PERSONĀLS

Šonedēļ (3. decembrī) valdības sēdē pieņemtie Ministru kabineta „Noteikumi par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru” paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra Latvijā minimālo vecuma pensiju noteiks, ņemot vērā minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi 80 eiro apmērā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro apmērā. Līdzīgi kā tas ir bijis līdz šim, arī no jaunā gada minimālās vecuma pensijas apmēra noteikšanā tiks ņemts vērā personas uzkrātais apdrošināšanas stāžs, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemērojot noteiktu koeficientu. Līdz ar to personām ar apdrošināšanas stāžu no 15 līdz 20 gadiem minimālais vecuma pensijas apmērs būs 88 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 134,96 eiro. Personām ar apdrošināšanas stāžu no 21 līdz 30 gadiem minimālās vecuma pensijas apmērs būs 104 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 159,50 eiro. Ja apdrošināšanas stāžs ir no 31 līdz 40 gadiem, tad minimālās vecuma pensijas apmērs būs 120 eiro, bet personām ar invaliditāti...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija kā steidzamus atbalstījusi rosinātos grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas paredz izmaiņas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā. Ar šiem grozījumiem no 2022. gada plānots noteikt vienotu sociālās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina metodiku. Vidējo iemaksu algu izmanto, lai sociāli apdrošinātām personām aprēķinātu maternitātes, vecāku, slimības, bezdarbnieka pabalstu un citus sociālās apdrošināšanas pabalstus. Paredzēts, ka personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu tāpat kā līdz šim noteiks no iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, taču šo periodu beidzot četrus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Patlaban iemaksu algas perioda noteikšanai ir paredzēta atkāpšanās par diviem mēnešiem pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Taču, ņemot vērā, ka pašnodarbinātie un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji informāciju par veiktajām sociālajām iemaksām sniedz reizi ceturksnī, šādos gadījumos iemaksu apjoms divu mēnešu ietvaros var nebūt precīzi zināms, kas apgrūtina objektīvu pabalsta apmēra aprēķināšanu. Tāpat piedāvātās likuma izmaiņas paredz...

2020.gadā iedzīvotājiem, kam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegāde saņēmēja dzīvesvietā tiek nodrošināta ar VAS „Latvijas Pasts” starpniecību, piegādes pakalpojuma maksa saglabāsies nemainīga – tā būs 2,39 eiro. Šo summu, tāpat kā līdz šim, VSAA ieturēs no saņēmējam izmaksājamās pensijas, pabalsta vai atlīdzības un pārskaitīs VAS „Latvijas Pasts”. Iepriekš VSAA ziņoja, ka VAS „Latvijas Pasts” saskaņā ar 2019.gada 24.septembrī noslēgto līgumu skaidras naudas piegādes pakalpojumu dzīvesvietā 2020.gadā nodrošinās par 4,88 eiro. Pakalpojuma cenas starpību, kas pārsniedz 2,39 eiro, apmaksās VSAA. Starpības kompensēšanai VSAA 2020.gada budžetā ir paredzēti 2 119 149 eiro, tajā skaitā 65 736 eiro no pamatbudžeta un 2 053 413 no speciālā budžeta līdzekļiem. 2019.gada oktobrī VSAA maksājumus ar piegādi dzīvesvietā saņēma 77,2 tūkstoši personu, kas izvēlējušās šādu pensiju, pabalstu un atlīdzību saņemšanas veidu.

Saeima 21.novembrī trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”. Turpmāk, aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu un apgādnieka zaudējumu, tiks izmantots ilgāks ienākumu gūšanas periods nekā patlaban, tādējādi precīzāk ļaujot aprēķināt negūto ienākumu aizvietojumu. Grozījumi likumā stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī. Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteiks, ņemot vērā personas ienākumus par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas piecu gadu periodā. Tādējādi vidējās apdrošināšanas algas aprēķināšanas kārtība būs analoga kā invaliditātes pensijas aprēķināšanas gadījumā. Iepriekš atlīdzības aprēķināšanai izmantoja fiksētu 12 mēnešu periodu, kas ir pārāks īss un var iekļaut, piemēram, slimības laiku, kad ienākumi ir mazāki. Ilgtermiņa ienākumu aizvietošanas pakalpojumam šāda aprēķināšanas kārtība var būt netaisnīga un nesamērīga, un būtu jāmaina, norāda likumprojekta autori. Jaunā atlīdzību aprēķināšanas kārtība būs spēkā no 2021.gada. Tāpat likuma grozījumi paredz izslēgt iespēju, ka persona vienlaikus var saņem divus ienākumu atlīdzinājumus, piemēram, invaliditātes pensiju un apgādnieka zaudējuma atlīdzību. To nosaka sociālās apdrošināšanas...

Nevalstiskā jauniešu organizācija Global Shapers Riga sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) ir publicējusi vadlīnijas darba devējiem ar mērķi rosināt izvēlēties kā savu potenciālo darbaspēku arī vecāko sabiedrības daļu – seniorus. Vadlīnijas apkopo tādu darba devējiem noderīgu informāciju kā mītu atspēkošanu par senioriem darba vietās, senioru piesaistes kanālus, padomus darba vietas un darba satura pielāgošanai, informāciju par nodokļu niansēm un kontrolsarakstus veiksmīgai senioru nodarbināšanai. Vadlīnijas senioru nodarbināšanai ir iespējams lejupielādēt mājaslapā: www.senioristrada.lv. “Ņemot vērā demogrāfisko situāciju ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, kā arī to, ka gados vecāku cilvēku radītā demogrāfiskā slodze ik gadu palielinās, notiek izmaiņas arī darbaspēka struktūrā. Darbaspēka trūkums un problēmas, kas skar sociālo un pensiju sistēmu ir iemesls tam, ka palielinās darba mūža ilgums. Tādējādi darba devējiem arvien lielāki resursi jāvelta darba vides pielāgošanai, veselības uzturēšanas pasākumiem, apmācību un prasmju pilnveidošanai, elastīgām darba formām, darba pienākumu pielāgošanai, kā arī zināšanu nodošanai starp paaudzēm, īpaši domājot par sudraba...

Ministru kabinets 19. novembrī palielināja Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu laboratoriskajiem mērījumiem no 250 eiro uz 500 eiro, lai uzņēmumā veiktu pilnvērtīgu un kvalitatīvu darba vides risku novērtējumu. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 1.marta noteikumos Nr.127 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi"". Regulējuma mērķis ir objektīvi novērtēt darba vides riskus, piemēram, trokšņa, vibrācijas, mikroklimata, apgaismojuma, kā arī putekļu un ķīmisko vielu koncentrāciju, kuriem pakļauts nodarbinātais darba laikā. Atbilstoši mērījumu rezultātiem darba devējs var izvēlēties nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus un veikt citus pasākumus riska samazināšanai vai novēršanai, kā arī noteikt veicamo obligāto veselības pārbaužu biežumu. Bezmaksas atbalsta saņemšanai darba vides risku novērtējumam un laboratoriskiem mērījumiem var pieteikties bīstamo nozaru uzņēmumi lauksaimniecības, būvniecības, metālapstrādes, veselības aprūpes u.c. jomās. Konstatēts, ka līdzšinējais atbalsts bieži vien nesedz izdevumus, lai veiktu visus nepieciešamos laboratoriskos mērījumus pilnīgai darba vides riska novērtēšanai un noteiktu pasākumus...

Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2020., 2021. un 2022.gadam likumu, kā arī grozījumus 26 likumos, kas saistīti ar budžetu. Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu eiro un izdevumi - desmit miljardu eiro apmērā. Kopējais ieņēmumu pieaugums - 717 miljoni eiro. 2020.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,3 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vēl mazāks nekā iepriekš valdības plānotais bilances mērķis (0,4%), savukārt IKP pieaugums 2020.gadā prognozēts 2,8 procentu apmērā. Ministrijās ir pārskatīti līdzšinējie izdevumi, un nākamgad līdz 300 eiro palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, savukārt pēc gada plānota minimālās darba algas palielināšana līdz 500 eiro mēnesī. Daži pabalsti nedaudz pieaug, citi tiek atsaistīti no minimālās algas Nākamgad tiks nedaudz palielināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts personām ar invaliditāti. Tas plānots 80 eiro apmērā līdzšinējo 64,03 eiro vietā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro līdzšinējo 106,72 eiro vietā....

Grozījumi Darba aizsardzības likumā, ko Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 3. oktobrī, ievieš izmaiņas attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Labklājības ministrijas izstrādātie likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu attīstību, kad aizvien biežāk darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, un nepieciešamību attiecīgi pielāgot darba aizsardzības prasību piemērošanu. Vienlaikus modernizēta darba aizsardzības dokumentācijas izstrādes kārtība, precīzāk un skaidrāk noteiktas prasības darba aizsardzības organizatoriskās sistēmas izveidei un sadarbībai darba aizsardzības jautājumos. Likuma grozījumi stāsies spēkā no 2020. gada 1. jūlija. Par attālināti veicamu darbu jāvienojas ar darba devēju Darba aizsardzības likumā iekļauta attālinātā darba definīcija, paredzot, ka tas ir darba izpildes veids, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, tajā skaitā darbs, kuru veic, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Par attālināto darbu netiek uzskatīts darbs, kas saistīs ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos darba rakstura dēļ,...

Ar 2020.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz tiesības pensiju otrā līmeņa dalībniekiem novēlēt savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu. 1 289 000 pensiju 2.līmeņa dalībniekiem būs iespēja izvēlēties, vai pensiju 2.līmeņa uzkrājumu novēlēt mantojumā, pievienot citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam, vai ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā. „Līdz šim gadījumos, ja cilvēks nomirst, nesasniedzot pensijas vecumu, viņa uzkrātais kapitāls tiek ieskaitīts sociālās apdrošināšanas budžetā un to izmanto pensiju izmaksai pašreizējiem pensionāriem, tai skaitā mirušā pensionāra apgādībā esošiem ģimenes locekļiem, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju. Taču pēc būtības pensiju 2.līmenī uzkrātais kapitāls ir cilvēka īpašums, un ir tikai loģiski, ka pats cilvēks var izvēlēties, kā ar uzkrājumu rīkoties viņa nāves gadījumā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzdevums ir reģistrēt šo izvēli un cilvēka nāves gadījumā novirzīt uzkrāto naudu atbilstoši mirušā izvēlei,” skaidro Inese Šmitiņa, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore. Pēc VSAA datiem, 2019.gada 30.septembrī gandrīz puse jeb...

No 2020.gada bezdarbnieka statusu plānots piešķirt un pabalstu izmaksāt astoņus kalendāra mēnešus līdzšinējo deviņu mēnešu vietā. To paredz Saeimā trešdien, 30.oktobrī, konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas iekļauti nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Plānots, ka pirmos divus mēnešus pabalstu izmaksās pilnā apmērā, par trešo mēnesi pabalsts būs 75 procenti no pilnā apmēra, par piekto un sesto mēnesi izmaksās 50 procentus, bet par septīto un astoto mēnesi tas būs 45 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta. Patlaban bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir deviņi mēneši 12 mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas. Pirmos trīs mēnešus personai pabalstu izmaksā pilnā apmērā, nākamos trīs mēnešus 75 procentu, bet pēdējos trīs mēnešus 50 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka vidējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums patlaban ir 4,4 mēneši. Jauno kārtību paredzēts piemērot, lemjot par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu personām, kas bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2020.gada 1.janvāra. Saeima...

Ar jaunu E-semināra "Komandējuma un darba brauciena izdevumu atlīdzināšana" ierakstu papildināts BILANCES AKADĒMIJAS semināru videoierakstu klāsts. Semināru vadīja Mg.sci.oec. MAIJA GREBENKO, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla Bilance galvenā redaktore, Bilances bibliotēka sērijā izdotās grāmatas "Darba likums un grāmatvedība" autore. Semināra ieraksts veikts 2019. gada 23. oktobrī, tas sastāv no 4 daļām ar kopējo garumu ~220 min. Par semināra programmu un iespēju skatīties E-semināru jebkurā laikā savā datorā vairāk uzziniet šeit. Šeit Jūs varat noskatīties demonstrācijas ierakstu.

«Rīt uz darbu vari nenākt! Tu esi atlaists!» Šie noteikti nebūs patīkamākie vārdi, ko dzirdēt no darba devēja. Kā un cik ilgā laikā darbiniekam rīkoties, ja viņš uzskata, ka uzteikums vai atlaišana ir prettiesiska, šajā rakstā skaidro Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesību jautājumos. Darba devēja uzteikums un tā izsniegšana Atbilstoši Darba likuma (DL) noteikumiem darba devējs darba līgumu var uzteikt rakstveidā, pamatojoties uz DL 47. pantu (pārbaudes laika neizturēšana) un 101. panta pirmajā daļā noteiktajiem gadījumiem. Darbiniekam ir skaidri jāsaprot, ka viņam tiek uzteikts darba līgums un darba devējs vairs nevēlas turpināt ar viņu darba tiesiskās attiecības.1 Saskaņā ar DL 102. pantu, uzteicot darba līgumu, darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par tiem apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā. Tas savukārt nozīmē, ka nav pietiekami uzteikumā atsaukties, piemēram, uz DL 101. panta pirmās daļas 3. punktu, bet ir jānorāda arī uz konkrētiem faktiskajiem apstākļiem, kas...

Gandrīz pusgadu pēc Trauksmes celšanas likuma spēkā stāšanās daudziem uzņēmējiem joprojām ir neskaidrības par vairākām likuma piemērošanas niansēm saistībā ar to, kā pareizi izveidot uzņēmuma iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, atzīst zvērināta advokāte Ieva Andersone, zvērinātu advokātu biroja Sorainen partnere. Ziņotāji - tikai darbinieki vai visi līgumattiecībās esošie? Pirmā neskaidrība, kas nereti parādās, jau sākot ieviest ziņošanas sistēmu - kuri varēs būt trauksmes cēlēji, kas ir potenciālais ziņotāju loks? Skaidrs, ka sistēmai jābūt pieejamai uzņēmuma darbiniekiem, taču reizēm, īpaši lielākos uzņēmumos, parādās jautājums, vai tajā jāiekļauj arī pakalpojumu sniedzējus, kas darbojas uz pakalpojumu līguma pamata, bet ir diezgan cieši iesaistīti uzņēmuma dzīvē, līdz ar to varētu zināt daudz informācijas. Likums nosaka, ka trauksmes cēlējs informāciju var iegūt arī brīvprātīgā darba vai pakalpojumu sniegšanas, kā arī citu darba attiecību ietvaros. Tātad pēc būtības tiek aptverti arī uzņēmumam pietuvinātie pakalpojumu sniedzēji. Tomēr tas, kā katrs uzņēmums veido savas trauksmes celšanas vadlīnijas, ir atkarīgs no viņu...

Saeima 3. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba aizsardzības likumā, ar kuriem veiktas izmaiņas attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu attīstību, kad aizvien biežāk darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, un nepieciešamību attiecīgi pielāgot darba aizsardzības prasību piemērošanu. Par attālināto darbu uzskata tos darbus, ko iespējams veikt uzņēmuma darba vietās, bet pēc darba devēja un darbinieka abpusējas vienošanās tos veic mājās vai citās privātās vai publiskās telpās, vai ārpus tām. Darbs par attālinātu tiek uzskatīts tikai tad, ja puses ir vienojušās par tā veikšanu pastāvīgi vai regulāri, nevis atsevišķos ārkārtas gadījumos. Attālinātā darba gadījumā darba vides riska novērtēšanu veic darba veidam, ja šo darbu veic dažādās vietās, un darba devējam nav fiziski jāpārbauda katra darbavieta. Ņemot vērā privātās dzīves neaizskaramību, mājokļa kā izraudzītās darba vietas apmeklējums pieļaujams vienīgi ar nodarbinātā piekrišanu. Taču nodarbinātajam jāsadarbojas ar darba devēju darba...

Atbilstoši Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma (Fonda likums) pārejas noteikumiem no 2020. gada pieaugs no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (Fonds) izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs, vienlaikus paredzot to atsaisti no minimālās mēneša darba algas. Ja no Fonda 2019. gadā uzturlīdzekļi bērnam līdz 7 gadu vecumam tiek izmaksāti 103, 20 euro apmērā ik mēnesi, tad 2020. gadā tie būs 107,50 euro. Bērnam no 7 gadu vecuma līdz 21 gadu vecumam šobrīd uzturlīdzekļi tiek izmaksāti 122,50 euro apmērā ik mēnesi, savukārt no 2020. gada - 129,00 euro. Tieslietu ministrija sadarbībā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju (Fonda administrācija) ir ieviesusi vairākus ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem, lai veicinātu atgūto līdzekļu pieaugumu (piemēram, kriminālatbildības piemērošana par izvairīšanos no bērna uzturēšanas pienākuma, transportlīdzekļa un kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums utt.). Minēto pasākumu rezultātā ir būtiski palielinājies atgūto parādu kopējais apmērs. Piemēram, 2018. gadā vidēji mēnesī tika atgūti 16 % no izmaksātajiem uzturlīdzekļiem, 2019. gadā līdz šim brīdim vidēji mēnesī - 21 %...