PERSONĀLS

Vēršam uzmanību, ka no 21. septembra stājas spēkā Ministru kabineta 2021. gada 14. septembra noteikumi Nr. 637 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi", kas paredz iekļaut komandējuma izdevumu samaksas normas Vatikānā (pēc analoģijas ar komandējuma izdevumu samaksas normām Itālijā), kā arī vairs nav spēkā šo noteikumu 2. pielikums - "Izdevumu diennakts normas komandējumiem (darba braucieniem) uz ārvalstīm Eiropas robežu un krasta apsardzes pasākumu ietvaros", jo noteikumos svītrots arī 30.1 punkts. Kā norādīts Iekšlietu ministrijas sagatavotajos noteikumu grozījumu anotācijā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 13. novembra Regula (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) Nr.2016/1624 (turpmāk - Regula Nr.2019/1896) paredz, ka Frontex aģentūra pilnībā sedz izmaksas, kas saistītas ar dalību kopīgajās operācijās, kas dalībvalstīm radušās, nodrošinot 3. un 4. kategorijas personāla pieejamību nolūkā tos izvietot no Pastāvīgā korpusa kā vienības...

Lai ieviestu vienotu atvieglojumu pārvaldības sistēmu, tostarp platformu, kur iedzīvotājs nekavējoties uzzinātu, kādi atvieglojumi viņam ir pieejami, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 15. septembrī noslēdza darbu pie Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likuma projekta. Šāda vienota sistēma ļaus iestādei vai komersantam viegli pārvaldīt atvieglojumu portfeli, kā arī iedzīvotājiem vairs nebūs nepieciešams nemitīgi uzrādīt statusu apliecinošus dokumentus, iepriekš akcentējuši likumprojekta autori no Vides, aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Piemēram, patlaban ik gadu tiek izsniegtas ap 63000 invaliditātes apliecību. Ieviešot vienotu sistēmu, personai ar invaliditāti, lai saņemtu preces vai pakalpojumus ar atvieglojumiem, vairs nevajadzētu uzrādīt invaliditātes apliecību. Līdz ar to šāda veida apliecības arī vairs nevajadzētu izgatavot un izsniegt personām, iepriekš komisijas sēdē skaidrojuši likumprojekta autori. Atvieglojuma saņēmējiem tiks nodrošināta iespēja portālā latvija.lv redzēt tiem pienākošos atvieglojumus un kontrolēt, vai atvieglojuma pakalpojumu sniedzējs ir korekti uzskaitījis viņam sniegtos pakalpojumus un preces, teikts likumprojekta anotācijā. Likumprojekts paredz, ka regulējums attieksies uz atvieglojumiem, kuru...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau piekto gadu veicis nedeklarētās darba samaksas jeb tā saucamās “aplokšņu algas” nodokļu plaisas novērtējumu. Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības. Jaunākais VID veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) - plaisas novērtējums par 2020. gadu kopumā liecina, ka algas nodokļu plaisai ir tendence lēnām, taču neatlaidīgi samazināties jau kopš 2016. gada. Plaisas samazināšanos sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, tāpat arī pozitīvi to ietekmē uzņēmēju iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un iesaistīšanos cīņā ar ēnu ekonomiku vērstā rīcība. Saskaņā ar VID novērtējumu, 2020. gadā VSAOI un IIN plaisa ir samazinājusies par 0,4 procentpunktiem salīdzinot ar 2019. gadu (2020. gadā VSAOI plaisa veidoja 16,8%, 2019. gadā – 17,2%, savukārt IIN plaisa 2020. gadā...

Valdības sēdē 31. augustā tika izskatītas un pieņemtas Labklājības ministrijas sadarbībā ar Tieslietu ministriju sagatavotās “Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam”, kas noteic prioritātes, lai sekmētu iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinātu ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas attīstība tiek plānota piecos rīcības virzienos: Ilgtspējīgs, stabils un adekvāts materiālais atbalsts, kas nodrošina pietiekamu ekonomisko neatkarību. Tā ietvaros tiks ieviesti pasākumi, kas vērsti uz to, lai iedzīvotāji situācijās, kad tas nepieciešams, saņemtu mērķtiecīgu un pietiekamu finansiālo atbalstu (pabalsti, pensijas, atlīdzības). Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū. Rīcības virziena ietvaros iecerēts turpināt veidot un attīstīt sabiedrībā balstītus pakalpojumus, lai tie būtu pieejamāki un atbilstu mērķa grupas vajadzībām. Vienlaikus plānots pievērsties...

Ministru kabinets 31. augusta sēdē, apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 ”Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, lēma saglabāt līdzšinējos drošas darbības nosacījumus vairāku saimniecisko pakalpojumu sniegšanā, neraugoties uz to, ka saslimstība ar Covid-19 sabiedrībā pieaug un jau sasniegusi brīdi, kad 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem pārsniedz 120. Arī turpmāk lielākajā daļā saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietās (t.sk. skaistumkopšanas, labsajūtas, foto, psihologa u. tml.) vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 10 m2 no pieejamās telpas platības, savukārt tirdzniecībā – 15 m2 uz vienu apmeklētāju. Pakalpojuma sniegšanas vietās, t.sk. tirdzniecības vietās, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par noteikto m2 apmēru, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs. Sabiedriskajā ēdināšanā arī turpmāk spēkā būs līdzšinējie nosacījumi - iekštelpās pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā 10 pilngadīgas personas (ar vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu), neskaitot nepilngadīgus bērnus (bet ne vairāk...

Jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm, kuri uzsāks studijas 2021. gada rudens semestrī, būs iespēja pieteikties stipendijai “Studētgods”, kas noteikta 160 eiro apmērā 10 mēnešus gadā. To paredz 17. augustā valdībā apstiprinātie Ministru Kabineta noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumos Nr.740 "Noteikumi par stipendijām". Uz stipendiju varēs pretendēt ikviens students, kas būs imatrikulēts 1.kursā koledžas un bakalaura līmeņa programmās pilna laika klātienē gan valsts, gan privātajās augstskolās un koledžās vai atjaunosies studijās 2021.gada rudens semestrī pēc studiju pārtraukuma koledžas un bakalaura līmeņa programmās pilna laika klātienē. Stipendijas piešķiršanai izvirzīti vairāki nosacījumi. Tā, centralizēto eksāmenu rezultātiem matemātikā jābūt ne zemākiem par 30%, bet latviešu valodā ne zemākiem par 40%. Savukārt studiju laikā vidējai svērtajai atzīmei jābūt 6 un augstāk, studentam jābūt sekmīgam un bez akadēmiskiem parādiem. Kritēriji tiks pārskatīti reizi semestrī, nākamā pieteikšanās stipendijām – februārī. Pieteikties stipendijai “Studētgods” varēs, izmantojot e-latvija pakalpojumu www.latvija.lv, pieteikšanās no septembra sākuma līdz 20. septembrim....

Labklājības ministrija sagatavojusi Darba aizsardzības jomas attīstības plānu 2021.–2023. gadam, kuru 17. augustā izskatīja un pieņēma valdība. Lai veicinātu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi uzņēmumos, kā arī nodarbināto darba mūža pagarināšanos, plānā paredzēta dažādu apmācību un semināru organizēšana, kā arī praktisku informatīvo materiālu un videomateriālu izstrāde par dažādiem riskiem darbā un citiem ar darba aizsardzību saistītiem jautājumiem. Iecerēts arī nodrošināt atbalstu uzņēmumiem, īpaši mazajiem uzņēmumiem, drošas un veselībai nekaitīgas darba vides izveidošanā. Lai atvieglotu uzņēmumiem darba aizsardzības prasību ieviešanu, plānā iekļauta konsultāciju sniegšana bīstamo nozaru uzņēmumiem, kas jau šobrīd tiek nodrošināta Valsts darba inspekcijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” ietvaros. Plānā paredzēts veicināt arodslimību preventīvu novēršanu un arodslimību agrīnu diagnosticēšanu. Šī uzdevuma ietvaros tiek nodrošināta arodslimību ārstu un citu veselības aprūpes speciālistu zināšanu pilnveidošana, kā arī darba devēju, nodarbināto un darba aizsardzības speciālistu informēšana par veselības veicināšanu darbā. Ņemot vērā attālinātā darba,...

Labklājības ministrija informē, ka 2021. gada 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 470 eiro. Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 470 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 470 eiro, indeksēs tikai daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 470 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs. Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss – 1,0423. Līdzīgi kā iepriekš, arī šogad vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Ja apdrošināšanas stāžs ir...

Tiesībsargs ir saņēmis iedzīvotāja jautājumu, vai darba devējs ir tiesīgs pieprasīt darbiniekiem veikt Covid-19 testus par darbinieka līdzekļiem pirms katras darba dienas uzsākšanas. Tiesībsargs atbild – to, cik bieži attiecīgajā darba vietā minētie testi ir jāveic, un, kas šos izdevumus sedz, ir atkarīgs no nozares, kurā darbinieks strādā. Proti, atbilde uz jautājumu par to, vai darba devējs var izvirzīt darbiniekam prasību veikt Covid-19 testu pirms katras maiņas/darba dienas, ir atkarīga no tā, vai šādu prasību konkrētajā pakalpojumu sniegšanas jomā izvirza valsts, proti, Ministru kabineta noteikumi “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”. Skaidrojums Tiesībsargs sniedz plašāku skaidrojumu, ņemot vērā Valsts darba inspekcijas kā par darba drošību kompetentās valsts pārvaldes aktuālo viedokli šajā jautājumā un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā publicēto informāciju. SPKC mājaslapā pieejams testēšanas algoritms ar norādi, kurās jomās strādājošām un kādām darbinieku grupām, cik bieži ir jāveic rutīnas testi, kuru izdevumus uz doto brīdi sedz valsts: https://www.spkc.gov.lv/lv/valsts-apmaksatas-covid-19-analizes Ja...

Grozījumi Darba likumā, kas stājās spēkā šī gada 1. augustā, paredz, ka darba devējs no valsts iestādes var prasīt atlīdzināt tādus izdevumus, kas tam radušies saistībā ar darbiniekam izmaksāto atlīdzību, ja darbinieks nav pildījis savus darba pienākumus un kavējis darbu, lai piedalītos procesuālajās darbībās kā cietušais vai liecinieks. Administratīvās atbildības likuma 75. panta pirmās daļas 2. punktā paredzēts, ka procesuālie izdevumi ir summas, ko izmaksā lieciniekiem un cietušajiem kā vidējo darba samaksu par laiku, kurā viņi sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā neveica savu darbu. Lai skaidri noteiktu tiesības saņemt atlīdzību par šāda veida attaisnotu prombūtni, Darba likuma 74. panta pirmā daļa tiek papildināta ar 6.1 punktu, kurā noteikts darba devēja pienākums izmaksāt darba samaksu (ja noteikta laika alga) vai vidējo izpeļņu (ja noteikta akorda alga) darbiniekam, kurš neveic darbu, jo kā liecinieks vai cietušais administratīvā pārkāpuma procesā piedalās procesuālajā darbībā. Darba devējam, kura darbinieks ir bijis...

Saeima 4. augustā pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Tie saistīti ar epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanu publiskajā un privātajā sektorā. Likumprojekts paredz, ka par epidemioloģiski drošiem pakalpojumiem valsts institūcijās būtu uzskatāmi pakalpojumi, kurus sniedz un saņem personas, kurām ir sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas pret Covid-19 infekciju vai pārslimošanas faktu. Tāpat plānots, ka sertifikāts būs nepieciešams pakalpojumu sniedzējiem veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā. Publiskajā un privātajā sektorā sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, darba devējam būs tiesības prasīt, vērtējot katru gadījumu individuāli un ņemot vērā samērīguma, tiesiskuma un vienlīdzības principu. Šādu prasību būs iespējams noteikt, ja darbinieks pienākumu pildīšanas laikā ir tiešā saskarsmē ar klientiem, kā arī tad, ja darbiniekam ir paaugstinātas iespējas inficēties. Tāpat sertifikātu būs iespēja prasīt gadījumos, ja darbinieka pienākumi ir kritiski svarīgi sabiedrībai, kā arī uzņēmuma vai iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Ja darbinieks nebūs ieguvis...

Turpinām informēt, ka šī gada 1. augustā stājās spēkā 2021. gada 27. maijā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas paredz vairākas izmaiņas darba tiesisko attiecību regulējumā. Grozījumi Darba likuma 76. pantā noteic, ka “attālinātais darbs Darba likuma izpratnē ir tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru darbinieks varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Par attālināto darbu Darba likuma izpratnē netiek uzskatīts darbs, kas tā rakstura dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos”. Pēc būtības šī definīcija ir tāda pati, kā spēkā esošā Darba aizsardzības likuma 1. panta 20. punktā noteiktā attālinātā darba definīcija. Tāpat grozījumos tiek konkretizēti atsevišķi ar attālināta darba veikšanu saistīti jautājumi, vienlaikus saglabājot vispārīgo Darba likuma 51.pantā noteikto principu, ka “darba devējs nav tiesīgs pieprasīt no darbinieka, lai darbinieks darbu veic pats ar saviem instrumentiem vai iekārtām, kā arī nav...

Vēršam uzmanību, ka šī gada 1. augustā stājās spēkā 2021. gada 27. maijā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas paredz vairākas izmaiņas darba tiesisko attiecību regulējumā. Valsts darba inspekcija norāda, ka ar Darba likuma grozījumiem izslēgta likuma 109. panta otrā daļa, kas paredzēja, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par personu ar invaliditāti, izņemot gadījumus, kas noteikti Darba likuma 47. panta pirmajā daļā un 101. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 10. punktā. Tas nozīmē, ka darba devējam būs tiesības jeb nebūs likumā noteikta aizlieguma uzteikt darba līgumu darbiniekam ar invaliditāti. Lai personām ar invaliditāti paredzētu lielāku aizsardzību darba līguma uzteikuma gadījumā, ir noteikti garāki uzteikuma termiņi atkarībā no tā vai darba attiecības ar darbinieku ir nodibinātas pirms vai pēc 2021. gada 31. jūlija. Pārejas noteikumu 22. punktā tiek noteikts, “ja darba līgums darbiniekam, kurš atzīts...

Vēršam uzmanību, ka šī gada 1. augustā stājās spēkā 2021. gada 27. maijā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas paredz vairākas izmaiņas darba tiesisko attiecību regulējumā. Darba likuma 18. panta ceturtā daļa paredz iespēju noslēgt t.s. vispārsaistošo ģenerālvienošanos jeb tādu ģenerālvienošanos, kas ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina šie darba devēji. Šāda vispārsaistoša ģenerālvienošanās 2019. gadā stājās spēkā būvniecības nozarē un tajā ir noteikta minimālā darba alga, kas ir lielāka par valsts noteikto minimālo algu. Lai paaugstinātu darbinieku aizsardzību un Valsts darba inspekcija varētu efektīvāk uzraudzīt ģenerālvienošanās izpildi, tika veikti grozījumi Darba likuma 61. un 159. pantā. Darba likuma 61. pants tiek papildināts ar ceturto daļu nosakot, ka “minimālajai darba algai, kas noteikta ar Darba likuma 18. panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā noslēgto ģenerālvienošanos, darba tiesisko attiecību ietvaros ir tādas pašas tiesiskās sekas kā valsts noteiktajai minimālajai darba algai.” Piemēram, būvniecības nozarē...

Līdz šī gada 31.decembrim no valsts budžeta turpinās finansēt līdz 75 eiro no pabalsta, ko pašvaldības izmaksā Covid-19 krīzes skartajiem iedzīvotājiem, paredz 4. augustā, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie par steidzamiem atzītie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Iepriekš bija noteikts, ka pabalstu saistībā ar Covid-19 var saņemt līdz 30. jūnijam. Lai daļēji kompensētu pašvaldību izdevumus, valsts sedz 50% no pašvaldību piešķirtā pabalsta krīzes situācijā. Valsts līdzfinansējums šim pabalstam ir līdz 75 eiro mēnesī vienai personai. Pabalstu krīzes situācijā, izvērtējot valsts un pašvaldību informācijas sistēmās pieejamo informāciju, piešķir mājsaimniecībai vai atsevišķai personai mājsaimniecībā, kurai ievērojami samazinājušies vai ir zaudēti ienākumi saistībā ar Covid-19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ. Pie šī pabalsta papildus var saņemt 50 eiro par katru aprūpē esošu bērnu līdz 18 gadu vecumam. Par pabalsta saņemšanas iespējām un apmēru iedzīvotājiem jāinteresējas savā pašvaldībā. Tāpat izmaiņas likumā noteic, ka paliatīvā aprūpē esošo bērnu un viņu ģimenes locekļu valsts apmaksātais psihosociālās rehabilitācijas...