PERSONĀLS

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) apstiprinājusi Ārlietu ministrijas ieteiktos 14. Saeimas pasta balsošanas iecirkņus ārvalstīs. Šogad 1. oktobrī gaidāmajās 14. Saiemas vēlēšanās vēlētāji ārvalstīs pasta balsošanai varēs pieteikties 21 Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā. Pieteikšanās pasta balsošanai no ārvalstīm ilgs no 23. jūlija līdz 9. septembrim. Pieteikties balsot pa pastu vēlētāji ārvalstīs var, nosūtot pieteikumu pa pastu, e-pastu vai iesniedzot to klātienē, Latvijas Republikas vēstniecībās ASV, Apvienotajos Arābu Emirātos, Austrālijā, Dānijā, Ēģiptē, Francijā, Īrijā, Japānā, Kanādā, Kazahstānā, Dienvidkorejā, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Somijā, Spānijā, Turcijā, Vācijā un Zviedrijā, kā arī konsulātā Vitebskā, Baltkrievijā. Iesnieguma paraugs balsošanai pa pastu no ārvalstīm (docx) un Pdf formātā No 27. augusta pieteikties pasta balsošanai varēs arī e-pakalpojumā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) tīmekļvietnē vai portālā www.latvija.lv. Lai pieteiktos balsot pa pastu, vairs nebūs nepieciešams uzrādīt pasi vai personas apliecību. Vēlētāju uzskaitei šajās Saeimas vēlēšanās pirmo reizi tiks lietots vēlētāju reģistrs, un spiedogs...

Lai pilnveidotu minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanu un pārskatīšanas regularitāti, Labklājības ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumā “Par sociālo drošību”. Sociālā atbalsta pilnveidošanai paredzēta pāreja no minimālā ienākuma sliekšņa skaitliskās vērtības eiro izteiksmē uz procentuālo vērtību no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas1, proti, minimālo ienākumu sliekšņa zemākās iespējamās robežas noteikšanu ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra. To paredzēts pārskatīt katru gadu, nevis kā līdz šim – reizi trijos gados. Paredzēts, ka šie grozījumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Šāda minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana paredz minimālo nodrošinājumu iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem: garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmējiem, trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām; valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un valsts minimālo pensiju (vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensija) saņēmējiem. Kopā ar grozījumiem likumā “Par sociālo drošību” ir sagatavoti grozījumi vēl četros likums. Kopējais finansējums visiem pasākumiem 2023. gadā ir 60 miljoni eiro. Par tiem vēl tiks diskutēts 2023. gada budžeta veidošanas procesā, un tie...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atgādina, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms 14. Saeimas vēlēšanām aģitācijas aktivitāšu īstenošanai ir aizliegts izmantot administratīvos resursus. Šīs aizliegums attiecas uz visām valsts un pašvaldību institūcijām un to darbiniekiem, un aizlieguma mērķis ir novērst negodprātīgu konkurenci starp deputātu kandidātiem, kas ieņem amatus pašvaldībās vai valsts iestādēs, un citiem deputātu kandidātiem, kā arī nepieļaut politisko spēku reklamēšanu par budžeta līdzekļiem, kas piešķirti valsts un pašvaldību institūciju darbībai. KNAB vērš uzmanību, ka administratīvo resursu, proti, valsts vai pašvaldību institūciju finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas izmantošana vai pakalpojumu sniegšana, kā arī institūcijas reklamēšana, ja attiecīgā reklāma ir saturiski saistīta ar kādu politisko partiju vai deputātu kandidātu, nav pieļaujama. Amatpersonām vai darbiniekiem, kuri attiecīgo institūciju finanšu līdzekļus vai mantu izlietojuši prettiesiskā veidā, var tikt piemērota administratīvā atbildība, t.i., brīdinājums vai naudas sods līdz 700 eiro. Turklāt šīm amatpersonām vai darbiniekiem ir pienākums valstij atlīdzināt...

Valsts pensijas vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (2022. gadā - 534 eiro), kā arī piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim (turpmāk – piemaksa pie pensijas), 2022. gadā tiks indeksēts divus mēnešus agrāk, nekā parasti - 1. augustā, informē Labklājības ministrija. To paredz 14. jūlijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts pensijām". Grozījumi izstrādāti, lai pensijas saņēmējiem mazinātu straujās inflācijas negatīvo ietekmi uz valsts pensiju apmēriem. Jāņem vērā, ka indeksācijā iegūtais palielinājums par augustu tiks izmaksāts vienlaikus ar 2022. gada septembrī izmaksājamo pensiju. Tas nozīmē, ka augustā pensijas un piešķirtās piemaksas pie pensijas tiks izmaksātas līdz šim saņemtajā apmērā, bet septembrī tās izmaksās jau palielinātā (indeksētā) apmērā kopā ar neizmaksāto indeksācijas palielinājumu par augusta mēnesi. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir uzsākusi darbu, lai pielāgotu savu informācijas sistēmu...

Ministru kabinets 14. jūlijā pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi", kas paredz turpināt Covid-19 pandēmijas apstākļos uzsākto praksi – uzturēšanās atļauju un izsaukumu pieteikumu pieņemšanu attālināti. Grozījumi izstrādāti, lai saglabātu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā noteikto uzturēšanās atļauju un izsaukumu pieteikumu iesniegšanas kārtību. Dokumentus atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai būs jāiesniedz elektroniski vai pa pastu, bet pirmreizējas atļaujas pieprasīšanas gadījumā – pa pastu, ja ārzemnieks uzturas Latvijas Republikā, vai oficiālajā elektroniskajā adresē. Tāpat paredzēts, ka atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas vai uzturēšanās atļaujas reģistrēšanas gadījumā pieteikumu varēs iesniegt arī ārzemnieka uzaicinātājs, ārzemniekam neuzturoties Latvijas Republikā. Noteikta prasība uzaicinātājam norādīt sava elektroniskā pasta adresi saziņai. Ja ārzemnieku uzaicina juridiska persona vai darba devējs, tad izsaukuma pieteikumu ārzemnieka uzaicinātājs var iesniegt tikai elektroniski, izmantojot elektronisko pakalpojumu vai elektroniski, apstiprinot pieteikumu ar drošu elektronisko parakstu. No līdzšinējiem noteikumiem svītrota prasība uzaicinātājam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu,...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 12. jūlijā otrajā lasījumā atbalstīja sabiedrībā daudz diskutētos grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Ar tiem iecerēts mainīt vecāku pabalsta izmantošanas kārtību. Likumā izmaiņas veiktas, lai iekļautu jaunas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes direktīvu 2010/18/ES. Likumprojekts paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu vecāku pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks (nenododamā daļa). Plānots, ka bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu būs tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, ko veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa. Būs iespējams izvēlēties vienu no diviem pabalsta saņemšanas periodiem: 19 mēneši, no kuriem 15 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas varēs izmantot līdz bērna pusotra gada...

Valsts darba inspekcija (VDI) beidzamajā laikā ir saņēmusi vairākas sūdzības par iespējamu nepamatotu svešvalodas prasīšanu darba sludinājumos, kā arī par atteikumiem pieņemt darbā darbiniekus, tai skaitā jauniešus, kuri nepārvalda atsevišķas svešvalodas. Tāpēc VDI atgādina, ka Darba likumā noteikts, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot, ja tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Ja ir aizdomas, ka darba devēja izvirzītā prasība par svešvalodas prasmēm ir nepamatota, proti, darba pienākumu izpildi var sekmīgi veikt bez konkrētās svešvalodas zināšanām, darbiniekam ir tiesības ziņot VDI, kas attiecīgi veiks pārbaudi. Pārbaudē darba devējam būs jāsniedz pamatojums šādas prasības izvirzīšanai. Darba devējam prasība darbiniekam pārvaldīt konkrēto svešvalodu ir jāspēj pamatot tieši ar tās nepieciešamību darba pienākumu izpildei. Kā pamatota svešvalodas prasība, piemēram, var būt profesijās, kas saistīta ar ārvalstu tūristu apkalpošanu. Likuma pārkāpumu gadījumā VDI lūdz darba devēju novērst nepamatoto ierobežojumu, vai būtisku pārkāpumu gadījumā var piemērot arī administratīvo sodu. Strīdu...

Atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam Savienības pilsoņiem, lai ieceļotu, uzturētos un strādātu Latvijā, nav gandrīz nekādu ierobežojumu. Savienības pilsonis var sākt darbu pēc darba līguma noslēgšanas. Savienības pilsoņiem, kuri vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem nepārtraukti, ir jāreģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un jāsaņem reģistrācijas apliecība, taču šī reģistrācija nav nepieciešama līdz sešu mēnešu termiņam, ja Savienības pilsonis uzturas Latvijā ar mērķi atrast darbu. Kas ir ārzemnieks? Ārzemnieks ir jebkura persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis vai Latvijas Republikas nepilsonis. Latvijas Republikas tiesību akti izšķir divas ārzemnieku kategorijas: Eiropas Savienības (turpmāk tekstā — Savienība) pilsoņi — ar to saprot gan Eiropas Savienības dalībvalstu, gan arī Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu (ES27 + Lihtenšteina + Islande + Norvēģija) pilsoņus un Šveices Konfederācijas pilsoņus, kuriem Latvijā ir līdzvērtīgs statuss ar Latvijas Republikas pilsoņiem; trešo valstu pilsoņi, kuru ieceļošanai un nodarbinātībai Latvijā tiek piemēroti papildu nosacījumi. Lai reģistrētos, ir jāaizpilda «Anketa Eiropas...

No 1. jūlija pensijās vecumu sasniegušajām personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (VSNP) izmaksa netiks pārtraukta, ja minētā pabalsta saņēmēji uzsāks darba attiecības. Tas sekmēs viņu materiālās situācijas uzlabošanos, jo vienlaikus ar darba algu būs iespējams saņemt arī VSNP vecuma gadījumā, kas ilgtermiņā var radīt pozitīvu ietekmi uz šo cilvēku iesaisti darba tirgū, ja vien viņi paši vēlas un saskata tajā iespēju uzlabot savu materiālo situāciju. VSNP piešķir personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, un persona ir sasniegusi vecumu, kāds saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” noteikts, lai varētu saņemt vecuma pensiju. Šis pabalsts ir viens no regulāri izmaksājamiem valsts sociālo pabalstu veidiem, kas tiek finansēts no valsts pamatbudžeta un kuru apmērs ir atkarīgs no valsts finansiālajām iespējām. VSNP izmaksu nodrošina VSAA. Tāpat no 1. jūlija tiks palielināts pensionāra neapliekamais minimums līdz 3000 eiro pusgadā jeb 500 eiro mēnesī. Lasiet arī: Par...

Nacionālā trīspusējā sadarbības padomes1 16. jūnija sēdes dienas kārtībā bija iekļauts jautājums par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu 2023. gadā. Par minimālās darba algas paaugstināšanas iespējām ziņoja labklājības ministrs Gatis Eglītis, uzsverot, ka arī tiem cilvēkiem, kas strādā par minimālo algu, jābūt cieņpilnam atalgojumam. Labklājības ministrijas priekšlikums paredz, ka minimālā alga varētu būt puse jeb 50% no iepriekšējā gada vidējās algas, un no 2023. gadā tā pašreizējo 500 eiro vietā būtu 640 eiro. Izmaiņas saistītas ar projektu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, ko tuvākajā laikā apstiprinās Eiropas Parlamentā un kas divu gadu laikā Eiropas Savienības dalībvalstīm būs jāiestrādā nacionālās likumdošanas aktos. Arī Latvijā būs jāveic izmaiņas tiesību aktos, lai saskaņā ar direktīvas nosacījumiem stiprināta sociālo partneru un koplīguma sarunu lomu un pilnveidotu esošo minimālās darba algas noteikšanas sistēmu. Arī LBAS aicināja minimālo algu paaugstināt līdz 640 eiro, atgādinot Saeimas Eiropas lietu komisijas vienprātīgi pieņemto lēmumu, kā...

Saeima 16. jūnijā trešajā lasījumā pieņēma Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Darba likumā, ar kuriem precizēti jautājumi, kas saistīti ar darba koplīgumu, tostarp nosakot pienākumu darba devējam iepazīstināt darbinieku ar koplīgumu vai tā grozījumiem līdz brīdim, kad tas stājas spēkā. Vienlaikus regulējums papildināts, nosakot, kāda informācija turpmāk būs ietverama darba līgumā. Vairāk par iepriekš plānotajiem grozījumiem esam jau informējuši šeit. Paredzēts, ka pēc izsludināšanas likuma grozījumi stāsies spēkā jau šī gada 1. augustā. Ar grozījumiem noteikts arī darba devēja pienākumu piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu, vai citu tuvu ģimenes locekli, kam nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts. Paredzēts, ka atvaļinājumu varēs pieprasīt arī gadījumā, ja būs nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā. Darbiniekam pēc darba devēja pieprasījuma būs jāuzrāda informācija, kas ļauj pārliecināties par nopietna medicīniska iemesla esamību. Tā dēvēto...

Saeimā izskatīšanā ir likumprojekts "Pašvaldību likums", kas paredzēs tiesības pašvaldībai pārcelt darbinieku citā amatā nesaņemot darbinieka piekrišanu. Kā savā atzinumā norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), ja pirmajā lasījumā atbalstītā redakcija paredzēja saņemt darbinieka piekrišanu pārcelšanai, tad otrajā lasījumā atbalstītā redakcija fundamentāli un būtiski samazina darbinieku aizsardzību un rada darbiniekiem negatīvas sekas. Otrajā lasījumā atbalstītā likumprojekta 20. panta sestajā daļā ir noteikts, ka “lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi pašvaldības uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību konkrētās pašvaldības darbam, kā arī veicinātu darbinieka kvalifikācijas izaugsmi, darbinieku, neizsludinot atklātu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt pašvaldības jebkurā citā amatā, ņemot vērā darbinieka kvalifikāciju un darba pieredzi, uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē, izvērtējot darbinieka viedokli. Pārcelšanas pamatojums var būt arī darbinieka motivēts lūgums.” Pret šādu redakciju kategoriski iebilda LBAS un arī Tiesībsargs, lūdzot nodrošināt, ka darbinieku pārcelšanai ir nepieciešama darbinieka piekrišana. Komisija neņēma vērā Tiesībsarga un...

Vēl tikai līdz 27. jūnijam uzņēmumi tiek aicināti pieteikties darbinieku apmācību programmai “Labās prakses pārņemšana eksportspējas veicināšanai”. Ar šīs programmas atbalstu iespējams īstenot uzņēmuma vajadzībām pieskaņotas apmācības kādā no saistītajiem uzņēmumiem, vai iepirkt mācības ārpakalpojumā. Katrs uzņēmums šīs programmas ietvaros var pretendēt uz līdzfinansējumu līdz 75 000 eiro. “Viens no izaicinājumiem ar kuru sastopas uzņēmēji ir darbinieku trūkums ar nepieciešamo kvalifikāciju. Kvalificētu darbinieku trūkumu kā vienu no attīstību ierobežojošiem faktoriem min arī Ārvalstu investoru padome. Īpaši izteikti tas ir viedo specializāciju nozarēs, kurās nepieciešamas ļoti specifiskas darbinieku prasmes. Tādēļ sadarbībā ar Ekonomikas ministriju esam raduši iespēju īpašā programmā novirzīt 7,9 miljonus eiro aktivitātēm, kas vērstas uz darbinieku apmācību un kvalifikācijas celšanu. Šobrīd iespējams pieteikties labās prakses pārņemšanai, bet tuvākajā laikā būs pieejams atbalsts arī dažādu vadības prasmju apguvei kā, piemēram, Agile vai Scrum,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns. Aktivitātes mērķis ir veicināt komersantu produktivitāti, eksportspēju un darba...

2022. gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk — Atlīdzības likums), un kopā ar tiem stāsies spēkā Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumi "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība" (turpmāk — MK noteikumi). Pagājušā gada novembrī Saeima apstiprināja būtiskus grozījumus Atlīdzības likumā. Daļa no tiem stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, un daļa stāsties spēkā ar 2023. gada 1. janvārī. Šo grozījumu galvenais mērķis saskaņā ar "Valsts pārvaldes reformu plānu 2020" ir pārskatīt valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku atlīdzības politiku, lai nodrošinātu konkurētspējīgu darba samaksu valsts pārvaldē. Par prioritāti ir izvirzīta valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbināto valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku (tai skaitā sociālo aprūpes centru darbinieku, tiesas un prokuratūras darbinieku) atalgojuma nosacījumu maiņa, un netiek pēc būtības pārskatīts vai mainīts regulējums, kas attiecas uz citām amatpersonu grupām, tai skaitā...

Pēc š.g. 7. jūnija paziņojuma par politisko vienošanos starp Eiropas Parlamentu un ES Padomi par minimālās algas direktīvas projektu, tā tuvākajā laikā tiks apstiprināta Eiropas Parlamentā. Direktīva stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas "Oficiālajā Vēstnesī" un divu gadu laikā ES dalībvalstīm direktīvas nosacījumi būs jāiestrādā nacionālajā likumdošanā. Dalībvalstīm, kuru tiesību aktos ir noteikta minimālā alga, būs jāievieš minimālās algas noteikšanas un atjaunināšanas pārvaldības sistēma. Tiesību aktos būs jāietver kritēriji minimālās algas noteikšanai, piemēram, kāda no direktīvā sniegtajām atsauces vērtībām, lai novērtētu minimālās algas adekvātumu. Tāpat direktīvas projekts nosaka, ka dalībvalstīm būs jāveic regulāra un savlaicīga minimālās algas pārskatīšana, jāizveido konsultatīvās struktūras ar sociālo partneru dalību. Labklājības ministrs Gatis Eglītis sola, ka jau tuvākajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē kopā ar sociālajiem partneriem tiks diskutēts par minimālās darba algas paaugstināšanas iespējām 2023. gadā. Arī Latvijā būs jāveic izmaiņas tiesību aktos, lai saskaņā ar direktīvas nosacījumiem pilnveidotu esošo minimālās darba algas noteikšanas sistēmu. Vienlaikus...