PERSONĀLS

Valdībā pieņemtie Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumi Nr. 149 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredz, ka no 3. marta mājas karantīnas ievērošanas laiks visām personām saīsināts līdz 7 dienām, savukārt cilvēkiem, kam ir pietiekama vakcinācijas pret Covid-19 aizsardzība un iedzīvotājiem ar derīgu pārslimošanas sertifikātu netiks piemērots kontaktpersonas statuss. Mājas karantīna atcelta vakcinētiem iedzīvotājiem, kuriem pēc primārās vakcinācijas ar divu devu vakcīnām pagājuši ne vairāk kā 5 mēneši vai pēc Janssen vakcīnas vienas devas saņemšanas – ne vairāk kā 2 mēneši, kā arī cilvēkiem, kuri saņēmuši balstvakcināciju vai kuriem ir derīgs pārslimošanas sertifikāts. Pārslimošanas sertifikāts arī pēc pozitīva profesionāli veiktā ātrā antigēna testa Saskaņā ar Eiropas Komisijas 22. februāra lēmumu, ka Covid-19 pārslimošanas sertifikātu var izsniegt pamatojoties uz pozitīvu antigēnu ātro testu, arī Latvijā iedzīvotāji, sākot ar 7. martu, varēs saņemt pārslimošanas sertifikātu, ja ātrais antigēna tests veikts ārstniecības...

Lai precizētu ģimenes valsts pabalsta un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksas nosacījumus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 22.februārī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā. Grozījumi paredz ģimenes valsts pabalsta izmaksu saglabāt arī gadījumā, ja bērns, kurš mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, atrodas akadēmiskajā atvaļinājumā, bet tiesiskās attiecības ar izglītības iestādi ir saglabātas. Šobrīd pabalsta izmaksa, bērnam esot akadēmiskajā atvaļinājumā, tiek pārtraukta. Izmaiņas nepieciešamas, lai laikā, kad bērns pamatoti neapmeklē izglītības iestādi, nepasliktinātos ģimeņu materiālā situācija, atzīmēts likumprojekta anotācijā. Likumprojekts paredz precizēt arī likuma normas saistībā ar ģimenes valsts pabalsta izmaksu par bērniem ar invaliditāti. Tāpat plānots, ka Ministru kabinets noteiks kritērijus, atbilstoši kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija sniegs atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Iecerēts noteikt, ka no 2022.gada 1.jūlija personas, kuras sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju, nodarbinātības laikā varēs turpināt saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Šobrīd...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) februārī organizēja forumu “Tiecoties uz līdzsvaru – kas tālāk?”, kurā sociālie partneri un eksperti diskutēs par darba un privātās dzīves līdzsvara progresu un tendencēm Latvijā. Forumā tika diskutēts arī par vecāku un aprūpētāju atbalsta instrumentiem, kā arī tika izvirzītas rekomendācijas turpmākajai darbībai. Foruma diskusijās LBAS jo īpaši pievērsa likumdevēja uzmanību, jo tieši likumdevējam būs gala vārds, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (Darba un privātās dzīves direktīva) normas. Foruma atklāšanā LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja atzina, ka pandēmijas laiks ir aktualizējis gan fiziskās, gan garīgās veselības nozīmīgumu, jo attālinātais darbs brīžiem negatīvi ietekmē privāto dzīvi. Līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi nodrošina ne tikai ilgtspējīgu darbu, bet arī veicina sociālo dialogu starp darba devēju, no vienas puses, un darbiniekiem – arodbiedrībām, no otras puses, veicina darbinieku lojalitāti, apmierinātību, kas...

Labklājības ministrija rosinājusi un valdība 15. februāra sēdē atbalstījusi, kā arī Saeima 17. februārī steidzamības kārtā izskatījusi un apstiprinājusi grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Kā teikts likumprojekta anotācijā, vienlaicīgi sakrītot diviem nozīmīgiem faktoriem - ļoti augstam slimības pabalstu pieprasījumu skaitam un samazinātam faktiski nodarbināto skaitam, veidojas situācija, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nespēj apstrādāt slimības pabalstu pakalpojumu pieprasījumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 10 darba dienās vai 10 kalendāra dienās, arī veicot virsstundu darbu Darba likumā atļautajā apjomā. Ja pēc 1. marta notiks Covid-19 novēršanai paredzēto ierobežojumu mīkstināšana, visticamāk vēl vairāk paaugstināsies saslimstība un attiecīgi slimības pabalstu pieprasījums. 2021. gadā vidēji mēnesī tika saņemti 58,2 tūkst. pieprasījumu, 2022. gada janvārī saņemti 76,4 tūkst. pieprasījumu (2500 dienā), bet februāra astoņās dienās saņemti jau 50,1 tūkst. (6300 dienā). Vienlaikus ministrija norāda, ka jau patlaban darbnespējīgi ir arī 20% no VSAA nodarbinātajiem. Paralēli slimības pabalstu iesniegumu apstrādei, VSAA februārī uzsāk atbalsta energoresursu izmaksu...

Aizsardzības ministrija uzsākusi informatīvu kampaņu, bukletā "72 STUNDAS" sniedzot praktisku informāciju un padomus par sagatavošanos dažādām krīzes situācijām. Digitālais buklets latviešu, krievu un angļu valodā pieejams militāro ziņu portāla www.sargs.lv sadaļā “72 stundas”. Bukletu var lejuplādēt ŠEIT. Aizsardzības ministrija uzsver, ka Latvijai šobrīd nav tiešu militāru draudu, taču, ņemot vērā saspīlēto drošības situāciju Eiropā saistībā ar Krievijas bruņoto spēku pastiprināto klātbūtni Baltkrievijā un pie Ukrainas robežām, iedzīvotāji var būt mierīgāki, apzinoties, ka ir sagatavojuši krīzes gadījumu somu. Bukletā sniegtā informācija un padomi ir veidoti tā, lai iedzīvotāji pēc iespējas labāk varētu sagatavoties dažāda mēroga un veida krīzēm. Ārkārtas gadījumu somas satura sarakstā ir iekļautas lietas, kas noteikti noderētu jebkurā krīzes situācijā, taču cilvēkiem ir iespēja šos padomus modificēt, papildinot somu ar lietām, kas pašam šķiet piemērotākas. Bukleta simbols ir starptautiski atzītais standarts “72 stundas” jeb trīs diennaktis, kuru laikā valstiska mēroga krīzē iedzīvotājiem pašiem jāspēj parūpēties par sevi līdz brīdim, kad palīdzības...

Valdības sēdē 15. februārī apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas paredz, ka no 1. marta tiek atcelta prasība veikt darba pienākumus tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Tomēr, kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, vadoties no Covid-19 izplatības tendencēm un vakcinācijas efektivitāti, tiek saglabāts nosacījums darba pienākumus klātienē veikt ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu tiem darbiniekiem, kuru darbs ir saistīts ar ciešu kontaktu ar cilvēkiem, kura rezultātā iespējami nopietni Covid-19 uzliesmojumi, kā arī vadoties no apsvērumiem, ka minētie darbinieki nodrošina sabiedrībai būtiskus pakalpojumus, kuru nepārtrauktība ir nozīmīga sabiedrības veselībai vai drošībai. Par šādu darbu veicējiem tiek uzskatīti ārstniecības iestāžu darbinieki, izglītības iestāžu un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju darbinieki, kā arī darbinieki, kas ir tieši iesaistīti ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu saņēmēju aprūpē, ieslodzījuma vietu amatpersonas. Nosacījums savus darba pienākumus veikt klātienē ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu būs arī darbiniekiem,...

Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības darba tiesību speciālists Kaspars Rācenājs konferencē skāra jautājumus, kas saistīti ar jaunajiem darba tiesību izaicinājumiem, kas radušies Covid-19 ērā. Viens no šādiem izaicinājumiem ir darba laika uzskaite. “No likuma viedokļa izriet, ka darba devējam ir jāuzskaita darbinieka nostrādātās stundas, un tas nav atkarīgs no tā, vai darbs notiek darba devēja telpās vai attālināti. Rodas jautājums, kādus kontroles pasākumus darba devējs drīkst piemērot, lai pārbaudītu, cik stundas darbinieks reāli ir nostrādājis. Šajā ziņā jāievēro Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktie datu apstrādes principi - likumība, pārredzamība, godprātība - un jāizvēlas iespējami minimāla darbinieku datu apstrāde. Nevar izvirzīt nesamērīgas prasības - piemēram, nemitīgi ieslēgta tīmekļa kamera, tāpat jābūt uzmanīgiem ar programmatūru, kas kontrolē katru peles kustību, katru ievadīto tekstu, e-pastu skenēšanu, apmeklēto mājaslapu uzraudzību, utt.,” norāda K. Rācenājs. Savukārt darba laika uzskaites trūkums var novest pie strīda starp darbinieku un darba devēju par to, cik stundas ticis strādāts. Eiropas Savienības...

Šā brīža Covid-19 ārkārtējās situācijas regulējums paredz, ka, ja darbinieks (amatpersona) līdz 2021. gada 15. novembrim nebija uzsācis vai pabeidzis vakcināciju pret Covid-19, darba devējs varēja atstādināt darbinieku (amatpersonu) no darba vai amata pienākumu veikšanas uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. Attiecīgi šis trīs mēnešu periods beidzas š.g. 15. februārī. Līdz turpmākiem valdības lēmumiem attiecībā par Covid-19 sertifikātu izmantošanu nākotnē, Ekonomikas ministrija sagatavoja grozījumus regulējumā, lai salāgotu ārkārtējās situācijas rīkojumu ar prasībām darbiniekiem (amatpersonām) būt vakcinētiem. Ministru kabinets šā gada 8. februārī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", nosakot, ka tiem darbiniekiem (amatpersonām), kuriem atstādināšanas termiņš no darba (amata, dienesta) pienākumu pildīšanas iestājās ātrāk par izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām, tas var tikt pagarināts līdz 2022. gada 28. februārim, attiecīgi saglabājot esošās darba attiecības uz laiku līdz 2022.gada 28.februārim. Piedāvātais risinājums paredz veidot labvēlīgāku risinājumu nodarbinātajam, kā arī dod iespēju izvairīties no...

Strādājot attālināti, darbiniekiem var rasties jauni izdevumi, kādus iepriekš nemaz neparedzēja, piemēram, pieaug elektrības un interneta patēriņš, jānodrošina apkure, kuru, iespējams noslēdza, dodoties uz darbu u.tml. Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" darba devējam nodrošināt attālināta darba iespējas ārkārtējās situācijas laikā jau ir noteikts kā pienākums, ja vien to pieļauj darba specifika. Taču arī tad, ja ārkārtējā situācija valstī tiks atcelta, šāds darba izpildes veids neizzudīs. Tāpēc likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 159. punkts paredz, ka no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) arī 2022. taksācijas gadā atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus, atbilstoši Darba likumam, sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro. Iepriekš šis atvieglojums attiecās tikai uz 2021. taksācijas gadu, taču ar likuma izmaiņām, kas stājās spēkā no šā gada 1. janvāra, ar attālināto darbu saistītos izdevumus var piemērot visa 2022. gada...

Ministru kabinets 1. februāra sēdē apstiprināja grozījumu Imigrācijas likumā, kas ļautu trešo valstu pilsoņiem pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja persona vēlas uzturēties Latvijā, saglabājot darba attiecības ar ārpus Latvijas Republikas reģistrētu darba devēju vai turpinot attālināti darboties kā pašnodarbinātai personai. Kā to pierāda citu valstu pieredze ar attālinātā darba vīzu, šāds risinājums veicinās augstas profesionālās kvalifikācijas ārzemnieku ieceļošanu, komercdarbību un tādējādi veicinot tautsaimniecības attīstību. Tas arī varētu sekmēt tūrisma attīstību un paaugstināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem Latvijā. Paredzams, ka attālinātā darba vīza veicinās ne vien Latvijas pilsoņu - attālinātā darba veicēju – reemigrāciju no trešajām valstīm, bet vienlaicīgi radīs labvēlīgus apstākļus, lai šo personu dzīvesbiedri varētu likumīgi veikt attālinātā darba pienākumus, strādājot no Latvijas. Lai iegūtu attālinātā darba vīzu, ārzemniekam būs jāpierāda nodarbinātība pie ārvalstī reģistrēta darba devēja, kas ilgusi vismaz sešus mēnešus, turklāt plānots noteikt, ka darba samaksai jābūt vismaz 2,5 vidējo algu apmērā (2021. gadā – 2857.50 EUR)....

Saeima ir pieņēmusi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, kas stājās spēkā 2022. gada 29. janvārī. Tā mērķis ir mazināt negatīvu sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecības izaugsmi, kas saistītai ar energoresursu cenu ārkārtēju pieaugumu. Likumā ir paredzēts laikā terminēts atbalsts 20 eiro mēnesī pensijas vecumu sasniegušām personām, cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp cilvēkiem ar ļoti smagu invaliditāti, un apgādnieku zaudējušajiem. Sabiedrībai ir daudz jautājumi par šo atbalstu, tāpēc Labklājības ministrija ir apkopojusi biežāk uzdotos jautājumus un sagatavojusi uz tiem skaidrojošas atbildes. CIK LIELS IR ŠIS ATBALSTS UN KAM TIEŠI TAS PIENĀKAS? Lai mazinātu izdevumus, kas saistīti ar energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu sadārdzinājumu, par laiku no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim, tiks izmaksāts atbalsts 20 eiro mēnesī, tātad - kopā 80 eiro (4 mēneši x 20 eiro). To saņems Latvijā dzīvojoši cilvēki, kuri šajā noteiktajā laikā ir Latvijā piešķirtās: vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji, tai...

Saeima 20. janvārī galīgajā lasījumā apstiprināja jauno Trauksmes celšanas likumu, kas izstrādāts, lai Latvija pievienotos Eiropas Savienības vienotajiem kritērijiem trauksmes celšanas kanālu izveidei un stiprinātu aizsardzības garantijas trauksmes cēlējiem. Paredzēts, ka jaunais likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Kopumā likums saglabā līdzšinējo pieeju, proti, trauksmes celšanas mehānisms, kas Latvijā ieviests 2019. gada 1. maijā, būtiski nemainās, bet tiek pilnveidots. Direktīvas prasības, kas iestrādātas likumprojektā, attiecas uz plašu organizāciju un institūciju loku privātajā un publiskajā sektorā, kurām ir pienākums izveidot kanālus un procedūras trauksmes celšanai iekšēji darba vietā vai ārēji - kā kompetentajai valsts institūcijai. Lielākā daļa jauninājumu nav sveši ne kompetentajām institūcijām, kas strādā ar trauksmes cēlējiem, ne arī tiem, kuri ir izveidojuši iekšējo trauksmes celšanas sistēmu un konsultē potenciālos trauksmes cēlējus. Tie ieteikumu formā līdz šim bija definēti vadlīnijās trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai un iekšējās ziņošanas sistēmas izveidei. Trauksmes celšanas likuma mērķis nemainās – tam ir jāaizsargā trauksmes cēlēju,...

Veselības ministrija informē, ka saskaņā vajadzību nodrošināt darba nepārtrauktību stratēģiski svarīgajās nozarēs samazināts laika posms, kas cilvēkam jāpavada izolācijā vai mājas karantīnā. To paredz: Ministru kabineta 2022. gada 18. janvāra noteikumi Nr. 54 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"", kā arī Ministru kabineta 2022. gada 18. janvārī rīkojums Nr. 37 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"". Noteikumos precizēts arī termins "mājas karantīna" - ciešā kontaktā ar inficēto personu vai personu, par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tā ir inficēta, bijušas personas nošķiršana no citām personām Covid-19 infekcijas inkubācijas periodā dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā ārstniecības personas uzraudzībā, lai veiktu personas medicīnisko novērošanu un novērstu inficēšanās riskus citām personām. Pārslimojušām personām 60 dienu laikā kopš inficēšanās apstiprināšanas netiek piemērota mājas karantīna. Par mājas karantīnas laiku personai var tikt izsniegta darbnespējas lapa. Noteikumi stājas spēkā 2022....

Valdība vēlas līdz valstī izsludinātās ārkārtas situācijas beigām 28. februārim atjaunot slimības pabalsta izmaksu no valsts budžeta līdzekļiem personām, kurām ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai kuras ir saņēmušas atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju pret Covid-19. To nosaka Labklājības ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas otrdien, 11. janvārī, pieņemts valdības sēdē. Tas vēl jāizskata un par to jānobalso Saeimai. Likumprojekts paredz, ka slimības pabalstu no valsts budžeta izmaksās no pirmās darbnespējas dienas, ja personai ir izsniegta darbnespējas lapa B sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos mājas karantīnā. Ja cilvēkam būs izsniegta darbnespējas lapa akūtu augšējo elpceļu infekciju dēļ, valsts apmaksās slimības pabalstu no darbnespējas pirmās dienas līdz darbnespējas trešajai dienai. Slimības pabalsta kopējā periodā neieskaita darbnespējas dienas, par kurām minētajām personām šajā laikposmā ir izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos mājas karantīnā.

Ministru kabinets 6. janvārī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 28. februārim, atstājot spēkā jau esošos epidemioloģiskās drošības pasākumus. Šāds lēmums pieņemts. lai novērstu Covid-19, īpaši tā jaunā paveida omikrona strauju izplatības pieaugumu un saslimstības izraisītos riskus, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu, sabiedrības drošības, sociālo pakalpojumu nodrošināšanai. Vienlaikus pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"; grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", nosakot Covid-19 sertifikātu derīguma termiņu pieaugušajiem iedzīvotājiem. Vakcinētajām personām sertifikāts būs spēkā 270 dienas pēc primārās vakcinācijas kursa pabeigšanas ar Vaxzevria, Spikevax, Comirnaty un 150 dienas pēc Janssen vakcīnas saņemšanas. Pēc šī termiņa, saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem, lai saglabātu organisma aizsardzību pret vīrusu un novērstu riskus smagas slimības gaitai, vajadzīga balstvakcinācija. Covid-19 vakcinācijas sertifikāts būs derīgs uzreiz pēc balstvakcinācijas veikšanas. Plānots, ka Covid-19 vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņš Latvijā stāsies spēkā 15. februārī un...