PERSONĀLS

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vērš uzmanību, ka ir izstrādāts un tiek virzīts apjomīgs likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kuriem LBAS iebilst kā mēģinājumam mazināt darbinieku un arodbiedrību tiesības Plānotie grozījumi Darba likuma 19. pantā paredz, ka pēc darba koplīguma izbeigšanās tā noteikumi ir spēkā ne ilgāk kā vienu gadu, būtiski samazina darba koplīgumu nozīmi un aizskar darbinieku tiesības. Turklāt ar piedāvātajiem grozījumiem sociālajiem partneriem tiek atņemtas tiesības vienoties, tā vietā norādot konkrētu darba koplīguma spēkā esamības termiņu. Šobrīd Darba likums noteic, ka pēc darba koplīguma izbeigšanās tā noteikumi ir spēkā līdz jauna darba koplīguma spēkā stāšanās laikam, ja puses nav vienojušās citādi. Darba koplīgums ir dokuments, ar kura palīdzību arodbiedrība un darba devējs vienojas par darbinieku tiesiskā stāvokļa, tiesību un garantiju uzlabošanu. LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja: “Šādas izmaiņas likumā nevis veicinās sociālo dialogu, bet tieši otrādi – padarīs to par nevajadzīgu. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, darba devējiem vairs nebūs intereses...

Lai nostiprinātu iespējas uz elastīgu darba vidi vecākiem un cilvēkiem, kuri aprūpē kādu tuvinieku, jau 2022. gadā gaidāmas izmaiņas – to paredz Eiropas Savienības direktīva par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem. Nacionālajos tiesību aktos direktīvas prasības jāpārņem līdz 2022. gada 2. augustam. Labklājības ministrija sagatavojusi skaidrojumu par svarīgākajām direktīvas nestajām izmaiņām darbiniekiem, kas būs attiecināmas pēc 2022. gada 2. augusta. Paternitātes atvaļinājums – 10 darba dienas Saskaņā ar direktīvu bērna tēvam pēc bērna piedzimšanas pienāksies apmaksāts 10 darba dienu ilgs atvaļinājums (šobrīd Latvijā šis atvaļinājums ir 10 kalendārās dienas). Prasot paternitātes atvaļinājumu, nostrādātais laiks vai darba stāžs netiek ņemts vērā. Tēvs var izmantot savas tiesības uz atvaļinājumu arī tad, ja vecāki nav laulāti un dzīvo atsevišķi. Izmaiņas skars arī apmaksāto bērna kopšanas atvaļinājumu Atbilstoši direktīvas prasībām vismaz divi mēneši no apmaksāta bērna kopšanas atvaļinājuma nav nododami otram vecākam un tie izmantojami elastīgi līdz bērna astoņu gadu...

Aizvien valstī turpinās ārkārtas stāvoklis, un līdz ar to vairāki nodokļu likumi steidzami tiek papildināti īsākam vai garākam periodam ar jaunām prasībām un citādu pieeju pastāvošajām problēmām. Teiktais attiecas arī uz likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kura pārejas noteikumi papildināti ar jauniem astoņiem punktiem. Grozījumi stājās spēkā 2021. gada 6. novembrī. Minētie grozījumi mazliet atvieglos pandēmijas dēļ pasliktināto dzīves kvalitāti personām vismaz līdz 2021. gada beigām. Slimības palīdzības pabalsts Periodā no 2021. gada 1. novembra līdz 31. decembrim tiesības uz vienreizēju slimības palīdzības pabalstu par 14 kalendāra dienām ir šādām sociāli apdrošinātām personām (54. punkts): vienam no bērna vecākiem, vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina, ja šī persona nevar strādāt attālināti un aprūpējamais bērns ir vecumā līdz 10 gadiem...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 15.decembrī, galīgajam lasījumam atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz arī personām ar alternatīvo statusu izmaksāt vienreizēju atbalstu. Atbalstu 500 eiro apmērā plānots izmaksāt alternatīvo statusu saņēmušām ģimenēm par katru bērnu. Savukārt atbalstu 200 eiro apmērā – personām ar alternatīvo statusu, kurām noteikta invaliditāte vai kuras sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu atbilstoši Latvijas normatīvajam regulējumam, vai kurām saskaņā ar ārstu atzinumu ir nepieciešama īpaša kopšana. Uz atbalstu varēs pretendēt, ja alternatīvās personas statuss personai bijis piešķirts no šī gada 1.marta līdz 7.aprīlim. Vienreizējo atbalstu izmaksās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz attiecīgās personas, vecāka, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes iestādes vadītāja iesniegumu. Atbalstu izmaksās mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka uz vienreizējo atbalstu varēs pretendēt 187 personas, teikts likumprojekta anotācijā. Atbalsta izmaksu plānots uzsākt 2022.gadā. Tam būs nepieciešami līdzekļi 92...

No 2021. gada 15. decembra vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam jābūt visiem darbiniekiem, kuri veic darba pienākumus klātienē (arī tiem, kuri nestrādā paaugstināta riska apstākļos), tostarp brīvprātīgajiem un personām ar ārpakalpojuma līgumiem. To paredz Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (turpmāk - valdības rīkojums). Grozījumi šajā rīkojumā, ko valdība pieņēma 7. decembrī, paredz, ka nosacījumu attiecībā uz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanas termiņu līdz 2021. gada 15. decembrim nepiemēro darbiniekiem, kas līdz 2021. gada 15. decembrim pabeiguši pilnu vakcinācijas kursu, bet kam vēl nav stājies spēkā vakcinācijas sertifikāts. Līdz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanai darbinieks (amatpersona) var turpināt darba pienākumus klātienē, uzrādot testēšanas sertifikātu, kas nav vecāks par 72 stundām, vai darba devēja pēdējo 72 stundu laikā organizētu skrīninga antigēna testu. Izdevumus, kas saistīti ar testa veikšanu, darbinieks (amatpersona) sedz no saviem līdzekļiem, ja nav citas vienošanās ar darba devēju. Tas nozīmē, ka teorētiski ir iespējams,...

Vai auto vadītājs, kurš izvadā preces strādā attālināti? Vai var uzskatīt, ka apkopēja, kura ierodas pēc biroja darba laika un veic savus pienākumus, kad birojā citu darbinieku vairs nav, strādā attālināti? Šādus jautājumus nereti uzdod darba devēji, kuriem jāpieņem lēmumi saistībā art epidemioloģiskās drošības ievērošanu. Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāve Daces Stivriņa skaidro, ka darbs klātienē nozīmē arī darba pienākumu veikšanu ārpus mājas jebkādā vidē – arī ārtelpās, autovadītāja kabīnē, atsevišķa norobežotā telpā utml. Šādu klātienes darba skaidrojumu var lasīt Ministru kabineta 2021. gada 11. novembra rīkojuma Nr. 828 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" anotācijā. Savukārt tas, ko uzskatīt par attālināto darbu, ir definēts Darba aizsardzības likumā ar 2019. gada 3. oktobra grozījumiem, kas stājās spēkā 2020. gada 1. jūlijā. Tajos noteikts, ka attālinātais darbs ir tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai...

Lai precizētu ģimenes valsts pabalsta un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksas nosacījumus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 1.decembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā. Grozījumi paredz ģimenes valsts pabalsta izmaksu saglabāt arī gadījumā, ja bērns, kurš mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, atradīsies akadēmiskajā atvaļinājumā, bet tiesiskās attiecības ar izglītības iestādi būs saglabātas. Šobrīd pabalsta izmaksa, bērnam esot akadēmiskajā atvaļinājumā, tiek pārtraukta. Izmaiņas nepieciešamas, lai laikā, kad bērns pamatoti neapmeklē izglītības iestādi, nepasliktinātos ģimeņu materiālā situācija, atzīmēts likumprojekta anotācijā. Likumprojekts paredz precizēt arī likuma normas saistībā ar ģimenes valsts pabalsta izmaksu par bērniem ar invaliditāti. Tāpat plānots, ka Ministru kabinets noteiks kritērijus, atbilstoši kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija sniegs atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Iecerēts noteikt, ka personas, kuras sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju, nodarbinātības laikā varēs turpināt saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Šobrīd likumā noteikts, ka...

Datu aizsardzība uzskatāma par ļoti būtisku uzņēmuma korporatīvās atbilstības (noteikumu komplekss, ko uzņēmuma darbinieki ikdienā ievēro) programmas daļu. Īpaši svarīga tā kļuvusi kopš Datu aizsardzības regulas pieņemšanas, jo, neievērojot vai pavirši izturoties pret datu aizsardzību, var rasties būtiski riski uzņēmuma ikdienas darbībai — no institūciju piespriestiem sodiem līdz zaudējumu atlīdzības prasībām un reputācijas problēmām. Datu aizsardzības jomā svarīgi pievērst uzmanību attiecībām ar uzņēmuma darbiniekiem un klientiem. Šie temati tika apskatīti Zvērinātu advokātu biroja Sorainen organizētā seminārā "Datu aizsardzība uzņēmuma ikdienā". Attiecības ar klientiem — komerciālo paziņojumu sūtīšana Komerciāls paziņojums ir jebkurš paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī komersanta (organizācijas, personas tēla) reklamēšanai (izņemot datus, kas dod iespēju piekļūt vispārējai informācijai par pakalpojuma sniedzēju, piemēram, domēna vārds vai e–pasta adrese). Sūtot komerciālos paziņojumus, vienmēr jāizvērtē, kas ir to saņēmēji, jo attiecībā uz juridiskām un fiziskām personām pastāv dažādi nosacījumi. Juridiskām personām paziņojumus drīkst sūtīt līdz...

Valsts darba inspekcija (VDI) sagatavojusi ieteikumus darba devējiem, kā pandēmijas apstākļos risināt darba tiesiskās attiecības. Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, kurš ir spēkā kopš 2020. gada 10. jūnija, Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumi Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteic īpašu regulējumu attiecībā uz personu nodarbinātību, kas tieši ietekmē gan darba devēju, gan darbinieku (amatpersonu) tiesības un pienākumus. Situāciju sarežģījis apstāklis, ka, ja darbinieks neuzrāda Covid-19 sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, vai arī atbilstošu negatīvo testu (ja šāda testa uzrādīšana ir pieļaujama), darba devējam nav tiesību pielaist šo darbinieku pie darba, ja vien nav iespējas veikt darbu attālināti. Valsts un pašvaldību sektorā strādājošajiem noteikts, ka sertifikāts jāuzrāda jebkurā gadījumā, arī veicot darbu attālināti. Darba devējs šajās situācijās var izmantot tos tiesiskos risinājumus, kas ir paredzēti Darba likumā (DL), tostarp, atstādināšanu no...

2021.gada 9.oktobrī Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – Rīkojums), kas paredz visā valsts teritorijā izsludināt ārkārtējo situāciju no 2021.gada 11.oktobra līdz 2022.gada 11.janvārim. Atbilstoši Rīkojumam (5.8.apakšpunkts), ja darbiniekam (amatpersonai) darba pienākumu veikšanai, epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanai darba vietā vai pakalpojumu sniegšanai, nepieciešams testēšanas sertifikāts, darbinieks (amatpersona) nodrošina Covid-19 testa veikšanu par saviem līdzekļiem, ja nav cita vienošanās ar darba devēju. Vienlaikus no Rīkojuma 5.5.apakšpunkta un Noteikumu 329.punkta izriet, ka darbinieki (amatpersonas), kas nodarbināti sabiedrībai kritiski svarīgās nozarēs (izglītības iestāžu darbinieki, ārstniecības personas, drošības un glābšanas dienestu darbinieki un ieslodzījuma vietu darbinieki, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēji, personas, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādēs un aptiekās), kas uzsākuši vakcināciju ar Eiropas Zāļu aģentūrā reģistrētu vakcīnu, bet nav pabeiguši vakcinācijas kursu, Covid-19 testi SARS CoV-2 RNS vai antigēna noteikšanai tiek nodrošināti valsts apmaksātas rutīnas skrīninga testēšanas ietvaros atbilstoši Slimību profilakses un kontroles...

Saeima otrdien, 16.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz mainīt līdzšinējo slimības lapu apmaksas kārtību, samazinot darba devēja apmaksāto darba nespējas termiņu. Likuma grozījumi saistīti ar 2022.gada valsts budžetu. No nākamā gada 1.aprīļa darba devējs no saviem līdzekļiem slimības naudu (A lapa) apmaksās līdz darbinieka darba nespējas devītajai dienai, bet, sākot ar desmito dienu, darbiniekam piešķirs slimības pabalstu (B lapa), ko apmaksās valsts. Līdz šim darba devējam no saviem līdzekļiem bija jāapmaksā slimības lapa līdz 10.darbnespējas dienai. Slimības naudas apmērs paliks līdzšinējā apmērā: par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu ne mazāk kā 75 procenti no vidējās izpeļņas, savukārt no ceturtās līdz devītajai dienai - ne mazāk kā 80 procenti. Ja darbiniekam pirmā darbnespējas diena būs iestājusies līdz 2022.gada gada 31.martam, slimības naudu par pārejošu darbnespēju darba devējs apmaksās tāpat kā līdz šim - līdz desmitajai darbnespējas dienai, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra slimības pabalstu (B...

Valdības apstiprinātajai atbalsta programmai, kas paredz darbinieku darba algas, pašnodarbināto ienākumu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) gan par oktobri, gan novembri varēs iesniegt pieteikumus no 22. novembri un līdz 15. decembrim. Tā kā abu atbalsta programma saskaņošana ar Eiropas Komisiju turpinās, VID uzsāks saņemto pieteikumu izvērtēšanu, taču gala lēmums par atbalsta piešķiršanu tiks pieņemts pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas. Lai skaidrotu svarīgākos jautājumus par iespēju darba devējiem un iedzīvotājiem, kas veic saimniecisko darbību, pieteikties un saņemt atbalstu algu subsīdijai, VID aicina pieslēgties tiešsaistes semināriem: 16. novembrī laikā no plkst. 10 līdz 11 “Algu subsīdijas. Seminārs darba devējiem”;pašnodarbinātai personai, kas ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs – 50% apmērā no vidējā mēneša apgrozījuma mikrouzņēmumā par 2021. gada trešo ceturksni, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi; Pašnodarbinātām personām (t.sk. mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem) saņemtās algu subsīdijas jānorāda savos saimnieciskās darbības ienākumos un no tās jānomaksā nodokļi tāpat...

Kultūras ministrija (KM) no 13. līdz 29. novembrim pieņems iesniegumus, lai sniegtu atbalstu mediju un kultūras nozaru saimnieciskās darbības veicējiem, kuru radošajā darbībā būtisku izdevumu sastāvdaļu veido no 1. jūlija pieaugušās autordarbu radīšanas atlīdzības. Ar terminu “saimnieciskās darbības veicējs” tiek saprasti saimnieciskās darbības veicēji, kas savu darbību ir reģistrējuši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu maksātāju reģistrā kā personālsabiedrības, kapitālsabiedrības, biedrības vai nodibinājumi. Valdība 9. novembra sēdē lēma par 1 700 000 eiro piešķiršanu KM nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanai kultūras un mediju nozarēs, apstiprinot MK noteikumus Nr.743 „Valsts atbalsta sniegšanas kārtība kultūras un mediju nozarei nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanai.” Atbalstam kvalificējas saimnieciskās darbības veicēji, kuri atbilst šādiem kritērijiem: līdz 2021. gada 1. janvārim reģistrēta pamata vai papildu darbība atbilstoši NACE 2. red. klasifikācijai: 58.13, 58.14, 59.11, 59.12, 59.13, 59.14, 59.20, 60.10, 60.20, 63.12, 63.91, 90.01, 90.02, 90.03, 90.04, 91.01, 91.02, 91.03 un 93.29; līdz 2021. gada 1. janvārim nostrādājuši...

Saeima 11. novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem cita starpā parādniekiem saglabājamie līdzekļi par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu noteikti 15% apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas (grozīts 594. pants). Piedzenot, piemēram, uzturlīdzekļus, zaudējumus vai kompensāciju, ieturējumus no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem izdara līdz parāda dzēšanai. Parādniekam tiek saglabāti līdzekļi minimālās mēneša darba algas apmērā (šobrīd – 500 eiro) vai puse no tās. Līdz šim parādniekam par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu saglabāja līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, proti, 64,03 eiro. Pēc pašreiz valstī esošās minimālās algas apmērā saglabājami būs 75 eiro. Grozījumi paredz saglabājamo līdzekļu apmēru par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu atsaistīt no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, to nosakot 15% apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas. Tāpat pieņemtie grozījumi paredz Civilprocesa likumu piemērot elektronizētam procesam tiesā. Paredzēts, ka e-lietas ietvaros lietas materiāli tiks glabāti elektroniski un lietas dalībniekiem būs pieejami attālināti, saglabājot...

Valsts darba inspekcija (VDI) vērš uzmanību, ka valdības rīkojuma Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.49.10. apakšpunkts nosaka pienākumu ikvienam darbiniekam (arī vakcinētai vai pārslimojušai personai), kas strādā klātienē, apliecināt to, ka viņam nav Covid-19 saslimšanas pazīmes, nav pienākums ievērot izolāciju, mājas karantīnu vai pašizolāciju, kā arī viņam nav zināms, ka pēdējo 10 dienu laikā viņš/viņa ir bijis tiešā kontaktā ar Covid-19 inficētu personu. Ja darbinieks atsakās aizpildīt šādu apliecinājumu, ir pamats uzskatīt, ka darbinieks neizpilda darba vietā noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. Šādos gadījumos darba devējs darbinieku nepielaiž pie darba pienākumu izpildes. Rīkojuma 5.49.10.apakšpunktā noteiktā apliecinājuma mērķis ir stiprināt drošības prasību ievērošanu darba vietās un veicināt nodarbināto izpratni par nepieciešamību ievērot epidemioloģiskās drošības prasības. Darbinieks apliecina, ka: viņam nav akūtu elpceļu infekcijas slimības pazīmju (klepus, aizlikts deguns vai šķaudīšana, paaugstināta ķermeņa temperatūra virs 37o, drudzis, galvas vai muskuļu sāpes, sāpes kaklā, garšas vai ožas traucējumi); viņam nav diagnosticēta inficēšanās ar Covid-19...