PERSONĀLS

Rīgas domes pagaidu administrācija 3. aprīlī pirmajā attālinātajā sēdē pieņēma lēmumu piešķirt mazumtirdzniecības veikala norēķinu kartes pārtikas produktu iegādei trūcīgo, maznodrošināto un daudzbērnu ģimeņu bērniem, kuri apgūst pirmsskolas, pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas pašvaldības vai privātajās izglītības iestādēs. Pārtikas produktu iegādei domātās kartes tiks piešķirtas to izglītojamo ģimenēm, kas saskaņā ar Rīgas Sociālā dienesta lēmumu atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statusam, kā arī tām ģimenēm, kuras reģistrētas Rīgas pilsētas pašvaldības ģimeņu atbalsta reģistrā. Kartes nominālvērtība tiks aprēķināta 1,42 eiro apmērā par katru darbdienu ārkārtējās situācijas periodā, sākot no 13. marta. Ar karti būs iespējams iegādāties tikai pārtikas preces, bet būs liegts pirkt enerģijas dzērienus, alkoholu un tabakas izstrādājumus. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments iepirkuma procedūras rezultātā izvēlēsies komersantu, kas nodrošinās kartes izgatavošanu. Savukārt kartes izsniegšanu mērķgrupai nodrošinās Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar tā padotībā esošajām izglītības iestādēm un Rīgas Sociālo dienestu, ievērojot drošības pasākumus, kas...

Ministru kabinets 31. martā lēmis, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt arī pašnodarbinātās personas, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošie, kuru saimniecisko darbību ir skārusi krīze. To paredz Kultūras ministrijas sagatavotie Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumi Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skar Covid-19 izplatība", kas stāties spēkā no 3. aprīļa. Kas kvalificējas pabalstam, kas - ne? Par Covid-19 izraisītās krīzes skartām pašnodarbinātām personām uzskatāmas fiziskas personas, kas reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēji, ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātas personas vai autoratlīdzības saņēmēji, vai ir mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāji un kuras dīkstāves periodā nav guvušas ienākumus no saimnieciskās darbības. VID dīkstāves pabalstu pašnodarbinātās personas atsevišķos gadījumos nevarēs saņemt, piemēram, ja vidējie VSAOI maksājumi mēnesī 2019. gada otrajā pusgadā ir bijuši mazāk nekā 20 eiro, ja pašnodarbinātā persona vienlaikus ir arī darba ņēmējs, un tā pamata darbā ir saņēmusi vairāk...

Darbinieki darba tiesiskajās attiecībās vienmēr ir tikuši atzīti par vājāko pusi, tāpēc arī pašreizējās COVID-19 krīzes apstākļos šīs attiecības jāvērtē no darbinieka aizsardzības perspektīvas. Protams, tas nekādā veidā neierobežo vai neaizliedz darba devējam veikt objektīvus pasākumus, ja notikusi krīze un tiešām objektīvi kaut kādas saimnieciskās funkcijas vairs nevar pildīt un ir jāveic izmaiņas. Kas jāatceras darba devējiem, kuri ir atbildīgi par to, kādā situācijā ir nonākuši darba ņēmēji, ja darbs objektīvu apstākļu dēļ ir apstājies, skaidroja* Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos. Sniedzam nelielu ieskatu aktuālajos norādījumos. Ja uzņēmuma darbība ir ierobežota Attiecībā uz to, ja ir faktiska dīkstāve un darba devējs nevar nodrošināt darbinieka darbu, tad, pirmkārt, jau Darba likumā ir noteikts, ka dīkstāves gadījumā darba devējam ir tiesības darbinieku norīkot līgumā neparedzētu darbu veikšanai, kas ir ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā un pa šo laiku darba devējam būs jāsaglabā darbiniekam...

Ārkārtas sēdē 29. martā Ministru kabinets Covid-19 ierobežošanai noteica jaunas prasības attiecībā uz darbinieku obligātajām veselības pārbaudēm, uz darba laika organizēšanu dažādu profesiju pārstāvjiem, prasībām transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem ārpus darba laika, un citus pienākumus. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumā Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Grozījumi noteic, ka darba devējs ārkārtējās situācijas laikā ir tiesīgs nodarbināt personu bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas, ja ar veselības ministra rīkojumu vai citu ārējo normatīvo aktu ir pārtraukta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas nepieciešama obligātās veselības pārbaudes veikšanai. Izņēmums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2. pielikumam. Ja veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana ir atjaunota, tad obligātās veselības pārbaudes (periodiskās veselības pārbaudes) veikšana nodrošināma ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā, bet pirmreizējā vai ārpuskārtas veselības pārbaude ne vēlāk kā...

Sakarā ar COVID-19 saslimšanas ierobežošanu gan darbiniekiem, gan darba devējiem rodas arvien jauni jautājumi arī darba tiesisko attiecību sakarā. Atbildes uz vairākiem šādiem jautājumiem sagatavojusi Valsts darba inspekcija (VDI). Piemēram, darbavieta nevar pretendēt uz dīkstāves pabalstu (neatbilst kādam no ierobežojumiem, piemēram, ir nodokļu parāds), slēdzās uz nenoteiktu laiku un atsakāt izmaksāt algu par februāri pilnā apmērā. Vai uzņēmējs ir tiesīgs šādi rīkoties? VDI norāda, ka arī valstī ārkārtējās situācijas laikā darba devējam ir pienākums ievērot darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu prasības. Darba likuma 69.panta pirmā daļa nosaka, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī. Ja darba devējs atbilstoši darba līgumā nolīgtajam darba samaksas izmaksas laikam nav izmaksājis darba samaksu, saskaņā ar Darba likuma 94. panta pirmo daļu, VDI iesaka ar rakstveida sūdzību vērsties pie darba devēja. Sūdzībā ietveriet...

Saistībā ar valdības lemto par dīkstāves pabalsta piešķiršanu to uzņēmumu darbiniekiem, kuriem valstī noteiktās ārkārtas situācijas dēļ radusies dīkstāve, esam saņēmuši portāla lasītāju jautājumus saistībā ar tiesībām pieteikt darbiniekus valsts maksātajam pabalstam. Tā kā dīkstāves pabalsta aprēķināšana un piešķiršana uzticēta Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lūdzam sniegt īsu skaidrojumu. Vienlaikus jāņem vērā, ka valdības lēmumi katru dienu mainās, tāpēc atbildes ir tapušas, balstoties uz 26. martā spēkā esošajiem MK noteikumiem Nr. 152 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid – 19 izplatība” un tajos noteikto. Jāpiemetina, ka dīkstāves pabalstu izmaksā par konkrētiem darbiniekiem, tātad tas nenozīmē, ka visam uzņēmumam jāpasludina dīkstāvi. Ir amati, kuros darbiniekiem ir iespējams veikt savus pienākumus tāpat kā līdz šim, kaut arī tas notiek atšķirīgā formā, piemēram, attālināti no mājām. Attiecīgi darba devējiem šiem šiem darbiniekiem jāturpina izmaksāt atalgojums. Savukārt tiem, kuri pieteikti dīkstāves pabalstam, nav jāsūta bezalgas atvaļinājumā vai arī jāpārtrauc darba attiecības. Ja uzņēmumam rodas sarežģījumi...

Valdība 26. marta sēdē apstiprināti kritēriji un atbalsta saņemšanas kārtība, kādā jebkuras nozares Covid-19 krīzes skarts uzņēmums var kvalificēties dīkstāves pabalstam un nodokļu brīvdienām līdz trim gadiem. To paredz Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem". Dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem var pieteikties krīzes skartie uzņēmumi: kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30 procentiem; kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20 procentiem, ja tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā...

Ministru kabinets 26.martā pieņēma nolēma atbalstīt īslaicīgu un ierobežotu transportlīdzekļu vadītāju braukšanas un atpūtas laika izpildes atvieglošanu. Šāds atvieglojums attieksies uz autovadītājiem, kas iesaistīti iekšzemes un starptautiskos pārvadājumos un darbosies Latvijas Republikas teritorijā. Eiropas Parlamenta un Padomes noteiktais regulējums ļauj steidzamos gadījumos dalībvalstīm piešķirt pagaidu izņēmumu no transportlīdzekļu vadītāju braukšanas un atpūtas laika uz laiku, kas nepārsniedz 30 dienas, tūlīt to darot zināmu Komisijai. Ņemot vērā, ka ar 2020.gada 12.marta Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, ar kuru no lēmuma pieņemšanas brīža ir izsludināta visā valsts teritorijā ārkārtējā situācija līdz 2020. gada 14. aprīlim ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā, nepieciešams īstenot īslaicīgu un ierobežotu transportlīdzekļu vadītāju braukšanas un atpūtas laika izpildes atvieglošanu. Minētie atvieglojumi paredz, ka no 2020.gada 26.marta līdz 2020.gada 25.aprīlim: ikdienas transportlīdzekļu vadīšanas laikposms nedrīkst pārsniegt 11 stundas (esošo deviņu stundu vietā); iknedēļas transportlīdzekļa vadīšanas laikposms nepārsniedz 60 stundas (esošo 56 stundu vietā);...

Valsts kanceleja publicējusi ieteikumus darba organizācijas risinājumiem COVID-19 pandēmijas izraisītajā ārkārtas situācijā. Kas ir attālinātais darbs? Attālinātais darbs ir tāds darba izpildes veids, “kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma (iestādes) ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma (iestādes), tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas” (grozījumi Darba aizsardzības likumā (pieņemti 03.10.2019., stājas spēkā 01.07.2020). Svarīgi, ka, veicot darbu attālināti, nodarbinātais ievēro darba aizsardzības, elektrodrošības, drošības tehnikas, darba higiēnas un ugunsdrošības, ēku lietošanas un citus noteikumus. Veicot darbu attālināti, nodarbinātais uzņemas atbildību, ka darba vieta un aprīkojums ir piemērots darba veikšanai. Ar Labklājības ministrijas ieteikumiem attiecībā uz darba drošību, nodarbinātajiem strādājot attālināti var iepazīties šeit. Kā iestādei organizēt attālināto darbu, ņemot vērā ārkārtējo situāciju valstī? Katra iestāde patstāvīgi izvērtē iespēju nodarbinātajiem nodrošināt darbu veikt attālināti. COVID-19 krīzē, kad īpaša riska grupa ir gados vecāki nodarbinātie, cilvēki ar hroniskām saslimšanām un/vai pazeminātu imunitāti, par viņiem jāpadomā prioritārā kārtībā. Tāpat,...

Aktuālā informācija skatāma rakstā Jauni kritēriji, kas attieksies uz visu nozaru krīzes skartiem uzņēmumiem dīkstāves pabalsta un nodokļu brīvdienu saņemšanai Ministru kabineta sēdē 24. martā tika izskatīti vairāki tiesību akti, kas risinātu patlaban valstī esošo krīzes situāciju saistībā ar COVID 19 ierobežojumiem un to ietekmi uz ekonomiku. Tādējādi Ekonomikas ministrija sagatavojusi noteikums Nr.151 "Noteikumi par nozarēm, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija" un Nr.152 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid–19 izplatība", kas stāsies spēkā 26. martā. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā krīzes skartie darba devēji piesakās dīkstāves pabalstam, kā arī kārtību, kādā aprēķina un saņem dīkstāves pabalstu. Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju. Lai pieteiktos uz dīkstāves pabalstu, krīzes skarto nozaru (saraksts ar laiku tiks papildināts) darba devējam jāiesniedz pieteikumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanās sistēmā....

Valdības sēdē 24. martā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kas stājās spēkā 25. martā, paredz noteikt, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros, nodrošinot sociālās distancēšanās pasākumus, darbojas tikai pārtikas veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, higiēnas un saimniecības preču veikali, kā arī būvniecības un dārzkopības preču veikali. Tas nozīmē, ka citu preču veikaliem, kas atrodas tirdzniecības centros, šajās dienās jābūt slēgtiem un darbinieki netiek nodarbināti. Tāpat grozījumi paredz, ka uzņēmumiem primāri būs nodrošināt pārtikas, zāļu un pirmās nepieciešamības preču piegādes, kā arī minēto preču ražošanai nepieciešamo izejvielu piegādi vietējā tirgus vajadzībām. Valsts darba inspekcija sniegusi atbildi uz jautājumu, kā nodrošināt minimālo darba stundu skaitu, lai nebūtu dīkstāves? Vai šajā gadījumā nav jāapmaksā stundas (kā dīkstāves), kas šo ierobežojumu dēļ nevar tikt nodrošinātas? Darba devējam ir pienākums nodrošināt darbinieku ar darba veikšanu atbilstoši darba līgumā...

Jau informējām, ka Ministru kabineta 25. marta rīkojums Nr. 119 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" paredz, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros darbosies tikai pārtikas veikali, aptiekas, tai skaitā veterinārās aptiekas, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, higiēnas un saimniecības preču veikali, kā arī būvniecības un dārzkopības preču veikali. Savukārt uzņēmumiem turpmāk vispirms būs jānodrošina pārtikas, zāļu un pirmās nepieciešamības preču piegādes, kā arī minēto preču ražošanai nepieciešamo izejvielu piegāde vietējā tirgus vajadzībām. Rīkojums arī paredz, ka tiks ierobežota arī atsevišķu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana.Vienlaikus būs saglabāti tie pakalpojumi, kuri ir dzīvību glābjoši un kuri nodrošina terapijas nepārtrauktību. Mediķi turpmāk nevarēs sniegt veselības aprūpes pakalpojumus vairākās ārstniecības iestādēs. Šādas rīcības mērķis ir maksimāli samazināt riskus, ka inficēta ārstniecības persona darba pienākumu sniegšanas ietvaros nokļūst citā ārstniecības iestādē, apdraudot pacientus un citus mediķus. Citu valstu pieredze rāda, ka ārstniecības personas ir Covid-19 augsta...

Atbildes uz vairākiem svarīgiem jautājumiem par darba samaksu COVID-19 pandēmijas laikā izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļos sagatavojusi Valsts kanceleja. Lai gan atbildes pamatā domātas valsts iestādēm, kopumā tas pats darba tiesību regulējums attiecas arī uz privātā sektora uzņēmumiem. Vai ir pamats nodarbināto atbrīvošanai saistībā ar izmainīto darba režīmu; vai drīkst piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas? Šobrīd nav tiesiska pamata nodarbināto atbrīvošanai, pārtraucot darba tiesiskās vai dienesta attiecības pēc darba devēja iniciatīvas. Arī atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas piešķiršana pēc darba devēja iniciatīvas neatbilst darba likumdošanai: darba tiesisko vai dienesta attiecību pārtraukšana vai arī atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas ir pieļaujams tikai gadījumā, ja tā notiek pēc nodarbinātā iniciatīvas. Vienlaikus praksē var būt situācijas, kad, ievērojot solidaritātes principu, abpusēji vienojoties un izprotot situāciju, nodarbinātais dodas apmaksātā vai neapmaksātā atvaļinājumā, jo nevar vai nevēlas ierasties darba vietā, bet attālināta pieeja darba sistēmām nav iespējama. Iestādei savukārt nepieciešams izvērtēt, vai nav nepieciešamas izmaiņas pieņemtajā kārtībā...

Krīzes skarto nozaru uzņēmumu darbiniekiem izmaksās dīkstāves pabalstu 75 % apmērā no vidējās algas, bet ne vairāk kā 700 EUR Ja krīzes skarto nozaru darba devējs nenodarbina darbinieku vai ir pieteicis dīkstāvi, valsts šo uzņēmumu darbiniekiem izmaksās atlīdzība līdz 75 % no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 EUR par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Šādā gadījumā darba devējs var nepiemērot Darba likuma 74. pantu. Dīkstāves pabalsts netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI). Pabalstu izmaksās uz darbinieka kontu, to neieskaitīs paša uzņēmuma kontā. Dīkstāvi var pasludināt, ja uzņēmums nevar objektīvi nodrošināt darbiniekiem darbu. Taču dīkstāves pabalstu pārtrauks izmaksāt, ja šai laikā darba devējs pieņems darbā jaunus darbiniekus. Līdz šim Darba likuma 74.pants paredzēja, ka darba devējam ir jāizmaksā darbiniekam atlīdzība par dīkstāves laiku. Atbilstoši Darba likuma 74.panta trešajai daļai gadījumā, ja darbiniekam ir noteikta laika alga, dīkstāves gadījumā darbiniekam izmaksā...

Jautājums: Kā pareizi izsaka darba līgumu jaunā redakcijā, kur tas tiek rakstīts, vai jāatsaucas uz iepriekšējo līguma Nr., vai papildus jāraksta, ka pēc parakstīšanas iepriekšējais līgums tiek atzīts, ka tas ir nederīgs? Atbild Irina Kostina, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš asociētā partnere, darba tiesību prakses grupas vadītāja Ja darba līgumu izsaka jaunā redakcijā, tad parasti darba līguma sākumā –ievaddaļa vai pirmais punkts, paredz to, ka esošais darba līgums (atsauce uz līguma datumu un numuru) tiek grozīts saskaņā ar Darba likuma 97. pantu un izteikts jaunā redakcijā. Nav nepieciešams minēt, ka iepriekšējā darba līguma redakcija ir spēkā neesoša vai ko tamlīdzīgu, jo ir jau noteikts, ka esošais līgums ticis grozīts, izsakot to jaunā redakcijā. Visi darba līguma grozījumi un pielikumi tiek uzskatīti par tā neatņemamu sastāvdaļu, tāpēc, izsakot darba līgumu jaunā redakcijā, tas attiecas arī uz iepriekš veiktiem grozījumiem un pielikumiem. Piemēram, ja darba līgumam ir atsevišķs pielikums par konfidencialitātes ievērošanu, izsakot darba...