PERSONĀLS

Uz virsrakstā minēto jautājumu atbildi sniegusi Nataļja Preisa, Latvijas brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) Eiropas tiesību un politikas dokumentu eksperte. Citējam viņas teikto no Ieteikumi arodbiedrībām koplīgumu pārrunām COVID19 risku izplatīšanās laikā. Var gadīties situācijas, kad darba devējs, aizbildinoties ar valstī izsludināto ārkārtas stāvokli un nepārvaramās varas apstākļiem paziņo, ka nepildīs spēkā esošā koplīguma normas. Darba likuma 17.panta otrā daļa, paredz, ka bez īpašas norunas darba koplīguma puses darba koplīguma spēkā esamības laikā atturas no pasākumiem, kas vērsti uz vienpusēju tā noteikumu grozīšanu, ja normatīvajos aktos vai darba koplīgumā nav noteikts citādi, kā arī gādā, lai darba koplīguma noteikumus ievērotu un pildītu gan darba devējs, gan darbinieki. Savukārt Darba likuma 19.panta otrā daļa paredz, ka darba koplīgumu pirms termiņa var izbeigt, pamatojoties uz pušu vienošanos vai vienas puses uzteikumu, ja šādas tiesības jau ir nolīgtas darba koplīgumā. Šajā sakarā LBAS atgādina darba devējam Starptautiskās darba organizācijas atzīto, ka koplīgumu pārrunas nozīmē gan došanas,...

Mikrouzņēmumu īpašniekiem, kuru uzņēmumam nav apgrozījuma un kuri paralēli darbībai mikrouzņēmumā zaudēja darba ņēmēja statusu kā algoti darbinieki, līdz 2020. gada 31. decembrim būs tiesības uz bezdarbnieka statusu un tam paredzētajiem atbalsta pakalpojumiem, informē Labklājības ministrija. Tas pats attiecas uz pašnodarbinātajām personām (izņemot personas, kas maksā patentmaksu), kuras negūst ienākumus no saimnieciskās darbības un zaudēja darba ņēmēja statusu. To paredz 9. aprīlī valdības sēdē skatītais likumprojekts „Grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Likums vēl ir jāpieņem Saeimai. Turklāt, ja iepriekš ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu nepieciešamajā apmērā, šādām personām būs tiesības saņemt arī bezdarbnieka pabalstu. Savukārt personas, kas būs 2020.gadā ieguvušas bezdarbnieka statusu un izvēlēsies maksāt mikrouzņēmuma nodokli arī 2021.gadā, bezdarbnieka statusu zaudēs ar 2021.gada 1.janvāri. Līdz 2020.gada 31.decembrim būs arī iespēja saglabāt bezdarbnieka statusu īslaicīgu darbu veikšanai uz laiku līdz 120 dienām (līdz šim tas bija līdz 60 dienām). Nezaudējot bezdarbnieka statusu, bezdarbnieki varēs iesaistīties...

Valdība 7. aprīlī pieņēma Ministru kabineta noteikumos Nr. 161 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””, ar kuriem saslimšana ar Covid-19 nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā. Noteikumos iekļauts šāds grozījumu teksts: "(..) noteikt, ka saslimšana ar Covid-19 nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 950 "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība", 2016. gada 1. marta noteikumiem Nr. 116 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kas notikuši ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm" un 2020. gada 21. janvāra noteikumiem Nr. 42 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kuros cietušas valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki" un darba devējam nav jāveic šāda gadījuma izmeklēšana un uzskaite". Praksē tas nozīmē, ka valsts noņem no sevis atbildību par sekām arī tādā gadījumā, ja darbinieks tiek nodarbināts bez...

Informējam, ka no 8. aprīļa stājušies spēkā Ministru kabineta 2020. gada 7. aprīļa noteikumi Nr. 189 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumos Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība". Grozījumi, kurus sagatavojusi Kultūras ministrija, paplašina pašnodarbināto personu loku (iekļaujot arī individuālos komersantus), kuras var pretendēt uz dīkstāves pabalstu Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā un noteic atsevišķus izņēmumus attiecībā uz autoratlīdzību saņēmējiem. Dīkstāves pabalstam VID varēs pieteikties arī autortiesību un blakustiesību īpašnieki, kuri saņem autoratlīdzības. Drīkst saņemt autoratlīdzības par darbu, kas veikts pirms dīkstāves Iepriekšējais noteikumu regulējums papildināts, nosakot, ka krīzes skartā pašnodarbinātā persona ir fiziskā persona, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā (VID): kā saimnieciskās darbības veicēja, ir veikusi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātā persona vai autoratlīdzības saņēmēja, vai ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja, vai ir individuālais komersants, un kura dīkstāves periodā nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības, izņemot ienākumus, kas...

Dīkstāves pabalstam, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumi Nr.179 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība”, iespējams pieteikties arī pašnodarbinātām personām. Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis detalizētu pamācību, kā pašnodarbinātajiem pieteikties dīkstāves pabalstam Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā. !Svarīgi! Atcerieties, ka šo dokumentu nav iespējams precizēt, tāpēc pirms dokumenta iesniegšanas ieteicams pārbaudīt, vai sniegtā informācija ir pilnīga un korekta. Ejiet uz EDS autentificēšanās lapu (https://eds.vid.gov.lv/login/) un ievadiet savu lietotājvārdu un paroli, vai izmantojiet kādu no citiem piedāvātajiem autentificēšanās veidiemEDS sākumlapā zem izvēlnes “Mans saraksts” automātiski būs ievietots dokuments “Iesniegums dīkstāves pabalstam” Tāpat dokuments ir atrodams dokumentu sarakstā pie dokumentu grupas “Citi” Ja aizpildāt iesniegumu kā fiziska persona izvēlaties savu nodokļa maksātāja statusu “Pašnodarbinātais”, kas nozīmē, ka esat pašnodarbinātais, autoratlīdzības saņēmējs vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs. Statuss “Pašnodarbinātais” nozīmē, ka esat pašnodarbinātais, autoratlīdzības saņēmējs vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs. Aizpildiet un rūpīgi pārbaudiet vai ir savadīta visa informācija un vai tā ir ievadīta...

Saeima piektdien, 3.aprīlī, galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību. Ar likumu noteikti valsts institūciju darbības pamatprincipi un atsevišķas valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumi valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai. Ar likumu noteikts, ka valsts institūcijām darba organizācija būs jāveic tā, lai pēc iespējas nodrošinātu normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un izpildītu uzdevumus, pastiprināti jākoordinē sava darbība un savstarpēji jāsadarbojas, kā arī darba organizācija jāpielāgo ārkārtējās situācijas apstākļiem, piemēram, ierobežojot tiešus savstarpējos kontaktus, ievērojot attālinātu darba režīmu un strādājot elektroniskajā vidē. Likums paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā iesniegumu administratīvā akta izdošanai varēs iesniegt tikai rakstveidā. Rakstveida forma ietver gan pašrocīgi parakstītu dokumentu, gan elektronisku dokumentu, kas atbilst Elektronisko dokumentu likumam. Tāpat, ņemot vērā, ka valstī ir noteikta virkne piesardzības pasākumu Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai, kas saistīti ar nepieciešamību personām ievērot sociālo distancēšanos maksimāli izvairoties no tieša klātienes kontakta personu starpā,...

Uzņēmumiem, kuri piesakās dīkstāves pabalstam, rūpīgi jāizvērtē sava situācija un jāsniedz korekts, precīzs pamatojums (Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā atrodamajā pieteikuma formā, atbilstošajā ailē), masu medijos aicinājusi VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Dīkstāves pieteikuma pamatojuma sadaļā jāapraksta uzņēmējdarbībā radusies situācija, kuras dēļ uzņēmuma darbiniekiem vairs nav darba un uzņēmuma ienākumi samazinās. I. Jaunzeme to ilustrējusi ar piemēriem par dārzeņu audzēšanu un piegādi restorāniem (ja restorāni krīzes dēļ darbību apturējuši, tātad dārzeņu piegādes vairs nevar veikt, līdz ar to darbinieki atrodas dīkstāvē) vai viesnīcām, kurām kopš krīzes sākuma vairs nav klientu. Protams, ir arī sarežģītākas situācijas, kad daļēja uzņēmuma darbība turpinās. Tādā gadījumā pieteikuma pamatojumā jāapraksta konkrētāk, kuri no darbiniekiem atrodas dīkstāvē un kāpēc. Pats svarīgākais ir norādīt, kāda ir cēloņsakarība starp darbinieku dīkstāvi un krīzi, uzsvērusi VID ģenerāldirektore. Viņa arī brīdina, ka VID izlases kārtībā veiks pārbaudes uzņēmumiem, kam piešķirts dīkstāves atbalsts, lai pārliecinātos, ka to sniegtā informācija atbilst reālajai situācijai....

Valdība 2. aprīlī pieņēma noteikumus "Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 26.marta noteikumos Nr.165 "Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem"", kas ļauj arī nesenāk dibinātiem uzņēmumiem pieteikties dīkstāves atbalstam, kā arī nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumam līdz 3 gadiem. Grozījumi paredz iespēju dīkstāves atbalstu saņemt arī tiem uzņēmumiem, kas dibināti pēc 2019. gada 1. marta (līdz šim tas nebija iespējams, jo nebija apgrozījuma datu, ar ko salīdzināt, vai tie bija neobjektīvi salīdzināmi). Paredzēts, ka krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019. gada 1. marta līdz 2019. gada 31. decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu aprēķina, salīdzinot ieņēmumus šāgada martā vai aprīlī ar pagājušajā gadā mēnesī vidēji gūtajiem ieņēmumiem. Tāpat noteikumos paredzēta dīkstāves pabalsta aprēķināšanas kārtība tiem darbiniekiem, kuru uzņēmumu darbība nav ilgāka par sešiem mēnešiem. Noteikts, ka viņiem pabalsta apmēru (pēc VID datiem)...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 3. aprīlī informē, ka saskaņā ar 31. martā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 179 „ Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība”, kas jau stājušies spēkā 3. aprīlī, dīkstāves pabalstam var pieteikties tādas fiziskas personas, kas reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicēji un ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātās personas vai autoratlīdzības saņēmēji. Dīkstāves pabalstam var pieteikties arī pašnodarbinātie mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāji. Abos gadījumos ir būtiski, ka pēc 2020.gada 14.marta šīs personas dīkstāves periodā nav guvušas ienākumus no saimnieciskās darbības. VID ir sagatavojis īsu pamācību, kas soli pa solim palīdz pareizi aizpildīt nepieciešamo informāciju: Kā elektroniski iesniegt dokumentu “Iesniegums dīkstāves pabalstam” pašnodarbinātām personām . Pašnodarbināto personu sarakstu, kuras saņēmušas dīkstāves pabalstu, VID publicē savā tīmekļvietnē sadaļā “COVID-19”. Dīkstāves pabalsta apmēru aprēķina VID pēc pašnodarbinātās personas VID deklarētajiem datiem. VID dīkstāves pabalstu piešķir un izmaksā atbilstoši iesniegumā norādītajam dīkstāves periodam uz...

Līdzīgi kā uzņēmumiem-juridiskām personām, arī pašnodarbinātajiem, tostarp autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, piesakoties dīkstāves pabalstam, īpaša uzmanība jāpievērš, vai tie neierindojas zem kādas no kopumā 17 neatbilstībām, kas noteiktas Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumos Nr.179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skar Covid-19 izplatība". Noteikumi stājušies spēkā 3. aprīlī un Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņojis, ka var jau pieteiktos dīkstāves pabalstam: pašnodarbinātajai personai jāiesniedz noteiktas formas pamatots iesniegums VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS). Par laika posmu no 2020. gada 14. marta līdz 31. martam iesniegums jāiesniedz līdz 25.aprīlim; turpmāk - līdz nākamā mēneša 25.datumam. Noteikumi uzskaita situācijas, kurās pašnodarbinātajiem VID dīkstāves pabalstu var atteikt: ja pašnodarbinātā persona nav iesniegusi VID visas nodokļu deklarācijas par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas; ja pašnodarbinātajai personai iesnieguma iesniegšanas brīdī nodokļu parāds ir lielāks par 1 000 eiro un nav piešķirti samaksas termiņa pagarinājumi vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu...

Rīgas domes pagaidu administrācija 3. aprīlī pirmajā attālinātajā sēdē pieņēma lēmumu piešķirt mazumtirdzniecības veikala norēķinu kartes pārtikas produktu iegādei trūcīgo, maznodrošināto un daudzbērnu ģimeņu bērniem, kuri apgūst pirmsskolas, pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas pašvaldības vai privātajās izglītības iestādēs. Pārtikas produktu iegādei domātās kartes tiks piešķirtas to izglītojamo ģimenēm, kas saskaņā ar Rīgas Sociālā dienesta lēmumu atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statusam, kā arī tām ģimenēm, kuras reģistrētas Rīgas pilsētas pašvaldības ģimeņu atbalsta reģistrā. Kartes nominālvērtība tiks aprēķināta 1,42 eiro apmērā par katru darbdienu ārkārtējās situācijas periodā, sākot no 13. marta. Ar karti būs iespējams iegādāties tikai pārtikas preces, bet būs liegts pirkt enerģijas dzērienus, alkoholu un tabakas izstrādājumus. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments iepirkuma procedūras rezultātā izvēlēsies komersantu, kas nodrošinās kartes izgatavošanu. Savukārt kartes izsniegšanu mērķgrupai nodrošinās Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar tā padotībā esošajām izglītības iestādēm un Rīgas Sociālo dienestu, ievērojot drošības pasākumus, kas...

Ministru kabinets 31. martā lēmis, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt arī pašnodarbinātās personas, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošie, kuru saimniecisko darbību ir skārusi krīze. To paredz Kultūras ministrijas sagatavotie Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumi Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skar Covid-19 izplatība", kas stāties spēkā no 3. aprīļa. Kas kvalificējas pabalstam, kas - ne? Par Covid-19 izraisītās krīzes skartām pašnodarbinātām personām uzskatāmas fiziskas personas, kas reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēji, ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātas personas vai autoratlīdzības saņēmēji, vai ir mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāji un kuras dīkstāves periodā nav guvušas ienākumus no saimnieciskās darbības. VID dīkstāves pabalstu pašnodarbinātās personas atsevišķos gadījumos nevarēs saņemt, piemēram, ja vidējie VSAOI maksājumi mēnesī 2019. gada otrajā pusgadā ir bijuši mazāk nekā 20 eiro, ja pašnodarbinātā persona vienlaikus ir arī darba ņēmējs, un tā pamata darbā ir saņēmusi vairāk...

Darbinieki darba tiesiskajās attiecībās vienmēr ir tikuši atzīti par vājāko pusi, tāpēc arī pašreizējās COVID-19 krīzes apstākļos šīs attiecības jāvērtē no darbinieka aizsardzības perspektīvas. Protams, tas nekādā veidā neierobežo vai neaizliedz darba devējam veikt objektīvus pasākumus, ja notikusi krīze un tiešām objektīvi kaut kādas saimnieciskās funkcijas vairs nevar pildīt un ir jāveic izmaiņas. Kas jāatceras darba devējiem, kuri ir atbildīgi par to, kādā situācijā ir nonākuši darba ņēmēji, ja darbs objektīvu apstākļu dēļ ir apstājies, skaidroja* Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos. Sniedzam nelielu ieskatu aktuālajos norādījumos. Ja uzņēmuma darbība ir ierobežota Attiecībā uz to, ja ir faktiska dīkstāve un darba devējs nevar nodrošināt darbinieka darbu, tad, pirmkārt, jau Darba likumā ir noteikts, ka dīkstāves gadījumā darba devējam ir tiesības darbinieku norīkot līgumā neparedzētu darbu veikšanai, kas ir ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā un pa šo laiku darba devējam būs jāsaglabā darbiniekam...

Ārkārtas sēdē 29. martā Ministru kabinets Covid-19 ierobežošanai noteica jaunas prasības attiecībā uz darbinieku obligātajām veselības pārbaudēm, uz darba laika organizēšanu dažādu profesiju pārstāvjiem, prasībām transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem ārpus darba laika, un citus pienākumus. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumā Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Grozījumi noteic, ka darba devējs ārkārtējās situācijas laikā ir tiesīgs nodarbināt personu bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas, ja ar veselības ministra rīkojumu vai citu ārējo normatīvo aktu ir pārtraukta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas nepieciešama obligātās veselības pārbaudes veikšanai. Izņēmums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2. pielikumam. Ja veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana ir atjaunota, tad obligātās veselības pārbaudes (periodiskās veselības pārbaudes) veikšana nodrošināma ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā, bet pirmreizējā vai ārpuskārtas veselības pārbaude ne vēlāk kā...

Sakarā ar COVID-19 saslimšanas ierobežošanu gan darbiniekiem, gan darba devējiem rodas arvien jauni jautājumi arī darba tiesisko attiecību sakarā. Atbildes uz vairākiem šādiem jautājumiem sagatavojusi Valsts darba inspekcija (VDI). Piemēram, darbavieta nevar pretendēt uz dīkstāves pabalstu (neatbilst kādam no ierobežojumiem, piemēram, ir nodokļu parāds), slēdzās uz nenoteiktu laiku un atsakāt izmaksāt algu par februāri pilnā apmērā. Vai uzņēmējs ir tiesīgs šādi rīkoties? VDI norāda, ka arī valstī ārkārtējās situācijas laikā darba devējam ir pienākums ievērot darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu prasības. Darba likuma 69.panta pirmā daļa nosaka, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī. Ja darba devējs atbilstoši darba līgumā nolīgtajam darba samaksas izmaksas laikam nav izmaksājis darba samaksu, saskaņā ar Darba likuma 94. panta pirmo daļu, VDI iesaka ar rakstveida sūdzību vērsties pie darba devēja. Sūdzībā ietveriet...