PERSONĀLS

Saeimas Prezidijs 8. martā ierosināja atsevišķu Saeimas deputātu sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” nodot izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir parlikumprojektu atbildīgā komisija. Deputāti šādu rosinājumu atbalstīja un likumprojekts nodots izskatīšanai, lai vērtētu, vai to virzīt uz pirmo lasījumu kādā no Saeimas plenārsēdēm. Rosinātie grozījumi Darba likumā paredz pārtraukt krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, likumprojektā nosakot, ka turpmāk, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējiem ir aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes. Likums tiek papildināts arī ar 29. panta 1.2 daļu, kas nosaka to, ka “darba devējam, ja tas ir valsts vai pašvaldības institūcija vai kapitālsabiedrība, aizliegts pieprasīt valodu, kas nav Eiropas Savienības valoda, zināšanas.” Ministru kabinets nosaka to amatu un profesiju sarakstu, uz ko šī norma netiek attiecināta....

Starptautiskajā Sieviešu dienā, 8. martā, Eiropas arodbiedrības aicina steidzami pieņemt Eiropas Komisijas ierosināto Direktīvu par darba un ģimenes dzīves līdzsvaru. Eiropas Savienības likumdošana šajā jomā noteikti paplašinās sieviešu nodarbinātības iespējas un palielinās vecāku līdztiesīgāku iespēju izmantošanu ģimenes dzīvē. Direktīvas par darba un ģimenes dzīves līdzsvaru projektu Eiropas Komisija publicēja 2017.gada aprīlī, 15.martā to atkal skatīs dalībvalstu nodarbinātības lietu ministri. Direktīvas projekts ietvert dalībvalstu pienākumu nodrošināt: vismaz 10 darba dienas ilgu paternitātes atvaļinājumu bērna tēvam; vismaz četrus mēnešus ilgu vecāku atvaļinājumu katram no bērna vecākiem ar vairākiem nosacījumiem, t.sk.: atvaļinājums izmantojams līdz noteiktam bērna vecumam, kurš ir vismaz 12 gadi, ja dalībvalstī vecāku atvaļinājuma tiesības viens no vecākiem drīkst nodot otram, tad vismaz četri mēneši no atvaļinājuma nav nododami otram, darbiniekiem jābūt tiesībām vecāku atvaļinājumu lūgt nepilna laika formā, pa daļām vai citās elastīgās formās, dalībvalstīm jānovērtē, vai nepieciešams pielāgot vecāku atvaļinājuma nosacījumus adoptētājiem un vecākiem, kuriem ir ilgstoši slimojoši bērni vai bērni...

Turpmāk bezdarbniekiem no reģioniem būs iespēja saņemt finanšu atbalstu reģionālajai mobilitātei nokļūšanai darba vietā vai dzīvesvietas īres izmaksu segšanai, uzsākot darbu arī Rīgā. Šādi cilvēkiem, kuriem neizdodas atrast darbu blakus savai dzīvesvietai, tiek sniegta palīdzība nokļūšanai līdz brīvajām darba vietām tuvākajos reģionos un pilsētās, kurās ir liels brīvo vakanču skaits. Minēto paredz 6. martā valdībā pieņemtie "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 25. janvāra noteikumos Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem"". Līdz šim pasākuma „Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana” ietvaros paredzētais finansiālais atbalsts tika sniegts visās Latvijas Republikas administratīvajās teritorijās, izņemot Rīgu. Noteikumu projekts paredz, ka, lai pretendētu uz atbalstu reģionālajai mobilitātei, darba vai apmācību vietai jāatrodas vismaz 15 km attālumā no personas deklarētās dzīvesvietas (iepriekšējo 20 km vietā). Atbilstoši NVA rīcība esošajiem datiem par reģistrēto brīvo darba vietu skaitu, vidēji 68% no piedāvātajām vakancēm (brīvajām darba vietām)...

Augsti kvalificētu speciālistu trūkums, kas patlaban vērojams virknē uzņēmumu, īpaši apstrādes rūpniecības un IKT nozarēs, ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un investīciju piesaisti, un līdz ar to arī labi apmaksātu darba vietu veidošanos, uzskata Ekonomikas ministrija (EM). Lai vidējā termiņā nodrošinātu sabalansētu darba tirgus un ekonomikas attīstību, Ministru kabinets 20. februārī apstiprināja MK noteikumus “Saraksts ar specialitātēm (profesijām), kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijas Republikā var tikt uzaicināti ārzemnieki”. Profesiju saraksts veidots: izmantojot EM rīcībā esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu; identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu (darba devēju aptauja); prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums. Vienlaikus saraksts veidots tā, lai izvairītos no situācijas, ka darba devēji piesaista zemu izmaksu darba spēku no trešajām valstīm ar mērķi samazināt vidējo atalgojumu konkrētajā specialitātē vai nozarē. Profesiju sarakstā iekļautas 237 profesijas/specialitātes (pārstāv Profesiju klasifikatora 1.-3.pamatgrupu), t.sk.: zinātnieki, fiziķi, ķīmiķi, matemātiķi,...

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (LU BVEF) pētījuma "2. pensiju līmeņa ieguldījumu mantošanas iespējas Latvijā” ietvaros veiktajā iedzīvotāju aptaujā secināts, ka 94,6% respondentu ir svarīgi, lai viņu uzkrātais pensiju kapitāls būtu mantojams. Turklāt 42,8% aptaujāto uzskata, ka mantojamība stimulēs maksāt sociālās iemaksas. LU BVEF lektore un pētniece Līga Leitāne: „Gandrīz visās ES dalībvalstīs, tajā skaitā Lietuvā un Igaunijā, 2.pensiju līmeņa ieguldījumu mantošana jau sen ir ikdiena. Pensiju kapitāls var būt pārskaitīts uz mantinieka pensiju fondu vai izmaksāts naudā, lai aizsargātu aizgājēja tuviniekus. Latvijā šādas iespējas pašreiz nav, bet to atbalstītu lielais sabiedrības vairākums. Turklāt pārsteidzoši daudz respondentu uzskata, ka mantojamība būtu stimuls atteikties no algu saņemšanas aploksnēs.” Pētījuma autores ir LU BVEF pētnieces un lektores Larisa Bule, Kristīne Rozīte un Līga Leitāne. Pētījums ir veikts sadarbībā ar ieguldījumu pārvaldes sabiedrību INDEXO. Kopš oktobra INDEXO izveidotā iniciatīva par 2. pensiju līmeņa kapitāla mantojamību portālā manabalss.lv piesaistījusi vairāk nekā 11 000 Latvijas...

No 2018.gada 1.marta par divu un vairāku bērnu audzināšanu no viena gada līdz 20 gadu vecumam pabalsta saņēmējam pie ģimenes valsts pabalsta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piešķirs piemaksu. To paredz 2017.gada 22.novembrī Saeimā pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā. Piemaksas apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita, par kuriem ir piešķirts ģimenes valsts pabalsts konkrētam pabalsta saņēmējam: ja pabalsts piešķirts par 2 bērniem – piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta būs 10 eiro mēnesī, ja pabalsts piešķirts par 3 bērniem – 66 eiro mēnesī. Par katru nākamo bērnu piemaksas apmērs būs par 50 eiro mēnesī lielāks nekā par iepriekšējo kopējo audzināmo bērnu skaitu ģimenē: ja pabalsts piešķirts par 4 bērniem – 116 eiro mēnesī, ja pabalsts piešķirts par 5 bērniem – 166 eiro mēnesī, utt. !!! Piemaksa netiek piešķirta par katru bērnu, bet viena piemaksa par kopējo bērnu skaitu, par kuriem saņem pabalstu. Kā varēs saņemt piemaksu? Iesniegums piemaksas piešķiršanai nav nepieciešams, jo...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) paziņojusi, ka neatbalsta iniciatīvu atvieglot ārzemnieku nodarbinātības procesu Latvijā. Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 2017. gada 1. ceturksnī bezdarbnieku īpatsvars vecuma grupā 15 - 24 gadi bija 17,3%, līdz ar to LBAS aicina Ekonomikas ministriju sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju īstenot tādu nodarbinātības politiku, kura būtu vērsta uz esošā darbaspēka potenciāla izmantošanu un jauniešu izglītošanu tajās profesijās, kurās tiek prognozēts būtisks darbaspēka trūkums. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns „Ekonomikas ministrijas priekšlikums risina nodarbinātības problēmu īstermiņā, nedomājot par vidēja un ilgtermiņa sekām. Rezultātā Latvija var pārvērsties par viesstrādnieku īslaicīgu uzturēšanās vietu Eiropas Savienībā, ar mērķi pēc kāda laika pārcelties uz turīgākajām ES dalībvalstīm. Vienlaikus Latvijas darbinieku daļa tiktu izstumta no Latvijas darba tirgus ar algu dempingu." LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa: "Ir jārod alternatīvi un Latvijā strādājošajiem draudzīgāki risinājumi par viesstrādnieku ievešanu. LBAS atbalsta Ministru prezidenta Māra Kučinska iniciatīvu par tautiešu reemigrācijas plānu un diasporas likuma virzīšanu....

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) darba devējiem piedāvā iespēju nodarbināt NVA reģistrētos jauniešus ar profesionālo vai augstāko izglītību, iesaistoties Eiropas Savienības (ES) fondu projekta "Jauniešu garantijas" pasākumā "Pirmā darba pieredze jaunietim" un saņemot finansiālu atbalstu. Darba vietai ir jābūt izveidotai speciāli dalībai šajā pasākumā vai vakantai vismaz 4 mēnešus pirms pasākuma uzsākšanas. Jaunieti ar profesionālo vai augstāko izglītību nevar nodarbināt nekvalificētos vai mazkvalificētos darbos. Šobrīd liels pieprasījums darba tirgū ir pēc tādiem augstas kvalifikācijas speciālistiem kā, piemēram, programmētājs, informācijas ievadīšanas operators, sistēmanalītiķis, juriskonsults, ekonomists, tirdzniecības aģents, projektu vadītājs, sociālais darbinieks un citas. Savukārt NVA uzskaitē ir reģistrēti jaunieši ar attiecīgo augstāko vai profesionālo izglītību, kuri varētu strādāt darba devēju pieprasītajās profesijās, taču viņi vēl nav ieguvuši darba pieredzi. ES fondu projekta "Jauniešu garantijas" vadītāja Laima Mirzojeva informē, ka NVA darbinieki palīdzēs darba devējiem izvēlēties viņu darbības specifikai un prasībām visatbilstošākos kandidātus. NVA reģistrēto jauniešu vidū ir programmētāji, komercdarbības speciālisti, juristi, juriskonsulti, jurista palīgi,...

Valsts darba inspekcija (VDI) aicina mikro, mazus un vidējos uzņēmumus (ar nodarbināto skaitu līdz 50) iesniegt pieteikumus atbalsta saņemšanai, kas paredzēts nodarbināto drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai un uzņēmumu darba vides sakārtošanai atbilstoši darba aizsardzības un darba tiesību prasībām. Latvijas uzņēmēji var pieteikties atbalsta saņemšanai un sakārtot darba vidi savā uzņēmumā atbilstoši darba aizsardzības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Atbalstu sniegs VDI piesaistītie speciālisti: kompetentās institūcijas, kompetentie speciālisti, akreditētā laboratorija un izglītības iestāde. Atbalsts tiek sniegts Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana" Nr.7.3.1.0/16/I/001 ietvaros, kas paredz uzņēmumiem saņemt darba vides risku izvērtēšanu, darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi, rekomendācijas par darba aizsardzības struktūras izveidošanu, apmācības darba aizsardzības speciālistiem un uzticības personām. Saskaņā ar eksperta norādījumiem, atbalsta ietvaros tiks nodrošināta arī laboratorisko mērījumu veikšana. Ar minētā projekta palīdzību līdz 2022.gada 31.decembrim atbalsts tiks sniegts 4700 uzņēmumiem. Atbalstam var pieteikties uzņēmumi, kas veic kādu no Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra...

Valsts darba inspekcija (turpmāk – VDI) š.g. 5.februārī uzsāks tematisko pārbaudi kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumos. Aizvadītajā gadā situācija kokapstrādē darba aizsardzības jomā ir būtiski pasliktinājusies. Par to liecina gan smago nelaimes gadījumu darbā skaita pieaugums, gan to gadījumu skaits, kad apturēts nedrošs darba aprīkojums. Lai pārbaudītu darba aprīkojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām, nodarbināto instruēšanu un apmācību par drošiem darba paņēmieniem, VDI īstenos tematisko pārbaudi kokapstrādē ar mērķi mazināt nelaimes gadījumos darbā cietušo skaitu. 2017. gadā nelaimes gadījumu skaita ziņā kokapstrāde ieņem pirmo vietu. Kokapstrādē notika 252 nelaimes gadījumi darbā, turklāt gandrīz divas reizes palielinājās smago nelaimes gadījumu darbā skaits, salīdzinot ar 2016. gadu. Arī 2018. gada janvārī kokapstrādē darba laikā jau ir noticis viens letāls nelaimes gadījums. Nelaimes gadījumu cēloņi galvenokārt ir saistīti ar darbinieku nepilnīgu apmācību un neatbilstoša aprīkojuma lietošanu, piemēram, darba aprīkojumam nav norobežotas kustīgās daļas, kas nodarbinātajam rada vislielāko risku gūt dažādas traumas. Pērnā gada laikā VDI ir...

Līdz ar š.g. 1.februāri atvērta radošo personu atbalsta pasākumu programma. Atbalsts profesionālām radošajām personām pieejams radošās dīkstāves posmos, tostarp pārejošas darba nespējas laikā, un pensijas vecumā - ārstniecības un komunālo maksājumu daļējai segšanai. “Latvijā ir 3 500 profesionālo radošo personu, kuras specifiskās nodarbinātības dēļ līdz šim bijušas sociāli neaizsargātas. Radošajām personām ir neregulāri, neprognozējami ienākumi, netiek apmaksātas slimības dienas vai bezdarba periodi, tāpat arī profesionālās darbības izpētes un sagatavošanās darbs, kas sastāda ievērojamu daļu no radošā darba, nav apmaksāts. Par atbalsta pasākumu nepieciešamību radošajām personām ir diskutēts jau vairāk nekā 20 gadus. Esmu gandarīta, ka beidzot ir pieņemti normatīvie akti, esam izcīnījuši nepieciešamo finansējumu un no šodienas Valsts Kultūrkapitāla fondā darbojas atbalsta mērķprogramma, kas ik gadu ļaus palīdzēt aptuveni 200 radošajām personām,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde. Profesionāla radošā persona atbalsta programmas kontekstā ir autors vai izpildītājs, kura rada vai ar savu izpildījumu interpretē mākslas darbus arhitektūrā, dizainā, teātrī, mūzikā, vizuālajā mākslā,...

Pagājušajā gadā kopējie pensiju 3. līmeņa klientu uzkrājumi pieauga par 14%, sasniedzot 434,5 miljonus eiro. Šo pieaugumu lielākoties veicināja jaunās klientu iemaksas, kas sasniedza kārtējo rekordu - 77,7 miljonus eiro, norāda Luminor Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs. Privāto klientu aktivitāte vērtējama ļoti pozitīvi, jo pieauga gan jaunās iemaksas, gan arī klientu skaits - attiecīgi par 10% un 7% salīdzinājumā ar 2016. gadu. Tomēr darba devēju iemaksas jau tradicionāli turpināja pārsteigt negatīvi. Salīdzinājumā ar 2016. gadu tās pieauga tikai par 4% un veidoja vien 13% no visām jaunajām iemaksām. Tas nozīmē, ka no katra pensiju 3. līmenī iemaksātā viena eiro tikai 13 centi nāk no darba devējiem. Attīstītajās valstīs darba devēju proporcija kopējās iemaksas privātajos pensiju fondos vidēji svārstās starp 30% un 50%. Jāpiebilst, ka pērn kopējais kolektīvo līgumu dalībnieku skaits Latvijā nav pieaudzis vispār, kas nav pozitīvs signāls. Latvijā par darba devēju iemaksām pensiju 3. līmenī var saņemt ļoti dāsnus nodokļu...

Sākot ar 2018. gada 1. janvāri, spēkā ir stājušās vērienīgas izmaiņas nodokļu politikā, kas paredz virkni ieguvumu senioriem. Valdības apstiprinātajā nodokļu reformā no 2018. – 2020. gadam ir paredzēti vairāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumi. Tostarp ir ieplānota arī pakāpeniska ar IIN neapliekamā minimuma paaugstināšana pensijām, kas nozīmē arī pensiju apmēra palielināšanos. Savukārt, tie vecvecāki, kuru apgādībā ir mazbērni, varēs rēķināties ar lielāku atvieglojumu par apgādājamo, informē Finanšu ministrija. Līdz šim kopējais neapliekamais minimums pensijām bija 235 eiro, taču nodokļu reformas rezultātā 2018. gadā pensijām ar IIN neapliekamais minimums ir paaugstināts par 15 eiro, sasniedzot 250 eiro robežu. Turklāt ar katru nākamo gadu pensiju neapliekamais minimums pensijām augs straujāk – 2019. gadā par vēl 20 eiro, sasniedzot 270 eiro mēnesī, bet 2020. gadā tas augs par 30 eiro, sasniedzot 300 eiro mēnesī. Pensionāra neapliekamo minimumu taksācijas gada laikā piemēro pensijas izmaksātājs (piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA)). Svarīgi saprast, ka pensiju saņēmējiem...

Ceturtdien, 18. janvārī, Saeimā iesniegta pilsoņu iniciatīva, kas paredz iespēju pensiju uzkrājumus pilnā mērā nodot mantiniekiem gadījumos, ja 2. pensiju līmeņa dalībnieks mirst pirms pensijas vecuma. Iniciatīvu 2017. gada oktobrī platformā ManaBalss.lv iesniedza uzņēmums INDEXO un tā ir savākusi 10 605 parakstus. "Plašais iniciatīvas atbalsts parāda - Latvijas iedzīvotāji vēlas arī pie mums ieviest mantojamības principu, kas labi strādā Lietuvā un Igaunijā. Ļoti ceram, ka Saeimas deputāti ņems vērā sabiedrības viedokli. Pārmaiņas ne tikai uzlabos 2. pensiju līmeņa efektivitāti, bet arī motivēs Latvijas iedzīvotājus apzinīgi maksāt nodokļus," norāda Toms Kreicbergs, iniciatīvas pārstāvis un uzņēmuma INDEXO izpilddirektors. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jau ir uzdevusi Labklājības ministrijai strādāt pie iespējama risinājuma, lai atsevišķos gadījumos varētu mantot 2. pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Nacionālā apvienība, partija “No Sirds Latvijai” un Latvijas Reģionu apvienība atbalsta iniciatīvas ideju. Savu atbalstu iniciatīvai izteicis arī Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis. Savukārt ZZS, līdzīgi kā Vienotība, izsakās atturīgi, uzsverot, ka šo...

Labklājības ministrija apkopojusi svarīgākās izmaiņas sociālajā jomā 2019. gadā, par kurām iespējams informēt arī pirms nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas. No 2019. gada 1. janvāra: Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2019. gadā būs personām, kuras sasniegušas 63 gadu un 6 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2019. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs personas, kuras sasniegušas 61 gadu un 6 mēnešu vecumu. (No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās, t.i., ik gadu par 3 mēnešiem līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums). Gadījumos, kad pensijas saņēmēja nāve iestājusies pēc 2019. gada 1. janvāra: Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir Latvijas Republikas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķirs pabalstu 50 procentu apmērā no mirušajam laulātajam saskaņā ar šo likumu piešķirtās...