PERSONĀLS

Veselības ministrija (VM) informē, ka darba pienākumu veikšanai nepieciešamo testēšanu var veikt ar Covid-19 ātrā antigēna testu, kura rezultāts pieejams jau 15-20 minūšu laikā. Sazinoties ar testēšanas vietu, darbiniekam vai darba devējam ir jānorāda, ka nepieciešams ātrais Covid-19 antigēna tests testēšanas sertifikātam darba pienākumu veikšanai. Atigēna testi pieejami vairāk nekā 120 testēšanas punktos un tiek turpināts veidot jaunus. Informācija par testēšanas punktiem pieejama Nacionālā veselības dienesta mājaslapā šeit. Gadījumā, ja 10 km attālumā no darba vietas nav testēšanas punkta, kas nodrošina testēšanu: testēšanu organizē darba devējs sadarbībā ar ārstniecības iestādi vai ārstniecības personu vai izmantojot paštestus (persona pati veic testēšanu darba devēja nozīmētas atbildīgās personas uzraudzībā). Ja darbinieku kolektīvajā testēšanā tiek iesaistīta ārstniecības iestāde, tad ir iespējams saņemt testēšanas sertifikātu (ja ārstniecības iestādei ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu par šādu sertifikātu izsniegšanu). Ja darba devējs organizē darbinieku testēšanu uz vietas, izmantojot paštestus, tad darbinieku testēšanas rezultāti ir jāreģistrē ar...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka ārkārtējās situācijas laikā ir spēkā līdzšinējie nosacījumi par tiesībām uz bezdarbnieka pabalstu, tā piešķiršanu un aprēķinu. Tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu ir tad, ja pārtrauktas darba attiecības un: Nodarbinātības valsts aģentūra piešķīrusi bezdarbnieka statusu; kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir ne mazāks par vienu gadu; ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam Latvijas Republikā ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. • Ja darba tiesiskās attiecības pārtrauktas saskaņā ar abpusēju vienošanos, pabalstu piešķir no dienas, kad VSAA saņēmusi iesniegumu bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai. Bezdarbnieka pabalsta izmaksa tiek uzsākta nākamajā mēnesī. • Ja darba attiecības pārtrauktas uz paša uzteikuma pamata vai sakarā ar pārkāpumu, tad bezdarbnieka pabalstu piešķir ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas. Tas nozīmē, ka bezdarbnieka pabalsts tiks piešķirts divus mēnešus vēlāk, un pirmo bezdarbnieka pabalstu varēs saņemt tikai trešajā mēnesī. Personai, kura atrodas...

Saeima pirmdien, 25.oktobrī, konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz izmaiņas slimības lapu apmaksas kārtībā, samazinot darba devēja apmaksāto darba nespējas termiņu. Plānots, ka valsts slimības lapu apmaksās no desmitās darbinieka darbnespējas dienas. Likumprojekts iekļauts 2022.gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Paredzēts, ka no nākamā gada darba devējs no saviem līdzekļiem slimības naudu apmaksās līdz darbinieka darba nespējas devītajai dienai, bet, sākot ar desmito dienu, darbiniekam piešķirs slimības pabalstu, ko apmaksā valsts. Slimības naudas apmērs paliks līdzšinējā apmērā: par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu ne mazāk kā 75 procenti no vidējās izpeļņas, savukārt no ceturtās līdz devītajai dienai - ne mazāk kā 80 procenti, paredz grozījumi. Ja darbiniekam pirmā darbnespējas diena būs iestājusies līdz šī gada 31.decembrim, slimības naudu par pārejošu darbnespēju darba devējs izmaksās tāpat kā līdz šim - līdz desmitajai darbnespējas dienai, bet slimības pabalstu, sākot ar 11 slimības dienu, noteic likumprojekts. Šobrīd...

Jautājums: Kā uzzināt, vai darbinieks ir arodbiedrības biedrs? Atbildi zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" seminārā “Datu aizsardzība uzņēmuma ikdienā” sniedza Andis Burkevics, “Sorainen” vadošais speciālists, zvērināts advokāts, sertificēts personas datu aizsardzības speciālists: "Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo Darba likumu, ir tikai viens gadījums, kad darba devējam ir tiesības prasīt darbiniekam šādu informāciju. Tas ir - īsi pirms tam, kad darba devējs ir nodomājis uzteikt darba līgumu. Šādā gadījumā jautājums jāuzdod rakstveidā un darbiniekam rakstveidā arī jāsniedz atbilde. Darbiniekam gan nav obligāts pienākums šo atbildi sniegt, taču, ja darbinieks to nedara, tad darba devējam ir tiesības pieņemt, ka darbinieks nav arodbiedrības biedrs."

Katram Latvijā dzīvojošam cilvēkam, kurš līdz šī gada beigām būs sasniedzis 60 gadu vecumu un būs pabeidzis pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 infekciju, laikposmā no 2021. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. martam tiks izmaksāts pabalsts 20 eiro mēnesī. To paredz pēc Labklājības ministrijas iniciatīvas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, kuru ceturtdien, 21. oktobrī, pieņēma Saeima. Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā zemo vakcinēšanās pret Covid-19 aptveri valstī, jo īpaši vecuma grupā 60 gadi un vairāk, kā arī ņemot vērā vispārējo cenu pieaugumu, to starp energoresursu cenu sadārdzinājumu 2021. gadā. Personu grupā, kurām ir tiesības uz pabalstu 20 eiro mēnesī, būs arī tie, kas vakcināciju pret Covid-19 veica pirms likumprojekta spēkā stāšanās dienas, ja šie cilvēki līdz 2021. gada 31. decembrim sasniedz 60 gadu vecumu. Šo pabalstu piešķirs arī tiem 60 gadus sasniegušiem cilvēkiem, kuri veselības dēļ nevar veikt vakcināciju un ir saņēmušas klīniskās universitātes slimnīcas konsīlija atzinumu par...

No 2021.gada 25.oktobra līdz 2021.gada 31.decembrim cilvēkiem, kuriem ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai kuri ir saņēmušas medicīnisku atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju pret Covid – 19, piešķirs slimības pabalstu no pirmās darbnespējas dienas sakarā ar izsniegtajām darbnespējas lapām B saistībā ar Covid-19 saslimšanu. To paredz grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas otrdien, 19. oktobrī pieņemti valdības sēdē. Tie vēl jāizskata un jāpieņem Saeimā. Grozījumi paredz, ka, ja vakcinētajiem, pārslimojušiem, vai tiem, kuri ir saņēmuši medicīnisku atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju, ir izsniegta darbnespēja lapa akūtu augšējo elpceļu infekciju dēļ, par laiku no darbnespējas pirmās līdz darbnespējas trešajai dienai izsniegs darbnespējas lapu B un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts. Ja personu nosūtīs veikt analīzes par saslimšanu ar Covid-19 un analīzes būs pozitīvas – slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienās līdz persona atgūs darbspējas. Ja analīzes būs negatīvas, bet darbnespēja turpināsies, izsniegtā darbnespējas...

Nodarbinātām un pašnodarbinātām personām, kuras ir sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts (VSNP) vairs netiks pārtraukts uz nodarbinātības laiku, kā tas bija līdz šim. To paredz Labklājības ministrijas rosinātie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kas otrdien, 19. oktobrī pieņemti valdības sēdē. Par šo likuma normu vēl ir jānobalso Saeimai. Šādas normas atcelšana sekmēs senioru materiālās situācijas uzlabošanos, jo vienlaikus ar darba algu būs iespējams saņemt arī VSNP, kas ilgtermiņā var radīt arī pozitīvu ietekmi uz šo cilvēku iesaisti darba tirgū, ja pati persona to vēlas un saskata to kā iespēju uzlabot savu materiālo situāciju. Turklāt jāņem vērā, ka vecuma gadījumā VSNP piešķir tām pensijas vecumu sasniegušajām personām, kurām nav nepieciešamais apdrošināšanas stāžs, lai varētu saņemt vecuma pensiju vismaz minimālajā apmērā – tātad nav vismaz 15 gadu apdrošināšanas stāžs. Vienlaikus ir situācijas, kad personai līdz nepieciešamajam minimālajam apdrošināšanas stāžam vecuma pensijas saņemšanai...

Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā ikvienam darba devējam ir jānodrošina attālinātā darba iespējas saviem nodarbinātajiem, ja viņu ikdienas pienākumu specifika to pieļauj, norāda Valasts kanceleja. Attālinātais darbs ļauj samazināt ikdienas kontaktus, kas ir viens no ārkārtējās situācijas mērķiem un vienlaikus arī būtisks drošības pasākums saslimstības ierobežošanai. No 11. oktobra darbavietā nodarbinātajiem atļauts atrasties vien ar darba devēja rīkojumu. Savukārt attiecībā uz klātienē veicamiem darbiem institūcijas vadītājs organizē darbu tā, lai nodrošinātu darbu nepārtrauktību. Cilvēkiem, kam darba specifikas dēļ jāstrādā klātienē, obligāti jālieto sejas maska, kas pilnībā aizsedz muti un degunu, cieši pieguļ sejai. Nav pieļaujama nodarbināto pulcēšanās vietās, kas nav saistītas ar tiešo darba pienākumu veikšanu (piemēram, koplietošanas atpūtas telpas, virtuves, kolēģu apsveikšana jubilejās u.tml.). Valsts kanceleja īpaši uzrunā valsts pārvaldes iestādes ievērot pašreiz spēkā esošā tiesiskā regulējuma prasības un lūdz zināmā mērā rādīt priekšzīmi pārējai sabiedrībai. “Attālinātais darbs kā būtisks drošības pasākums jau īstenots iepriekšējo ārkārtējo situāciju laikā pandēmijas...

Pašvaldības un sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēji, kuri saņem dotācijas no pašvaldību līdzekļiem, no 25. oktobra nepiemēros pašvaldību noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus pilngadīgām personām, kurām nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, paredz valdības 12. oktobrī pieņemtais grozījums Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojumā Nr.720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Vienlaikus pieņemtais precizējums nenosaka izmaiņas pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 22.jūnija noteikumiem Nr.414 “Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi”. Piemēram, I un II grupas invalīdi, politiski represētie, daudzbērnu ģimenes u.c. noteikumos noteiktās pasažieru kategorijas saņems braukšanas atlaides tāpat kā līdz šim. Joprojām spēkā paliek iepriekš noteiktie drošības pasākumi par regulāru transportlīdzekļa dezinfekciju un salona vēdināšanu, atverot lūkas. Savukārt pasažieriem paliek spēkā obligāta prasība brauciena laikā lietot sejas maskas. Ņemot vērā joprojām augstos epidemioloģiskos riskus, Satiksmes ministrija aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem un ievērot visus noteiktos drošības pasākumus – ievērot 2 m distanci, mazgāt rokas, vēdināt telpas un lietot...

Ministru kabinets 12. oktobrī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 133 "Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu", kas sekmēs ārzemnieku iekļaušanos Latvijas digitālajā vidē un veicinās ekonomikas, zinātnes, izglītības un kultūras sakaru attīstību Latvijā, piedāvājot ārzemniekiem elektroniskās identifikācijas līdzekli - ārzemnieka eID karti. Ārzemnieka eID ir personu apliecinošs dokuments, kas apliecinās tā turētāja identitāti un sekmēs ārzemnieku ekonomisko aktivitāti Latvijā. Valsts nodevas apmērs par ārzemnieka personas apliecības izsniegšanu būs 80 eiro. Ārzemnieka personas apliecību izsniegs divu darbdienu laikā. Veicot iepriekšēju pierakstu pakalpojuma saņemšanai, ārzemnieka eID karti varēs saņemt visās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes klientu apkalpošanas nodaļās Latvijā. Tiek plānota arī ārzemnieka eID kartes noformēšana Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, bet jārēķinās ar maksājumiem par konsulāro pakalpojumu saņemšanu. Ārzemnieka eID kartē iestrādātie elektroniskās identitātes rīki nodrošinās ārzemniekam iespēju pilnvērtīgi darboties elektroniskajā vidē: izmantot valsts e-pakalpojumus, lietot e-adresi, lai nodrošinātu komunikāciju ar valsts iestādēm,...

Jautājums: Vai darba devējs var ievākt informāciju par amata kandidātu, ja tas nav devis piekrišanu šādai datu apstrādei? Atbildi sniedz Datu valsts inspekcija: Ja personas datu apstrādei ir nodrošināts cits tiesiskais pamats tad var. Nav izslēgti gadījumi kad informācijas iegūšanas pienākumu par jauno darbinieku var noteikt likums (piemēram, attiecībā uz pārbaudi par to, ka inkasatoriem nevar būt iepriekšējas sodāmības), šādu apstrādi var balstīt arī uz pārziņa leģitīmajām interesēm – tomēr šajā gadījumā ir īpaši svarīgi no darba devēja puses veikt rūpīgu līdzsvarošanas testu. Saprotams, ka informācijas par kompānijas finanšu direktoru vākšanai var būt krietni vairāk pamata, kā piemēram, vērtējot kāds ir bijis sētnieka amata kandidāta līdzšinējais dzīvesgājums. Līdzsvarošanas testa veikšana un līdz ar to informācijas izprasīšanas pamatošana būs darba devēja pienākums. Inspekcija vērš uzmanību, ka ne visos gadījumos būs iespējams pamatot kāpēc ir nepieciešams ievākt informāciju par jaunpieņemamu darbinieku.

2021.gada 28.septembrī Ministru kabinets pieņēma jaunus Ministru kabineta noteikumus Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – Noteikumi), kas nosaka virkni epidemioloģiskās drošības pasākumu, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību. Savukārt 2021.gada 8.oktobrī Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – Rīkojums), kas paredz visā valsts teritorijā izsludināt ārkārtējo situāciju no 2021.gada 11.oktobra līdz 2022.gada 11.janvārim. Līdz ar to Rīkojums, aizstājot uz laiku Noteikumos paredzēto, noteic īpašu regulējumu attiecībā uz personu nodarbinātību, kas tieši ietekmēs gan darba devēju, gan darbinieku (amatpersonu) tiesības un pienākumus, laika posmā no 2021.gada 11.oktobra līdz 2022.gada 11.janvārim, proti, visu ārkārtējās situācijas laiku. Kad jāorganizē attālinātais, kad - klātienes darbs? Attālinātais darbs, kad vien iespējams! ja darbinieks var strādāt attālināti – strādā attālināti darbā klātienē ierodas tikai ar darba devēja pamatotu norīkojumu (tas var būt pa amatiem vai to grupām vai funkcijām) Rīkojums (5.1.1.apakšpunkts) paredz, ka ārkārtējās situācijas...

Ministru kabineta 2021. gada 28. septembrī pieņēma Labklājības ministrijas sagatavotos noteikumus Nr. 655 "Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 20. augusta noteikumos Nr. 372 "Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus", ar kuriem jaunā redakcijā izteikti 1. pielikums "Individuālie aizsardzības līdzekļi un attiecīgie darba vides riska faktori", 2. pielikums "Darba vides riski, kuru novēršanai lietojami aizsardzības līdzekļi" un 3. pielikums "Darbi un nozares, kurās lietojami atbilstoši individuālie aizsardzības līdzekļi". Pielikumi saskaņoti ar prasībām, ko paredz Komisijas 2019. gada 24. oktobra Direktīva 2019/1832, ar ko Padomes Direktīvas 89/656/EEK I, II un III pielikumā izdara tehniska rakstura pielāgojumus un kas Latvijai jāpārņem līdz 2021. gada 20. novembrim. Attiecīgi šai datumā arī grozījumi stāsies spēkā. Kā norādīts grozījumu anotācijā, noteikumi nosaka prasības, kas jāievēro, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus - ierīces, iekārtas, sistēmas un izstrādājumus, tai skaitā darba apģērbu un apavus, kurus nodarbinātais valkā vai citādi lieto darbā, lai aizsargātu savu drošību un veselību no...

Darba devējam privāto tiesību jomā ir tiesības motivēt darbiniekus vakcinēties pret Covid-19, šajā nolūkā īstenojot gan nemateriāla, gan materiāla rakstura pasākumus. Īstenojot minētos pasākumus, ievērojami tādi vispārīgie un darba tiesību principi kā vienlīdzīgu tiesību princips, it īpaši tiesības uz vienlīdzīgu darba samaksu, atšķirīgas attieksmes aizlieguma princips un aizliegums radīt negatīvas sekas. Pie nemateriāla rakstura motivācijas pasākumiem pieder tādas aktivitātes kā darbinieku informēšana un izglītošana, piemēram, organizējot lekcijas un pieaicinot ekspertus un veselības aprūpes speciālistus, nodrošinot iespēju uzdot jautājumus un saņemt ātras un skaidras atbildes par vakcināciju, izplatot dažādus informatīvus materiālus darba vietās. Tāpat ir iespējams organizēt darbinieku vakcināciju darba vietā vai arī organizēt darbinieku nogādāšanu uz vakcinācijas punktiem un nodrošināt ar aktuālo informāciju par vakcīnām un tuvākajiem vakcinācijas punktiem, vai arī piešķirt brīvu laiku vakcinācijas veikšanai. Nemateriāla rakstura motivācijas pasākumi īstenojami, ievērojot brīvprātību un iepriekš minētos tiesību principus. Lemjot par materiāla rakstura motivācijas pasākumiem, būtiski ir ņemt vērā darba samaksas definīciju, kas...

Valdība 28. septembrī apstiprināja jaunus noteikumus "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kurā pamatā ir pārstrādātas un vienkāršotas līdzšinējos Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 minētās prasības Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai. Esošais regulējums ir pilnveidots un uzlabots, lai padarītu to viegli saprotamu ikvienam valsts iedzīvotājam. Arī saistībā ar izglītības un sporta norisēm jaunajos noteikumos atsevišķi izdalītas četras konkrētas sadaļas - Izglītības procesa vispārīgie nosacījumi; Mācību un profesionālās kompetences pilnveides procesa nosacījumi; Izglītības procesa finanšu nosacījumi; Sporta treniņu un sacensību nosacījumi. No 15. novembra izglītības nozarē darbu klātienē varēs turpināt tikai ar derīgu sertifikātu Izglītības jomā noteikumos pamatā pārņemts iepriekšējais regulējums, izņemot jauno nosacījumu, ka izglītības ieguves process notiek epidemioloģiski drošā vidē. Tas nozīmē, ka nodarbinātie un pakalpojuma sniedzēji izglītības procesā un tā nodrošināšanā piedalās tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet izglītojamiem tiek veikts rutīnas skrīninga tests. Noteikumi stāsies spēkā 2021. gada 11. oktobrī, bet regulējums attiecībā uz prasību pakalpojumu sniegšanai klātienē izglītības...