PERSONĀLS

Valsts darba inspekcija (VDI) vērš uzmanību, ka valdības rīkojuma Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.49.10. apakšpunkts nosaka pienākumu ikvienam darbiniekam (arī vakcinētai vai pārslimojušai personai), kas strādā klātienē, apliecināt to, ka viņam nav Covid-19 saslimšanas pazīmes, nav pienākums ievērot izolāciju, mājas karantīnu vai pašizolāciju, kā arī viņam nav zināms, ka pēdējo 10 dienu laikā viņš/viņa ir bijis tiešā kontaktā ar Covid-19 inficētu personu. Ja darbinieks atsakās aizpildīt šādu apliecinājumu, ir pamats uzskatīt, ka darbinieks neizpilda darba vietā noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. Šādos gadījumos darba devējs darbinieku nepielaiž pie darba pienākumu izpildes. Rīkojuma 5.49.10.apakšpunktā noteiktā apliecinājuma mērķis ir stiprināt drošības prasību ievērošanu darba vietās un veicināt nodarbināto izpratni par nepieciešamību ievērot epidemioloģiskās drošības prasības. Darbinieks apliecina, ka: viņam nav akūtu elpceļu infekcijas slimības pazīmju (klepus, aizlikts deguns vai šķaudīšana, paaugstināta ķermeņa temperatūra virs 37o, drudzis, galvas vai muskuļu sāpes, sāpes kaklā, garšas vai ožas traucējumi); viņam nav diagnosticēta inficēšanās ar Covid-19...

Publiskajā sektorā nodarbinātie, kuri līdz 15. novembrim būs uzsākuši vakcinācijas kursu (saņēmuši vakcīnas divas devas vai vienu devu), taču vēl nebūs saņēmuši sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu, varēs turpināt pildīt darba pienākumus attālināti vai klātienē. Šīm personām vakcinācijas sertifikāta iegūšanas gala termiņš ir šā gada 15. decembris.To paredz Ministru kabineta 9. novembra sēdē precizētie nosacījumi par darba pienākumu pildīšanu Līdz tam nodarbinātie klātienē turpina darbu, uzrādot testēšanas sertifikātu, kas ir ne vecāks par 72 stundām, turklāt testēšana jāveic par saviem līdzekļiem, ja nav citas vienošanās ar darba devēju. Tādi paši nosacījumi attiecas arī uz privātajā sektorā nodarbinātajiem, kuri darba pienākumus privātajā sektorā veic klātienē un nonāk tiešā saskarsmē ar klientiem, ir pakļauti inficēšanās riskam vai nodrošina uzņēmuma darbības nepārtrauktību. Nodarbinātajiem, kurus darba devējs, izvērtējot riskus, informēja par pienākumu vakcinēties, ir jānoslēdz vakcinācijas kurss un sertifikāts jāsaņem līdz 15. decembrim, līdz tam turpinot pildīt darba uzdevumus klātienē ar testēšanas sertifikātu. No 15. decembra arī...

Saeima ceturtdien, 4.novembrī, otrajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas noteic darba tiesisko attiecību regulējumu gadījumos, kad darba pildīšanai nepieciešams sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas pret Covid-19 vai šīs infekcijas pārslimošanas faktu. Izmaiņas paredz, ka darba devējam būs jānosaka darbinieku amati vai kategorijas, uz kurām attiecas normatīvajos aktos noteiktās prasības un nosacījumi par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību, un jāinformē par to darbinieki. Savukārt darbiniekiem būs pienākums informēt darba devēju par to, vai viņam ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, un uzrādīt minēto sertifikātu darba devējam tā noteiktajā kārtībā. Gadījumā, ja darbinieks nebūs ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas nepieciešams darba pienākumu izpildei, pastāvēs pietiekams pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona neatbilst veicamajam darbam, paredz grozījumi. Ja objektīvu iemeslu dēļ nebūs iespējams pārcelt darbinieku citā piemērotā darbā vai nodrošināt darba pienākumu veikšanu attālināti, darba devējam būs tiesības līdz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanas brīdim darbinieku atstādināt...

Ar Covid-19 saslimušām vai mājas karantīnā esošām personām, kurām ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, piešķirs slimības pabalstu jau no pirmās darbnespējas dienas, paredz ceturtdien, 4.novembrī, Saeimā pieņemtie likuma grozījumi. Šāda kārtība attieksies arī uz personām, kas saņēmušas klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai speciālistu konsilija atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19. Ar grozījumiem noteikts, ka no 6.novembra līdz 31.decembrim personām ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām no darbnespējas pirmās līdz trešajai dienai izsniegs darbnespējas lapu B un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts. Ja persona būs nosūtīta veikt Covid-19 testu un analīzes būs pozitīvas, slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienas līdz dienai, kad persona būs atguvusi darbspējas. Savukārt, ja analīzes būs negatīvas, bet darbnespēja turpināsies, B lapa būs noslēdzama trešajā darbnespējas dienā un atverama darbnespējas lapa A. Slimības nauda un slimības pabalsts izmaksājams vispārējā kārtībā, paredz grozījumi. Līdz šim visām personām, saslimstot ar Covid-19 vai akūtu augšējo...

Otrdien, 2.novembrī, valdības sēdē apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz valsts, pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību darbiniekiem, kā arī tiem darbiniekiem, kuri strādā klātienē, prasību pienākumus veikt tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu attiecināt uz visu pandēmijas laiku. Līdz ar to pienākums vakcinēties darbiniekiem valsts un pašvaldību institūcijās, gan arī privātā sektorā, strādājot klātienē, tiek pārnests no ārkārtējās situācijas rīkojuma uz Ministru kabineta noteikumiem. Tādējādi šī prasība turpināsies arī pēc ārkārtējās situācijas beigām. Darbiniekiem, atrodoties darba vietā, ir augsts risks inficēties no kolēģiem, klientiem vai apmeklētājiem. Tāpat viņiem ir augsts risks inficēties, dodoties uz darbu ar sabiedrisko transportu. Tādēļ visiem klātienē strādājošajiem darbiniekiem ir nepieciešams vakcinēties, lai pasargātu sevi no ilgstošas darbnespējas un iespējas izplatīt infekciju tālāk – kolēģiem, kā arī ārpus darba loka. Tāpat arī pienākums vakcinēties darbiniekiem novērsīs Covid-19 uzliesmojumus darba kolektīvā kā rezultātā var iestāties vairāku darbinieku darba nespēja gan slimības dēļ, gan mājas karantīnas ievērošanas pienākuma dēļ. Tādēļ...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem cita starpā plānots parādniekiem saglabājamos līdzekļus par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu noteikt 15 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas. Piedzenot, piemēram, uzturlīdzekļus, zaudējumus vai kompensāciju, ieturējumus no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem izdara līdz parāda dzēšanai. Parādniekam tiek saglabāti līdzekļi minimālās mēneša darba algas apmērā (šobrīd – 500 eiro) vai puse no tās. Šobrīd parādniekam par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu saglabā līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, proti, 64,03 eiro. Grozījumi paredz saglabājamo līdzekļu apmēru par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu atsaistīt no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, to nosakot 15 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas. Tāpat ar grozījumiem iecerēts Civilprocesa likumu piemērot elektronizētam procesam tiesā. Plānots, ka e-lietas ietvaros lietas materiāli tiks glabāti elektroniski un lietas dalībniekiem būs pieejami attālināti, saglabājot iespēju dokumentus iesniegt tiesā un saņemt arī papīra formā.

Septembra beigās tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 20. augusta noteikumos Nr. 372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus”, kas stāsies spēkā 20. novembrī. Grozījumi tika sagatavoti, pārņemot Eiropas Komisijas Direktīvu 2019/1832, ar ko Padomes Direktīvas 89/656/EEK I, II un III pielikumā izdara tehniska rakstura pielāgojumus. Direktīvas pielikumi tika papildināti ar jauniem riska faktoriem, darbiem un individuālo aizsardzības līdzekļu veidiem, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un izmaiņas darba vidē pēdējos gados. Attiecīgas izmaiņas tika veiktas Latvijā spēkā esošajos noteikumos Nr.372, un tās attiecas tikai uz noteikumu pielikumiem: 1. pielikums (atverot saiti, aktualizēt nākotnes redakciju) “Individuālie aizsardzības līdzekļi un attiecīgie darba vides riska faktori” papildināts ar atsevišķiem jauniem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kā arī lielāks uzsvars likts uz riska faktoriem, no kā aizsargā attiecīgie līdzekļi (mehāniskie, termiskie, ķīmiskie riski, starojums u.c.); 2. pielikumā “Darba vides riski, kuru novēršanai lietojami aizsardzības līdzekļi” mainīta veidlapas struktūra, paredzēti jauni riski (slīkšana, skābekļa trūkums, nepietiekama redzamība), kā...

Valsts darba inspekcijā (turpmāk – VDI) ir saņemti vairāk nekā 240 fizisku personu parakstīta petīcija par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā, sakarā ar koronavīrusa Covid-19 pandēmiju, par darba aizsardzības, darba tiesisko attiecību regulējuma, vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu saistībā ar darba tiesiskajām attiecībām u.c. VDI atbildes vēstulē norāda, ka tās kompetencē nav vērtēt normatīvo aktu, tostarp, Ministru kabineta 28.09.2021. noteikumu Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – MK noteikumi) un Ministru kabineta 09.10.2021. rīkojuma Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – Rīkojums) atbilstību Latvijas Republikas Satversmei vai citiem normatīvajiem aktiem. Šāda kompetence atbilstoši Satversmes tiesas likuma 1. panta pirmajai daļai un 16. pantam ir vien Satversmes tiesai. VDI arī skaidro, ka normatīvajos aktos noteiktais pienākums atsevišķām darbinieku grupām saņemt vakcīnu pret Covid-19 atbilstoši MK noteikumos un Rīkojumā, kā arī to anotācijās norādītajam ir vērsts uz sabiedrības veselības aizsardzības nodrošināšanu, ierobežojot Covid-19 infekcijas izplatību, un ir politiska izšķiršanās, visu ministriju un...

Saeima 28. oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas noteic darba tiesisko attiecību regulējumu gadījumos, kad darba pildīšanai nepieciešams sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas pret Covid-19 vai šīs infekcijas pārslimošanas faktu. Iecerētās izmaiņas paredz, ka darba devējam būs jānosaka darbinieku amati vai kategorijas, uz kurām attiecas normatīvajos aktos noteiktās prasības un nosacījumi par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību, un jāinformē par to darbinieki. Savukārt darbiniekiem būs pienākums informēt darba devēju par to, vai viņam ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, un uzrādīt minēto sertifikātu darba devējam tā noteiktajā kārtībā. Gadījumā, ja darbinieks nebūs ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas nepieciešams darba pienākumu izpildei, pastāvēs pietiekams pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona neatbilst veicamajam darbam, paredz grozījumi. Ja objektīvu iemeslu dēļ nebūs iespējams pārcelt darbinieku citā piemērotā darbā vai nodrošināt darba pienākumu veikšanu attālināti, darba devējam būs tiesības līdz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanas brīdim darbinieku atstādināt no darba...

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) atgādina par darba devēju pienākumu* noteikt kontaktpersonas darba vietā, ja tās bijušas augsta inficēšanās riska kontaktā ar personu, kurai konstatēta Covid-19 infekcija, negaidot SPKC epidemiologa norādījumus. Vienlaikus SPKC atgādina par nepieciešamību rūpīgi izvērtēt iespēju darbiniekiem strādāt attālināti. Par kontaktpersonu tiek atzīta persona, kurai ar Covid-19 inficētā darbinieka vai izglītojamā atrašanās laikā darba vietā vai izglītības iestādē, vai divas dienas pirms viņa saslimšanas (vai divas dienas pirms pozitīva Covid-19 testa veikšanas) bijis augsta inficēšanās riska kontakts ar minēto inficēto personu: kontakts ne tālāk kā divu metru attālumā un ilgāk par 15 minūtēm (t. sk. sumāri diennakts laikā),ja simptomi neparādās, ar negatīvu Covid-19 testu 10. dienā ģimenes ārsts var noslēgt mājas karantīnu; Plašāka informācija par rekomendācijām darba devējiem. Vairāk: https://www.spkc.gov.lv/lv/majas-karantina-kontaktpersonam Vakcinācija ir drošākais un efektīvākais veids, kā pasargāt sevi no smagām slimības formām un kopīgiem spēkiem mazināt Covid-19 infekcijas izplatību sabiedrībā. Par konkrēta ražotāja vakcīnas pieejamību izvēlētajā vakcinācijas...

Tiesībsargs vērš uzmanību, ka Epidemioloģiskās drošības likums jau šobrīd noteic pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt infekcijas slimības, pret kurām personas vakcinējamas obligāti, kā arī šīs vakcinācijas kārtību un vakcinējamo personu loku. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets varētu noteikt vakcinācijas obligātumu un vakcinēšanās kārtību. Svarīgi atzīmēt, ka vakcinācijas pienākuma izpildi nevar tieši uzlikt, proti, vakcinācija nevar tikt veikta piespiedu kārtā, taču ir iespējams noteikt netiešus mehānismus vakcinācijas pienākuma izpildes nodrošināšanai. Tas var izpausties, piemēram, kā ierobežojumi kādu pakalpojumu sniegšanai. Ierobežojumi varētu tikt saistīti ar objektīviem apsvērumiem, piemēram, to, ka pakalpojums jāsniedz epidemioloģiski drošā vidē. Vakcinēšanās pienākuma neizpildīšanas gadījumā varētu ierobežot vienīgi tādus pakalpojumus, kas nav uzskatāmi par būtiskiem pamatpakalpojumiem. Tādējādi, piemēram, pensiju izmaksas liegšana vai ierobežošana nebūtu pieļaujama. Ministru kabinets var izvēlēties paredzēt vakcinēšanās pienākumu noteiktām personu grupām pēc objektīviem kritērijiem, tai skaitā arī varētu paredzēt vakcinēšanās pienākumu personām noteiktā vecuma grupā. Tomēr jāņem vērā, ka šī pienākuma kontrole notiktu netieši, tāpēc varētu būt...

Veselības ministrija (VM) informē, ka darba pienākumu veikšanai nepieciešamo testēšanu var veikt ar Covid-19 ātrā antigēna testu, kura rezultāts pieejams jau 15-20 minūšu laikā. Sazinoties ar testēšanas vietu, darbiniekam vai darba devējam ir jānorāda, ka nepieciešams ātrais Covid-19 antigēna tests testēšanas sertifikātam darba pienākumu veikšanai. Atigēna testi pieejami vairāk nekā 120 testēšanas punktos un tiek turpināts veidot jaunus. Informācija par testēšanas punktiem pieejama Nacionālā veselības dienesta mājaslapā šeit. Gadījumā, ja 10 km attālumā no darba vietas nav testēšanas punkta, kas nodrošina testēšanu: testēšanu organizē darba devējs sadarbībā ar ārstniecības iestādi vai ārstniecības personu vai izmantojot paštestus (persona pati veic testēšanu darba devēja nozīmētas atbildīgās personas uzraudzībā). Ja darbinieku kolektīvajā testēšanā tiek iesaistīta ārstniecības iestāde, tad ir iespējams saņemt testēšanas sertifikātu (ja ārstniecības iestādei ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu par šādu sertifikātu izsniegšanu). Ja darba devējs organizē darbinieku testēšanu uz vietas, izmantojot paštestus, tad darbinieku testēšanas rezultāti ir jāreģistrē ar...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka ārkārtējās situācijas laikā ir spēkā līdzšinējie nosacījumi par tiesībām uz bezdarbnieka pabalstu, tā piešķiršanu un aprēķinu. Tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu ir tad, ja pārtrauktas darba attiecības un: Nodarbinātības valsts aģentūra piešķīrusi bezdarbnieka statusu; kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir ne mazāks par vienu gadu; ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam Latvijas Republikā ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. • Ja darba tiesiskās attiecības pārtrauktas saskaņā ar abpusēju vienošanos, pabalstu piešķir no dienas, kad VSAA saņēmusi iesniegumu bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai. Bezdarbnieka pabalsta izmaksa tiek uzsākta nākamajā mēnesī. • Ja darba attiecības pārtrauktas uz paša uzteikuma pamata vai sakarā ar pārkāpumu, tad bezdarbnieka pabalstu piešķir ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas. Tas nozīmē, ka bezdarbnieka pabalsts tiks piešķirts divus mēnešus vēlāk, un pirmo bezdarbnieka pabalstu varēs saņemt tikai trešajā mēnesī. Personai, kura atrodas...

Saeima pirmdien, 25.oktobrī, konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz izmaiņas slimības lapu apmaksas kārtībā, samazinot darba devēja apmaksāto darba nespējas termiņu. Plānots, ka valsts slimības lapu apmaksās no desmitās darbinieka darbnespējas dienas. Likumprojekts iekļauts 2022.gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Paredzēts, ka no nākamā gada darba devējs no saviem līdzekļiem slimības naudu apmaksās līdz darbinieka darba nespējas devītajai dienai, bet, sākot ar desmito dienu, darbiniekam piešķirs slimības pabalstu, ko apmaksā valsts. Slimības naudas apmērs paliks līdzšinējā apmērā: par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu ne mazāk kā 75 procenti no vidējās izpeļņas, savukārt no ceturtās līdz devītajai dienai - ne mazāk kā 80 procenti, paredz grozījumi. Ja darbiniekam pirmā darbnespējas diena būs iestājusies līdz šī gada 31.decembrim, slimības naudu par pārejošu darbnespēju darba devējs izmaksās tāpat kā līdz šim - līdz desmitajai darbnespējas dienai, bet slimības pabalstu, sākot ar 11 slimības dienu, noteic likumprojekts. Šobrīd...

Jautājums: Kā uzzināt, vai darbinieks ir arodbiedrības biedrs? Atbildi zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" seminārā “Datu aizsardzība uzņēmuma ikdienā” sniedza Andis Burkevics, “Sorainen” vadošais speciālists, zvērināts advokāts, sertificēts personas datu aizsardzības speciālists: "Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo Darba likumu, ir tikai viens gadījums, kad darba devējam ir tiesības prasīt darbiniekam šādu informāciju. Tas ir - īsi pirms tam, kad darba devējs ir nodomājis uzteikt darba līgumu. Šādā gadījumā jautājums jāuzdod rakstveidā un darbiniekam rakstveidā arī jāsniedz atbilde. Darbiniekam gan nav obligāts pienākums šo atbildi sniegt, taču, ja darbinieks to nedara, tad darba devējam ir tiesības pieņemt, ka darbinieks nav arodbiedrības biedrs."