PERSONĀLS

Turpmāk uz dīkstāves pabalsta saņemšanu varēs pretendēt arī tās pašnodarbinātās personas, kurām pēdējā gada laikā ir bijuši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikti nodokļu uzrēķini, t.sk. nokavējuma naudas un soda naudas, kas kopumā nepārsniedz 1500 eiro, un kuras pašnodarbinātais ir jau samaksājis vai arī panācis vienošanos ar VID par to nomaksas grafiku. To paredz valdības 28. aprīlī pieņemtie "Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 31.marta noteikumos Nr.179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība"". Galvenās atšķirības no iepriekšējā regulējuma ir: iepriekš bija noteikta cita, individuāli pielāgojama uzrēķina limita summa - 3% no pašnodarbinātā gada laikā veiktajiem nodokļu maksājumiem (atņemot no maksājumiem VID atmaksātās pārmaksas), nevis 1500 eiro iepriekš bija noteikts pēdējo 3 gadu, nevis tikai viena gada periods nodokļu uzrēķiniem Jāņem vērā, ka arī turpmāk dīkstāves pabalsts netiks piešķirts tām pašnodarbinātajām personām, kurām pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas (audita) un datu atbilstības laikā papildu noteiktie maksājumi pārsniedz 1 500 eiro, kā arī...

Turpmāk Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstu izmaksās arī tām pašnodarbinātām personām un darba ņēmējiem, kuri ir arī asistenta pakalpojuma sniedzēji. Tās vairumā gadījumu ir privātpersonas, kuras uz līguma pamata ar pašvaldību sniedz asistenta pakalpojumu personām ar invaliditāti pārvietošanās atbalsta ārpus mājas nodrošināšanai. Kā norāda VID, asistentam tiek maksāts atbilstoši nostrādāto stundu skaitam, kas atkarīgs no personas darbībām un nepieciešamības pārvietoties ārpus mājokļa. Vidējais asistenta atalgojums ir zems un nenodrošina iztiku. Visbiežāk asistents sniedz pakalpojumu līdz 40 stundām mēnesī un līdz ar to saņem samaksu zem 100 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Neliela daļa no asistentiem ir cilvēki, kuri, strādājot kādā uzņēmumā par darba ņēmēju vai esot pašnodarbinātiem citā jomā, vienlaikus ir uzņēmušies saistības un kļuvuši par asistenta pakalpojuma sniedzējiem pašvaldībā. Asistenta pakalpojuma personām ar invaliditāti sniedzēji nestrādā pašvaldības sociālajā dienestā kā pastāvīgi darbinieki, bet gan sniedz valsts apmaksātu pakalpojumu noteiktu stundu apjomā. Tādējādi gadījumos, kad asistents vienlaikus ir darba ņēmējs uzņēmumā...

Ministru kabinets 28. aprīļa sēdē izskatīja Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas rosinātos grozījumus likumā „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, paredzot atvieglotākus nosacījumus atsevišķu Darba likuma normu piemērošanā līdz 2020.gada 31.decembrim, kas ļaus darba devējiem saglabāt esošās darbavietas un elastīgāk organizēt darbu uzņēmumos. Grozījumi likumā paredz darba devējam, kas atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku kritērijiem, ja tos ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze: samazināt Darba likumā paredzēto darbiniekam noteikto samaksu par dīkstāvi no 100% līdz 70% no darbiniekam izmaksājamās algas. Būtiski norādīt, ka dīkstāves apmaksas apmērs samazinātā apmērā tiek piemērots arī citās valstīs, piemēram, Lietuvā tas noteikts 40% apmērā, piešķirt darbiniekam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neievērojot Darba likuma 150. panta otrās daļas noteikumus - tātad neņemt vērā darbinieka vēlmes. Grozījumu anotācija norādīts, ka dīkstāves apmaksas apmēra ziņā jau šobrīd Latvija nav konkurētspējīgā situācijā ar Lietuvu un Igauniju, kur dīkstāves apmaksas apmērs jau ir noteikts samazinātā apmērā....

Labklājības ministrija sagatavojusi skaidrojumu, kurā soli pa solim izskaidro, kā notiek ar dīkstāvi saistīto pabalstu piešķiršana. Valstī COVID-19 epidēmijas sakarā izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ ir pieņemti vairāki jauni normatīvie dokumenti. Tie domāti, lai dažādu izolācijas pasākumu radīto darba apgrūtinājumu un citu problēmu dēļ cilvēki nepaliktu bez iztikas līdzekļiem. Patlaban ir klāt nākusi jauna atbalsta forma - dīkstāves palīdzības pabalsts. Pirmais solis Darba devējs piesakās atbalstam krīzes situācijā un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) darbinieku sarakstu, kuri no viņa darbiniekiem ir dīkstāvē. Pašnodarbinātā persona piesakās pati VID atbalstam krīzes situācijā un, ja nodarbina darbiniekus un darbinieki ir dīkstāvē, tad iesniedz VID arī darbinieku sarakstu, kuri ir dīkstāvē. Otrais solis VID izskata un piešķir vai arī atsaka dīkstāves pabalstu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem. Ja tiek piešķirts dīkstāves pabalsts, to aprēķina no darbinieka vai pašnodarbinātā sešu mēnešu ienākumiem, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Trešais solis Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) saņem no VID informāciju:...

Ministru kabineta 24. aprīļa sēdē apstiprinātas izmaiņas dīkstāves pabalsta saņemšanas nosacījumos, paplašinot potenciālo pabalsta saņēmēju loku. To paredz Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumos Nr.165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem". Ar šiem grozījumiem precizēti apgrozījuma krituma piemērošanas kritēriji (MK noteikumu 3.1. un 3.2 apakšpunkts), nosakot, ka krīzes skarto darba devēju un krīzes skarto nodokļu maksātāju ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājums 2020. gada martā vai aprīlī tiek salīdzināts ar 2019. gada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par nostrādātajiem mēnešiem (līdz šim bija noteikts, ka to salīdzina ar 2019. gada attiecīgo mēnesi). Līdz ar to atbalstu varēs saņemt arī strauji augoši uzņēmumi, kas dibināti nesen, taču to apgrozījuma samazinājums pret 2019. gada attiecīgo mēnesi nav objektīvs kritērijs, ņemot vērā to straujo izaugsmi, uzsākot savu saimniecisko darbību. No noteikumiem...

Saeima 23. aprīlī apstiprināja vairākus atbalsta mehānismus Covid-19 krīzes seku novēršanai un pārvarēšanai, tostarp trīs jaunus atbalsta mehānismus biedrībām un nodibinājumiem, informē Latvijas Pilsoniskā alianse. Tāpat zināms, ka nevalstiskā sektora (NVO) intereses vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam COVID-19 radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai un attīstības grupā tautsaimniecības stimulēšanai turpmāk pārstāvēs Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga. Telpu nomas samazinājums pašvaldību iestādēs Biedrībām un nodibinājumiem, kas nomā pašvaldības vai tās kontrolētas kapitālsabiedrības mantu, ir iespēja saņemt nomas maksas atcelšanu vai samazinājumu, kā arī tām nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus samaksas kavējuma gadījumā. Projektu finansēšanas, līdzdarbības vai deleģējuma līgumu elastība Krīzes laikā valstij un pašvaldībām ir tiesības izmaksāt finansējumu biedrībām un nodibinājumiem, ar kuriem ir noslēgts projektu finansēšanas, līdzdarbības vai deleģējuma līgums par pakalpojumu sniegšanu un cita veida aktivitāšu īstenošanu, arī tad, ja ārkārtējās situācijas dēļ nav bijis iespējams tos sniegt vai īstenot. Atbalstītais priekšlikums tāpat paredz, ka valstij un pašvaldībām ir jāizvērtē...

Valdības sēdē 23. aprīlī pieņemti Labklājības ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi „Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kurus skārusi Covid-19 izplatība””, kuru sākotnējais projekts gan atšķiras no valdības lemtā. Noteikumi, kuri drīzumā tiks oficiāli publicēti un stāsies spēkā, paredz, ka darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuriem Covid-19 izplatības radītās krīzes ietekmē dīkstāves pabalsts ir zems vai arī tiem, kuri nekvalificējas dīkstāves pabalstam darba devēja neatbilstības dēļ, būs pieejams dīkstāves palīdzības pabalsts, nosakot tā zemāko slieksni 180 eiro mēnesī. Iepriekš ministrija rosināja to noteikt 130 eiro apmērā (šāds pabalsta apmērs noteikts, par pamatu ņemot spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto trūcīgas ģimenes (personas) ienākumu līmeni -128,06 eiro). Tas nozīmē, ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķinātais dīkstāves pabalsts būs mazāks par 180 eiro mēnesī, tiks aprēķināta starpība starp 180 eiro un faktiski izmaksāto dīkstāves pabalstu. Iztrūkstošās starpības izmaksu uz darbinieka kontu veiks VID. Savukārt, tiem darba ņēmējiem, kuri nekvalificējas dīkstāves pabalstam, tiks izmaksāti...

Valdība 23. aprīļa sēdē atbalstīja arī Kultūras ministrijas (KM) sagatavotos noteikumus "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumos Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība", kas paredz, ka uz dīkstāves pabalstu varēs pieteikties arī pašnodarbinātās personas, kuras vienlaikus uz nepilnu darba slodzi veic pedagoģisko vai radošo darbu valsts un pašvaldību budžeta iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētos komersantos, piemēram, ir nodarbinātas pašvaldības mūzikas vai mākslas skolā, vai vada amatieru mākslas kolektīvu pašvaldības kultūras namā u.tml. Šie darba līgumi visbiežāk nav par pilna darba laika darbu, līdz ar to atalgojums par to ir zem valstī noteiktās minimālas mēneša darba algas, uzskata ministrija. Atbalstīts priekšlikums dīkstāves pabalsta pretendentu loku paplašināt arī ar tām pašnodarbinātajām personām, kuras strādā nepilnu darba laiku, un to ienākumi no šī darba vidēji pēdējo sešu mēnešu laikā nepārsniedz minimālo mēneša darba algu – 430 eiro mēnesī, t.sk. valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem,...

Valdības sēdē 21. aprīlī nolemts vienkāršot studiju un studējošā kredīta noformēšanu un saņemšanu, kā arī nebūs vairs nepieciešams kredītu otrs galvotājs. Noteikumi pieļaus noslēgt kredīta līgumu arī attālināti - to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie Ministru kabineta 2020. gada 21. aprīļa noteikumi Nr. 231 "Noteikumi par studiju un studējošo kreditēšanu studijām Latvijā no kredītiestāžu līdzekļiem, kas ir garantēti no valsts budžeta līdzekļiem", kas stājas spēkā 24. aprīlī. Kredītu garantiju pieejamību nodrošinās Attīstības finanšu institūcija Altum (ALTUM) un paredzēts, ka studiju un studējošo kredīti būs pieejami , sākot ar augustu studijām šā gada rudens semestrī. Tāpat iecerēts, ka vidējā termiņa budžetā plānotais finansējums ļaus gadā izsniegt aptuveni 2000 jaunu kredītu. Studiju kredītu un studējošā kredītu varēs saņemt pilna laika un nepilna laika studējošie. ALTUM aicinās kredītiestādes pieteikties studiju un studējošo kreditēšanai, sākot no 2020. gada maija. Portfeļgarantiju programmas finansējumam varēs pieteikties jebkura kredītiestāde, kas ir tiesīga sniegt kreditēšanas pakalpojumus Latvijā...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē par jaunumiem aģentūras sniegto pakalpojumu izmantošanā COVID-19 krīzes laikā. Bezdarbnieka pabalsts Bezdarbnieka pabalsta saņemšanai periodā līdz 2020. gada 31.decembrim ir radīti labvēlīgāki nosacījumi. Bezdarbnieks, nezaudējot bezdarbnieka statusu, var būt nodarbināts īslaicīgos darbos (piemēram, sezonas darbos) divas reizes 12 mēnešu periodā, nepārsniedzot kopā 120 dienas (līdz šim tie bija 2 mēneši jeb 60 dienas). Par laika periodu, kamēr strādā, VSAA apturēs piešķirtā bezdarbnieka pabalsta izmaksu, ko pēc tam turpinās. Ja bezdarbnieka statuss piešķirts periodā no 2020.gada 18.aprīļa līdz 2020.gada 31.decembrim, kopējais apdrošināšanas stāžs bezdarba gadījumam ir vismaz viens gads un sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu laikā, tad VSAA piešķirs bezdarbnieka pabalstu arī mikrouzņēmuma īpašniekam, kas atrodas darba ņēmēja statusā kā mikrouzņēmuma darbinieks un negūst ienākumus. Piemaksa pie dīkstāves pabalsta par apgādībā esošu bērnu VSAA personām, kurām Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir piešķīris dīkstāves pabalstu un kurām VID reģistrēti apgādībā esoši bērni vecumā līdz...

Ministru kabinets 21. aprīlī akceptēja Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, par kuriem vēl būs jānobalso Saeimai. Grozījumi paredz, ka personai, kurai ir piešķirts bezdarbnieka pabalsts un beidzās 2020.gada 12.martā vai beigsies vēlāk un kurš sakarā ar Covid-19 izsludinātās ārkārtējās situācijas radītajām sekām nav atradis darbu, varēs pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu. Bezdarbnieka palīdzības pabalsts tiks izmaksāts apmērā, kāds ir personai izmaksāts attiecīgi astotajā vai devītajā bezdarba mēnesī, bet ne vairāk kā 130 eiro mēnesī. Šāds pabalsta apmērs noteikts, par pamatu ņemot spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto trūcīgas ģimenes vai personas ienākumu līmeni (128,06 eiro). Iesniegumu bezdarbnieka palīdzības pabalsta saņemšanai būs jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Pabalstu piešķirs no nākamās dienas, kad beidzas bezdarbnieka pabalsta izmaksa. Bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periods būs ne ilgāks par četriem mēnešiem. Pabalstu izmaksās par periodu no 2020.gada 12.marta līdz persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka līdz 20. aprīlim ir izmaksājis dīkstāves pabalstus par kopējo summu 4 792 584 eiro, no kuriem: 4 538 292 eiro izmaksāti 17 605 darbiniekiem pēc 3 308 uzņēmumu iesniegumiem; 254 293 eiro izmaksāti 1 047 pēc pašnodarbināto personu iesniegumiem. Kopumā šajā laikā vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam darbiniekam ir bijis 259 eiro. Maksimālo pabalsta apmēru 700 eiro saņēmuši 773 darba ņēmēji; 14 488 cilvēkiem jeb 87 % no darba ņēmējiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro, bet 302 cilvēki saņēmuši pabalstu, kas mazāks par 20 eiro. Līdz 19. aprīlim vidējais izmaksātā pabalsta apmērs pašnodarbinātajiem ir bijis 232,7 eiro. Pašnodarbinātie dīkstāves pabalstiem var pieteikties kopš 3. aprīļa. Maksimālo pabalsta apmēru 700 eiro saņēmuši 59 pašnodarbinātie, bet 790 cilvēkiem jeb 79 % no pašnodarbinātajiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro. Atbalsts atteikts 2240 uzņēmumiem un 877 pašnodarbinātajiem, kas nav atbilduši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem....

Koronavīrusa COVID-19 pandēmija radījusi daudzus jautājumus arī saistībā ar personas datu aizsardzību. Kā sabalansēt darba devēja pienākumu nodrošināt drošus darba apstākļus ar pienākumu ievērot personas datu aizsardzību, privātumu? Arī pandēmijas un ārkārtas situācijas laikā datu aizsardzības principi nav atcelti - katrai datu apstrādei jābalstās uz kāda no Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktā tiesiskā pamata, atgādina Jūlija Terjuhana, zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" juriste. Kas ir pamats veselības datu pieprasīšanai? Darba devējs drīkst ievākt datus ne tikai par darbinieka veiktajiem ceļojumiem un kontaktpersonām, bet arī īpaši sensitīvos datus par tā veselības stāvokli, taču svarīgākais ir saprast - kā to izdarīt pamatoti un pareizi, uz kāda tiesiskā pamata balstoties? Šeit nereti tiekot pieļautas kļūdas. Tiesiskais pamats veselības datu apstrādei var būt ne tikai pašas personas piekrišana, patiesībā tas pat neesot labākais (drīzāk kā rezerves) variants, uzskata juriste. Piekrišanai vienmēr jābūt brīvprātīgai, un, ja darbinieks atsakās sniegt datus, darba devējs nedrīkst veikt nekādas sankcijas, turklāt piekrišana...

Valsts Darba inspekcija sniegusi skaidrojumu vairākās situācijās, kad darbiniekam tiek samazināts darba apjoms COVID-19 ārkārtas situācijas dēļ. Jautājums: Vai darba devējs ir tiesīgs samazināt algu sakarā ar ārkārtas stāvokli? Daži darba devēji teica, ka tā kā darbs ir kļuvis mazāks, tad atalgojums tiks samazināts. Atbilde: Darba devējam jānodrošina darba līgumā nolīgtais darba laiks, veicamais darbs, kā arī nolīgtās darba samaksas izmaksa. Darba likumā ir ietverts regulējums situācijās, kad darbiniekam nodrošināma atlīdzības izmaksa, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Likumā gan nav sniegts izsmeļošs uzskaitījums, tomēr atsevišķi COVID-19 saistītie pasākumi var būt uzskatāmi par attaisnojošu gadījumu, kad darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību darbiniekam, kurš neveic darbu. Viens no Darba likuma 74.pantā ietvertajiem gadījumiem, kad šāda atlīdzība ir izmaksājama, ir saistīts ar dīkstāvi. Dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Likums nenosaka dīkstāves noteikšanas iemeslus, tādējādi tās ir visas situācijas, kad darba devējs...

Saeima 16.aprīlī steidzamības kārtā pieņēmusi izmaiņas Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, nosakot lielāku pabalsta maksājumu ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā, kā arī paplašinot bezdarbnieka pabalsta saņēmēju loku. Mikrouzņēmumu īpašnieki, pašnodarbinātie un īslaicīgo darbu veicēji, bet - ne patentmaksātāji Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma grozījums paredz papildināt personu loku, kurām būs tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu. Noteikts, ka līdz šī gada 31. decembrim tiesības pretendēt uz bezdarbnieka statusu būs arī mikrouzņēmuma īpašniekam, kura uzņēmumam nav apgrozījuma (tai skaitā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas). Tāpat tas attieksies uz pašnodarbināto, kurš negūst ienākumu (tai skaitā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas). Uz bezdarbnieka pabalstu gan nevarēs pretendēt fiziska persona, kura veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu. Ņemot vērā krīzes radītās sekas un bezdarba pieaugumu, paredzēts, ka līdz šī gada 31.decembrim bezdarbnieka statusu varēs saglabāt personas, kas iesaistās īslaicīgos darbos uz laiku līdz 120 dienām līdzšinējo 60 dienu vietā....