PERSONĀLS

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji 8. augustā tiksies ar labklājības ministru Jāni Reiru, lai runātu par darbaspēka nepietiekamību un bērnu kopšanas atvaļinājumā esošu personu nodarbināšanu. LTRK biedri arvien vairāk ikdienā izjūt darbaspēka trūkumu. Jūlijā veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 57% uzņēmēju nācies saskarties ar piemērotu darbinieku piesaistīšanas problēmām, savukārt 31% pauda, ka bijuši sarežģījumi, bet kaut kāds risinājums ir atrasts. Visbiežāk trūkst cilvēku būvniecībā, pakalpojumu sniegšanas segmentā un mazumtirdzniecībā. Uzņēmēji ir gatavi paši apmācīt darbiniekus, lai pielāgotu tos savām vajadzībām, kā arī nodrošināt pielāgotu jeb mainīgu darba laiku. Pašreiz bērnu kopšanas atvaļinājumā esošas personas, kas vēlas strādāt, var saņemt vecāku atbalstu tikai 30% apjomā no aprēķinātās summas. Lai nezaudētu valsts atbalstu, bieži vien jaunie vecāki turpina strādāt nelegāli, gūstot ģimenei papildu līdzekļus, bet nenomaksājot par to nodokļus. LTRK rosina ļaut bērnu kopšanas atvaļinājumā esošajām personām strādāt, vienlaikus saņemot pabalstu pilnā apmērā, kā arī ļaut šiem cilvēkiem dibināt jaunus uzņēmumus. “Uzņēmēji labprāt...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2018. gada 3. augustā ierosināja lietu "Par Augstskolu likuma 27. panta piektās daļas un 30. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam". Apstrīdētās normas Augstskolu likuma 27. panta piektā daļa: "Akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām nav piemērojams Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu (profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru, asistentu) slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku - sešiem gadiem." Augstskolu likuma 30. panta ceturtā daļa: "Asociēto profesoru saskaņā ar šā likuma 33. panta noteikumiem atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, rektors noslēdz darba līgumu ar asociēto profesoru." Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 106. panta pirmais teikums: "Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Latvijas Universitātes asociētā profesora Jāņa Kārkliņa (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) pieteikuma....

Lai informētu darba devējus par elektronisko jeb e-darbnespējas lapu apriti, Nacionālais veselības dienests (NVD) ir apkopojis darba devēju biežāk uzdotos jautājumus un atbildes par e-darbnespējas lapām. Atgādinām, ka no 2018. gada 1. janvāra darbnespējas lapas (slimības lapas) tiek atvērtas, pagarinātas un noslēgtas tikai elektroniski. Kā nodarbinātais darba devējam var apliecināt e-darbnespējas lapas atvēršanas faktu? Ja nodarbinātajam tiek atvērta e-darbnespējas lapa, viņam E-veselības portālā www.eveseliba.gov.lv tiek nodrošināta iespēja šo informāciju izdrukāt vai nosūtīt uz darba devēja e-pasta adresi, tādējādi apliecinot e-darbnespējas lapas atvēršanas faktu. Nodarbinātais darba devējam var nosūtīt gan e-darbnespējas lapu pdf formātā, gan saiti uz e-darbnespējas lapu (saite tiek nosūtīta no e-pasta [email protected]). Lai to izdarītu, pacientam ir jāautorizējas E-veselības portālā ar kādu no drošas piekļuves līdzekļiem (piemēram, internetbankas piekļuves datiem). Līdz ar jaunās kārtības stāšanos spēkā, NVD aicina uzņēmējus nepieciešamības gadījumā pārrunāt ar saviem darbiniekiem un aktualizēt uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus par kārtību, kādā nodarbinātajam jāsniedz informācija darba devējam par...

Valdība 17. jūlija sēdē izskatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem likumprojektā "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā"". Pētot situāciju pensiju fondu tirgū, Ekonomikas ministrija nolēmusi rosināt vairākas izmaiņas normatīvajā regulējumā. Ekonomikas ministrija secinājusi, ka, ņemot vērā ar grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā, kas izdarīti 2017.gada 22.novembrī, noteikto komisiju samazinājumu, pastāv liela varbūtība, ka pensiju fondu pārvaldītāji var pieņemt lēmumu par labu nedaudz mazāk ienesīgām ilgtermiņā, taču īstermiņā lētākām globālajām investīcijām, gūstot tūlītēju izmaksu efektu, taču ciešot ilgtermiņa pensiju plāna ienesīgumam. Ņemot vērā analītisko izmaksu līmeņu atšķirības ieguldījumiem Latvijas ekonomikā un ārpus tās, Ekonomikas ministrija uzskata par nepieciešamu izmantot maksimālo komisiju griestus kā instrumentu, lai stimulētu pensiju fondu investīcijas Latvijā. Attiecīgi rosināts veikt grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā 11.panta 5.1 daļas 1.punktā, paredzot, ka : maksājuma pastāvīgā daļa, kas ietver maksājumus līdzekļu pārvaldītājam, līdzekļu turētājam, kā arī maksājumus trešajām personām, kurus veic no ieguldījumu plāna līdzekļiem, izņemot izdevumus, kas radušies, veicot darījumus...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datu bāzē 2018. gada jūlija sākumā bija vairāk nekā 20 tūkstoši aktuālo brīvo darba vietu. NVA reģistrētās vakances darba meklētāji var redzēt NVA CV un vakanču portālā (https://cvvp.nva.gov.lv), kas lietotājiem ir pieejams bez maksas. NVA CV un vakanču portālā publicētas ne vien darba devēju patstāvīgi tiešsaistē reģistrētās vakances, bet arī tās brīvās darba vietas, kuras darba devēji ir pieteikuši NVA filiālēs. Darba devējam reģistrēšanās CV un vakanču portālā sniedz iespēju bez maksas publicēt sava uzņēmuma vakances NVA datu bāzē un meklēt nepieciešamos speciālistus, ietaupot laiku, jo, lai pieteiktu vakanci, nav jādodas uz NVA filiāli. Darba devēji CV un vakanču portālā sev nepieciešamo darbinieku var meklēt dažādos veidos: atlasot pretendentus pēc darbības jomas, darba pieredzes, izglītības. Sistēma nodrošina arī automatizētu vakanču un darba meklētāju CV datu salāgošanu tiešsaistē, piedāvājot klienta profilam atbilstošāko vakanču atrašanu un darba devējiem vakances prasībām atbilstošāko CV atlasi. Portāls nodrošina darba devēju un darba meklētāju...

Pēdējos gados aizvien biežāk darba devēji un nodarbinātie vienojas par darba veikšanu attālināti – ārpus uzņēmuma telpām, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Paredzot darba aizsardzības pasākumus uzņēmumā, ir jāņem vērā darbi, kas tiek veikti attālināti, un nodarbinātie, kuri šādu darbu veic. Šīs prasības ir noteiktas likumprojektā “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”, kas ceturtdien, 5. jūlijā, tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā, vēstī Labklājības ministrija. Likumprojektā tiek ietverti arī vairāki grozījumi, lai pilnveidotu pašnodarbināto drošību un veselības aizsardzību, īpaši gadījumos, ja viņi veic darbu kāda uzņēmuma darba vidē un var ietekmēt citu nodarbināto drošību un veselību. Pašnodarbinātie šobrīd nav pakļauti sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, un līdz ar to nesaņem nekādu atlīdzību gadījumā, ja notiek nelaimes gadījums, vai persona iegūst arodslimību. Tāpēc likumprojektā paredzēts pienākums pašnodarbinātajiem apdrošināt savu veselību un dzīvību pret nelaimes gadījumiem privātajās apdrošināšanas kompānijās, ja viņi veic darbu nozarēs,...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina mazināt birokrātiju, atsakoties no esošās profesiju standartu kārtību, jo tas rada papildu slogu gan izglītības nozarei, gan uzņēmējiem. “Izglītības iestādēm ir jābūt tām, kas ne tikai ātri spēj reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu, bet arī paredzēt iepriekš, kādas prasmes būs nepieciešamas pēc gada un garāka laika posma, tādēļ noteikt profesijas standartus un turēties pie tiem ir nevajadzīgi, radot papildu slogu un resursu patēriņu arī valstij,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Pašreiz ir noteikta kārtība, ka katrai profesijai jābūt izstrādātiem standartiem, kas jāievēro izglītības iestādēm, taču jaunās iespējas, globalizācija un informācijas pieejamība nodrošina ļoti ātru zināšanu apmaiņu, ātri ieviest pieprasītos mācību priekšmetus. LTRK vērsusies ar vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijā, kā arī Valsts Izglītības un satura centrā, rosinot izvērtēt priekšlikumu, kas paredz profesiju standartu kārtību, lai no tās atteiktos. Vienlaikus biedrība aicina sagatavot sarakstu ar tām profesijām, kurām nepieciešama īpaša un regulāra sertifikācija, piemēram, medicīna, arhitektūra...

Šā gada pirmajā ceturksnī valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 2.1% jeb 68.8 miljoniem eiro, marta beigās sasniedzot 3.35 mljrd. eiro. Gada pirmajos trijos mēnešos akciju tirgos bija vērojami strauji kritumi - ceturkšņa laikā pasaules akciju indekss (MXWD Index) zaudēja 1.4% no savas vērtības, savukārt Eiropas akciju indekss STOXX Europe 600 Index saruka par 4.7%. Pārskata ceturksnī aktīvo plānu ienesīgums bija robežās no -3% līdz -0.6%, sabalansētajiem plāniem tas bija no -2% līdz -1%, savukārt konservatīvajiem no -1.4% līdz 0.1%. Marta beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī lielākais īpatsvars bija parāda vērtspapīriem (45.2%) un ieguldījumu fondu apliecībām (45.1%). 53% no ieguldījumu fondu apliecībām fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai akciju fondos un 40% uz fiksēta ienākuma instrumentiem. Prasību uz pieprasījumu pret kredītiestādēm īpatsvars kopējā ieguldījumu portfelī marta beigās veidoja 4.4%, savukārt termiņnoguldījumu īpatsvars - 2.1%. Latvijā veikto ieguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2017.gada beigām samazinājās par...

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Konceptuāli atbalstītais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100 procentu apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība. Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50 procentus nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50 procenti no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, norāda...

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. To paredz Saeimā ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā. Saskaņā ar izmaiņām fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī, ja persona mirusi pirms vecuma pensijas sasniegšanas. Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam. Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežoti vairākkārt, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, iepriekš...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 13.jūnijā otrajam lasījumam Saeimā vienbalsīgi atbalstīti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā paredz, ka Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī, ja persona mirusi pirms vecuma pensijas sasniegšanas. Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam. Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežoti vairākkārt, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot...

Tiesībsargs Juris Jansons, iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu "Grozījums Darba likumā", kas skatīts Saeimā 7. jūnijā un nodots Sociālo un darba lietu komisijai sagatavošanai 1. lasījumam, ir vīlies iesaistīto pušu paviršajā attieksmē un manipulatīvajā pieejā. Atgādinām, ka likumprojekts papildina Darba likuma 68.pantu ar trešo daļu, kas paredz iespēju piemaksu par virsstundu darbu samazināt līdz 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes vai akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu, ja noslēgtā ģenerālvienošanās paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē. "Likumprojekts, kas skar būvniecības nozarē strādājošo atalgojumu, tiek virzīts Saeimā, atklāti pasakot, ka būvniecības nozares sakārtošanai traucē "neērti" likumi, turklāt uzraugošās institūcijas gadiem nedara savu darbu pilnvērtīgi," norāda tiesībsargs. "Likumprojekta anotācijā teikts, ka "Būvuzņēmēju partnerība ir norādījusi, ka spēkā esošais regulējums attiecībā uz virsstundu apmaksu traucē piedāvāt kompleksus darba samaksas risinājumus." Kāda bezkaunība un visatļautība vēl ir sagaidāma?" retoriski vaicā tiesībsargs. Tāpat J.Jansons norādījis, ka...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 5.jūnijā, nolēma sagatavot alternatīvu likumprojektu Darba likuma grozījumiem, ko izskatīšanai Saeimā bija iesniegusi valdība. Likuma izmaiņas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Piedāvātais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100 procentu apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība. “Apsveicama ir darba devēju un arodbiedrību vēlme un spēja pašiem vienoties par atlīdzības principiem atsevišķās tautsaimniecības nozarēs. Taču diemžēl jāsecina, ka valdība nav izpildījusi savu mājasdarbu un sniegusi pietiekami juridisku pamatojumu piedāvātajām normām. Neskatoties uz vispārējiem ieguvumiem, atsevišķām darbinieku grupām jaunais regulējums situāciju varētu pasliktināt, un likumprojekts nesniedz pietiekamu izvērtējumu, vai sabiedrības ieguvumi būs būtiskāki par atsevišķu darbinieku iespējamo tiesību aizskārumu. Tādēļ šodien no Saeimas juristiem, tiesībsarga un atsevišķiem deputātiem...

Valdība otrdien, 29. maijā, skatījusi grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas nosaka vairākas izmaiņas. Saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu, iecerētie grozījumi paredz, ka no 2021. gada 1. janvāra darba devējam un pašnodarbinātajam: obligāto iemaksu veikšanas termiņš ir līdz mēneša 23. datumam; ziņojuma par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem pārskata mēnesī iesniegšanas termiņš ir līdz mēneša 17. datumam. Likumprojektā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests vienotajā nodokļu kontā saņemtos ieņēmumus katru darbdienu attiecinās uz darba devēju un pašnodarbināto deklarētajām obligātajām iemaksām un pārskaitīs attiecinātās obligātās iemaksas uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontu. Tālāk Valsts kase katru darbdienu sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontā pieejamos līdzekļus pārskaita uz sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu kontiem atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam sociālās apdrošināšanas ieņēmumu īpatsvaram. Tāpat grozījumi paredz, ka obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta vai speciālajiem budžetiem netiek veiktas pensiju apdrošināšanai par mēnešiem, par kuriem tiek veiktas iemaksas pensiju...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atkārtoti uzsver nepieciešamību saglabāt piemaksu par virsstundām 100% apjomā, jo LTRK piedāvājums samazināt šo piemaksu, tādējādi pasliktinot darbinieku situāciju, ir nepieņemams. “Daļa darba devēju kā iemeslu nepieciešamībai šo piemaksu samazināt min to, ka citās valstīs tā ir mazāka, taču, analizējot reālo samaksas apjomu, mēs redzam, ka, piemēram, Īrijā, kur šī piemaksa ir 50%, tā vidēji ir 26,70 EUR par vienu virsstundu. Savukārt Latvijā, kur piemaksa ir 100%, tā vidēji ir 11,50 EUR par vienu virsstundu, kas ir tikai 43% no Īrijas piemaksas,” uzsver LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns. “Kā vienīgo iespēju mazināt piemaksu par virsstundām mēs redzam ģenerālvienošanos nozarē, kurā to var paredzēt mazāku, ja nozares arodbiedrība un darba devēji vienojas par būtisku darba samaksas pieaugumu.” Turklāt LBAS atgādina, ka virsstundas nedrīkst būt regulāra darba organizācijas sastāvdaļa, tām jābūt epizodiskām, iepriekš neprognozētu situāciju risinājumam, kad tiešām ir nepieciešams papildu darbs. “Darba devējiem esot smagi, bet viņi maz rēķinās...