PERSONĀLS

Rīgas dome informē, ka jebkurš iedzīvotājs var saņemt vakcīnu pret Covid-19 infekciju Rīgas lielākajos tirdzniecības centros katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00: T/C “Galleria Riga” (Dzirnavu ielā 67), T/C “Galerija Centrs” (Audēju ielā 16), T/C “Akropole” (Maskavas ielā 257), T/C “Alfa” (Brīvības gatvē 372), T/C “Domina” (Ieriķu ielā 3), T/C “Riga Plaza” (Mūkusalas ielā 71), T/C “Origo” (Stacijas laukumā 4), T/C “Dole” (Maskavas ielā 357), T/C “Sāga” (Biķeru ielā 2) , veikalā “IKEA” (Biķeru ielā 2). Tirdzniecības centros uz vakcināciju var ierasties, gan iepriekš reģistrējoties uz konkrētu laiku vietnē manavakcina.lv vai zvanot pa tālruni 8989, gan arī bez iepriekšējā pieraksta. Laikā no plkst. 10.00 līdz 11.00 seniori tiek apkalpoti prioritāri. Vakcinācija notiek ar “Pfizer/Biontech” vakcīnu. Turpinās vakcinācija arī Rīgas Centrāltirgū, Rīgas Kongresu namā turpinās iedzīvotāju vakcinācija pēc “brīvās rindas” principa laikā no plkst. 13.00 līdz 17.30, kad var nākt bez iepriekšēja pieraksta. Vakcinācija notiek ar “Pfizer/Biontech” vakcīnu. Senioru vakcinācija bez...

Jautājums Ar sezonas laukstrādnieku noslēgts darba līgums uz 65 kalendāra dienām (summētais darba laiks). Vai sezonas laukstrādniekam jāmaksā atvaļinājuma kompensācija? Ar 1. aprīli lauksaimnieki drīkst nodarbināt strādniekus, kuru darba samaksai piemēro sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli. Nodokļa piemērošanai ir noteikta likuma "'Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' 11.12 pantā, kā arī MK 25.03.2014. noteikumi Nr. 166 "Noteikumi par Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmu sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas nodrošināšanai" pielikumā. Sezonas laukstrādniekus drīkst nodarbināt no 1. aprīļa līdz 30. novembrim, veicot sezonas darbus augļkoku, ogulāju un dārzeņu sejā vai stādīšanā. Kā sezonas laukstrādnieks drīkst būt nodarbināts ne vairāk kā 65 dienas. Speciālie normatīvie akti, kuri regulē sezonas laukstrādnieku nodarbināšanas jautājumus, paredz, ka pirms darbu uzsākšanas katrs nodarbinātais laukstrādnieks ir jāreģistrē Lauku atbalsta dienesta sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa informācijas sistēmā, norādot fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, ienākuma gūšanas dienu un noslēgtā līguma veidu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumu Nr.166 „Noteikumi par...

Valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam — tā nosaka Komerclikuma (KL) 169. pants. Neatkarīgi no tā, kāds līgums un vai vispār būs noslēgts līgums, valdes loceklis par uzņēmumu domās 24 stundas diennaktī. Šajā rakstā apskatīšu, kādus ienākumus valdes loceklis var gūt no uzņēmuma un kādi nodokļi jāmaksā. 1. Līgumu veidi Darba līgums ar valdes locekli Darba likuma (DL) 28. pants nosaka, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Tāpat DL nosaka, ka darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Tātad, ja ar valdes locekli tiek nodibinātas darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu, tad jāvadās pēc DL normām. Attiecībā uz valdes locekļiem saskaņā ar DL 148. pantu nav jāveic darba laika uzskaite, ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, kas nostiprināti attiecīgajos normatīvajos aktos, kā arī ja...

Ja darbinieks atteiksies vakcinēties, darba devējam būs tiesības viņu atlaist - šādi sabiedriskajā telpā izskanējis "īsais kopsavilkums" valdības 14. jūlijā atbalstītajiem grozījumiem "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā". Tomēr viss nebūt nav tik vienkārši - ja grozījumi tiks pieņemti arī Saeimā, tad, pirmkārt, darba devējs vakcināciju varēs pieprasīt tikai noteiktos gadījumos (katrs no tiem arī izvērtējams un pamatojams individuāli), otrkārt, atlaišana ir tikai galējais risinājums, pirms kura paredzēti vēl citi, uz darba devēja un darbinieka sadarbību vairāk vērsti risinājumi. Šie jautājumi detalizētāk vētīti zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" zvērinātas advokātes Alisas Leškovičas sarunā ar "Sorainen" vadošo speciālistu darba attiecību jautājumos, zvērinātu advokātu Andi Burkevicu. Valdības atbalstītie grozījumi paredz, ka darba devējam būs tiesības pieprasīt sadarbspējīgu sertifikātu par darbinieka vakcināciju četros gadījumos: 1) Ja darbinieks darba pienākumu laikā ir tiešā saskarsmē ar klientiem vai citiem darbiniekiem, nonākot fiziskā kontaktā vai ilgstoši atrodoties tuvāk par diviem metriem no klienta vai cita darbinieka. "Šajā gadījumā piemērs varētu...

Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumi Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk - noteikumi) paredz, ka darbavietā darba telpā var pulcēties, nelietojot mutes un deguna aizsegus un neievērojot divu metru distanci, ja tās ir vakcinētas vai pārslimojušas Covid-19 infekciju. Kā arī, darba devējam, lai nodrošinātu uzņēmuma darbības ilgtspēju vai publisko pakalpojumu sniegšanu, ir tiesības pieprasīt un apstrādāt no darbinieka iegūto informāciju par atbilstību vakcinētas vai Covid-19 infekciju pārslimojušas personas statusam, ko apliecina sadarbspējīgs pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts. Noteikumi atvieglotos darbinieku pulcēšanās nosacījumus paredz attiecībā uz personām, kurām ir sadarbspējīgs pārslimošanas sertifikāts, kas apliecina, ka persona ir pārslimojusi Covid-19 infekciju, vai sadarbspējīgs vakcinācijas sertifikāts, kas apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 infekciju, atbilstoši Noteikumu 38.27 punkta ievaddaļā minētajiem kritērijiem. Informācija par personas veselības stāvokli, piemēram, darbinieks ir bijis inficēts ar Covid-19 vai nav, kā arī vai darbinieks ir vakcinējies pret Covid – 19 ir īpašo kategoriju personas...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, Valsts darba inspekciju, Veselības ministriju, Veselības inspekciju, SPKC, Valsts policiju un Ekonomikas ministriju izstrādājusi Drošas darba vides vadlīnijas birojiem. Vadlīniju mērķis ir nodrošināt biroju un attālinātā darba procesu nepārtrauktību, samazināt Covid-19 inficēšanās riskus un saglabāt nodarbināto un apmeklētāju veselību. Drošas darba vides vadlīnijas biroja darbam, kas var noderēt arī par paraugu grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju un citu uzņēmumu darbības sakārtošanai, ir sagatavots kā ieteicamais materiāls uzņēmuma vadītājiem, biroja darbības uzsākšanai un turpināšanai, kas saistīti ar darba organizēšanu pandēmijas Covid-19 apstākļos. Vadlīnijās norādīti iestādes/uzņēmuma vadītāja pienākumi, tostarp atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” prasībai, norīkot atbildīgās personas, kas pieņem lēmumus situācijās, kas saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem un kontrolē to izpildi. Atsevišķas vadlīniju sadaļas veltītas darba aizsardzības prasībām birojam, tostarp riska novērtēšanai darba vidē un attiecīgi veicamajiem pasākumiem, kā arī sagatavots paraugs uzņēmuma pašvērtējuma anketai darba aizsardzībā”...

Vakcinācija ir vienīgais veids, kā cīnīties ar Covid-19 infekciju un atgriezties normālā dzīvē, ļaujot darba devējiem pilnvērtīgi strādāt un sociāli atbildīgi sabalansēt indivīda, sabiedrības un uzņēmēja vajadzības, vairākos paziņojumos uzsvērusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Tās ieskatā nepieciešama ātra un visaptveroša vakcinācijas nodrošināšana, lai sasniegtu pūļa imunitāti, kas pavērtu iespēju atsākt attīstīties tautsaimniecībai kopumā. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs norāda, ka šajos apstākļos ir kritiski svarīgi sekmēt izpratni par to, ka visas sabiedrības veselība ir tiešā veidā saistīta ar ekonomikas atveseļošanu. Ministru kabineta izstrādātā likumprojekta "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" redakcija darba devēju skatījumā varētu nodrošināt nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai publiskajā un privātajā sektorā turpinātu saimniecisko darbību, nodrošinot prasību pēc epidemioloģiski drošas darba vietas, un ļautu darba devējiem elastīgi organizēt nodarbinātību. (Vairāk par likumprojektu lasiet ŠEIT). LDDK konceptuāli atbalsta Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu un aicina LR Saeimu to izskatīt tuvākajā laikā. Vienlaikus darba devēju organizācija aicina ņemt vērā LDDK sagatavotos priekšlikumus, lai...

Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Piemērs. Ja darbiniekam piešķirts 2 kalendāra nedēļas ilgs atvaļinājums no 01.07.2021 līdz 14.07.2021, tad atlikušās 2 nedēļas var dalīt arī pa kalendāra nedēļām vai arī izmantot pa vienai dienai. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda, ka darbinieki atvaļinājumu var pārcelt uz nākamo gadu tikai izņēmuma gadījumos un ar darbinieka rakstveida piekrišanu. Ja atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu. Svarīgi ņemt vērā, ka atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām, savukārt pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu! Piemērs. 2020. gadā darbinieks izmanto atvaļinājumu 2 kalendāra nedēļas, bet 2 nedēļas...

Ministru kabineta 14. jūlija sēdē apstiprināti Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz galvenos nosacījumus epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanai. Likumprojektu vēl būs jāskata Saeimā. Likumprojekts paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra sabiedrības locekļa veselības aizsardzībai. Tas nosaka pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi, kā arī darba vietās nodrošināt to, ka noteiktos gadījumos atkarībā no darba specifikas pildīt darba pienākumus var tikai tādi darbinieki, kas ir vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19 infekciju. Lai nepakļautu citas personas inficēšanās riskam, darba devējam gan publiskajā, gan privātajā sektorā būs tiesības prasīt, lai darbiniekam būtu sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu. Darba devējam būs pienākums vērtēt katru gadījumu individuāli, ņemot vērā samērīguma, tiesiskuma un vienlīdzības principu. Likumprojekts paredz, ka no 1. oktobra valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī pakalpojumus ārstniecības, sociālās aprūpes centros un izglītības jomā klātienē varēs sniegt un...

Ministru kabinetā 14. jūlijā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumi Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", precizējot epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai attiecībā uz publisko pasākumu norisi. Precizēts vispārējais pulcēšanās regulējums laikā, kad 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir mazāks par 100, līdz brīdim, kamēr tas nepārsniedz 120, nosakot, ka, neveicot Covid-19 sertifikātu pārbaudi, tikai privātos pasākumos telpās var pulcēties ne vairāk kā 20 personas, bet ārtelpās – ne vairāk kā 50 personas. Šīs normas nav attiecināmas uz publiskiem pasākumiem. Publiskos organizētos pasākumus, atbilstoši iepriekš noteiktajai kārtībai, var apmeklēt vienīgi ar derīgiem sertifikātiem, kas apstiprina vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas faktu, vai pirms pasākuma veikta Covid-19 testa negatīvu rezultātu. Par sertifikātu pārbaudi atbildīgs pasākuma organizators. Normatīvais regulējums papildināts arī nosakot, ka gadījumos, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs organizē publisku pasākumu, uz apmeklētājiem attiecas publisku pasākumu apmeklēšanas nosacījumi. Tādējādi arī...

Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja. Pamatprincips ir tāds, ka darbinieks atvaļinājumu “pelna” veicot darba pienākumus. Tomēr laikā, kas dod tiesības uz atvaļinājumu ieskaita arī laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, jo īpaši: pārejošas darbnespējas laiku; grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku; īslaicīgas prombūtnes laiku; darba piespiedu kavējuma laiku, ja darbinieks prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā; Darba likuma likuma 155.pantā minēto atvaļinājuma (atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai) laiku. Par attaisnojošiem iemesliem darba neveikšanai, kas dod tiesības uz atvaļinājumu, būtu uzskatāmi arī: Darba likuma 74. panta pirmajā daļā noteiktie gadījumi; dīkstāve, kas radusies darba devēja vainas dēļ; darbinieka prettiesiskas atstādināšanas no darba laiks; laiks, kurā darbinieki piedalās streikā; atvaļinājuma laiks bez darba samaksas saglabāšanas (bezalgas atvaļinājums), kas ir īsāks par četrām nedēļām viena gada laikā. Piemērs. Darbinieks 01.02.2020. uzsāka darba attiecības, laika periodā...

Samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku izmaksā ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma. Piemērs. Ja darbinieks dodas atvaļinājumā 25.05.2021, tad darba alga par periodu no 01.05.2021 līdz 24.05.2021 un atvaļinājuma nauda, darbiniekam ir jāizmaksā 24.05.2021. Tomēr likums paredz, ka pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam, var izmaksāt citā laikā, bet ne vēlāk kā nākamajā darba samaksas izmaksas dienā. Piemērs. Ja darbiniekam līgumā ir noteikts, ka darba algu par iepriekšējo mēnesi izmaksā līdz nākamā mēneša 4. datumam un viņš dodas atvaļinājumā 25.05.2021, tad darbinieks var prasīt, lai darba algu no 01.05.2021 līdz 24.05.2021 un atvaļinājuma naudu izmaksā nevis 24.05.2021, bet gan parastajā algas izmaksas dienā – 04.06.2021. Kā tiek rēķināta atvaļinājuma nauda? Darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā. Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai...

Daudzi Eiropas Savienības (ES) valstu darba devēji, it īpaši lauksaimniecības un tūrisma nozarēs, sezonāli nodarbina cilvēkus gan no citām ES valstīm, gan trešajām valstīm. Sezonas darbinieki bieži vien pārceļas uz noteiktu laiku, bet saglabā pastāvīgo dzīvesvietu savā mītnes zemē. Lai uzlabotu zināšanas par sezonas darbinieku tiesībām, Eiropas darba iestāde (ELA) sadarbībā ar ES dalībvalstīm uzsāk informatīvo kampaņu “Tiesības visās sezonās”. Šīs kampaņas ietvaros piedāvājam vispārīgu ieskatu dažādos sezonas darbiniekiem nozīmīgos jautājumos. Tiesības uzturēties un strādāt citās ES valstīs Darba ņēmēji, kas ir ES pilsoņi, saskaņā ar “Līguma par Eiropas Savienības darbību” 45. pantu var brīvi pārvietoties un nedrīkst tikt diskriminēti pilsonības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu, darba apstākļiem un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem. ES pilsoņi drīkst uzsākt darba attiecības un uzturēties valstī darba nolūkos bez ierobežojuma. Trešo valstu pilsoņu tiesības strādāt un uzturēties ES dalībvalstī regulē Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/36/ES kā arī katras dalībvalsts imigrācijas un nodarbinātības politika....

Līdz gada beigām saglabās esošo darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību Covid-19 kontaktpersonām un iedzīvotājiem ar augšējo elpceļu infekcijas saslimšanas pazīmēm, paredz 29. jūnijā valdībā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība". Darbnespējas lapu ārsts varēs izsniegt attālināti: sākot no pirmās saslimšanas dienas gadījumos, kad bērnam vai pieaugušajam parādījušās augšējo elpceļu saslimšanas pazīmes. Šādā gadījumā darbnespējas lapa tiek izsniegta līdz trīs dienām un ārstējošais ārsts lemj par nepieciešamību veikt Covid-19 testu un tālāko ārstēšanās procesu; Covid-19 inficēto cilvēku kontaktpersonas, pamatojoties uz Slimību profilakses kontroles centra epidemiologa sniegto informāciju. Šāda kārtība novērš potenciālo Covid-19 vīrusa izplatību jau agrīnā stadijā, kad cilvēkam ir parādījušies simptomi, taču vēl nav noteikta inficēšanās ar Covid-19.

Valdība 22. jūnijā izdeva noteikumus "Ziņu iekļaušanas un aktualizēšanas kārtība Fizisko personu reģistrā". Atgādinām, ka šogad 28. jūnija stājas spēkā Fizisko personu reģistra likums, kas paredz, ka jaunais Fizisko personu reģistrs apvienos līdzšinējā Iedzīvotāju reģistra un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmas funkcionalitāti. Noteikumi detalizēti nosaka kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, tiesa un zvērināti notāri iekļaus vai aktualizēs ziņas Fizisko personu reģistrā, kā uzglabās un izmantos dokumentus, kā arī nosaka kārtību, kādā Latvijas nepilsoņi iesniegs dokumentus, kas pamato viņu uzturēšanos ārvalstīs, un dokumentu, kas apliecina, ka viņi nav bijuši citas valsts pilsoņi. Tāpat noteikumi nosaka, kādā veidā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) informāciju sniedz Saeimas Administrācija, valsts pārvaldes iestādes, tiesas, zvērināti notāri un fiziskas personas, lai PMLP aktualizētu ziņas Fizisko personu reģistrā. PMLP un pašvaldības Fizisko personu reģistrā iekļaus ziņas par Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, ārzemniekiem, kuri Latvijā saņēmuši uzturēšanās atļauju, Eiropas Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību vai Eiropas Savienības pilsoņa...