PERSONĀLS

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzsver, ka finansiāls atbalsts drošības pasākumu – individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) – ieviešanai uzņēmumos COVID-19 vīrusa izplatības laikā radītu mazāku negatīvu ietekmi uz valsts budžetu un tautsaimniecību kopumā, jo nodrošinātu nepārtrauktu uzņēmumu darbību un strādājošo nodarbinātību, ievērojot darba drošības prasības un mazinātu strādājošo saslimstības riskus, ko izraisītu vīrusa uzliesmojums, ja šādi veselības drošības aizsardzības līdzekļi netiktu izmantoti. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Laikus ieviešot nepieciešamos prevencijas pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai uzņēmumos, iespējams nodrošināt ne tikai būtiskos veselības aizsardzības pasākumus uzņēmumu darbiniekiem COVID-19 izplatības mazināšanai, bet arī mazināt negatīvo ietekmi uz nodarbinātību, uzņēmējdarbību un tautsaimniecību. Individuālo aizsardzības līdzekļu finansēšana ir samērīga salīdzinājumā ar to iespējamo kaitējumu uzņēmumiem, darbiniekiem un valsts budžetam no dīkstāves un saslimšanas, ko izraisītu vīrusa uzliesmojums, ja šādi veselības drošības līdzekļi netiktu izmantoti”. LDDK veikusi aprēķinus, kas apliecina, ka izdevumi individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) finansēšanai ir ievērojami zemāki nekā tad, ja uzņēmumos iestātos vīrusa uzliesmojumi. Piemēram,...

Koronavīrusa krīzes un valdības noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ ekonomikas atbalstīšanas nolūkā ieviesti daudzi grozījumi normatīvajos aktos, bet par svarīgākajiem un visplašāk piemērojamajiem valsts atbalsta mehānismiem uzskatāmas izmaiņas nodokļu jomā, sniedzot uzņēmumiem nodokļu nomaksas atvieglojumus, kā arī dīkstāves pabalstu programma. Zvērinātu advokātu birojs Sorainen organizējis vairākus seminārus, kurā biroja juristi snieguši padziļinātus skaidrojumus par normatīvā regulējuma izmaiņām, atbildējuši uz jautājumiem par dažādām nestandarta situācijām un vērsuši uzmanību arī uz dažiem neparastiem šīs situācijas radītiem blakus aspektiem. Šajā rakstā apkopota zvērināta advokāta, nodokļu tiesību eksperta Jāņa Taukača un zvērināta advokāta, darba tiesību speciālista Anda Burkevica sniegtā informācija un ieteikumi darba devējiem un grāmatvežiem. Vietējie nodokļu atvieglojumi Viens no galvenajiem un visplašāk izskanējušajiem atbalsta pasākumiem uzņēmējiem ir piedāvājums līdz trim gadiem atlikt nodokļu maksājumu termiņus vai sadalīt tos pa posmiem, nemaksājot par to nokavējuma naudu. Piesakoties uz šo iespēju, nepieciešams iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam (VID), un iesniegumam jābūt pamatotam, lai VID varētu pārliecināties, ka nodokļu...

Līdz 31. decembrim paredzēts pagarināt termiņu, kādā valsts turpina sniegt atbalstu darba devējiem, apmaksājot saistībā ar Covid-19 saslimšanu izsniegtās darbnespējas lapas, informē Labklājības ministrija. Līdz šim likums paredzēja, ka cilvēkiem, kuriem uz šāda pamata ir izsniegta darba nespējas lapa laikā no 22. marta līdz 30. jūnijam, slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darbnespējas otrās dienas. Minēto paredz 12. maijā valdības sēdē izskatītais likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Labojumi vēl ir jāpieņem Saeimai. Likumprojekts arī paredz sniegt atbalstu cilvēkiem, kuriem izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā un kuras līdz ar to šobrīd ir pārsniegušas likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteikto slimības pabalsta kopējo izmaksas termiņu. Likumprojektā noteikts, ka līdz 2020.gada 31.decembrim slimības pabalsta izmaksas periodā (ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā) neieskaita darbnespējas dienas, par kurām personai izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā. Termiņš “līdz 2020.gada 31.decembrim”...

Darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam finanšu ministra Jāņa Reira vadībā 11. maijā uzsāka diskusiju par priekšlikumu daļēju algu izmaksu kompensāciju uzņēmējiem. Vairāki ministri konceptuāli ir vienojušies, ka tiks nodrošināts atbalsts tiem nodarbinātajiem, kas turpina strādāt, taču dara to samazinātā apmērā un vienlaikus to darbs ir svarīgs uzņēmuma darbībai ilgtermiņā, izstrādājot daļēju algu izmaksu kompensācijas mehānismu. Šis instruments nodrošinātu iespēju saglabāt darba attiecības tajos periodos, kad samazinās darba devēja iespējas piedāvāt darbu un ir finansiālas vai ar ražošanu saistītas grūtības. Vienlaikus, strādājot pie šī atbalsta instrumenta, būtu jāievieš darbaspēka kvalifikācijas pilnveides un pārkvalifikācijas pasākumi personām, kuras ir zaudējušas darbu vai atrodas dīkstāvē. Dīkstāves pabalsts ir terminēts (īslaicīgs atbalsts krīzes laikā), un šobrīd tiek attīstīti vairāki scenāriji izejai no šīs krīzes, tai skaitā apsverot iespējas ieviest iepriekš minēto risinājumu. Finanšu, ekonomikas un labklājības ministri ir vienojušies, ka jau šonedēļ ekonomikas ministra vadītajā darba grupā, strādājot pie ekonomikas atbalsta instrumentiem, izskatīs arī šo priekšlikumu....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par dīkstāves pabalsta izmaksu autoratlīdzību saņēmējiem. Kā vērtējamas personas, kurām nodibinātas darba tiesiskās attiecības ar krīzes skartu komersantu un pēdējo 6 mēnešu laikā ir saņēmušas gan darba samaksu, gan autoratlīdzību, saimnieciskā darbība VID nav reģistrēta. Pabalsts aprēķināms kā darba ņēmējiem? Autoratlīdzības saņēmējs, kurš ir reģistrēts un sociāli apdrošināts kā darba ņēmējs un par kuru valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) mēnesī pie viena vai vairākiem darba devējiem tiek veiktas vismaz no minimālās mēneša darba algas apmēra (2020. gadā – 430 eiro), nereģistrējas VID un neveic iemaksas no autoratlīdzības kā pašnodarbinātais. Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumi Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība", kas stājās spēkā 3. aprīlī (turpmāk - MK noteikumi Nr.179), attiecas uz tādiem autoratlīdzības saņēmējiem, kuri reģistrējušies VID kā pašnodarbinātas personas un paši no saviem ienākumiem veic VSAOI. Vai personai, kas ir darba...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par dīkstāves pabalsta izmaksu pašnodarbinātajām personām, tostarp individuālajiem komersantiem. Vai par pašnodarbinātu personu Ministru kabineta (MK) noteikumu izpratnē ir uzskatāma tikai tāda persona, kura VID ir reģistrējusi saimniecisko darbību? MK 2020. gada 31. marta noteikumi Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība", kas stājās spēkā 3. aprīlī, ir attiecināmi uz tādu fizisko personu, kura VID ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja (SDV) un ir veikusi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātā persona vai autoratlīdzības saņēmēja, vai ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja, vai ir individuālais komersants. Vai kā pašnodarbināta persona kvalificējas arī fiziska persona, kura noslēgusi uzņēmuma līgumu? Ja uzņēmumu līguma slēdzējs izmanto likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta astoņpadsmitajā daļā noteiktās tiesības nereģistrēties VID kā SDV, tad minētai personai nav piemērojami MK noteikumi Nr.179. Savukārt, ja persona saskaņā ar noslēgto uzņēmumu līgumu ir reģistrējusies...

Ministru kabineta 7. maija ārkārtas sēdē apstiprinātas izmaiņas dīkstāves pabalsta saņemšanas nosacījumos, pagarinot dīkstāves pabalsta izmaksas periodu līdz 30. jūnijam un paplašinot potenciālo pabalsta saņēmēju loku. Veicot grozījumus Ministru kabineta 2020.gada 26.marta noteikumos Nr.165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem" un grozījumu Ministru kabineta 2020.gada 23.aprīļa noteikumos Nr.236 "Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība"" pagarināts periods līdz 30. jūnijam, kura ietvaros uzņēmēji varēs pieteikties un valsts izmaksās to darbiniekiem dīkstāves pabalstu. Taču turpmāk dīkstāves pabalstam varēs pieteikties tikai par kārtējo kalendāra mēnesi. Tas nozīmē, ka dīkstāves pabalstam par aprīli iesniegumu var iesniegt līdz 8.maijam, par maiju – līdz 30.maijam, bet par jūniju – līdz 30.jūnijam. Ministru kabinets 14. maijā rosināja precizēt, ka par aprīli pieteikumus dīkstāves pabalstam varētu iesniegt arī līdz 20. maijam. Tāpat...

Saeima 7.maijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", kas paredz ieviest atvieglotākus nosacījumus nodarbinātības jomā, lai uzņēmumi vīrusa pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā varētu saglabāt savu darbību un esošās darbavietas. Grozījumi noteic, ka darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un kuru ir ietekmējusi pandēmijas izraisītā krīze, var samazināt darbiniekam Darba likumā noteikto atlīdzību par dīkstāvi no 100 līdz 70 procentiem no darbiniekam izmaksājamās algas. Piemērojot samazinātu dīkstāves apmaksu, darba devējs darbiniekam varēs izmaksāt atlīdzību, kuras apmērs nevarēs būt mazāks par minimālo mēneša darba algu, kas šobrīd ir 430 eiro mēnesī. Savukārt, ja darbinieka apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai bērni, kuri mācās un nav sasnieguši 24 gadu vecumu, tad papildus samaksai par dīkstāvi viņam ir saglabājami līdzekļi par katru apgādība esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā. Tāpat paredzēta iespēja koplīgumā vienoties par nepilnu...

Lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu arvien plašākam krīzes skarto uzņēmumu darbinieku lokam, ir pilnveidoti 2020. gada 26. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”. Grozījumi nosaka, ka turpmāk, lemjot par dīkstāves pabalsta un/vai “nodokļu brīvdienu” piešķiršanu, VID ņems vērā uzņēmumu ienākumus un to samazinājumu COVID-19 krīzes ietekmē kopš brīža, kad uzņēmums uzsācis reālu saimniecisko darbību, nevis no tā reģistrēšanas brīža. Tas nozīmē, ka turpmāk dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem ir tiesīgi pieteikties krīzes skartie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības sakarā ar Covid-19 izplatību 2020. gada martā vai aprīlī ir samazinājušies vismaz par 30 %, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības 2019.gada 12 mēnešos vai par faktiski...

Valdības ārkārtas sēdē 30. aprīlī atbalstītie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā nosaka, ka tām personām, kas saņem dīkstāves pabalstus, nepiešķirs pašvaldības pabalstus krīzes situācijā. Likumprojekts paredz, ka "pabalstu krīzes situācijā nepiešķir atsevišķi dzīvojošai personai vai par personu ģimenē, kurai atbilstoši normatīvajiem aktiem ir piešķirts dīkstāves pabalsts vai dīkstāves palīdzības pabalsts." Šāds risinājums esot nepieciešams, lai "neizveidotos situācija, ka persona vienlaicīgi var pretendēt uz diviem pabalstiem (pabalstu krīzes situācijā un dīkstāves palīdzības pabalstu)," teikts likumprojekta anotācijā. Tāpat grozījumi paredz novērst situācijas, kad divkārt tiek izmaksāts pabalsts 50 eiro apmērā par katru bērnu (pašvaldības to varēs neizmaksāt, ja personai tas būs jau piešķirts kā piemaksa, saņemot dīkstāves palīdzības pabalstu). Lai grozījumi stātos spēkā, tos vēl būs jāpieņem Saeimā.

Turpmāk uz dīkstāves pabalsta saņemšanu varēs pretendēt arī tās pašnodarbinātās personas, kurām pēdējā gada laikā ir bijuši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikti nodokļu uzrēķini, t.sk. nokavējuma naudas un soda naudas, kas kopumā nepārsniedz 1500 eiro, un kuras pašnodarbinātais ir jau samaksājis vai arī panācis vienošanos ar VID par to nomaksas grafiku. To paredz valdības 28. aprīlī pieņemtie "Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 31.marta noteikumos Nr.179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība"". Galvenās atšķirības no iepriekšējā regulējuma ir: iepriekš bija noteikta cita, individuāli pielāgojama uzrēķina limita summa - 3% no pašnodarbinātā gada laikā veiktajiem nodokļu maksājumiem (atņemot no maksājumiem VID atmaksātās pārmaksas), nevis 1500 eiro iepriekš bija noteikts pēdējo 3 gadu, nevis tikai viena gada periods nodokļu uzrēķiniem Jāņem vērā, ka arī turpmāk dīkstāves pabalsts netiks piešķirts tām pašnodarbinātajām personām, kurām pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas (audita) un datu atbilstības laikā papildu noteiktie maksājumi pārsniedz 1 500 eiro, kā arī...

Turpmāk Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstu izmaksās arī tām pašnodarbinātām personām un darba ņēmējiem, kuri ir arī asistenta pakalpojuma sniedzēji. Tās vairumā gadījumu ir privātpersonas, kuras uz līguma pamata ar pašvaldību sniedz asistenta pakalpojumu personām ar invaliditāti pārvietošanās atbalsta ārpus mājas nodrošināšanai. Kā norāda VID, asistentam tiek maksāts atbilstoši nostrādāto stundu skaitam, kas atkarīgs no personas darbībām un nepieciešamības pārvietoties ārpus mājokļa. Vidējais asistenta atalgojums ir zems un nenodrošina iztiku. Visbiežāk asistents sniedz pakalpojumu līdz 40 stundām mēnesī un līdz ar to saņem samaksu zem 100 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Neliela daļa no asistentiem ir cilvēki, kuri, strādājot kādā uzņēmumā par darba ņēmēju vai esot pašnodarbinātiem citā jomā, vienlaikus ir uzņēmušies saistības un kļuvuši par asistenta pakalpojuma sniedzējiem pašvaldībā. Asistenta pakalpojuma personām ar invaliditāti sniedzēji nestrādā pašvaldības sociālajā dienestā kā pastāvīgi darbinieki, bet gan sniedz valsts apmaksātu pakalpojumu noteiktu stundu apjomā. Tādējādi gadījumos, kad asistents vienlaikus ir darba ņēmējs uzņēmumā...

Ministru kabinets 28. aprīļa sēdē izskatīja Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas rosinātos grozījumus likumā „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, paredzot atvieglotākus nosacījumus atsevišķu Darba likuma normu piemērošanā līdz 2020.gada 31.decembrim, kas ļaus darba devējiem saglabāt esošās darbavietas un elastīgāk organizēt darbu uzņēmumos. Grozījumi likumā paredz darba devējam, kas atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku kritērijiem, ja tos ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze: samazināt Darba likumā paredzēto darbiniekam noteikto samaksu par dīkstāvi no 100% līdz 70% no darbiniekam izmaksājamās algas. Būtiski norādīt, ka dīkstāves apmaksas apmērs samazinātā apmērā tiek piemērots arī citās valstīs, piemēram, Lietuvā tas noteikts 40% apmērā, piešķirt darbiniekam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neievērojot Darba likuma 150. panta otrās daļas noteikumus - tātad neņemt vērā darbinieka vēlmes. Grozījumu anotācija norādīts, ka dīkstāves apmaksas apmēra ziņā jau šobrīd Latvija nav konkurētspējīgā situācijā ar Lietuvu un Igauniju, kur dīkstāves apmaksas apmērs jau ir noteikts samazinātā apmērā....

Labklājības ministrija sagatavojusi skaidrojumu, kurā soli pa solim izskaidro, kā notiek ar dīkstāvi saistīto pabalstu piešķiršana. Valstī COVID-19 epidēmijas sakarā izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ ir pieņemti vairāki jauni normatīvie dokumenti. Tie domāti, lai dažādu izolācijas pasākumu radīto darba apgrūtinājumu un citu problēmu dēļ cilvēki nepaliktu bez iztikas līdzekļiem. Patlaban ir klāt nākusi jauna atbalsta forma - dīkstāves palīdzības pabalsts. Pirmais solis Darba devējs piesakās atbalstam krīzes situācijā un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) darbinieku sarakstu, kuri no viņa darbiniekiem ir dīkstāvē. Pašnodarbinātā persona piesakās pati VID atbalstam krīzes situācijā un, ja nodarbina darbiniekus un darbinieki ir dīkstāvē, tad iesniedz VID arī darbinieku sarakstu, kuri ir dīkstāvē. Otrais solis VID izskata un piešķir vai arī atsaka dīkstāves pabalstu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem. Ja tiek piešķirts dīkstāves pabalsts, to aprēķina no darbinieka vai pašnodarbinātā sešu mēnešu ienākumiem, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Trešais solis Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) saņem no VID informāciju:...

Ministru kabineta 24. aprīļa sēdē apstiprinātas izmaiņas dīkstāves pabalsta saņemšanas nosacījumos, paplašinot potenciālo pabalsta saņēmēju loku. To paredz Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumos Nr.165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem". Ar šiem grozījumiem precizēti apgrozījuma krituma piemērošanas kritēriji (MK noteikumu 3.1. un 3.2 apakšpunkts), nosakot, ka krīzes skarto darba devēju un krīzes skarto nodokļu maksātāju ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājums 2020. gada martā vai aprīlī tiek salīdzināts ar 2019. gada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par nostrādātajiem mēnešiem (līdz šim bija noteikts, ka to salīdzina ar 2019. gada attiecīgo mēnesi). Līdz ar to atbalstu varēs saņemt arī strauji augoši uzņēmumi, kas dibināti nesen, taču to apgrozījuma samazinājums pret 2019. gada attiecīgo mēnesi nav objektīvs kritērijs, ņemot vērā to straujo izaugsmi, uzsākot savu saimniecisko darbību. No noteikumiem...