PERSONĀLS

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) paudusi viedokli, ka atbalstam mājsaimniecībām inflācijas kāpuma apstākļos ir jābūt ar ilgtermiņa risinājumiem. LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja izteica viedokli, ka atbalsts var būt dažāds – gan pabalsti, gan pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana, taču ir jābūt mehānismam, lai pārliecinātos, ka reāli samazinās arī gala cena patērētājam, gan citi risinājumi. Proti, liela daļa darbinieku darbu veic attālināti savā dzīvesvietā, un šis elastīgais un hibrīdais darba modelis ir uz palikšanu. Tas viennozīmīgi ietekmē mājsaimniecību izdevumus par elektroenerģiju, siltumu u.c. LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja: “Mēs atzinīgi vērtējam šobrīd noteikto attālinātā darba izdevumu atlīdzināšanas mehānismu 30 eiro apmērā, taču ir svarīgi to noteikt kā patstāvīgu normu. Turklāt pie esošā inflācijas līmeņa iepriekš noteiktie 30 eiro nesasniedz paredzēto mērķi un nekompensē darbinieka izdevumus - kompensācijas apmērs ir jāpalielina.” Līdztekus LBAS atgādināja problēmu ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) un lūdza steidzami atrisināt jautājumu, lai turpmāk vairāk nepieļautu...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 19. aprīlī uzsāka skatīt likumprojektu grozījumi Darba likumā, informē Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists. Likumprojekts ir izstrādāts, lai Darba likumā pārņemtu 2019. gada 20. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20.jūnija direktīvas 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES prasības, kā arī precizētu Darba likuma 14.1 un 752.panta normas saistībā ar Eiropas Komisijas 2021. gada 15. jūlija formālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā Nr.2018/2236. Likumprojekts paredz dažādus grozījumus Darba likuma 17 pantos un ietekmēs gan darba devēju, gan darbinieku tiesības un pienākumus. Vienlaikus, lai nekavētu likumprojekta virzību, tajā nav iekļauti jautājumi, par kuriem sociālie partneri likumprojekta izstrādes gaitā nespēja vienoties. Atkāpes no likuma ar koplīgumu Darba likuma 6. pantā tiek attīstīts princips, ka likumā noteiktos gadījumos, nesamazinot darbinieku kopējo...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 19.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem cita starpā paredzēts ieviest jaunu atvaļinājuma veidu – aprūpētāja atvaļinājumu. Ar grozījumiem plānots noteikt darba devēja pienākumu piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu, vai citu tuvu ģimenes locekli, kam nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts. Paredzēts, ka atvaļinājumu varēs pieprasīt arī gadījumā, ja būs nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā. Darbiniekam pēc darba devēja pieprasījuma būs jāuzrāda informācija, kas ļauj pārliecināties par nopietna medicīniska iemesla esamību, paredz likumprojekts. Plānots, ka atvaļinājumu piešķirs uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā, un to varēs izmantot pa daļām. Vienlaikus ar likumprojektu plānots pagarināt laika posmu, kurā izmantojams bērna tēva atvaļinājums. Paredzēts noteikt, ka šo atvaļinājumu piešķirs tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne...

Vecāko darba inspektoru komiteja (turpmāk – VDIK) sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (turpmāk – EU-OSHA) visās Eiropas Savienības dalībvalstīs organizē kampaņu par balsta un kustību aparāta slimību profilaksi. Kampaņas mērķi: • veicināt ar balsta un kustību aparāta slimību (BKAS) profilaksi saistītus darba aizsardzības un riska pārvaldības pasākumus; • paplašināt Eiropas darba inspektoru zināšanas par jautājumiem, kas saistīti ar balsta un kustību aparāta slimību attīstību, un par veidiem, kā mazināt ar BKAS saistītos riska faktorus uzņēmumos; • sekmēt vienlīdzīgus apstākļus BKAS jomā, lai darba ņēmējiem ES būtu vienāds darba aizsardzības līmenis un lai uzņēmumiem būtu vienādi konkurences apstākļi; • sadarboties ar EU-OSHA un tās valstu kontaktpunktiem, izmantojot to informatīvos materiālus un tos izplatot. Kampaņas mērķa nozares ir: veselības aprūpe un sociālā aprūpe; būvniecība; kurjeru darbība; pārtikas produktu ražošana; dzērienu ražošana; frizieru un bārddziņu pakalpojumi. Katras ES dalībvalsts Darba inspekcija veiks pārbaudes savās izvēlētajās nozarēs no...

Saeimā 2021. gada 16. novembrī pieņemtie grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas stājās spēkā no 2022. gada 1. aprīlī, paredz, ka no 1. aprīļa darba devējs no saviem līdzekļiem slimības naudu (A lapa) apmaksās līdz darbinieka darba nespējas devītajai dienai, bet, sākot ar desmito dienu, darbiniekam piešķirs slimības pabalstu (B lapa), ko apmaksās valsts. Līdz šim darba devējam no saviem līdzekļiem bija jāapmaksā slimības lapa līdz 10. darbnespējas dienai. Slimības naudas apmērs paliks līdzšinējā apmērā: par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu ne mazāk kā 75% no vidējās izpeļņas, savukārt no ceturtās līdz devītajai dienai – ne mazāk kā 80% no vidējās izpeļņas. Sākotnēji Labklājības ministrijas sagatavotajā likumprojektā bija paredzēts, ka šāda norma varētu tikt ieviesta jau no 2022. gada sākuma. Taču arī no gada otrā ceturkšņa tas veicinās darbaspēka nodokļu konkurētspēju starp Baltijas valstīm un atvieglot darba devēju slogu, kas saistīts ar darbinieku darbnespējas lapu apmaksu. Turpmāk, sākot no...

Saeimas ziņas 3. martā (https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/30696-saeima-pienem-likumu-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalstam) vēstīja, ka, "pieņemot darbā Ukrainas civiliedzīvotāju, darba devējs būs tiesīgs no Nodarbinātības valsts aģentūras saņemt dotāciju vienas minimālās mēneša darba algas apmērā". Diemžēl šāda norma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā 7. pantā bija spēkā tikai līdz 12. martam, jo 10. martā tika pieņemti likuma grozījumi, kuru anotācijā lasāms sekojošais: "7. panta sestajā daļā tiek izslēgta norma par atbalstu darba devējam, tā vietā 7. pants tiek papildināts ar septīto daļu, nosakot, ka, uzsākot darba tiesiskās attiecības, Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, kas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Lai nodrošinātu, ka finansiālais atbalsts nodarbinātību uzsākušajām personām tiek sniegts tieši nodarbinātības sākumposmā, atbalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā nepieciešams operatīvi izmaksāt personai. Šādu atbalstu personai paredzēts izmaksāt vienu reizi, uzsākot darba attiecības Latvijā. Atbalsta izmaksu nodrošinās Nodarbinātības valsts aģentūra, pamatojoties uz personas iesniegumu. Ievērojot minētā atbalsta mērķi, tā pieprasīšanas...

Lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem nosacījumus, plānots noteikt, ka turpmāk katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz 8 gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu apmaksātu vecāka pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks. Tas nozīmē, ka vismaz divus mēnešus no vecāku atvaļinājuma var izmantot tikai katrs no vecākiem un to nevar nodot otram vecākam. Līdz ar ieviesto nenododamo daļu mēnešos ir izteikts bērna kopšanas periods, par kuru maksā vecāku pabalstu (līdz šim bija bērna vecums). Minētās normas ir paredzētas grozījumos likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas 22. martā papstiprināti valdības sēdē. Par likumprojektu vēl ir jābalso Saeimai. Likumprojekts arī paredz, ka paternitātes pabalstu piešķirs un izmaksās par 10 darba dienām (iepriekš – kalendāra dienas), kā to paredz direktīvas prasības. Statistika liecina, ka kopš 2013. gada pakāpeniski...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 22.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Ar tiem plānots noteikt, ka valsts no 1.jūlija par personu, kura kopj bērnu līdz gada vai pusotra gada vecumam un saņem vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, no abu pabalstu kopsummas veiks obligātās iemaksas šīs personas pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai. Pašlaik noteikts, ka iemaksas pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai tiek veiktas tikai no bērnu kopšanas pabalsta - 171 eiro -, neatkarīgi no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām. “Būtiski ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju grupām. Esošās apdrošināšanas sistēmas rezultātā tie cilvēki, kuriem ir bērni, nākotnē saņemtu mazāku pensiju, nekā tie, kuriem bērnu nav. Tas ir jāmaina, nodrošinot taisnīgumu,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimā.

Valsts darba inspekcija (VDI) informē, ka saskaņā ar 2022. gada 3.martā Saeimā pieņemto Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu ir noteikts šāds atbalsts: Ukrainas civiliedzīvotājiem var tikt izsniegtas ilgtermiņa vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem - uz laiku līdz vienam gadam. Minētās vīzas izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs. Ukrainas civiliedzīvotāji ir tiesīgi strādāt par pedagogu, neņemot vērā normatīvajos aktos pedagoga profesijai noteiktās prasības, ja viņi piedalās tikai nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības procesa īstenošanā. Kā arī Ukrainas civiliedzīvotāji ir tiesīgi sniegt bērna uzraudzības pakalpojumus, neņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, ja šie pakalpojumi tiek sniegti tikai attiecībā uz nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem. Papildus informācijai Lai Ukrainas civiliedzīvotāju masveidīgas ierašanās gadījumā nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā minēto ilgtermiņa vīzu izsniegšanu vai uzturēšanās atļauju piešķiršanu, valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var uz laiku līdz trim...

Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Latvijā uzsāk darba tiesiskās attiecības, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) izmaksā vienreizējo nodarbinātības uzsākšanas pabalstu 500 eiro apmērā. Lai saņemtu nodarbinātības uzsākšanas pabalstu, mēneša laikā no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas jebkurā no NVA klientu apkalpošanas vietām Latvijā jāiesniedz iesniegums nodarbinātības uzsākšanas pabalsta saņemšanai. Pabalsta saņemšanas nosacījumi: Darba attiecības uzsāktas pēc 2022. gada 24. februāra. Iesnieguma iesniegšanas dienā darba attiecības turpinās. Pabalsta apmērs – 500 eiro. Pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pabalstu var saņemt vienu reizi. Iesniegums nodarbinātības uzsākšanas pabalsta saņemšanai Darba iespējas Ukrainas civiliedzīvotāji var meklēt gan ar NVA palīdzību, gan patstāvīgi. NVA atbalstu darba meklēšanā var saņemt jebkurā NVA klientu apkalpošanas vietā, sazinoties ar NVA darbiniekiem klātienē vai pa telefonu. NVA klientu apkalpošanas vietu darba laiks no pirmdienas līdz ceturtdienai ir no plkst. 9.00 līdz 16.30, bet piektdienās - no plkst. 9.00 līdz 15.00. NVA darbinieki pieejami arī Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem, kas no 21....

Darbiniekam, kuram ir bērns līdz astoņu gadu vecumam vai kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts, būs tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu. Savukārt darba devējam būs pienākums izvērtēt darbinieka pieprasījumu un ne vēlāk kā viena mēneša laikā no darbinieka pieprasījuma saņemšanas dienas informēt darbinieku par darba laika organizācijas pielāgojuma iespējām uzņēmumā. Tāpat būs noteikts darba devēja pienākums informēt darbinieku par vairākiem būtiskiem darba attiecību elementiem, piemēram, pārbaudes laiku un tā ilgumu, darbinieka tiesībām uz apmācībām, kā arī detalizētāk regulēts pārbaudes laiks, jautājumi, kas skar tos darbiniekus, kuru darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams. Vienlaikus tiks ieviests piecas darba dienas ilgs t.s. aprūpētāja atvaļinājums. Šādas normas paredz likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas otrdien, 15. martā, pieņemts valdības sēdē. Grozījumi vēl ir jāizskata un...

Saeima ceturtdien, 10.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Ar tiem plānots noteikt, ka par personu, kura kopj bērnu līdz gada vai pusotra gada vecumam un saņem vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, valsts no abu pabalstu kopsummas veic obligātās iemaksas šīs personas pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai. Pašlaik noteikts, ka iemaksas pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai tiek veiktas tikai no bērnu kopšanas pabalsta - 171 eiro -, neatkarīgi no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Iecerēts, ka no 2023.gada sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnībā tiks veiktas no speciālā budžeta. No 2025.gada iemaksas par bērna kopšanas pabalsta apmēru plānots veikt no pamatbudžeta, bet par vecāku pabalsta apmēru iemaksas turpinās veikt no speciālā budžeta. Grozījumu mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju grupām, jo esošās apdrošināšanas sistēmas rezultātā persona, kura ir izvēlējusies laist pasaulē bērnus un rūpēties par viņu audzināšanu, nākotnē saņemtu mazāku pensiju,...

Tāpat kā citās valstīs, arī Latvijā arvien izplatītāka kļūst darbinieku noma no personāla nomas aģentūras vai saistīta uzņēmuma. Šis kādreizējais sezonas darbinieku risinājums ir kļuvis par universālu iespēju nodrošināt darbības nepārtrauktību uzņēmumos, kuri sastopas ar lielu kadru mainību vai neparedzētām izmaiņām darbinieku vai pat vadības komandas sastāvā. Darbinieku noma var sniegt uzņēmumam šādus ieguvumus: samazinās administratīvo resursu patēriņš, atlasot un pieņemot darbā jaunus darbiniekus; samazinās risks, kas saistīts ar nekvalificētu darbinieku piesaistīšanu un atlaišanu, kā arī atkārtotas atlases rīkošanu; palielinās iespēja atrast īstermiņa projektiem nepieciešamos darbiniekus specifisku funkciju veikšanai, paplašinot arī ģeogrāfisko meklēšanas areālu. Nomājot darbiniekus, pastāv arī dažādi riski, kas uzņēmumam jāņem vērā. Piemēram, mazāka iespēja kontrolēt nomātos darbiniekus, kā arī nodokļu riski, it īpaši tad, ja darbiniekus nomā no ārvalsts uzņēmuma vai arī tie strādā vai atrodas ārvalstī. Šajā rakstā ar praktiskiem piemēriem analizējam Latvijas nodokļu sistēmas aspektus, kas saistīti ar darbinieku nomu uzņēmumā, kam uz laiku nepieciešams augstākā līmeņa...

Saeima 3. martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kas līdzšinējo profesionālo kvalifikāciju sistēmu tuvinās Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai un veicinās iespējas cilvēkiem pilnveidot savas prasmes visa mūža garumā. Tādējādi tiks nodrošināta uz katra indivīda vajadzībām un spējām orientēta profesionālās izglītības sistēmas, kas veicina tautsaimniecības attīstību un atbilst nozaru vajadzībām. Ņemot vērā Eiropas kredītsistēmas profesionālai izglītībai un mācībām (ECVET) principus, profesionālā izglītībā tiek noteikti sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kā arī iespēja tos uzkrāt, pārnest un atzīt, tādējādi nodrošinot elastīgu mācīšanos jebkurā vietā un laikā, un saņemt valsts atzītus dokumentus par attiecīgas profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi. Tāpat, izmantojot ECVET formālās, neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātus, izglītības dokumentu atzīšana tiek veidota, lai nodrošinātu to salīdzināmību starp dažādām profesionālās izglītības iestādēm, kā arī starp valstīm, veidojot pakāpeniskas uzkrāšanas mehānismu kvalifikācijas iegūšanai. Svarīgi arī tas, ka, ļaujot savienot formālajā un neformālajā izglītībā apgūto, tiek paplašinātas mūžizglītības iespējas, Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā ikvienam pieaugušajam būtu iespējas pilnveidot...

Saeima 3. martā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamu atzīto Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu. Likums pieņemts ar mērķi sniegt atbalstu Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, kā arī vispārēja atbalsta sniegšanai Ukrainas sabiedrībai. Likumā paredzētais atbalsts tiks sniegts bruņotā konflikta norises laikā. Likuma projekta anotācijā uzsvērts - netiek atcelta vai mainīta patvēruma pieteikšanas un izskatīšanas procedūra, bet gan noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji varēs ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā. Likums paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs Ukrainas civiliedzīvotājiem varēs izsniegt ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam. Valsts līdz 90 dienām nodrošinās Ukrainas iedzīvotājiem primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, kā arī pirmās nepieciešamības preces, paredz likums. Personām primāri sniedzamajā atbalstā ietilpstošo pirmās...