PERSONĀLS

Saeima ir pieņēmusi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, kas stājās spēkā 2022. gada 29. janvārī. Tā mērķis ir mazināt negatīvu sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecības izaugsmi, kas saistītai ar energoresursu cenu ārkārtēju pieaugumu. Likumā ir paredzēts laikā terminēts atbalsts 20 eiro mēnesī pensijas vecumu sasniegušām personām, cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp cilvēkiem ar ļoti smagu invaliditāti, un apgādnieku zaudējušajiem. Sabiedrībai ir daudz jautājumi par šo atbalstu, tāpēc Labklājības ministrija ir apkopojusi biežāk uzdotos jautājumus un sagatavojusi uz tiem skaidrojošas atbildes. CIK LIELS IR ŠIS ATBALSTS UN KAM TIEŠI TAS PIENĀKAS? Lai mazinātu izdevumus, kas saistīti ar energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu sadārdzinājumu, par laiku no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim, tiks izmaksāts atbalsts 20 eiro mēnesī, tātad - kopā 80 eiro (4 mēneši x 20 eiro). To saņems Latvijā dzīvojoši cilvēki, kuri šajā noteiktajā laikā ir Latvijā piešķirtās: vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji, tai...

Saeima 20. janvārī galīgajā lasījumā apstiprināja jauno Trauksmes celšanas likumu, kas izstrādāts, lai Latvija pievienotos Eiropas Savienības vienotajiem kritērijiem trauksmes celšanas kanālu izveidei un stiprinātu aizsardzības garantijas trauksmes cēlējiem. Paredzēts, ka jaunais likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Kopumā likums saglabā līdzšinējo pieeju, proti, trauksmes celšanas mehānisms, kas Latvijā ieviests 2019. gada 1. maijā, būtiski nemainās, bet tiek pilnveidots. Direktīvas prasības, kas iestrādātas likumprojektā, attiecas uz plašu organizāciju un institūciju loku privātajā un publiskajā sektorā, kurām ir pienākums izveidot kanālus un procedūras trauksmes celšanai iekšēji darba vietā vai ārēji - kā kompetentajai valsts institūcijai. Lielākā daļa jauninājumu nav sveši ne kompetentajām institūcijām, kas strādā ar trauksmes cēlējiem, ne arī tiem, kuri ir izveidojuši iekšējo trauksmes celšanas sistēmu un konsultē potenciālos trauksmes cēlējus. Tie ieteikumu formā līdz šim bija definēti vadlīnijās trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai un iekšējās ziņošanas sistēmas izveidei. Trauksmes celšanas likuma mērķis nemainās – tam ir jāaizsargā trauksmes cēlēju,...

Veselības ministrija informē, ka saskaņā vajadzību nodrošināt darba nepārtrauktību stratēģiski svarīgajās nozarēs samazināts laika posms, kas cilvēkam jāpavada izolācijā vai mājas karantīnā. To paredz: Ministru kabineta 2022. gada 18. janvāra noteikumi Nr. 54 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"", kā arī Ministru kabineta 2022. gada 18. janvārī rīkojums Nr. 37 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"". Noteikumos precizēts arī termins "mājas karantīna" - ciešā kontaktā ar inficēto personu vai personu, par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tā ir inficēta, bijušas personas nošķiršana no citām personām Covid-19 infekcijas inkubācijas periodā dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā ārstniecības personas uzraudzībā, lai veiktu personas medicīnisko novērošanu un novērstu inficēšanās riskus citām personām. Pārslimojušām personām 60 dienu laikā kopš inficēšanās apstiprināšanas netiek piemērota mājas karantīna. Par mājas karantīnas laiku personai var tikt izsniegta darbnespējas lapa. Noteikumi stājas spēkā 2022....

Valdība vēlas līdz valstī izsludinātās ārkārtas situācijas beigām 28. februārim atjaunot slimības pabalsta izmaksu no valsts budžeta līdzekļiem personām, kurām ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai kuras ir saņēmušas atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju pret Covid-19. To nosaka Labklājības ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas otrdien, 11. janvārī, pieņemts valdības sēdē. Tas vēl jāizskata un par to jānobalso Saeimai. Likumprojekts paredz, ka slimības pabalstu no valsts budžeta izmaksās no pirmās darbnespējas dienas, ja personai ir izsniegta darbnespējas lapa B sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos mājas karantīnā. Ja cilvēkam būs izsniegta darbnespējas lapa akūtu augšējo elpceļu infekciju dēļ, valsts apmaksās slimības pabalstu no darbnespējas pirmās dienas līdz darbnespējas trešajai dienai. Slimības pabalsta kopējā periodā neieskaita darbnespējas dienas, par kurām minētajām personām šajā laikposmā ir izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos mājas karantīnā.

Ministru kabinets 6. janvārī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 28. februārim, atstājot spēkā jau esošos epidemioloģiskās drošības pasākumus. Šāds lēmums pieņemts. lai novērstu Covid-19, īpaši tā jaunā paveida omikrona strauju izplatības pieaugumu un saslimstības izraisītos riskus, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu, sabiedrības drošības, sociālo pakalpojumu nodrošināšanai. Vienlaikus pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"; grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", nosakot Covid-19 sertifikātu derīguma termiņu pieaugušajiem iedzīvotājiem. Vakcinētajām personām sertifikāts būs spēkā 270 dienas pēc primārās vakcinācijas kursa pabeigšanas ar Vaxzevria, Spikevax, Comirnaty un 150 dienas pēc Janssen vakcīnas saņemšanas. Pēc šī termiņa, saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem, lai saglabātu organisma aizsardzību pret vīrusu un novērstu riskus smagas slimības gaitai, vajadzīga balstvakcinācija. Covid-19 vakcinācijas sertifikāts būs derīgs uzreiz pēc balstvakcinācijas veikšanas. Plānots, ka Covid-19 vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņš Latvijā stāsies spēkā 15. februārī un...

Lai veicinātu vienotu un precīzu informācijas sagatavošanu par pensiju izmaksu prognozēm attiecībā uz prognozēto papildpensiju uzkrāšanas perioda beigās, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izstrādājusi un 2021. gada 28. decembrī apstiprinājusi noteikumus Nr. 177 “Normatīvie noteikumi par kārtību, kādā privātais pensiju fonds pārskatā par papildpensiju sagatavo informāciju par pensiju izmaksu prognozēm”. Lai nodrošinātu, ka 3. pensiju līmeņa dalībnieki saņem informāciju par prognozēto uzkrāto papildpensiju, noteikumos iekļautas vienotas prasības pensiju izmaksas prognožu sagatavošanai. Katrs privātais pensiju fonds, kurš ir noslēdzis kolektīvās dalības līgumu ar darba devēju par tā darbinieku dalību attiecīgajā pensiju plānā, ikvienam pensiju plāna dalībniekam sagatavo pārskatu par papildpensiju, kurā iekļauj arī informāciju par pensiju izmaksu prognozēm. Noteikumi nosaka vispārējas prasības un pamatprincipus, kas jāņem vērā, sagatavojot informāciju par pensiju izmaksu prognozēm uzkrāšanas perioda beigās. Tie iekļauj vienotus makroekonomiskos rādītājus un to avotus, attiecīgā pensiju plāna darbību raksturojošos rādītājus un pensiju plāna dalībnieka individuālos datus, kurus izmanto prognožu aprēķiniem. Noteikumu prasības...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vērš uzmanību, ka ir izstrādāts un tiek virzīts apjomīgs likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kuriem LBAS iebilst kā mēģinājumam mazināt darbinieku un arodbiedrību tiesības Plānotie grozījumi Darba likuma 19. pantā paredz, ka pēc darba koplīguma izbeigšanās tā noteikumi ir spēkā ne ilgāk kā vienu gadu, būtiski samazina darba koplīgumu nozīmi un aizskar darbinieku tiesības. Turklāt ar piedāvātajiem grozījumiem sociālajiem partneriem tiek atņemtas tiesības vienoties, tā vietā norādot konkrētu darba koplīguma spēkā esamības termiņu. Šobrīd Darba likums noteic, ka pēc darba koplīguma izbeigšanās tā noteikumi ir spēkā līdz jauna darba koplīguma spēkā stāšanās laikam, ja puses nav vienojušās citādi. Darba koplīgums ir dokuments, ar kura palīdzību arodbiedrība un darba devējs vienojas par darbinieku tiesiskā stāvokļa, tiesību un garantiju uzlabošanu. LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja: “Šādas izmaiņas likumā nevis veicinās sociālo dialogu, bet tieši otrādi – padarīs to par nevajadzīgu. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, darba devējiem vairs nebūs intereses...

Lai nostiprinātu iespējas uz elastīgu darba vidi vecākiem un cilvēkiem, kuri aprūpē kādu tuvinieku, jau 2022. gadā gaidāmas izmaiņas – to paredz Eiropas Savienības direktīva par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem. Nacionālajos tiesību aktos direktīvas prasības jāpārņem līdz 2022. gada 2. augustam. Labklājības ministrija sagatavojusi skaidrojumu par svarīgākajām direktīvas nestajām izmaiņām darbiniekiem, kas būs attiecināmas pēc 2022. gada 2. augusta. Paternitātes atvaļinājums – 10 darba dienas Saskaņā ar direktīvu bērna tēvam pēc bērna piedzimšanas pienāksies apmaksāts 10 darba dienu ilgs atvaļinājums (šobrīd Latvijā šis atvaļinājums ir 10 kalendārās dienas). Prasot paternitātes atvaļinājumu, nostrādātais laiks vai darba stāžs netiek ņemts vērā. Tēvs var izmantot savas tiesības uz atvaļinājumu arī tad, ja vecāki nav laulāti un dzīvo atsevišķi. Izmaiņas skars arī apmaksāto bērna kopšanas atvaļinājumu Atbilstoši direktīvas prasībām vismaz divi mēneši no apmaksāta bērna kopšanas atvaļinājuma nav nododami otram vecākam un tie izmantojami elastīgi līdz bērna astoņu gadu...

Aizvien valstī turpinās ārkārtas stāvoklis, un līdz ar to vairāki nodokļu likumi steidzami tiek papildināti īsākam vai garākam periodam ar jaunām prasībām un citādu pieeju pastāvošajām problēmām. Teiktais attiecas arī uz likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kura pārejas noteikumi papildināti ar jauniem astoņiem punktiem. Grozījumi stājās spēkā 2021. gada 6. novembrī. Minētie grozījumi mazliet atvieglos pandēmijas dēļ pasliktināto dzīves kvalitāti personām vismaz līdz 2021. gada beigām. Slimības palīdzības pabalsts Periodā no 2021. gada 1. novembra līdz 31. decembrim tiesības uz vienreizēju slimības palīdzības pabalstu par 14 kalendāra dienām ir šādām sociāli apdrošinātām personām (54. punkts): vienam no bērna vecākiem, vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina, ja šī persona nevar strādāt attālināti un aprūpējamais bērns ir vecumā līdz 10 gadiem...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 15.decembrī, galīgajam lasījumam atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz arī personām ar alternatīvo statusu izmaksāt vienreizēju atbalstu. Atbalstu 500 eiro apmērā plānots izmaksāt alternatīvo statusu saņēmušām ģimenēm par katru bērnu. Savukārt atbalstu 200 eiro apmērā – personām ar alternatīvo statusu, kurām noteikta invaliditāte vai kuras sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu atbilstoši Latvijas normatīvajam regulējumam, vai kurām saskaņā ar ārstu atzinumu ir nepieciešama īpaša kopšana. Uz atbalstu varēs pretendēt, ja alternatīvās personas statuss personai bijis piešķirts no šī gada 1.marta līdz 7.aprīlim. Vienreizējo atbalstu izmaksās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz attiecīgās personas, vecāka, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes iestādes vadītāja iesniegumu. Atbalstu izmaksās mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka uz vienreizējo atbalstu varēs pretendēt 187 personas, teikts likumprojekta anotācijā. Atbalsta izmaksu plānots uzsākt 2022.gadā. Tam būs nepieciešami līdzekļi 92...

No 2021. gada 15. decembra vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam jābūt visiem darbiniekiem, kuri veic darba pienākumus klātienē (arī tiem, kuri nestrādā paaugstināta riska apstākļos), tostarp brīvprātīgajiem un personām ar ārpakalpojuma līgumiem. To paredz Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (turpmāk - valdības rīkojums). Grozījumi šajā rīkojumā, ko valdība pieņēma 7. decembrī, paredz, ka nosacījumu attiecībā uz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanas termiņu līdz 2021. gada 15. decembrim nepiemēro darbiniekiem, kas līdz 2021. gada 15. decembrim pabeiguši pilnu vakcinācijas kursu, bet kam vēl nav stājies spēkā vakcinācijas sertifikāts. Līdz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanai darbinieks (amatpersona) var turpināt darba pienākumus klātienē, uzrādot testēšanas sertifikātu, kas nav vecāks par 72 stundām, vai darba devēja pēdējo 72 stundu laikā organizētu skrīninga antigēna testu. Izdevumus, kas saistīti ar testa veikšanu, darbinieks (amatpersona) sedz no saviem līdzekļiem, ja nav citas vienošanās ar darba devēju. Tas nozīmē, ka teorētiski ir iespējams,...

Vai auto vadītājs, kurš izvadā preces strādā attālināti? Vai var uzskatīt, ka apkopēja, kura ierodas pēc biroja darba laika un veic savus pienākumus, kad birojā citu darbinieku vairs nav, strādā attālināti? Šādus jautājumus nereti uzdod darba devēji, kuriem jāpieņem lēmumi saistībā art epidemioloģiskās drošības ievērošanu. Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāve Daces Stivriņa skaidro, ka darbs klātienē nozīmē arī darba pienākumu veikšanu ārpus mājas jebkādā vidē – arī ārtelpās, autovadītāja kabīnē, atsevišķa norobežotā telpā utml. Šādu klātienes darba skaidrojumu var lasīt Ministru kabineta 2021. gada 11. novembra rīkojuma Nr. 828 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" anotācijā. Savukārt tas, ko uzskatīt par attālināto darbu, ir definēts Darba aizsardzības likumā ar 2019. gada 3. oktobra grozījumiem, kas stājās spēkā 2020. gada 1. jūlijā. Tajos noteikts, ka attālinātais darbs ir tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai...

Lai precizētu ģimenes valsts pabalsta un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksas nosacījumus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 1.decembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā. Grozījumi paredz ģimenes valsts pabalsta izmaksu saglabāt arī gadījumā, ja bērns, kurš mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, atradīsies akadēmiskajā atvaļinājumā, bet tiesiskās attiecības ar izglītības iestādi būs saglabātas. Šobrīd pabalsta izmaksa, bērnam esot akadēmiskajā atvaļinājumā, tiek pārtraukta. Izmaiņas nepieciešamas, lai laikā, kad bērns pamatoti neapmeklē izglītības iestādi, nepasliktinātos ģimeņu materiālā situācija, atzīmēts likumprojekta anotācijā. Likumprojekts paredz precizēt arī likuma normas saistībā ar ģimenes valsts pabalsta izmaksu par bērniem ar invaliditāti. Tāpat plānots, ka Ministru kabinets noteiks kritērijus, atbilstoši kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija sniegs atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Iecerēts noteikt, ka personas, kuras sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju, nodarbinātības laikā varēs turpināt saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Šobrīd likumā noteikts, ka...

Datu aizsardzība uzskatāma par ļoti būtisku uzņēmuma korporatīvās atbilstības (noteikumu komplekss, ko uzņēmuma darbinieki ikdienā ievēro) programmas daļu. Īpaši svarīga tā kļuvusi kopš Datu aizsardzības regulas pieņemšanas, jo, neievērojot vai pavirši izturoties pret datu aizsardzību, var rasties būtiski riski uzņēmuma ikdienas darbībai — no institūciju piespriestiem sodiem līdz zaudējumu atlīdzības prasībām un reputācijas problēmām. Datu aizsardzības jomā svarīgi pievērst uzmanību attiecībām ar uzņēmuma darbiniekiem un klientiem. Šie temati tika apskatīti Zvērinātu advokātu biroja Sorainen organizētā seminārā "Datu aizsardzība uzņēmuma ikdienā". Attiecības ar klientiem — komerciālo paziņojumu sūtīšana Komerciāls paziņojums ir jebkurš paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī komersanta (organizācijas, personas tēla) reklamēšanai (izņemot datus, kas dod iespēju piekļūt vispārējai informācijai par pakalpojuma sniedzēju, piemēram, domēna vārds vai e–pasta adrese). Sūtot komerciālos paziņojumus, vienmēr jāizvērtē, kas ir to saņēmēji, jo attiecībā uz juridiskām un fiziskām personām pastāv dažādi nosacījumi. Juridiskām personām paziņojumus drīkst sūtīt līdz...

Valsts darba inspekcija (VDI) sagatavojusi ieteikumus darba devējiem, kā pandēmijas apstākļos risināt darba tiesiskās attiecības. Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, kurš ir spēkā kopš 2020. gada 10. jūnija, Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumi Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteic īpašu regulējumu attiecībā uz personu nodarbinātību, kas tieši ietekmē gan darba devēju, gan darbinieku (amatpersonu) tiesības un pienākumus. Situāciju sarežģījis apstāklis, ka, ja darbinieks neuzrāda Covid-19 sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, vai arī atbilstošu negatīvo testu (ja šāda testa uzrādīšana ir pieļaujama), darba devējam nav tiesību pielaist šo darbinieku pie darba, ja vien nav iespējas veikt darbu attālināti. Valsts un pašvaldību sektorā strādājošajiem noteikts, ka sertifikāts jāuzrāda jebkurā gadījumā, arī veicot darbu attālināti. Darba devējs šajās situācijās var izmantot tos tiesiskos risinājumus, kas ir paredzēti Darba likumā (DL), tostarp, atstādināšanu no...