PERSONĀLS

Darbiniekam, kuram ir bērns līdz astoņu gadu vecumam vai kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts, būs tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu. Savukārt darba devējam būs pienākums izvērtēt darbinieka pieprasījumu un ne vēlāk kā viena mēneša laikā no darbinieka pieprasījuma saņemšanas dienas informēt darbinieku par darba laika organizācijas pielāgojuma iespējām uzņēmumā. Tāpat būs noteikts darba devēja pienākums informēt darbinieku par vairākiem būtiskiem darba attiecību elementiem, piemēram, pārbaudes laiku un tā ilgumu, darbinieka tiesībām uz apmācībām, kā arī detalizētāk regulēts pārbaudes laiks, jautājumi, kas skar tos darbiniekus, kuru darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams. Vienlaikus tiks ieviests piecas darba dienas ilgs t.s. aprūpētāja atvaļinājums. Šādas normas paredz likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas otrdien, 15. martā, pieņemts valdības sēdē. Grozījumi vēl ir jāizskata un...

Saeima ceturtdien, 10.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Ar tiem plānots noteikt, ka par personu, kura kopj bērnu līdz gada vai pusotra gada vecumam un saņem vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, valsts no abu pabalstu kopsummas veic obligātās iemaksas šīs personas pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai. Pašlaik noteikts, ka iemaksas pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai tiek veiktas tikai no bērnu kopšanas pabalsta - 171 eiro -, neatkarīgi no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Iecerēts, ka no 2023.gada sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnībā tiks veiktas no speciālā budžeta. No 2025.gada iemaksas par bērna kopšanas pabalsta apmēru plānots veikt no pamatbudžeta, bet par vecāku pabalsta apmēru iemaksas turpinās veikt no speciālā budžeta. Grozījumu mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju grupām, jo esošās apdrošināšanas sistēmas rezultātā persona, kura ir izvēlējusies laist pasaulē bērnus un rūpēties par viņu audzināšanu, nākotnē saņemtu mazāku pensiju,...

Tāpat kā citās valstīs, arī Latvijā arvien izplatītāka kļūst darbinieku noma no personāla nomas aģentūras vai saistīta uzņēmuma. Šis kādreizējais sezonas darbinieku risinājums ir kļuvis par universālu iespēju nodrošināt darbības nepārtrauktību uzņēmumos, kuri sastopas ar lielu kadru mainību vai neparedzētām izmaiņām darbinieku vai pat vadības komandas sastāvā. Darbinieku noma var sniegt uzņēmumam šādus ieguvumus: samazinās administratīvo resursu patēriņš, atlasot un pieņemot darbā jaunus darbiniekus; samazinās risks, kas saistīts ar nekvalificētu darbinieku piesaistīšanu un atlaišanu, kā arī atkārtotas atlases rīkošanu; palielinās iespēja atrast īstermiņa projektiem nepieciešamos darbiniekus specifisku funkciju veikšanai, paplašinot arī ģeogrāfisko meklēšanas areālu. Nomājot darbiniekus, pastāv arī dažādi riski, kas uzņēmumam jāņem vērā. Piemēram, mazāka iespēja kontrolēt nomātos darbiniekus, kā arī nodokļu riski, it īpaši tad, ja darbiniekus nomā no ārvalsts uzņēmuma vai arī tie strādā vai atrodas ārvalstī. Šajā rakstā ar praktiskiem piemēriem analizējam Latvijas nodokļu sistēmas aspektus, kas saistīti ar darbinieku nomu uzņēmumā, kam uz laiku nepieciešams augstākā līmeņa...

Saeima 3. martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kas līdzšinējo profesionālo kvalifikāciju sistēmu tuvinās Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai un veicinās iespējas cilvēkiem pilnveidot savas prasmes visa mūža garumā. Tādējādi tiks nodrošināta uz katra indivīda vajadzībām un spējām orientēta profesionālās izglītības sistēmas, kas veicina tautsaimniecības attīstību un atbilst nozaru vajadzībām. Ņemot vērā Eiropas kredītsistēmas profesionālai izglītībai un mācībām (ECVET) principus, profesionālā izglītībā tiek noteikti sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kā arī iespēja tos uzkrāt, pārnest un atzīt, tādējādi nodrošinot elastīgu mācīšanos jebkurā vietā un laikā, un saņemt valsts atzītus dokumentus par attiecīgas profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi. Tāpat, izmantojot ECVET formālās, neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātus, izglītības dokumentu atzīšana tiek veidota, lai nodrošinātu to salīdzināmību starp dažādām profesionālās izglītības iestādēm, kā arī starp valstīm, veidojot pakāpeniskas uzkrāšanas mehānismu kvalifikācijas iegūšanai. Svarīgi arī tas, ka, ļaujot savienot formālajā un neformālajā izglītībā apgūto, tiek paplašinātas mūžizglītības iespējas, Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā ikvienam pieaugušajam būtu iespējas pilnveidot...

Saeima 3. martā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamu atzīto Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu. Likums pieņemts ar mērķi sniegt atbalstu Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, kā arī vispārēja atbalsta sniegšanai Ukrainas sabiedrībai. Likumā paredzētais atbalsts tiks sniegts bruņotā konflikta norises laikā. Likuma projekta anotācijā uzsvērts - netiek atcelta vai mainīta patvēruma pieteikšanas un izskatīšanas procedūra, bet gan noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji varēs ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā. Likums paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs Ukrainas civiliedzīvotājiem varēs izsniegt ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam. Valsts līdz 90 dienām nodrošinās Ukrainas iedzīvotājiem primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, kā arī pirmās nepieciešamības preces, paredz likums. Personām primāri sniedzamajā atbalstā ietilpstošo pirmās...

Valdībā pieņemtie Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumi Nr. 149 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredz, ka no 3. marta mājas karantīnas ievērošanas laiks visām personām saīsināts līdz 7 dienām, savukārt cilvēkiem, kam ir pietiekama vakcinācijas pret Covid-19 aizsardzība un iedzīvotājiem ar derīgu pārslimošanas sertifikātu netiks piemērots kontaktpersonas statuss. Mājas karantīna atcelta vakcinētiem iedzīvotājiem, kuriem pēc primārās vakcinācijas ar divu devu vakcīnām pagājuši ne vairāk kā 5 mēneši vai pēc Janssen vakcīnas vienas devas saņemšanas – ne vairāk kā 2 mēneši, kā arī cilvēkiem, kuri saņēmuši balstvakcināciju vai kuriem ir derīgs pārslimošanas sertifikāts. Pārslimošanas sertifikāts arī pēc pozitīva profesionāli veiktā ātrā antigēna testa Saskaņā ar Eiropas Komisijas 22. februāra lēmumu, ka Covid-19 pārslimošanas sertifikātu var izsniegt pamatojoties uz pozitīvu antigēnu ātro testu, arī Latvijā iedzīvotāji, sākot ar 7. martu, varēs saņemt pārslimošanas sertifikātu, ja ātrais antigēna tests veikts ārstniecības...

Lai precizētu ģimenes valsts pabalsta un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksas nosacījumus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 22.februārī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā. Grozījumi paredz ģimenes valsts pabalsta izmaksu saglabāt arī gadījumā, ja bērns, kurš mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, atrodas akadēmiskajā atvaļinājumā, bet tiesiskās attiecības ar izglītības iestādi ir saglabātas. Šobrīd pabalsta izmaksa, bērnam esot akadēmiskajā atvaļinājumā, tiek pārtraukta. Izmaiņas nepieciešamas, lai laikā, kad bērns pamatoti neapmeklē izglītības iestādi, nepasliktinātos ģimeņu materiālā situācija, atzīmēts likumprojekta anotācijā. Likumprojekts paredz precizēt arī likuma normas saistībā ar ģimenes valsts pabalsta izmaksu par bērniem ar invaliditāti. Tāpat plānots, ka Ministru kabinets noteiks kritērijus, atbilstoši kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija sniegs atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Iecerēts noteikt, ka no 2022.gada 1.jūlija personas, kuras sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju, nodarbinātības laikā varēs turpināt saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Šobrīd...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) februārī organizēja forumu “Tiecoties uz līdzsvaru – kas tālāk?”, kurā sociālie partneri un eksperti diskutēs par darba un privātās dzīves līdzsvara progresu un tendencēm Latvijā. Forumā tika diskutēts arī par vecāku un aprūpētāju atbalsta instrumentiem, kā arī tika izvirzītas rekomendācijas turpmākajai darbībai. Foruma diskusijās LBAS jo īpaši pievērsa likumdevēja uzmanību, jo tieši likumdevējam būs gala vārds, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (Darba un privātās dzīves direktīva) normas. Foruma atklāšanā LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja atzina, ka pandēmijas laiks ir aktualizējis gan fiziskās, gan garīgās veselības nozīmīgumu, jo attālinātais darbs brīžiem negatīvi ietekmē privāto dzīvi. Līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi nodrošina ne tikai ilgtspējīgu darbu, bet arī veicina sociālo dialogu starp darba devēju, no vienas puses, un darbiniekiem – arodbiedrībām, no otras puses, veicina darbinieku lojalitāti, apmierinātību, kas...

Labklājības ministrija rosinājusi un valdība 15. februāra sēdē atbalstījusi, kā arī Saeima 17. februārī steidzamības kārtā izskatījusi un apstiprinājusi grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Kā teikts likumprojekta anotācijā, vienlaicīgi sakrītot diviem nozīmīgiem faktoriem - ļoti augstam slimības pabalstu pieprasījumu skaitam un samazinātam faktiski nodarbināto skaitam, veidojas situācija, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nespēj apstrādāt slimības pabalstu pakalpojumu pieprasījumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 10 darba dienās vai 10 kalendāra dienās, arī veicot virsstundu darbu Darba likumā atļautajā apjomā. Ja pēc 1. marta notiks Covid-19 novēršanai paredzēto ierobežojumu mīkstināšana, visticamāk vēl vairāk paaugstināsies saslimstība un attiecīgi slimības pabalstu pieprasījums. 2021. gadā vidēji mēnesī tika saņemti 58,2 tūkst. pieprasījumu, 2022. gada janvārī saņemti 76,4 tūkst. pieprasījumu (2500 dienā), bet februāra astoņās dienās saņemti jau 50,1 tūkst. (6300 dienā). Vienlaikus ministrija norāda, ka jau patlaban darbnespējīgi ir arī 20% no VSAA nodarbinātajiem. Paralēli slimības pabalstu iesniegumu apstrādei, VSAA februārī uzsāk atbalsta energoresursu izmaksu...

Aizsardzības ministrija uzsākusi informatīvu kampaņu, bukletā "72 STUNDAS" sniedzot praktisku informāciju un padomus par sagatavošanos dažādām krīzes situācijām. Digitālais buklets latviešu, krievu un angļu valodā pieejams militāro ziņu portāla www.sargs.lv sadaļā “72 stundas”. Bukletu var lejuplādēt ŠEIT. Aizsardzības ministrija uzsver, ka Latvijai šobrīd nav tiešu militāru draudu, taču, ņemot vērā saspīlēto drošības situāciju Eiropā saistībā ar Krievijas bruņoto spēku pastiprināto klātbūtni Baltkrievijā un pie Ukrainas robežām, iedzīvotāji var būt mierīgāki, apzinoties, ka ir sagatavojuši krīzes gadījumu somu. Bukletā sniegtā informācija un padomi ir veidoti tā, lai iedzīvotāji pēc iespējas labāk varētu sagatavoties dažāda mēroga un veida krīzēm. Ārkārtas gadījumu somas satura sarakstā ir iekļautas lietas, kas noteikti noderētu jebkurā krīzes situācijā, taču cilvēkiem ir iespēja šos padomus modificēt, papildinot somu ar lietām, kas pašam šķiet piemērotākas. Bukleta simbols ir starptautiski atzītais standarts “72 stundas” jeb trīs diennaktis, kuru laikā valstiska mēroga krīzē iedzīvotājiem pašiem jāspēj parūpēties par sevi līdz brīdim, kad palīdzības...

Valdības sēdē 15. februārī apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas paredz, ka no 1. marta tiek atcelta prasība veikt darba pienākumus tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Tomēr, kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, vadoties no Covid-19 izplatības tendencēm un vakcinācijas efektivitāti, tiek saglabāts nosacījums darba pienākumus klātienē veikt ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu tiem darbiniekiem, kuru darbs ir saistīts ar ciešu kontaktu ar cilvēkiem, kura rezultātā iespējami nopietni Covid-19 uzliesmojumi, kā arī vadoties no apsvērumiem, ka minētie darbinieki nodrošina sabiedrībai būtiskus pakalpojumus, kuru nepārtrauktība ir nozīmīga sabiedrības veselībai vai drošībai. Par šādu darbu veicējiem tiek uzskatīti ārstniecības iestāžu darbinieki, izglītības iestāžu un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju darbinieki, kā arī darbinieki, kas ir tieši iesaistīti ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu saņēmēju aprūpē, ieslodzījuma vietu amatpersonas. Nosacījums savus darba pienākumus veikt klātienē ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu būs arī darbiniekiem,...

Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības darba tiesību speciālists Kaspars Rācenājs konferencē skāra jautājumus, kas saistīti ar jaunajiem darba tiesību izaicinājumiem, kas radušies Covid-19 ērā. Viens no šādiem izaicinājumiem ir darba laika uzskaite. “No likuma viedokļa izriet, ka darba devējam ir jāuzskaita darbinieka nostrādātās stundas, un tas nav atkarīgs no tā, vai darbs notiek darba devēja telpās vai attālināti. Rodas jautājums, kādus kontroles pasākumus darba devējs drīkst piemērot, lai pārbaudītu, cik stundas darbinieks reāli ir nostrādājis. Šajā ziņā jāievēro Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktie datu apstrādes principi - likumība, pārredzamība, godprātība - un jāizvēlas iespējami minimāla darbinieku datu apstrāde. Nevar izvirzīt nesamērīgas prasības - piemēram, nemitīgi ieslēgta tīmekļa kamera, tāpat jābūt uzmanīgiem ar programmatūru, kas kontrolē katru peles kustību, katru ievadīto tekstu, e-pastu skenēšanu, apmeklēto mājaslapu uzraudzību, utt.,” norāda K. Rācenājs. Savukārt darba laika uzskaites trūkums var novest pie strīda starp darbinieku un darba devēju par to, cik stundas ticis strādāts. Eiropas Savienības...

Šā brīža Covid-19 ārkārtējās situācijas regulējums paredz, ka, ja darbinieks (amatpersona) līdz 2021. gada 15. novembrim nebija uzsācis vai pabeidzis vakcināciju pret Covid-19, darba devējs varēja atstādināt darbinieku (amatpersonu) no darba vai amata pienākumu veikšanas uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. Attiecīgi šis trīs mēnešu periods beidzas š.g. 15. februārī. Līdz turpmākiem valdības lēmumiem attiecībā par Covid-19 sertifikātu izmantošanu nākotnē, Ekonomikas ministrija sagatavoja grozījumus regulējumā, lai salāgotu ārkārtējās situācijas rīkojumu ar prasībām darbiniekiem (amatpersonām) būt vakcinētiem. Ministru kabinets šā gada 8. februārī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", nosakot, ka tiem darbiniekiem (amatpersonām), kuriem atstādināšanas termiņš no darba (amata, dienesta) pienākumu pildīšanas iestājās ātrāk par izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām, tas var tikt pagarināts līdz 2022. gada 28. februārim, attiecīgi saglabājot esošās darba attiecības uz laiku līdz 2022.gada 28.februārim. Piedāvātais risinājums paredz veidot labvēlīgāku risinājumu nodarbinātajam, kā arī dod iespēju izvairīties no...

Strādājot attālināti, darbiniekiem var rasties jauni izdevumi, kādus iepriekš nemaz neparedzēja, piemēram, pieaug elektrības un interneta patēriņš, jānodrošina apkure, kuru, iespējams noslēdza, dodoties uz darbu u.tml. Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" darba devējam nodrošināt attālināta darba iespējas ārkārtējās situācijas laikā jau ir noteikts kā pienākums, ja vien to pieļauj darba specifika. Taču arī tad, ja ārkārtējā situācija valstī tiks atcelta, šāds darba izpildes veids neizzudīs. Tāpēc likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 159. punkts paredz, ka no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) arī 2022. taksācijas gadā atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus, atbilstoši Darba likumam, sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro. Iepriekš šis atvieglojums attiecās tikai uz 2021. taksācijas gadu, taču ar likuma izmaiņām, kas stājās spēkā no šā gada 1. janvāra, ar attālināto darbu saistītos izdevumus var piemērot visa 2022. gada...

Ministru kabinets 1. februāra sēdē apstiprināja grozījumu Imigrācijas likumā, kas ļautu trešo valstu pilsoņiem pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja persona vēlas uzturēties Latvijā, saglabājot darba attiecības ar ārpus Latvijas Republikas reģistrētu darba devēju vai turpinot attālināti darboties kā pašnodarbinātai personai. Kā to pierāda citu valstu pieredze ar attālinātā darba vīzu, šāds risinājums veicinās augstas profesionālās kvalifikācijas ārzemnieku ieceļošanu, komercdarbību un tādējādi veicinot tautsaimniecības attīstību. Tas arī varētu sekmēt tūrisma attīstību un paaugstināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem Latvijā. Paredzams, ka attālinātā darba vīza veicinās ne vien Latvijas pilsoņu - attālinātā darba veicēju – reemigrāciju no trešajām valstīm, bet vienlaicīgi radīs labvēlīgus apstākļus, lai šo personu dzīvesbiedri varētu likumīgi veikt attālinātā darba pienākumus, strādājot no Latvijas. Lai iegūtu attālinātā darba vīzu, ārzemniekam būs jāpierāda nodarbinātība pie ārvalstī reģistrēta darba devēja, kas ilgusi vismaz sešus mēnešus, turklāt plānots noteikt, ka darba samaksai jābūt vismaz 2,5 vidējo algu apmērā (2021. gadā – 2857.50 EUR)....