. Lai uzlabotu nodarbināto (īpaši darbspēju zaudēšanas riskam pakļauto un gados vecāko) darba vidi un darba apstākļus, ir paredzēts īstenot Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.3.5. pasākumu "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana", kurā paredzēts nodarbinātos iesaistīt veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumos, kā arī sniegt atbalstu darba devējiem darbinieku ilgtspējīgai nodarbinātībai. Noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā tiks īstenots Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam pasākums "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana", pieņemti otrdien, 2. jūlijā, valdības sēdē. Pasākums paredz sniegt atbalstu darba devējiem, uzsverot un risinot tieši ergonomisko un psihoemocionālo risku problemātiku darba vidē. Rīgas Stradiņa...

Ja darba devējs pretendenta piesaistei izmanto darba sludinājumu jeb paziņojumu par brīvajām darba vietām, darba sludinājuma saturam ir jāatbilst Darba likuma 32. pantā noteiktajām prasībām, atgādina Valsts Darba inspekcija. Darba likuma 32. panta otrajā prim daļā ir noteikts, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Saskaņā ar Darba likuma 56. panta ceturto daļu darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos. Ja, darba pienākumus veicot, nav nepieciešama svešvalodas lietošana, darba devējam nav tiesību liegt darbiniekam lietot valsts valodu. Kā norādīts likuma, ar kuru ieviesta Darba likuma 32. panta otrā prim daļa, anotācijā: “Lai [..] pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, [..] turpmāk, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējiem ir aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad,...

Līdzīgi kā pastāv dažādi redzējumi un teorētiskās pieejas par valsts un indivīda līdzdalības un atbildības līmeni sabiedrības procesos, tā arī organizāciju līmenī pastāv atšķirīgs skatījums, un bieži vien raisās diskusijas par darba devēja un darbinieku atbildības līmeni dažādu ar darba dzīvi saistītu jautājumu kontekstā. Nereti darbinieki savas motivācijas, labbūtības, darba un privātās dzīves līdzsvara, iedvesmas nodrošināšanu pilnā mērā sagaida no darba devēja, tāpat ir organizācijas, kuras uzskata, ka ar savu motivāciju un labbūtību, darba un privātās dzīves līdzsvaru u.c. ir jātiek galā darbiniekiem pašiem. Savukārt personāla vadītāji vērš uzmanību, ka pēdējos gados dažos aspektos ir "aiziets zināmās galējībās", un šis jautājums būtu aplūkojams līdzsvarotas savstarpējas sadarbības un abu pušu iesaistes un līdzatbildības kontekstā, to nenovirzot uz vienu vai otru pusi. To, kāds ir pašu darba ņēmēju skatījums šajos jautājumos, pētījumu kompānija Kantar atkārtoti noskaidroja šogad veiktajā pētījumā. Iegūtie rezultāti liecina, ka vairāk nekā 2/5 darba ņēmēju skatījumā (42%) darbinieka labbūtība galvenokārt tomēr...

Labklājības ministrija (LM) ir iesniegusi Finanšu ministrijai izskatīšanai nozares prioritāro pasākumu un starpnozaru prioritāro pasākumu sarakstu laika periodam no 2025. – 2028. gadam, atsaucoties uz Nacionālās drošības koncepcijā teikto, ka “iekšējo drošību ietekmē arī demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, augstais nabadzības līmenis un sabiedrības ienākumu nevienlīdzība, kā arī izglītības kvalitāte”. Eiropas Komisija attiecībā uz Latviju ir uzsvērusi nepieciešamību rast papildu finansējumu veselībai un sociālajai aizsardzībai, jo Latvijā joprojām ir vieni no augstākajiem nevienlīdzības rādītājiem. Sociālai aizsardzībai Latvijā atvēlētais izdevumu īpatsvars būtiski zemāks nekā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs. Nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir piektais augstākais starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet nabadzības risks personām vecuma grupā 65 gadi un vairāk – otrais augstākais starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. LM ir pārliecināta,ka papildus līdzekļi ģimeņu materiālajam atbalstam, ārpusģimenes aprūpes pasākumiem, vardarbības mazināšanai un sociālo pakalpojumu nodrošināšanai ir kritiski nepieciešami, lai netiktu vājināta valsts spēja nodrošināt sabiedrības funkciju kvalitatīvu izpildi visā valsts teritorijā. Labklājības...

Lai pilnveidotu darbnespējas lapu izsniegšanu – gan ārstniecības personām to izrakstīšanā, gan to saņemšanu pacientiem, 25. jūnijā pieņemti Veselības ministrijas izstrādātie noteikumi "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība". Noteikumi paredz, ka arī zobārsti un vecmātes varēs izrakstīt darbnespējas lapu (DNL). Līdz šim to varēja darīt tikai ārsts vai ārsta palīgs. Noteikumi paredz, ka ārstniecības iestādē strādājošs zobārsts varēs izsniegt darbnespējas lapu par pirmajām trim dienām saistībā ar veiktām manipulācijām zobārstniecībā vai mutes dobuma saslimšanu. Līdz šim cilvēkiem bija jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas radīja papildus slogu gan ārstiem, gan pacientam, kā arī netika skaidri regulēts, cik ilgas DNL šādos gadījumos ir, piemēram, zoba izraušanas komplikāciju gadījumā. Vecmātes savukārt varēs izsniegt darbnespējas lapu saistībā ar grūtniecību un pēcdzemdību periodu. Kā papildus kontroles mehānisms pie ilgstošām DNL noteikumi paredz 90 dienu DNL kontroli ar klātienes novērtējumu, izņemot gadījumus, ja persona atrodas stacionārā. Ja darbnespēja turpinās ilgāk par 90 dienām, ārstam klātienē būs...

Tiem Krievijas Federācijas (KF) pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar jau spēku zaudējušo likumu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" (sauktu par Ārvalstnieku likumu), būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To noteic 20. jūnijā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemotais grozījums Imigrācijas likumā. Ārvalstnieku likums paredzēja, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas varēja saņemt tie ārvalstnieki, kuriem 1992. gada 1. jūlijā dzīvesvieta bija Latvijā un kuri bija reģistrēti iedzīvotāju reģistrā. Šis likums zaudēja spēku 2003. gada 1 .maijā līdz ar Imigrācijas likuma spēkā stāšanos. Mainīt Krievijas pilsoņu līdzšinējo uzturēšanās kārtību Latvijā nepieciešams, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, spēcinātu latviešu valodas pozīcijas, kā arī veicinātu iekļautību un piederību Latvijai to ārvalstu pilsoņu vidū, kas uzturas mūsu valstī ilgtermiņā, uzsvēruši likumprojekta autori. Izmaiņas paredz, ka šiem Krievijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas būs derīgas līdz 2025. gada 15. jūlijam, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) līdz 2025. gada 30. jūnijam...

Latvijā 2024. gada 1. ceturksnī bija nodarbināti 879,9 tūkstoši jeb 64,0% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinot ar pērnā gada 4. ceturksni, nodarbinātības līmenis nav mainījies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem bija 6,2 tūkstoši jeb 3,8%. Turpmāk tekstā informācija atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem. Gada laikā nodarbinātības līmenis vērtējams kā stabils – salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, tas palielinājās par 0,3 procentpunktiem. Pēdējā ceturkšņa laikā nodarbināto skaits palielinājies par 2,2 tūkstošiem. Šī gada 1. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 4,7 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 66,4% un 61,7%). Šai periodā 86,7% nodarbināto bija darbinieki (darba ņēmēji), 7,7% – pašnodarbinātas personas, 4,9% – darba devēji un pavisam neliela daļa (0,7%) bija neapmaksātas personas, kas palīdz citam ģimenes loceklim viņa uzņēmumā vai lauku saimniecībā. Lai gan Latvijā nodarbinātības līmenis ir pārsniedzis Eiropas...

Šī gada 1. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 623 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 162 eiro jeb 11,0 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,65 eiro jeb par 16,0%. 2024. gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2023. gada 4. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 0,8%, bet stundas samaksa – par 1,3%. Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 180 eiro Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 180 eiro jeb 72,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,2%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 9,3%. No 2024. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā alga Latvijā pieauga no 620 līdz 700...

Pārvākšanās un strādāšana ārzemēs sniedz aizraujošas iespējas personīgai un profesionālai izaugsmei. Nīderlande ir pazīstama ar savu spēcīgo ekonomiku, progresīvo darba vidi un augsto dzīves līmeni, ir iecienīta galamērķi starptautiskiem darba meklētājiem. Tomēr darba tirgus un dzīvesvietas nodrošināšana var būt sarežģīta. Šis visaptverošais ceļvedis cenšas sniegt detalizētas stratēģijas un resursus darba ar dzīvesvietu atrašanai Nīderlandē. Nīderlandes darba tirgus izpēte Būtisku nozaru un prasmju pieprasījuma izpratne Izpētiet Nīderlandes ekonomikas svarīgākās nozares. Tehnoloģiju nozarē, īpaši pilsētās kā Amsterdamā un Eindhovenā, tiek meklēti profesionāļi ar prasmēm programmēšanā, mākslīgajā intelektā un kiberdrošībā. Finanšu iestādes Amsterdamā un Roterdamā meklē ekspertus finansēs, grāmatvedībā un risku pārvaldībā. Veselības aprūpes organizācijas visā valstī vērtē medicīnas profesionāļus, īpaši medmāsu un citu speciālistu prasmes. Iepazīstieties ar šīm nozares tendencēm, lai pielāgotu efektīvu darba meklēšanu. Nozares specifisko darba portālu izmantošana Lai gan vispārējie darba portāli kā LinkedIn un Indeed ir noderīgi, ņemiet vērā arī speciālizētas platformas, kas kalpo konkrētām nozarēm vai darba veidiem. Tehniskajiem...

Latvijas standarta sistēmā ir reģistrēts jauns ISO standarts “Cilvēkresursu vadība. Dažādība un iekļaušana”, kas sniedz vadlīnijas uzņēmumiem, valsts institūcijām un nevaldības organizācijām dažādības un iekļaušanas jautājumu vadībai, kā arī nevienlīdzības novēršanai. Latvijas standarta izveidi un reģistrēšanu iniciēja Sabiedrības integrācijas fonds (SIF). Zaiga Pūce, SIF sekretariāta direktore: “Standarts cilvēkresursu dažādības un iekļaušanas jautājumos ir fundamentāls atbalsta instruments un laba ceļa karte dažādības vadības ieviešanā un kvalitātes nodrošināšanā organizācijās. Nacionālie standarti dažādības vadībā jau tiek aktīvi izmantoti vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Norvēģijā, Dānijā, Francijā un Islandē. Priecājos, ka arī Latvija sekos labākajiem piemēriem, jo cilvēkresursu trūkuma un globālā tirgus daudzveidības apstākļos dažādības un iekļaušanas jautājumi ir uz palikšanu.” Latvijas standarts ir balstīts uz Starptautiskās standartizācijas organizācijas (turpmāk – ISO) cilvēkresursu vadības standartu dažādības un iekļaušanas jomā. Tas palīdz organizācijām veidot sistemātisku darbu, lai novērstu nevienlīdzību organizāciju vadības sistēmās, politikā, procesos un praksē, cilvēku apzinātos un neapzinātos aizspriedumos un uzvedībā, kā arī...

Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un ekonomiskās izaugsmes bremzēšanās visā Eiropā un īpaši Baltijā, kuras negatīvā ietekme darba tirgū līdz pat pagājušā gada nogalei darba tirgū praktiski nebija jūtama, šobrīd ir sākusi atspoguļoties arī nodarbinātības rādītājos, norāda Finanšu ministrija. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem, bezdarba līmenis šā gada pirmajā ceturksnī ir palielinājies līdz 7,2% un ir par 0,4 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī un par 0,8 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada. Savukārt tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits – 879,9 tūkstoši – bijis par 0,1% mazāks nekā 2023. gada pirmajā ceturksnī. Šāds bezdarba pieaugums joprojām vērtējams kā ļoti mērens. Bezdarba līmenis pēdējos ceturkšņos ir audzis visā Baltijā, pie tam Latvijā būtiski lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, kur arī ekonomikas kritums bijis daudz izteiktāks, un to papildus vēl veicinājusi iedzīvotāju aktīvāka atgriešanās darba tirgū pēc pandēmijas laika ierobežojumiem un Ukrainas bēgļu uzņemšanas. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (nodarbināto un darba meklētāju) skaits gada laikā...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 2024. gada 20. maija valdes sēdē izskatīja Labklājības ministrijas sagatavoto likumprojektu par grozījumiem Darba likumā. Atsevišķi likumprojektā ietvertie panti, atšķirībā no darba devēju organizāciju piedāvātajiem, nodrošinās lielāku tiesisko attiecību elastību, taču likumprojekta lielākā daļa darbiniekiem ir nelabvēlīgi. Virsstundu piemaksas samazinājums nav pieļaujams esošajos ekonomiskajos apstākļos Šobrīd Darba likums noteic, ka piemaksa par virsstundu darbu ir 100% no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Labklājības ministrija piedāvā piemaksu samazināt uz 50%. Darba samaksa ir viens no būtiskākajiem noteikumiem darba tiesiskajās attiecībās. Jau šobrīd darba devēji ir tiesīgi noteikt garāku summētā darba laika pārskata periodu – darba līgumos līdz 3 mēnešiem, darba koplīgumos (slēdz darba devējs un arodbiedrība) līdz 12 mēnešiem. Igaunijā un Lietuvā pārskata periods ir trīs vai pat četras reizes īsāks. Paredzot garāku pārskata periodu, darba devēji var izlīdzināt darba stundas, kā rezultātā virsstundas neveidosies. Šobrīd esošās piemaksas apmērs ir motivējošs aspekts darbiniekiem piekrist strādāt virsstundas...