PERSONĀLS

Valdības sēdē 23. aprīlī pieņemti Labklājības ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi „Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kurus skārusi Covid-19 izplatība””, kuru sākotnējais projekts gan atšķiras no valdības lemtā. Noteikumi, kuri drīzumā tiks oficiāli publicēti un stāsies spēkā, paredz, ka darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuriem Covid-19 izplatības radītās krīzes ietekmē dīkstāves pabalsts ir zems vai arī tiem, kuri nekvalificējas dīkstāves pabalstam darba devēja neatbilstības dēļ, būs pieejams dīkstāves palīdzības pabalsts, nosakot tā zemāko slieksni 180 eiro mēnesī. Iepriekš ministrija rosināja to noteikt 130 eiro apmērā (šāds pabalsta apmērs noteikts, par pamatu ņemot spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto trūcīgas ģimenes (personas) ienākumu līmeni -128,06 eiro). Tas nozīmē, ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķinātais dīkstāves pabalsts būs mazāks par 180 eiro mēnesī, tiks aprēķināta starpība starp 180 eiro un faktiski izmaksāto dīkstāves pabalstu. Iztrūkstošās starpības izmaksu uz darbinieka kontu veiks VID. Savukārt, tiem darba ņēmējiem, kuri nekvalificējas dīkstāves pabalstam, tiks izmaksāti...

Valdība 23. aprīļa sēdē atbalstīja arī Kultūras ministrijas (KM) sagatavotos noteikumus "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumos Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība", kas paredz, ka uz dīkstāves pabalstu varēs pieteikties arī pašnodarbinātās personas, kuras vienlaikus uz nepilnu darba slodzi veic pedagoģisko vai radošo darbu valsts un pašvaldību budžeta iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētos komersantos, piemēram, ir nodarbinātas pašvaldības mūzikas vai mākslas skolā, vai vada amatieru mākslas kolektīvu pašvaldības kultūras namā u.tml. Šie darba līgumi visbiežāk nav par pilna darba laika darbu, līdz ar to atalgojums par to ir zem valstī noteiktās minimālas mēneša darba algas, uzskata ministrija. Atbalstīts priekšlikums dīkstāves pabalsta pretendentu loku paplašināt arī ar tām pašnodarbinātajām personām, kuras strādā nepilnu darba laiku, un to ienākumi no šī darba vidēji pēdējo sešu mēnešu laikā nepārsniedz minimālo mēneša darba algu – 430 eiro mēnesī, t.sk. valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem,...

Valdības sēdē 21. aprīlī nolemts vienkāršot studiju un studējošā kredīta noformēšanu un saņemšanu, kā arī nebūs vairs nepieciešams kredītu otrs galvotājs. Noteikumi pieļaus noslēgt kredīta līgumu arī attālināti - to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie Ministru kabineta 2020. gada 21. aprīļa noteikumi Nr. 231 "Noteikumi par studiju un studējošo kreditēšanu studijām Latvijā no kredītiestāžu līdzekļiem, kas ir garantēti no valsts budžeta līdzekļiem", kas stājas spēkā 24. aprīlī. Kredītu garantiju pieejamību nodrošinās Attīstības finanšu institūcija Altum (ALTUM) un paredzēts, ka studiju un studējošo kredīti būs pieejami , sākot ar augustu studijām šā gada rudens semestrī. Tāpat iecerēts, ka vidējā termiņa budžetā plānotais finansējums ļaus gadā izsniegt aptuveni 2000 jaunu kredītu. Studiju kredītu un studējošā kredītu varēs saņemt pilna laika un nepilna laika studējošie. ALTUM aicinās kredītiestādes pieteikties studiju un studējošo kreditēšanai, sākot no 2020. gada maija. Portfeļgarantiju programmas finansējumam varēs pieteikties jebkura kredītiestāde, kas ir tiesīga sniegt kreditēšanas pakalpojumus Latvijā...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē par jaunumiem aģentūras sniegto pakalpojumu izmantošanā COVID-19 krīzes laikā. Bezdarbnieka pabalsts Bezdarbnieka pabalsta saņemšanai periodā līdz 2020. gada 31.decembrim ir radīti labvēlīgāki nosacījumi. Bezdarbnieks, nezaudējot bezdarbnieka statusu, var būt nodarbināts īslaicīgos darbos (piemēram, sezonas darbos) divas reizes 12 mēnešu periodā, nepārsniedzot kopā 120 dienas (līdz šim tie bija 2 mēneši jeb 60 dienas). Par laika periodu, kamēr strādā, VSAA apturēs piešķirtā bezdarbnieka pabalsta izmaksu, ko pēc tam turpinās. Ja bezdarbnieka statuss piešķirts periodā no 2020.gada 18.aprīļa līdz 2020.gada 31.decembrim, kopējais apdrošināšanas stāžs bezdarba gadījumam ir vismaz viens gads un sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu laikā, tad VSAA piešķirs bezdarbnieka pabalstu arī mikrouzņēmuma īpašniekam, kas atrodas darba ņēmēja statusā kā mikrouzņēmuma darbinieks un negūst ienākumus. Piemaksa pie dīkstāves pabalsta par apgādībā esošu bērnu VSAA personām, kurām Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir piešķīris dīkstāves pabalstu un kurām VID reģistrēti apgādībā esoši bērni vecumā līdz...

Ministru kabinets 21. aprīlī akceptēja Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, par kuriem vēl būs jānobalso Saeimai. Grozījumi paredz, ka personai, kurai ir piešķirts bezdarbnieka pabalsts un beidzās 2020.gada 12.martā vai beigsies vēlāk un kurš sakarā ar Covid-19 izsludinātās ārkārtējās situācijas radītajām sekām nav atradis darbu, varēs pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu. Bezdarbnieka palīdzības pabalsts tiks izmaksāts apmērā, kāds ir personai izmaksāts attiecīgi astotajā vai devītajā bezdarba mēnesī, bet ne vairāk kā 130 eiro mēnesī. Šāds pabalsta apmērs noteikts, par pamatu ņemot spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto trūcīgas ģimenes vai personas ienākumu līmeni (128,06 eiro). Iesniegumu bezdarbnieka palīdzības pabalsta saņemšanai būs jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Pabalstu piešķirs no nākamās dienas, kad beidzas bezdarbnieka pabalsta izmaksa. Bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periods būs ne ilgāks par četriem mēnešiem. Pabalstu izmaksās par periodu no 2020.gada 12.marta līdz persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka līdz 20. aprīlim ir izmaksājis dīkstāves pabalstus par kopējo summu 4 792 584 eiro, no kuriem: 4 538 292 eiro izmaksāti 17 605 darbiniekiem pēc 3 308 uzņēmumu iesniegumiem; 254 293 eiro izmaksāti 1 047 pēc pašnodarbināto personu iesniegumiem. Kopumā šajā laikā vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam darbiniekam ir bijis 259 eiro. Maksimālo pabalsta apmēru 700 eiro saņēmuši 773 darba ņēmēji; 14 488 cilvēkiem jeb 87 % no darba ņēmējiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro, bet 302 cilvēki saņēmuši pabalstu, kas mazāks par 20 eiro. Līdz 19. aprīlim vidējais izmaksātā pabalsta apmērs pašnodarbinātajiem ir bijis 232,7 eiro. Pašnodarbinātie dīkstāves pabalstiem var pieteikties kopš 3. aprīļa. Maksimālo pabalsta apmēru 700 eiro saņēmuši 59 pašnodarbinātie, bet 790 cilvēkiem jeb 79 % no pašnodarbinātajiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro. Atbalsts atteikts 2240 uzņēmumiem un 877 pašnodarbinātajiem, kas nav atbilduši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem....

Koronavīrusa COVID-19 pandēmija radījusi daudzus jautājumus arī saistībā ar personas datu aizsardzību. Kā sabalansēt darba devēja pienākumu nodrošināt drošus darba apstākļus ar pienākumu ievērot personas datu aizsardzību, privātumu? Arī pandēmijas un ārkārtas situācijas laikā datu aizsardzības principi nav atcelti - katrai datu apstrādei jābalstās uz kāda no Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktā tiesiskā pamata, atgādina Jūlija Terjuhana, zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" juriste. Kas ir pamats veselības datu pieprasīšanai? Darba devējs drīkst ievākt datus ne tikai par darbinieka veiktajiem ceļojumiem un kontaktpersonām, bet arī īpaši sensitīvos datus par tā veselības stāvokli, taču svarīgākais ir saprast - kā to izdarīt pamatoti un pareizi, uz kāda tiesiskā pamata balstoties? Šeit nereti tiekot pieļautas kļūdas. Tiesiskais pamats veselības datu apstrādei var būt ne tikai pašas personas piekrišana, patiesībā tas pat neesot labākais (drīzāk kā rezerves) variants, uzskata juriste. Piekrišanai vienmēr jābūt brīvprātīgai, un, ja darbinieks atsakās sniegt datus, darba devējs nedrīkst veikt nekādas sankcijas, turklāt piekrišana...

Valsts Darba inspekcija sniegusi skaidrojumu vairākās situācijās, kad darbiniekam tiek samazināts darba apjoms COVID-19 ārkārtas situācijas dēļ. Jautājums: Vai darba devējs ir tiesīgs samazināt algu sakarā ar ārkārtas stāvokli? Daži darba devēji teica, ka tā kā darbs ir kļuvis mazāks, tad atalgojums tiks samazināts. Atbilde: Darba devējam jānodrošina darba līgumā nolīgtais darba laiks, veicamais darbs, kā arī nolīgtās darba samaksas izmaksa. Darba likumā ir ietverts regulējums situācijās, kad darbiniekam nodrošināma atlīdzības izmaksa, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Likumā gan nav sniegts izsmeļošs uzskaitījums, tomēr atsevišķi COVID-19 saistītie pasākumi var būt uzskatāmi par attaisnojošu gadījumu, kad darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību darbiniekam, kurš neveic darbu. Viens no Darba likuma 74.pantā ietvertajiem gadījumiem, kad šāda atlīdzība ir izmaksājama, ir saistīts ar dīkstāvi. Dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Likums nenosaka dīkstāves noteikšanas iemeslus, tādējādi tās ir visas situācijas, kad darba devējs...

Saeima 16.aprīlī steidzamības kārtā pieņēmusi izmaiņas Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, nosakot lielāku pabalsta maksājumu ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā, kā arī paplašinot bezdarbnieka pabalsta saņēmēju loku. Mikrouzņēmumu īpašnieki, pašnodarbinātie un īslaicīgo darbu veicēji, bet - ne patentmaksātāji Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma grozījums paredz papildināt personu loku, kurām būs tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu. Noteikts, ka līdz šī gada 31. decembrim tiesības pretendēt uz bezdarbnieka statusu būs arī mikrouzņēmuma īpašniekam, kura uzņēmumam nav apgrozījuma (tai skaitā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas). Tāpat tas attieksies uz pašnodarbināto, kurš negūst ienākumu (tai skaitā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas). Uz bezdarbnieka pabalstu gan nevarēs pretendēt fiziska persona, kura veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu. Ņemot vērā krīzes radītās sekas un bezdarba pieaugumu, paredzēts, ka līdz šī gada 31.decembrim bezdarbnieka statusu varēs saglabāt personas, kas iesaistās īslaicīgos darbos uz laiku līdz 120 dienām līdzšinējo 60 dienu vietā....

Jautājums: Uzņēmumā darba apjoma stipra samazinājuma dēļ tiek samazināts darbinieku skaits, likvidējot lietvedes štata vietu, darba pienākumus novirzot pildīt grāmatvedei, nepalielinot darba samaksu. Kāpēc lietvede jāatbrīvo pēc Darba likuma 101. panta 1. daļas, kur "Darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā", nevis pēc 104. panta, kur "Darbinieku skaita samazināšana ir darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā". 104. pants saucas "Darbinieku skaita samazināšana". Kuros gadījumos izmanto 104. pantu? Atbild Valsts darba inspekcija. Par Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punkta piemērošanu noradāms, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts judikatūrā norādījis, ka minētā tiesību normā paredzētā "darbinieku skaita samazināšana" ir ģenerālklauzula, kuras saturs nosakāms atbilstoši Darba...

Jautājums: vai darba devējam ir jāapmaksā darbiniekam slimības lapa A, ja viņš atrodas bezalgas atvaļinājuma un viņš nebija paredzēts darba grafikā? Atbild Valsts darba inspekcija. Saskaņā ar likumu “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (turpmāk -likums) 36.panta pirmo daļu darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darbnespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā — par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par 10 kalendāra dienām. Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā. Slimības naudu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai. Ņemot vēra iepriekš minēto, darbnespējas perioda darba devējam jāizmaksā slimības nauda...

Lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu arvien plašākam krīzes skarto uzņēmumu darbinieku lokam, ir papildināti 2020. gada 26. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”. Grozījumi nosaka, ka turpmāk dīkstāves pabalstu varēs saņemt arī uzņēmumu valdes locekļi, kā arī darbinieki, kuri jau saņem vecuma vai izdienas pensiju. Sākot no šī gada 10. aprīļa, dīkstāves pabalstam var pieteikties arī to uzņēmumu valdes locekļi, kuru visi darbinieki ir dīkstāvē. Tāpat dīkstāves pabalstu varēs izmaksāt arī tiem uzņēmumu darbiniekiem, kuri jau saņem vecuma vai izdienas pensiju, taču vienlaikus turpina darba gaitas. Tāpat grozījumi paredz, ka darbiniekiem, kuri saņem dīkstāves pabalstu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piešķirs piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam uz dīkstāves pabalsta piešķiršanas dienu tiek...

Finanšu ministrija informē, ka 9. aprīlī valdība ārkārtas sēdē pieņemti Ekonomikas ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 205"Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumos Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem"", kas stājušies spēkā 10. aprīlī. Ar tiem paplašināts dīkstāves pabalstu saņēmēju loks, lai turpmāk to varētu saņemt arī krīzes skarto darba devēju valdes locekļi ar nosacījumu, ka tad, ja uzņēmumā bez valdes locekļa ir vairāki darbinieki, tad tiem visiem jāatrodas dīkstāvē. Savukārt, ja persona ir valdes loceklis vairākās dīkstāvē esošos uzņēmumos, dīkstāves pabalstu varēs saņemt tikai par vienu uzņēmumu. Dīkstāves pabalstu var saņemt krīzes skarto darba devēja valdes locekļi, ja 2019. gada apgrozījums nepārsniedz 100 000 eiro. Tāpat dīkstāves pabalstu varēs saņemt, ja vienlaikus tiek saņemta vecuma vai izdienas pensija. Noteikumos arī precizēts, ka VID dīkstāves pabalstu nepiešķir valsts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar dīkstāves pabalstu pieprasīšanu un aprēķināšanu, tostarp arī par dīkstāves izpratni uzņēmumā. Dīkstāves pabalsts izmaksāts nepamatoti un darba devējs vēlas atmaksāt atpakaļ. Kādai rīcībai ir jābūt no darba devēja, kāds dokuments ir jāiesniedz (iesniegums ) un kā atgriezt naudu, kur pārskaitīt, vai uz to pašu kontu, no kura izmaksāja darbiniekam? Ja darba devējs vēlas atmaksāt nepamatoti saņemtu dīkstāves pabalstu, tad darba devējam jāsniedz detalizēts iesniegums EDS nestrukturētā formā, pamatojot to, ka vēlas atmaksāt Valsts ieņēmumu dienestam nepamatoti saņemtu dīkstāves pabalstu, norādot darba ņēmēja vārdu, uzvārdu, dīkstāves pabalsta periodu, summu. Dīkstāves pabalsts ir jāatmaksā uz: Valsts kase LV18TREL213005613500B (TRELLV22), maksājuma mērķī norādot nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru un nosaukumu, darba ņēmēja vārdu, uzvārdu un personas kodu un dīkstāves periodu, par kuru tiek veikta atmaksa. Kur pieejams iesniegums dīkstāves pabalsta pieprasīšanai? Iesniegums dīkstāves pabalsta pieprasīšanai pieejams VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (turpmāk –EDS) sadaļā “Sarakste ar...

Uz virsrakstā minēto jautājumu atbildi sniegusi Nataļja Preisa, Latvijas brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) Eiropas tiesību un politikas dokumentu eksperte. Citējam viņas teikto no Ieteikumi arodbiedrībām koplīgumu pārrunām COVID19 risku izplatīšanās laikā. Var gadīties situācijas, kad darba devējs, aizbildinoties ar valstī izsludināto ārkārtas stāvokli un nepārvaramās varas apstākļiem paziņo, ka nepildīs spēkā esošā koplīguma normas. Darba likuma 17.panta otrā daļa, paredz, ka bez īpašas norunas darba koplīguma puses darba koplīguma spēkā esamības laikā atturas no pasākumiem, kas vērsti uz vienpusēju tā noteikumu grozīšanu, ja normatīvajos aktos vai darba koplīgumā nav noteikts citādi, kā arī gādā, lai darba koplīguma noteikumus ievērotu un pildītu gan darba devējs, gan darbinieki. Savukārt Darba likuma 19.panta otrā daļa paredz, ka darba koplīgumu pirms termiņa var izbeigt, pamatojoties uz pušu vienošanos vai vienas puses uzteikumu, ja šādas tiesības jau ir nolīgtas darba koplīgumā. Šajā sakarā LBAS atgādina darba devējam Starptautiskās darba organizācijas atzīto, ka koplīgumu pārrunas nozīmē gan došanas,...