PERSONĀLS

Valdība 2. jūnija sēdē pieņēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība”, kurā pēc Labklājības ministrijas ierosinājuma panākta vienošanās par trīs pašnodarbināto kategorijām, kas varēs saņemt valsts atbalstu. Grozījumi paredz, ka dīkstāves palīdzības pabalstu turpmāk varēs saņem arī atsevišķas pašnodarbinātas personas, kurām Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir atteicis piešķirt dīkstāves pabalstu. Šo pabalstu varēs saņemt pašnodarbinātie, kuriem pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā papildus noteiktie maksājumi pašnodarbinātajam pārsniedza 1500 eiro vai, ja pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā pašnodarbinātajam papildus noteiktie maksājumi nepārsniedz 1500 eiro, bet iesnieguma izvērtēšanas brīdī par pārkāpumiem aprēķinātā summa nav iemaksāta valsts budžetā vai par tās iemaksas grafiku nav panākta vienošanās ar VID. Tāpat dīkstāves palīdzības pabalsts pienāksies, ja būs atteikts dīkstāves pabalsts, jo pašnodarbinātā persona iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīta par pārkāpumu, kas attiecas uz nodokļu saistībām, pārkāpumiem...

Valdības 26. maijā atbalstītais grozījumu projekts Darba likumā paredz izmaiņas situācijās, kad darbinieks nosūtīts veikt darbu citā dalībvalstī. To jāņem vērā Latvijas darba devējiem, kuri vēlas Latvijā nodarbināt ārvalstu darbiniekus. Ar grozījumiem plānots noteikt, ka atbildīgais par darbinieka nosūtīšanas noteikumu ievērošanu ir darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs (piemēram, darbā iekārtošanas aģentūra), lai arī darbinieku nosūta šī pakalpojuma saņēmējs. Tas saskan ar Darba likumā jau pastāvošo principu, ka darbinieku nosūtīšanas situācijās par darba devēju uzskatāms darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs. Nosūtīto darbinieku nedrīkst nodarbināt, ja nav informēta Darba inspekcija Tāpat Darba likumā paredzēts noteikt, ka darbinieka saņēmējam ir laicīgi jāinformē darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs par paredzamo darbinieka nosūtīšanu, lai tas zinātu, kur atrodas viņa darbinieks, kā arī, lai varētu izpildīt citas valsts prasības darbinieku nosūtīšanas jomā - piemēram, iesniegt ziņas šīs valsts atbildīgajās iestādēs par darbinieka nosūtīšanas faktu. Tāpat darbinieka saņēmējam ir jāinformē darbaspēka nodrošinātājs (ja tas ir no citas valsts) par darba apstākļiem un...

Nākamgad plānots pārcelt trīs darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku – pirmdienu, 3. maiju (iekrīt starp svētku dienu - 4.maiju, un svētdienu - 2.maiju), piektdienu, 25.jūniju (iekrīt starp svētku dienu - 24.jūniju, un sestdienu - 26.jūniju), piektdienu, 19. novembri (iekrīt starp svētku dienu - 18. novembri, un sestdienu - 20. novembri). Šīs darba dienas ir paredzēts pārcelt attiecīgi uz 8. maiju, 19. jūniju un 13. novembri. To nosaka valdības rīkojuma projekts, kas ceturtdien, 28. maijā, izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un vēl ne vēlāk kā līdz 1. jūlijam ir jāpieņem valdības sēdē. Rīkojuma projekts attieksies uz no valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm un to darbiniekiem, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu. Iespēju pārcelt darba dienas paredz Darba likums. Tajā teikts, ka, ja darba nedēļas ietvaros viena...

Valdība Covid-19 krīzes laikā pieņēmusi vairākus lēmumus, lai cilvēku iesaistīšanos darba tirgū padarītu elastīgāku, tādēļ īslaicīgus darbus, tostarp sezonas darbus lauksaimniecībā, drīkst strādāt, nezaudējot trūcīgas un maznodrošinātas personas statusu un pabalstus, jo 7. maijā ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā iekļauta norma, kas nosaka, ka gadījumā, ja trūcīgas ģimenes (personas) materiālais stāvoklis uzlabojies un tās ienākumi palielinājušies uz darba attiecību pamata vai no saimnieciskās darbības, pašvaldības sociālais dienests vienu reizi kalendāra gadā trīs kalendāra mēnešus neņem vērā ienākumus līdz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēram no šā ienākuma personai darbspējīgā vecumā, kura uzsākusi gūt ienākumus. Ar to tiek motivētas personas uzsākt darba attiecības, bet paralēli trīs mēnešus nezaudēt sociālo atbalstu. Tāpat no 60 dienām uz četriem mēnešiem pagarināts periods, kurā bezdarbniekam gada laikā ļauts strādāt īslaicīgus darbus, nezaudējot bezdarbnieka statusu - to paredz 16. aprīļa grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Labklājības ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 2019....

Ministru kabinets 26. maijā atbalstījis plašus grozījumus Darba likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas. Vietējiem darba devējiem svarīgākie grozījumi, kas plānoti likumprojektā: Plānots papildināt Darba likumu ar nosacījumu, ka ģenerālvienošanās rezultātā noteiktai darbinieka minimālajai algai ir tādas pašas tiesiskas sekas kā valsts noteiktai minimālajai darba algai. Tā kā koplīgums (ja tas noslēgts atbilstoši Darba likuma 18. panta ceturtajai daļai) ir saistošs visiem nozares darba devējiem un attiecas uz visiem nozares darbiniekiem, var uzskatīt, ka šāds koplīgums jeb ģenerālvienošanās faktiski iegūst likuma spēku, teikts grozījumu anotācijā. Praktiski tas nozīmē, ka gadījumos, ja darba devējs nenodrošinās darbiniekam koplīgumā paredzēto minimālo algu, Valsts darba inspekcija varēs administratīvi sodīt šo darba devēju. Grozījumi paredz noteikt, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību darbiniekam gadījumos, ja tas kā liecinieks vai cietušais piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, procesuālajā darbībā (ierodas izziņas iestādē, prokuratūrā vai tiesā). Praktiski tas nemaina jau pašreizējo darba devēja pienākumu, taču tas līdz šim likumā nav...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) paziņojusi, ka skolēni divus mēnešus - no 1. jūlija līdz 31. augustam tomēr varēs iesaistīties nodarbinātības pasākumos. Iepriekš pieņemtais lēmums pasākumus nerīkot atcelts, ņemot vērā COVID-19 situācijas stabilizēšanos. Līdz 3. jūnijam NVA veiks darba devēju aptauju, kuri jau iesniedza pieteikumus dalībai programmā, aktualizēs darba devēju piedāvājumu pasākuma īstenošanai un apkopos saņemtās darba devēju atbildes. Līdz 8. jūnijam tiks sākta pretendentu vērtēšana NVA filiāļu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotāju izvēles komisijās. Līdz 18. jūnijam NVA filiāles komisijas apkopos darba devēju pieteikumu izvērtējumu rezultātus un pieņems lēmumus. Līgumi par pasākuma īstenošanu ar darba devējiem tiks noslēgti ne vēlāk kā nedēļu pirms skolēna nodarbinātības. Skolēni pasākumam varēs reģistrēties elektroniski. No 10. jūnija reģistrācija sāksies Latgales reģionam, no 11. jūnija - Vidzemes reģionam. Darbam Rīgas reģionā varēs pieteikties no 12. jūnija, savukārt Kurzemes un Zemgales reģionos reģistrēšanās sāksies 13. jūnijā. Skolēnam ir jāreģistrējas tajā reģionā un novadā, kura teritorijā viņš vēlas strādāt. Reģistrēties...

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Labklājības ministrija (LM) pagaidām nav vienojušās par trūcīgas personas un garantētā minimālā ienākuma līmeņa paaugstināšanu 2021. gadā. LM piedāvājusi paaugstināt trūcīgas ģimenes (personas) līmeni, nosakot to 160 eiro apmērā, kā arī palielināt garantētā minimālā ienākuma līmeni, nosakot to 80 eiro apmērā no 2021. gada 1. janvāra. LPS pagaidām nav sniegusi atbildi, jo neesot iepriekš informēta par šādu priekšlikumu un vēl nav vērtējusi to valdes sēdē. Sarunu gaitā LPS rosinājusi atjaunot valsts budžeta līdzfinansējumu GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta līdzfinansēšanai. Konceptuāli LM paudusi atbalstu, ka sarunas par līdzfinansējumu GMI pabalstam varētu tikt uzsāktas pie nosacījuma, ja būtiski samazinās pašvaldību plānotie ieņēmumi un ir vērojams trūcīgo personu un garantētā minimālā ienākuma līmeņa pabalsta saņēmēju skaita būtisks pieaugums. Savukārt attiecībā uz dzīvokļa pabalsta izdevumu līdzfinansēšanu, ņemot vērā, ka dzīvokļa pabalsta apmērs un tā piešķiršanas kritēriji katrā pašvaldībā ir atšķirīgi – tādējādi iedzīvotāji atrodas nevienlīdzīgā situācijā, risinot ar mājokļa izdevumiem...

Ja darbinieku atlaišana ir pamatota ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, tad uzteikuma tiesiskais pamats būs Darba likuma 101. panta 1. daļas 9. punkts – darbinieku skaita samazināšana, informē KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesību jautājumos, skaidrojot, kad darba devējam ir objektīvs pamats veikt darbinieku skaita samazināšanu un kā to izdarīt korekti, ievērojot darba tiesisko attiecību regulējumu. Darbinieku skaita samazināšanu darba devējs varētu veikt, ja, piemēram: uzņēmumam strauji samazinās apgrozījums (piem., restorānos, kafejnīcās nav klienti, viesnīcas tukšas); tiek veiktas organizatoriskas izmaiņas vai ieviestas jaunas tehnoloģijas, iekārtas (piem., vairs nevajag uzņēmuma pagalmā apsargus, jo tiek ieviesta video novērošana un automātiskie vārti vai uzkopšanas pakalpojumus turpmāk nodrošinās ārpakalpojuma sniedzēji). Kā norādīts tiesu praksē, šiem pasākumiem ir jābūt ar neatliekamības raksturu. Ja darba devējs ir konstatējis, ka ir objektīva nepieciešamība veikt darbinieku skaita samazināšanu, tad ir jāsagatavo lēmums vai rīkojums par neatliekamiem saimnieciska, organizatoriska, tehnoloģiska vai...

Labklājības ministrija sniegusi skaidrojumu Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībai(LVSADA), no kura izriet, ka inficēšanos ar COVID-19, ja tā notikusi darba pienākumu pildīšanas laikā, var atzīt par arodslimību. Iepriekš valdība bija pieņēmusi lēmumu neatzīt darba pienākumu pildīšanas laikā notikušu inficēšanos ar COVID-19 par nelaimes gadījumu darbā. Šādu lēmumu Ministru kabinets pieņēmis 7. aprīlī ar rīkojumu Nr. 161, par ko LVSADA pauda neizpratni un sašutumu. Vairākas neskaidras normas saistītos tiesību aktos radīja risku, ka, ja reiz inficēšanās ar COVID-19 nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā, tad līdz ar to pašu infekciju vairs nav pamata atzīt par arodslimību, un visas tālākās iespējamās nelabvēlīgās sekas gulsies uz paša slimnieka un viņa ģimenes pleciem. Ņemot vērā to, ka šāda valdības nostāja būtu pretrunā gan ar Pasaules Veselības organizācijas, gan ar Starptautiskās Darba organizācijas ieteikumiem par darba aizsardzību COVID-19 pandēmijas laikā, LVSADA vērsās pie valdības ar aicinājumu minēto risku novērst. Atbildē, kas saņemta no Labklājības ministrijas,...

Valsts darb inspekcija (VDI) sniegusi skaidrojumu, kā piemērojams regulējums, kas ļauj uz laiku samazināt atalgojumu dīkstāvē esošajiem uzņēmuma darbiniekiem, ja dīkstāvi apmaksā pats uzņēmums, kā arī skaidro, kā iespējams noteikt samazinātu darba laiku. Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kas saistīti ar darba tiesiskajam attiecībām, stājās spēkā 9. maijā. Grozījumos paredzētās tiesības darba devējiem ir piemērojamas Covid-19 krīzes laikā, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim. Šāda termiņa pamatā ir apstāklis, ka krīzes izraisītās sekas var nebūt iespējams atrisināt un atjaunot ierasto uzņēmuma darbību (tai skaitā nodrošināt darbinieku pilna laika nodarbināšanu) uzreiz pēc ārkārtējās situācijas beigām 2020. gada pavasarī vai vasarā. Izmaksājot grozījumos paredzēto samaksu, tiek saglabāta spēkā esošā nodokļu aprēķināšanas un samaksas kārtība (likums neparedz izņēmumus). Lai arī šāds laika ziņā ierobežots ārkārtējās situācijas regulējums darba devējiem varētu tikt attiecināts uz visiem darba devējiem, vienošanās starp sociālajiem partneriem ir...

Gadījumos, ja uzņēmums nekvalificējas dīkstāves pabalstam saskaņā ar kādu no izslēdzošajiem kritērijiem, iesniegums par dīkstāves pabalstu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir jāsniedz, jo, saņemot atteikumu, uzņēmuma darbinieki automātiski saņems Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) izmaksāto dīkstāves palīdzības pabalstu (180 eiro). Dīkstāves palīdzības pabalstu aprēķinās un izmaksās proporcionāli kalendāra dienām, kurās persona atrodas dīkstāvē. Piemērs: VID atteicis dīkstāves pabalstu par periodu no 2020. gada 14. marta līdz 2020. gada 31. martam par 18 dienām. Dīkstāves palīdzības pabalsta apmērs par martu būs 104,52 eiro (aprēķins: 180 eiro:31diena x 18 dienas). Ja dīkstāves palīdzības pabalsta saņēmēja apgādībā pabalsta piešķiršanas dienā ir bērni līdz 24 gadiem, par kuriem tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums, VSAA izmaksās arī piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošo bērnu proporcionāli kalendāra dienām, kurās pabalsta saņēmējs atrodas dīkstāvē. Dīkstāves palīdzības pabalstu un piemaksu par bērnu VSAA piešķirs bez personas iesnieguma, pamatojoties uz informāciju, ko saņem no VID, un pārskaitīs uz...

Vairāki normatīvie akti, kas izskatīti valdības sēdē 14. maijā un stājas spēkā no 16. maija, turpmāk noteiks kārtību, kā aprēķināmi sociālās apdrošināšanas pabalsti, ja persona saņēmusi dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu vai vecāku pabalsta turpinājumu. Grozījums Ministru kabineta 1998. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 270 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība" paredz, ka, aprēķinot apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes pabalsta, paternitātes pabalsta, vecāku pabalsta, slimības pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēra noteikšanai, no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina perioda izslēdz tās kalendārās dienas, par kurām persona saņēmusi dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu un vecāku pabalsta turpinājumu. Grozījums Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 866 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība" nosaka, ka, aprēķinot apdrošinātās personas vidējo iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai, no vidējās...

Saeima 14.maijā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu". Ar grozījumiem pagarināts termiņš, kādā tiek piešķirts slimības pabalsts saistībā ar darbnespējas lapām, kas izsniegtas Covid-19 saslimšanas vai atrašanās karantīnā dēļ. Ar grozījumiem noteikts, ka personai, kurai izsniegta darbnespējas lapa saistībā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā līdz 2020.gada 31.decembrim, slimības pabalstu piešķirs un izmaksās par laiku no darbnespējas otrās dienas. Līdz šim likumā noteiktais termiņš bija līdz 2020.gada 30.jūnijam. Likuma grozījumi paredz arī sniegt atbalstu tām personām, kurām izsniegta darbnespējas lapa saistībā ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā un kuras līdz ar to šobrīd ir pārsniegušas likumā noteikto slimības pabalsta kopējo izmaksas termiņu. Likumā noteikts, ka līdz 2020. gada 31. decembrim slimības pabalsta izmaksas periodā (ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā) neieskaitīs darbnespējas dienas, par kurām personai izsniegta darbnespējas lapa saistībā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā. Likumā paredzētais termiņš noteikts kā pagaidu...

Ministru kabineta 14. maija ārkārtas sēdē apstiprinātas izmaiņas dīkstāves pabalsta saņemšanas nosacījumos - pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 26.marta noteikumos Nr.165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem"", paplašinot potenciālo pabalsta saņēmēju loku un pagarinot termiņu iesnieguma iesniegšanai. Ar grozījumiem tiek noteikts, ka par šā gada aprīli darba devējs iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) var iesniegt līdz 20. maijam. Vienlaikus noteikts, ja dīkstāves pabalsts par aprīli pieprasīts līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai, VID to pieņem un izskata atbilstoši veiktajiem grozījumiem. Tāpat MK noteikumos noteikts termiņš, kādā var pieteikties pabalstam par maiju un jūniju: līdz 31. maijam – par laikposmu no 1. maija līdz 31. maijam un līdz 30. jūnijam – par laikposmu no 1. jūnija līdz 30. jūnijam. Ņemot vērā pagarināto ārkārtējo situāciju, MK noteikumos precizēts, ka apgrozījuma samazinājumu, kas ir viens...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzsver, ka finansiāls atbalsts drošības pasākumu – individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) – ieviešanai uzņēmumos COVID-19 vīrusa izplatības laikā radītu mazāku negatīvu ietekmi uz valsts budžetu un tautsaimniecību kopumā, jo nodrošinātu nepārtrauktu uzņēmumu darbību un strādājošo nodarbinātību, ievērojot darba drošības prasības un mazinātu strādājošo saslimstības riskus, ko izraisītu vīrusa uzliesmojums, ja šādi veselības drošības aizsardzības līdzekļi netiktu izmantoti. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Laikus ieviešot nepieciešamos prevencijas pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai uzņēmumos, iespējams nodrošināt ne tikai būtiskos veselības aizsardzības pasākumus uzņēmumu darbiniekiem COVID-19 izplatības mazināšanai, bet arī mazināt negatīvo ietekmi uz nodarbinātību, uzņēmējdarbību un tautsaimniecību. Individuālo aizsardzības līdzekļu finansēšana ir samērīga salīdzinājumā ar to iespējamo kaitējumu uzņēmumiem, darbiniekiem un valsts budžetam no dīkstāves un saslimšanas, ko izraisītu vīrusa uzliesmojums, ja šādi veselības drošības līdzekļi netiktu izmantoti”. LDDK veikusi aprēķinus, kas apliecina, ka izdevumi individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) finansēšanai ir ievērojami zemāki nekā tad, ja uzņēmumos iestātos vīrusa uzliesmojumi. Piemēram,...