PERSONĀLS

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datu bāzē 2018. gada jūlija sākumā bija vairāk nekā 20 tūkstoši aktuālo brīvo darba vietu. NVA reģistrētās vakances darba meklētāji var redzēt NVA CV un vakanču portālā (https://cvvp.nva.gov.lv), kas lietotājiem ir pieejams bez maksas. NVA CV un vakanču portālā publicētas ne vien darba devēju patstāvīgi tiešsaistē reģistrētās vakances, bet arī tās brīvās darba vietas, kuras darba devēji ir pieteikuši NVA filiālēs. Darba devējam reģistrēšanās CV un vakanču portālā sniedz iespēju bez maksas publicēt sava uzņēmuma vakances NVA datu bāzē un meklēt nepieciešamos speciālistus, ietaupot laiku, jo, lai pieteiktu vakanci, nav jādodas uz NVA filiāli. Darba devēji CV un vakanču portālā sev nepieciešamo darbinieku var meklēt dažādos veidos: atlasot pretendentus pēc darbības jomas, darba pieredzes, izglītības. Sistēma nodrošina arī automatizētu vakanču un darba meklētāju CV datu salāgošanu tiešsaistē, piedāvājot klienta profilam atbilstošāko vakanču atrašanu un darba devējiem vakances prasībām atbilstošāko CV atlasi. Portāls nodrošina darba devēju un darba meklētāju...

Pēdējos gados aizvien biežāk darba devēji un nodarbinātie vienojas par darba veikšanu attālināti – ārpus uzņēmuma telpām, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Paredzot darba aizsardzības pasākumus uzņēmumā, ir jāņem vērā darbi, kas tiek veikti attālināti, un nodarbinātie, kuri šādu darbu veic. Šīs prasības ir noteiktas likumprojektā “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”, kas ceturtdien, 5. jūlijā, tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā, vēstī Labklājības ministrija. Likumprojektā tiek ietverti arī vairāki grozījumi, lai pilnveidotu pašnodarbināto drošību un veselības aizsardzību, īpaši gadījumos, ja viņi veic darbu kāda uzņēmuma darba vidē un var ietekmēt citu nodarbināto drošību un veselību. Pašnodarbinātie šobrīd nav pakļauti sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, un līdz ar to nesaņem nekādu atlīdzību gadījumā, ja notiek nelaimes gadījums, vai persona iegūst arodslimību. Tāpēc likumprojektā paredzēts pienākums pašnodarbinātajiem apdrošināt savu veselību un dzīvību pret nelaimes gadījumiem privātajās apdrošināšanas kompānijās, ja viņi veic darbu nozarēs,...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina mazināt birokrātiju, atsakoties no esošās profesiju standartu kārtību, jo tas rada papildu slogu gan izglītības nozarei, gan uzņēmējiem. “Izglītības iestādēm ir jābūt tām, kas ne tikai ātri spēj reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu, bet arī paredzēt iepriekš, kādas prasmes būs nepieciešamas pēc gada un garāka laika posma, tādēļ noteikt profesijas standartus un turēties pie tiem ir nevajadzīgi, radot papildu slogu un resursu patēriņu arī valstij,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Pašreiz ir noteikta kārtība, ka katrai profesijai jābūt izstrādātiem standartiem, kas jāievēro izglītības iestādēm, taču jaunās iespējas, globalizācija un informācijas pieejamība nodrošina ļoti ātru zināšanu apmaiņu, ātri ieviest pieprasītos mācību priekšmetus. LTRK vērsusies ar vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijā, kā arī Valsts Izglītības un satura centrā, rosinot izvērtēt priekšlikumu, kas paredz profesiju standartu kārtību, lai no tās atteiktos. Vienlaikus biedrība aicina sagatavot sarakstu ar tām profesijām, kurām nepieciešama īpaša un regulāra sertifikācija, piemēram, medicīna, arhitektūra...

Šā gada pirmajā ceturksnī valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 2.1% jeb 68.8 miljoniem eiro, marta beigās sasniedzot 3.35 mljrd. eiro. Gada pirmajos trijos mēnešos akciju tirgos bija vērojami strauji kritumi - ceturkšņa laikā pasaules akciju indekss (MXWD Index) zaudēja 1.4% no savas vērtības, savukārt Eiropas akciju indekss STOXX Europe 600 Index saruka par 4.7%. Pārskata ceturksnī aktīvo plānu ienesīgums bija robežās no -3% līdz -0.6%, sabalansētajiem plāniem tas bija no -2% līdz -1%, savukārt konservatīvajiem no -1.4% līdz 0.1%. Marta beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī lielākais īpatsvars bija parāda vērtspapīriem (45.2%) un ieguldījumu fondu apliecībām (45.1%). 53% no ieguldījumu fondu apliecībām fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai akciju fondos un 40% uz fiksēta ienākuma instrumentiem. Prasību uz pieprasījumu pret kredītiestādēm īpatsvars kopējā ieguldījumu portfelī marta beigās veidoja 4.4%, savukārt termiņnoguldījumu īpatsvars - 2.1%. Latvijā veikto ieguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2017.gada beigām samazinājās par...