PERSONĀLS

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku praktiskai apmācībai Eiropas Sociālā fonda “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” pasākuma “Apmācība pie darba devēja” ietvaros. Darba devējiem tā ir lieliska iespēja ar NVA finansiālu atbalstu sagatavot viņiem nepieciešamos darbiniekus, īstenojot bezdarbnieku apmācību darba vidē pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās kompetences ieguvei. Praktiskās apmācības ilgums ir pielāgots apgūstamās profesionālās kvalifikācijas līmenim: pirmajam profesionālās kvalifikācijas līmenim – 2 mēneši; otrajam profesionālās kvalifikācijas līmenim – 3 mēneši; trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim – 4 mēneši. Darba devējam, kurš apmāca bezdarbnieku savā uzņēmumā, NVA piešķir dotāciju ikmēneša darba algai bezdarbniekam: pirmajam profesionālās kvalifikācijas līmenim – 300 eiro mēnesī; otrajam profesionālās kvalifikācijas līmenim – 350 eiro mēnesī; trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim –350 eiro mēnesī. NVA apmaksā izdevumus par normatīvajos aktos paredzēto obligāto veselības pārbaudi bezdarbniekam (līdz 50 eiro), piešķir vienreizēju dotāciju normatīvajos aktos paredzētajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (līdz 100 eiro), kā arī vienreizēju dotāciju darba...

Darba devēji, kuri nodarbina attālāk dzīvojošu darbinieku, nodrošinot viņam nokļūšanu no dzīves vietas līdz darba vietai un atpakaļ vai izmitināšanu darba vietas tuvumā, var saņemt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) finanšu atlīdzību transporta vai īres izdevumu kompensācijai. Atlīdzība tiek izmaksāta darba tiesisko attiecību pirmo četru mēnešu laikā. Pieteikties NVA atbalstam reģionālajai mobilitātei aicināti individuālie komersanti un komercsabiedrības, ja darba tiesiskās attiecības ir nodibinātas ar darbinieku, kuram pirms tam bija piešķirts bezdarbnieka statuss un kurš iepriekš nav bijis nodarbināts pie attiecīga darba devēja. Darba līgumam ar nodarbināto jābūt noslēgtam uz nenoteiktu laiku vai uz laiku, kas nav īsāks par sešiem mēnešiem, un darbinieka darba algai jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, bet ne lielākai par triju valstī noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru. Darba devējs, kurš nodrošina attālāk dzīvojoša darbinieka nokļūšanu no dzīves vietas līdz darba vietai un atpakaļ vai izmitināšanu darba vietas tuvumā, no NVA saņem transporta izdevumu kompensāciju līdz...

Ministru kabinets 16. augustā atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, lai Latvijas iedzīvotāji, kuriem personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņš ir beidzies no 2020. gada 1. marta, varētu īstenot savas pamattiesības, piemēram, saņemt pakalpojumus veselības, labklājības, sociālajā, izglītības, tiesību aizsardzības jomā, kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās. Iedzīvotāji šādu dokumentu varēs izmantot līdz 2023. gada 30. aprīlim. “Ņemot vērā, ka līdz 2022. gada 1. oktobrim derīguma termiņš būs beidzies 26 661 personu apliecinošam dokumentam, kura vietā šobrīd vēl nav saņemts jauns, kā arī ir būtiski palielinājies pieprasījums pēc personu apliecinošiem dokumentiem, esmu virzījis grozījumus normatīvajos aktos, lai iedzīvotājiem nodrošinātu viņu pamattiesības,” norāda iekšlietu ministrs Kristaps Eklons. Projektā noteikts, ka gadījumos, ja Latvijas Republikā izsniegtam Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai bezvalstnieka personu apliecinošam dokumentam – pasei vai personas apliecībai jeb eID kartei – beidzies derīguma termiņš, sākot ar 2020. gada 1. martu, to varēs izmantot personas identificēšanai līdz 2023. gada 30. aprīlim,...

Saeima 11. augustā atbalstīja valdības iesniegtos priekšlikumus iedzīvotāju atbalsta pasākumiem gaidāmajā apkures sezonā, ņemot vērā energoresursu izmaksu straujo pieaugumu. Par rosinātajiem grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā var lasīt šeit. Ar likuma grozījumiem papildināti arī nosacījumi par sociālo pabalstu piešķiršanu. Apkures sezonā – no šī gada 1. novembra līdz nākamā gada 31. maijam - pensiju saņēmējiem, senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām ik mēnesi tiek izmaksāts pabalsts. Pabalstu 30 eiro apmērā katru mēnesi saņems tie, kuriem pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nepārsniedz 300 eiro mēnesī; 20 eiro, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 301 līdz 509 eiro. Savukārt, ja personai pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir no 510 līdz 603 eiro mēnesī, tad pabalstu katru mēnesi izmaksās 10 eiro apmērā. Personām, kas saņem kādu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) administrētajiem pakalpojumiem, pabalstu izmaksās bez īpaša iesnieguma. ...

Ministru kabineta (MK) sēdē 9. augustā apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu Labklājības ministrijas (LM) un Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā likumprojektā “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”. Tas paredz atbalstu 60 eiro apmērā mājsaimniecībām, kas mājokli apkurina ar malku un iegādājušās to pirms likuma pieņemšanas, bet nav saglabājušas maksājuma dokumentu, pašvaldībā iesniedzot pašapliecinājumu par malkas apkures iekārtas esību mājoklī. Mājsaimniecībai, kas mājokli apkurina ar malku par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim ir tiesības saņemt valsts atbalstu 50% apmērā no izmaksām par ne vairāk kā 35 berkubikmetru malkas iegādi par cenu, kas pārsniedz 40 eiro par berkubikmetru, bet ne vairāk kā 15 eiro par berkubikmetru. Šajā gadījumā atbalsts tiks aprēķināts, pamatojoties uz maksājumu apliecinošu dokumentu. Abiem atbalsta mērķiem var pieteikties, vēršoties pašvaldībā sākot ar šī gada 1. oktobri. Tāpat likumprojekts paredz, atbalstu energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto elektroenerģiju, dabasgāzi,...

Valdības sēdē 9. augustā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 6. novembra noteikumos Nr. 747 "Latvijas Nacionālā arhīva darbības noteikumi", kas paplašina tisības Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) lasītavās bez maksas fotografēt dokumentus, kuriem nav noteikti pieejamības ierobežojumi. Turpmāk šādas tiesības būs ne tikai fiziskajām, bet arī juridiskajām personām un institūcijām, tādējādi samazinot administratīvo slogu. Līdz šim bija noteikts, ka fiziskai personai ir atļauts LNA lasītavās bez zibspuldzes, statīva vai citām palīgierīcēm fotografēt publiskos dokumentus, kuriem nav pieejamības ierobežojumu un kuru reproducēšanu neierobežo autortiesības. Pārējās personas, tai skaitā pašvaldības, dokumentu atvasinājumus varēja iegūt par maksu saskaņā ar LNA publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Taču normatīvajos aktos nav noteikts un praksē arhīvā nav iespējams ieviest kontroles mehānismu, lai konstatētu, vai dokumentus lasītavās fotografē lasītājs kā fiziska persona, jeb kā juridiskas personas vai institūcijas pārstāvis darba vajadzībām. Tādēļ, kā arī lai nodrošinātu Valsts kontroles revīzijas ieteikumu izpildi, Ministru kabineta (MK) noteikumos tiek noteikts plašāks subjektu loks,...

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss – 1,2287, informē Labklājības ministrija. Indeksu veido faktiskais patēriņa cenu indekss (jeb inflācija) par laikposmu no 2021. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. jūlijam (kopumā 12 mēneši) un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas (kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas) reālā pieauguma procentiem. 2022.gadā tiks pārskatītas pensijas un atlīdzības vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 534 eiro, t.i. 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 534 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 534 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 534 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas...

Turpinām informēt par grozījumiem Darba likumā, kas stājušies spēkā no 2022. gada 1. augusta. Grozījumi Darba likuma 149. panta sestajā daļā (“Darbinieka tiesību uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmantošana nevar būt par pamatu darba līguma uzteikumam vai citādai darbinieka tiesību ierobežošanai.”) paredz, ka darbinieks tiek pasargāts no negatīvam sekām gadījumos, kad tas pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šis noteikums attiecināms arī uz Darba likuma 151., 153., 154., 155., 156. un 157. pantā minētajiem atvaļinājumiem, kā arī uz darbinieka darbnespējas laiku vai darba neveikšanas laiku citu attaisnojošu iemeslu dēļ. Šie grozījumi neietekmē Darba likuma 9. pantā ietverto regulējumu attiecībā uz nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegumu kā tādu un ir uzskatāmi kā šī principa papildinošie elementi īpašās situācijās. Darba likuma 153. pants papildināts ar 1.3 daļu, kura noteic, ka darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu...

Iepriekš jau informējām par vairākām izmaiņām darba tiesību regulējumā, kas saistītas ar Darba likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2022. gada 1. augustā. Uzmanība jāpievērš arī jaunumiem, kas attiecas uz īpašām situācijām gan darba devēja, gan darba ņēmēja ikdienā. Darba likuma 136. panta ceturtā daļa izstrādāta, ņemot vērā, ka var veidoties īpašas situācijas, kad virsstundu darba veikšana varētu būt vitāli svarīga kopējām sabiedrības interesēm un tā varētu turpināties ilgāku laikposmu. Šādās situācijās Valsts darba inspekcijas (VDI) atļaujas izsniegšana pati par sevi nav lietderīga. Tādējādi ir pamatoti noteikt, ka situācijā, kad Ministru kabinets ir izsludinājis ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli visā valstī vai kādā noteiktā teritorijā, tās laikā nav nepieciešama VDI atļaujas saņemšana virsstundu darbam (kam ir saistība ar ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli), kas kādu apstākļu dēļ turpinās ilgāk par sešām dienām. Citi noteikumi par darba un atpūtas laiku, kas nodrošina darbiniekiem pienācīgu atpūtu, paliek nemainīgi, tajā skaitā, arī par maksimālo virsstundu skaitu....

Grozījumi Darba likumā, kas stājās spēkā 1. augustā, attiecas arī uz darba koplīgumiem, darbinieku informēšanu par komandējumu vai darba braucienu uz citu valsti, kā arī īpašiem atbildības noteikumiem par darba samaksas izmaksu būvniecībā. Saskaņā ar Darba likuma 6. panta pirmo daļu, nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. Jaunajā redakcijā skaidri paredzēta iespēja darba devējiem ar darbinieku arodbiedrību vienoties koplīgumā par atkāpēm no likumā noteiktām minimālajām prasībām kādā noteiktā jautājumā, vienlaikus nosakot noteikumus šādu atkāpju piemērošanai. Svarīgi, ka šādas atkāpes varēs paredzēt tikai koplīgumos, kas slēgti ar ardbiedrību. Slēdzot darba koplīgumu, konkrētā situācijā būs jāvienojas par attiecīgajiem pasākumiem, lai kopējais darbinieku aizsardzības līmenis netiktu negatīvi ietekmēts. Tas nozīmē, ka, atkāpjoties kādā noteiktā jautājumā no likumā noteiktā minimālā standarta, puses vienojas par līdzsvarotu risinājumu citā jautājumā. Grozījumi precizē darba devēja pienākumu iepazīstināt...

Valsts darba inspekcija (VDI) informē par grozījumiem Darba likumā, kas stājas spēkā no 2022. gada 1. augusta. To starpā arī par izmaiņām obligāti ietveramajiem noteikumiem darba līgumā un par īpašo regulējumu situācijās, ja darbiniekam darba specifikas dēļ tiek noteikts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, kā arī, ja Ar grozījumu tiek precizētas prasības, kas attiecas uz darba vietas identificēšanu, ja to var noteikt pats darbinieks. Papildinājums ir ietverts, ņemot vērā darba tirgus attīstības tendences, tajā skaitā faktu, ka noteikta veida attiecībās var nepastāvēt strikti noteikta darba vieta un to var izvēlēties pats darbinieks, piemēram, attālinātā darba gadījumā, situācijā, kad darbinieks tiek nodarbināts digitālajās platformās u.c. Darba likums papildināts ar īpašu regulējumu situācijās, ja darbiniekam darba specifikas dēļ tiek noteikts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, tādējādi nodrošinot darbinieku ar precīzāku informāciju par viņa iespējamo darba laiku un darba izpildes...

Aptuveni ceturtā daļa mazo un vidējo uzņēmumu (27%) šogad plāno paplašināt savu biznesu, un vēl piektdaļa (19%) par to domā, taču viena no grūtībām, ar ko sastopas uzņēmēji, ir darbinieku trūkums. Kā liecina Luminor bankas veiktā uzņēmēju aptauja*. Galvenie iemesli ir neatbilstoša kvalifikācija un nepietiekams pretendentu skaits, kā arī grūtības nodrošināt tādu atalgojumu, kā darba ņēmēji pieprasa. “Neskatoties uz dažādiem satricinājumiem, gandrīz puse mazo un vidējo uzņēmumu šogad plāno biznesa attīstīšanu. Tomēr, lai to izdarītu, nereti nepieciešama papildu darbinieku piesaiste. Saskaņā ar aptaujas datiem tikai 14% norāda, ka jaunu darbinieku atrašana nesagādā nekādas grūtības. Izteiktāka šī problēma ir salīdzinoši lielākiem uzņēmumiem – virs 50 darbiniekiem -, kuriem, visticamāk, nepieciešams lielāks jauno darbinieku skaits,” komentē Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā. Liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu jeb 38% atzīst, ka visgrūtāk atrast darbiniekus ar atbilstošu kvalifikāciju. Ar šādu problēmu saskaras daudzi Latvijas uzņēmumi, piemēram, kas darbojas, būvniecības, IT, apsaimniekošanas, energoapgādes un...

Kompensējot inflācijas ietekmē augošās ikdienas izmaksas, 16% Latvijas iedzīvotāju šogad ir saņēmuši algas pielikumu, secināts bankas Citadele jūlijā veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā. Savukārt 3% vēl tikai grasās lūgt algas pielikumu. Aptaujas dati liecina, ka piemaksu pie algas biežāk saņēmuši vīrieši vecumā no 30 līdz 39 gadiem ar ikmēneša atalgojumu robežās no 1251 līdz 1500 eiro. Biroju darbinieki, kvalificēti speciālisti un vadītāji ir starp profesijām, kas biežāk nekā pārējie šogad saņēmuši algas pielikumu, to iegūstot katram piektajam profesijas pārstāvim, kamēr pašnodarbināto vidū atalgojums ir pieaudzis 10% aptaujāto. Lielais vairums jeb 63% respondentu šogad nav saņēmuši algas pielikumu, un biežāk šādās situācijās nonākušas sievietes vecumā no 30 līdz 39 gadiem. Visbiežāk algas pielikumi nav saņemti Kurzemē, Zemgalē un Latgalē, un tas aktuālāk bijis pakalpojumu un tirdzniecības sektora darbiniekiem, kā arī nekvalificētiem strādniekiem. “Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto alga Latvijā bija 1297 eiro, savukārt vidējā neto darba samaksa – 951 eiro. Lai arī...

Mūsdienās digitalizācija organizācijās ir ienākusi ļoti plaši. Primāri, protams, ir digitalizētas visas jomas, kas saistās ar organizācijas attīstību — ar dažādiem pārdošanas kanāliem, mārketingu u.c. Joma, kas saistās ar darbiniekiem un viņu vadību, ir diezgan sarežģīta, un digitalizāciju šajā jomā ieviest nav vienkārši. Tomēr nu ir pienācis brīdis, kad tam ir jāķeras klāt. Par to, kas ir mūsdienīga personālvadība un kāda loma tajā ir digitālajā kultūrā, vebinārā stāstīja eksperte un konsultante personālvadībā Kristīne Āboltiņa. «Pasaule ir ļoti izmainījusies. Pēdējie pāris gadu, kurus pavadījām Covid–19 ietekmē, ir izmainījuši katru no mums. Paši sev uzdodam jautājumu: kas es esmu, ko es gribu? Kā konkrētā organizācija man palīdz realizēt dzīves plānus un mērķus?» sacīja K. Āboltiņa. Darba tirgus ir mainījies, un tas pilnā mērā pieder darba ņēmējam. Organizācija kalpo tikai kā viens solis katra cilvēka individuālajā dzīves pašrealizācijā un plānos. Organizācijām arī ir pienācis laiks, kad stratēģijas, kuras tās ir izveidojušas šodien, rīt vairs var...

Pēdējie pāris gadu, kas pavadīti Covid – 19 ietekmē, pasauli ir ļoti mainījuši. Daudzi uzņēmumi pandēmijas dēļ bija pilnībā pārgājuši uz attālināto darbu, tika ieviestas jaunas, modernas IT tehnoloģijas, lai varētu sazināties kaut vai no otras pasaules malas. Kā strādāt tagad? Izrādās, daudzi darbinieki labprāt turpinātu strādāt attālināti, taču uzņēmumu vadītāji vairāk apsver hibrīda modeļus vai grib pilnībā atjaunot klātienes darbu. IT risinājumu un konsultāciju uzņēmuma Elva vebinārā «Personālvadības digitalizācija: izaicinājumi un risinājumi» SEB bankas personāla pārvaldes vadītāja Ilze Ogle ieskicēja, kā attālinātais darbs ietekmē uzņēmumu un darbinieku mijiedarbību. Savu prezentāciju viņa sāka ar jautājumu: «Vai jūs zināt, ko šobrīd vēlas uzņēmums vai/un CEO (izpilddirektors — red.)?» Informācija, kas ir pieejama sociālajos medijos un komunikācijā ar darbiniekiem, liecina, ka ļoti lielu uzņēmumu vadītāji vēlas, lai darbinieki atgriežas atpakaļ darbā, viņi grib redzēt savus darbiniekus klātienē. Šādu vēlmi ir izteicis Tims Kuks no tehnoloģiju kompānijas Apple, Džefs Šels no daudznacionālās masu mediju un...