PERSONĀLS

Vai darbinieks (skolotājs) var prasīt bezalgas atvaļinājumu sešu mēnešu garumā? Atbilde Atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas Darba likumā regulē 153. pants. Šāds atvaļinājums piešķirams sakarā ar adoptētu bērnu aprūpi un kopšanu, tādējādi pietuvinot adoptētājus bioloģiskajiem vecākiem. Otrs iemesls, kad darba devējam būtu jāpiešķir atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas, — ja darbinieks pilda dienestu Latvijas Republikas Zemessardzē. Minētajos gadījumos darbiniekiem tiek saglabāta iepriekšējā darba vieta. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem. Likums ļauj darba devējam piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas arī citos gadījumos pēc darbinieka pieprasījuma, bet šādos gadījumos likums neizvirza darba devējam nekādu pienākumu pret darbinieku. Domājams, ka šāds atvaļinājums būtu piešķirams, ņemot vērā iemeslus un vienojoties par noteikumiem. Darba devējs drīkst arī atteikt, jo darbs tomēr ir pirmajā vietā. Katrā gadījumā jāņem vērā arī tas, ka, esot šādā «bezalgas» atvaļinājumā, darbiniekam tiek pārtrauktas tiesības uz...

Lūdzu paskaidrot ar reālu piemēru, kā mainās bezdarbnieka pabalsta summa sakarā ar to, ka 2020. gadā būs samazināts pabalsta izmaksas periods! Atbilde Pārtraucot darba attiecības, personai, kas, būdama darba attiecībās, bija apdrošināta pret bezdarbu, rodas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu neatkarīgi no tā, vai darbu uzteikusi pati vai to izdarījis darba devējs. Tām personām, kurām bezdarbnieka pabalsts piešķirts 2019. gadā un tā izmaksa turpinās šogad, pabalstu izmaksā saskaņā ar iepriekšējo kārtību (summa netiek pārrēķināta, termiņš netiek saīsināts). Darba attiecību pārtraukšanas iemesls (kods (23., 24. vai 25.), kas uzrādīts «ziņās par darba ņēmēju kustību», ir nepieciešams tikai tādēļ, lai noteiktu datumu, no kura sāks izmaksāt bezdarbnieka pabalstu. Ja par bezdarbnieku persona kļūst pēc darba attiecību izbeigšanas uz paša uzteikuma pamata vai sakarā ar pārkāpumu, tad bezdarbnieka pabalstu piešķir no pieprasījuma iesniegšanas dienas, bet ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas. Pārējos gadījumos pabalstu, ja uz to ir tiesības, piešķir no pieprasījuma iesniegšanas...

Valdība 17. marta sēdē, izskatot informatīvo ziņojumu “Par risinājumiem COVID-19 seku pārvarēšanai sociālajā un uzņēmējdarbības jomā”, izskatīja iespēju sniegt sociālo atbalstu daž'dām sabiedrības grupām. Segs darba devēja maksājamā darbinieka slimības pabalsta apmēru Labklājības ministrijai uzdots sagatavot priekšlikumus kā COVID-19 pandēmijas laikā solidārā veidā sniegt terminētu valsts atbalstu darba devējiem darba nespējas lapu apmaksai, to veicot no speciālā budžeta līdzekļiem. Ministrija valdības sēdē piedāvāja izskatīt likumprojektu "Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"". Tajā paredzēts: ja darba ņēmējam līdz 2020.gada 30.jūnijam ir izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar COVID-19 (vai atrašanos karantīnā, ja ārsts ir izsniedzis darbnespējas lapu), slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas otrās dienas. Slimības pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Par šo periodu izsniedzama darbnespējas lapa B. Valdības sēdē gan izskanēja arī priekšlikums par pabalsta piešķiršanu 75 % apmērā. Aprēķinos ministrija pieņēmusi, ka slimošanas ilgums pieaugušajiem varētu...

Jautājums: Vai darba devējs drīkst liegt darbiniekam pamest darba vietu pārtraukumā, pamatojoties uz to, ka tādi ir uzņēmuma (iestādes) darba kārtības noteikumi (Darba likuma prasība)? Ar noteikumu, ka pārtraukums netiek ieskaitīts darba laikā un netiek apmaksāts. Atbilde Pamatojoties uz Darba likuma 145. panta trešo daļu1, darba ņēmējam ir tiesības atstāt darba vietu pārtraukumā un to izmantot pēc saviem ieskatiem. Taču, ja darba līgumā, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos noteikts aizliegums atstāt darba vietu (šādam aizliegumam ir jābūt pietiekami pamatotam) un darba ņēmējs šo pārtraukumu nevar izmantot pēc saviem ieskatiem, šāds pārtraukums ir ieskaitāms darba laikā, un darba devējam šāds pārtraukums ir jāapmaksā. Atgādinām, ka saskaņā ar Darba likuma 6. panta pirmo un otro daļu2 nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. Šādā situācijā iesakām ar prasību vērsties tiesā, jo Latvijas tiesu praksē šādi gadījumi...

Valsts darba inspekcija (VDI) ir ieteikusi darba devējiem atbalstīt darbiniekus, kuriem ir šaubas par savu veselības stāvokli, mudinot tos vērsties pie ārsta, tāpat veicināt darbinieki attālinātu nodarbināšanu (strādājot no mājām), ja vien tas ir iespējams. Būtu izvērtējama arī klātienes sanāksmju rīkošanas nepieciešamība. Īpaši tas attiecas uz nodarbinātajiem, kas ietilpst riska grupās: gados vecāki nodarbinātie, nodarbinātie ar vāju imunitāti. Attālināta darba veikšanai var izmantot modernās tehnoloģijas (telefons, videokonference, whatsapp videozvani u.tml.). Bet kā rīkoties tad, ja pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai? VDI iesaka darba devējam izmantojot Darba likuma 82. panta pirmajā daļā noteikto: darbiniekam, pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, ir pienākums nekavējoties veikt veselības pārbaudi gadījumos, kad pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai. Atbilstoši Darba likuma 82. panta otrajai daļai izdevumus, kas saistīti ar veselības...

Esošajā situācijā normatīvo aktu, īpaši Darba likuma piemērošana var radīt neskaidrības, tādēļ Labklājības ministrija aicina darba devējus un darbiniekus, un arodbiedrības mēģināt rast domstarpību risinājumus savstarpējās pārrunās, iecietīgi vienam pret otru un nepieciešamības gadījumā vērsties Valsts darba inspekcijā elektroniski vai zvanot. Darba likums nosaka, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Taču likumā ir teikts, ka darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji vienojoties. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā var vienoties par darba līguma grozījumiem, tādējādi atrisinot vienu vai otru situāciju, kas radusies saistībā ar COVID – 19 izplatību. Šādiem darba līguma grozījumiem, ja tādi tiek veikti, ir jābūt kā brīvas gribas izpausmei. Notiekošais vienlīdz skar gan darbinieku, gan darba devējus. Tāpēc situācijā, kad darba veikšana ikdienas režīmā tiek būtiski ietekmēta, primāri būtu ieteicams izvērtēt tādus risinājumus, kas ir iespējami saudzīgāki attiecībā pret darbiniekiem. Atbilstoši likumam, darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kurus viņš...

Lai efektīvāk ierobežotu COVID-19 izplatību Latvijā, valdība ar Ministru kabineta rīkojumu nolēmusi paplašināt piesardzības un drošības pasākumus ārkārtējās situācijas laikā. Gadījumos, kad netiek ievēroti noteiktie pasākumi, tiek piemērota atbilstoša administratīvā vai kriminālā atbildība. Neatkarīgi no apmeklētāju skaita tiek aizliegti visi publiskie svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta un atpūtas pasākumi, tai skaitā naktsklubos un diskotēkās. Aizliegtas arī sapulces, gājieni, piketi un reliģiskā darbība pulcējoties. Tiek ierobežota arī neorganizēta pulcēšanās kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus. Kultūras, izklaides, sporta un citu atpūtas vietu darba laiks ir ne ilgāks kā līdz plkst. 23.00. Sākot ar 17. martu, tiks atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu. Tāpat no 17. marta personām un transportlīdzekļiem aizliegts pārvietoties caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu robežšķērsošanas vietām – gan pierobežā, gan Eiropas Savienības ārējā robežā. Šis aizliegums neattiecas uz kravu pārvadājumiem. Minētie ierobežojumi pārvietoties caur lidostu, ostu,...

Vēršam uzmanību, ka no 14. marta stājas spēkā Ministru kabineta 2020. gada 10. marta noteikumi Nr. 133 "Grozījums Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība". Tāpat jāņem vērā, ka saistībā ar COVID-19 12. martā pieņemts lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā (vairāk lasiet šeit). Veselības ministrijas rosinātie priekšlikumi grozāmajos noteikumos paredz izmaiņas darbnespējas lapu izsniegšanā. Noteikumi papildināti ar jaunu 26.9 punktu, nosakot, ka ārsts vai ārsta palīgs bez apskates un izmeklēšanas izsniedz darbnespējas lapu līdz 14 dienām noteiktām personu grupām, kas atgriezušās no Covid-19 infekcijas skartajām teritorijām un viņu tiešajām kontaktpersonām. Ar šiem noteikumu grozījumiem tiek saglabāta esošā darbnespējas lapu ( A lapa pieaugušajiem un B lapa slima bērna kopšanai un pieaugušajiem no 11. dienas) izdošanas kārtība. Jaunais regulējums attiecas uz personām, kas atgriezušās no Covid-19 infekcijas skartajām teritorijām un izglītības iestādē, kuru apmeklē bērni, ārstniecības iestādē vai sociālās aprūpes institūcijā ir nodarbinātas...

Ņemot vērā COVID-19 straujo pieaugumu, Labklājības ministrija meklē veidus, kā samazināt darba devēja izmaksas saistībā ar darbinieku darbnespējas perioda apmaksu sakarā ar saslimšanu ar COVID - 19 (vai atrašanos karantīnā). Līdz 16. martam tiks veikti aprēķini un izstrādāts piedāvājums, cik lielā apmērā darba devēju slogs var tikt pārlikts uz valsts budžeta izmaksām. Labklājības ministrija piedāvās līdzsvarotā veidā sniegt atbalstu darba devējiem darbnespējas lapas apmaksas nodrošināšanā, vienlaikus samazinot darbnespējas perioda atlīdzību personām, kas apzināti riskējušas un pretēji valsts pārvaldes iestāžu sniegtajām rekomendācijām un aizliegumiem devušās uz COVID–19 skartajām valstīm, tā apdraudot pārējo sabiedrību. Patlaban, atbilstoši likumam “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk...

Labklājības ministrija plāno veikt izmaiņas Profesiju klasifikatorā, lai to salāgotu ar ESCO* klasifikatoru (prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju daudzvalodu klasifikāciju Eiropā). Latvijas Profesiju klasifikatorā ir 3886 profesijas, bet ESCO – tikai 2942. Tādējādi Latvija izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/589 par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju noteikto. Attiecīgi Labklājības ministrija, ņemot vērā Valsts ieņēmuma dienesta (VID) sniegtu informāciju par reģistrētajām profesijām, ir sagatavojusi sarakstu ar vairāk kā 300 profesijām, kuras piedāvā no Profesiju klasifikatora svītrot: Profesijas, kuras darba devēji nav vispār reģistrējuši VID (bet kuras ir iekļautas PK) (saraksts pieejams LM vēstules 1.pielikumā). Profesijas, kuras darba devēji reģistrējuši VID, bet kuras kopumā nepārsniedz skaitu – 5 (saraksts pieejams LM vēstules 2.pielikumā). Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina darba devējus izskatīt rosinātās izmaiņas Profesiju klasifikatorā un iebildumu gadījumā informēt Labklājības ministrijas vecāko eksperti Ainu Liepiņu līdz 20.aprīlim, sniedzot atbilstošu pamatojumu ([email protected])....

Lai samazinātu iespējamību saslimt ar COVID-19 riska grupām, piemēram, pacientiem ar hroniskām saslimšanām un gados vecākiem cilvēkiem, valdība 10. martā pieņēma lēmumu uz laiku papildināt esošo darbnespējas lapu izrakstīšanas kārtību. To paredz grozījums Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība". Personām, kuras ciešā kontaktā ar cilvēkiem strādā ārstniecības un izglītības iestādēs, kā arī sociālās aprūpes centros un pansionātos, ģimenes ārsts varēs izrakstīt darbnespējas lapu uz 14 dienām arī tad, ja persona būs atgriezusies no COVID-19 skartajām valstīm un viņai nebūs saslimšanas simptomu. Ja mediķi, skolotāji un sociālajās aprūpes iestādēs strādājošie būs atgriezušies no COVID-19 skartajām teritorijām, uz kurām šobrīd ir attiecināti īpaši piesardzības pasākumi (Itālija, Ķīna, Irāna, Dienvidkoreja, Japāna un Singapūra), un nebūs iespējams vienoties ar darba devēju par attālinātā darba iespējām, personai būs jāsazinās telefoniski ar savu ģimenes ārstu. Pēc situācijas izklāsta, tiks izsniegta darbnespējas lapa uz 14 dienām, skaitot no dienas, kad persona izbraukusi no...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) informē, ka tās filiāles visā Latvijā no 10.marta līdz 3.aprīlim pieņem darba devēju pieteikumus skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai. Darba devējiem, kuri piedalīsies pasākumā, NVA nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai, kā arī dotāciju darba vadītāja atalgojumam. NVA apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnu pret nelaimes gadījumiem darba vietā. Savukārt darba devējam būs jānodrošina līdzfinansējums darba algai, nodokļu nomaksa un kompensācija skolēnam par neizmantoto atvaļinājumu. Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 430 eiro pirms nodokļu nomaksas. NVA aicina darba devējus skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai pieteikties tajā NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā viņi plāno izveidot darba vietas skolēniem. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija atrodama NVA tīmekļvietnē.Pieteikumu, pretendenta piedāvāto darba vietu sarakstuundarba pienākumu aprakstu var iesniegt elektroniski, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz NVA filiāles e-pastu,...

Tiesības uz slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem ir darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, skaidro Anita Jakseborga, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās daļas vadītāja. Pašnodarbinātajiem ir tiesības uz šiem pabalstiem tikai tad, ja viņi ir veikuši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Savukārt pašnodarbināto laulātajam, kurš nav darba attiecībās, ir iespēja brīvprātīgi pievienoties sociālajai apdrošināšanai. Plašāku skaidrojumu par sociālās apdrošināšanas aktualitātēm, tostarp vecāku pabalstu, maternitātes un paternitātes pabalstu, bezdarbnieku pabalstu, apdrošināšanu vecuma pensijas saņemšanai, izmaiņām valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī var uzzināt, noskatoties BILANCES AKADĒMIJAS semināra “Sociālā likumdošana: jaunumi, izmaiņas, gaidāmais” videoierakstu. No 2018. gada 1. janvāra ir noteikts kvalifikācijas periods slimības pabalsta piešķiršanai, t.i., slimības pabalstu piešķir, ja par personu ir veiktas vai bija jāveic obligātās iemaksas ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā. Šis nosacījums neattiecas uz slimības pabalstu sakarā ar slima bērna...

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sagatavojis rekomendācijas darba devējiem saistībā ar COVID-19 infekciju. SPKC aicina darba devējus iepazīties ar sagatavoto informāciju un informēt savus darbiniekus par rīcību atgriežoties no COVID-19 infekcijas skartām teritorijām uz kurām attiecināmi īpaši pasākumi, kā arī sniegt rekomendācijas personīgās higiēnas un profilakses pasākumu ievērošanai. Līdz šā gada 1. martam Latvijā nebija apstiprinājies neviens saslimšanas gadījums ar COVID-19. Darbinieks, kurš ieradies no COVID-19 infekcijas skartajām teritorijām un kuram nav akūtas augšējo elpceļu infekcijas slimības pazīmes: paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, apgrūtināta elpošana), var turpināt savas ikdienas gaitas un veikt savus darba pienākumus. Personai tiek rekomendēts novērot savu veselības stāvokli 14 dienas kopš izbraukšanas brīža no COVID-19 infekcijas skartās teritorijas, tai skaitā, veicot ķermeņa temperatūras mērīšanu divreiz dienā, no rīta un vakarā. Ja darba devējam pastāv bažas, ka darbinieks var radīt risku citu darbinieku un klientu veselībai, kā papildus pasākums tiek apsvērts nodrošināt attālināto darbu jeb darbu no...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO Law ir izdevusi grāmatu "Darba likums ar komentāriem". Izdevuma tapšanu atbalstīja Fridriha Eberta fonds. Grāmata ikvienam pieejama arī tiešsaistē šeit. "Darba likums ir viens no visu laiku skatītākajiem likumiem," norāda Kaspar Rācenājs, LBAS konsultants darba tiesību jautājumos un viens no komentāru līdzautoriem. Tāpēc tikai loģiski, ka tapusi 430 lappušu biezā grāmata, kurā iekļauti komentāri arī par visiem Darba likuma 2019. gada grozījumiem. "Zinātniski praktiskie komentāri ir zināšanu krātuve gan kolektīvām darba tiesībām par koplīgumiem, – piemēram, Darba likuma 17. un 18.pants, gan individuālām darba tiesībām par darba līguma slēgšanu, izpildi, grozīšanu un izbeigšanu, – piemēram, Darba likuma 28. 98. un 101.pants. Komentāru sagatavošanā ir ieguldīts liels darbs, ietverot jaunākās atziņas no Eiropas un pasaules darba tiesību labākajiem regulējumiem gan darbiniekiem, gan darba devējiem, gan arī valstij un sabiedrībai kopumā, – piemēram, labākie koplīgumi un industriālo attiecību modeļi Eiropā, Starptautiskās Darba organizācijas...