PERSONĀLS

12. Saeima savā darbības pēdējā sēdē 1. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma trīs likumprojektus, kas saistīti ar izmaiņu ieviešanu Darba likumā. Viens no Darba likuma grozījumiem paredz, ka darba sludinājumos būs jānorāda attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūdu.. Darba likuma izmaiņas paredz arī virkni citu izmaiņu. Tā, piemēram, pārskatīts regulējums attiecībā uz darba līguma uzteikšanu arodbiedrības biedram. Tas papildināts ar nosacījumu, ka arodbiedrības piekrišana uzteikumam nav nepieciešama, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ vai arī ilgāku laiku neveic darbu pārejošas darba nespējas dēļ. Šādā gadījumā darba devējam arodbiedrība būs iepriekš jābrīdina un jākonsultējas ar to. Tāpat īpaša aizsardzība darba uzteikuma gadījumā būs tikai tiem darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības biedri ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas. Mainīts arī atlaišanas pabalsta izmaksāšanas regulējums gadījumā, ja darbinieks uzsaka darba līgumu, pamatojot to ar svarīgu iemeslu uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, kas neļauj...

Saeima 25.oktobrī galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, tādējādi pārskatot atsevišķus likumā iepriekš noteiktos valsts amatpersonas amata ierobežojumus. Turpmāk valsts amatpersona savu amatu varēs brīvi savienot ar amatu arodbiedrībā, neprasot iestādes vadītāja atļauju. Tas attieksies uz ierēdņiem, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī pašvaldības policistiem, profesionālā dienesta karavīriem un citām amatpersonām. Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā gadījumus, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs norādījis uz nepieciešamību pirms amatu savienošanas ar amatu arodbiedrībā prasīt atļauju attiecīgās institūcijas vadītājam, kā arī to, ka arodbiedrību brīvība ir nostiprināta Satversmē, teikts grozījumu anotācijā. Turpmāk valsts amatpersonas deklarācija nebūs jāiesniedz tām privātpersonām, kuras pilda kādu valsts pārvaldes uzdevumu, piemēram, Latvijas Ārstu biedrībā, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā, Latvijas Arhitektūras biedrībā un citās organizācijās. Līdz šim nereti bija grūti atrast cilvēkus, kuri uzņemtos šos uzdevumus pildīt, jo viņi lielākoties nevēlas piedzīvot neērtības...

Topošie grozījumi Darba likumā paredz, ka darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda. Potenciālā bruto darba alga būs jānorāda mēneša vai gada griezumā, vai arī kā stundas tarifa likme. Darba likuma grozījumi trešajam lasījumam 23. oktobrī atbalstītas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Tie trešajā galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē. Darba likuma izmaiņas paredz arī virkni citu izmaiņu, par kurām vienojušies sociālie partneri – darba devēju un darba ņēmēju intereses pārstāvošas organizācijas. Tā plānots pārskatīt regulējumu attiecībā uz darba līguma uzteikšanu arodbiedrības biedram. Tas tiks papildināts ar nosacījumu, ka arodbiedrības piekrišana uzteikumam nav nepieciešama, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ vai arī ilgāku laiku neveic darbu pārejošas darba nespējas dēļ. Šādā gadījumā darba devējam arodbiedrība būs iepriekš jābrīdina un jākonsultējas ar to. Tāpat īpaša aizsardzība darba uzteikuma gadījumā būs tikai tiem darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības biedri ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas. Tāpat...

Ministru kabineta (MK) sēdē 23. oktobrī atbalstīts konceptuālais ziņojums "Par 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšanu un izdienas pensiju piešķiršanu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Ziņojums paredz ieviest alternatīvu kompensējošu mehānismu – iemaksas 3. pensiju līmenī, kas turpmāk varētu efektīvi aizstāt izdienas pensijas un nākotnē varētu tikt attiecinātas arī uz citiem izdienas pensijas saņēmējiem. Konceptuālajā ziņojumā izklāstīti četri risinājuma varianti, no kuriem valdība atbalstīja ceturto risinājumu, kas nodrošinās pakāpenisku pāreju uz 3. pensiju līmeņa iemaksām. Neraugoties uz to, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu darbs ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu un sociālo bīstamību, kā arī ar valsts iekšējās drošības nodrošināšanu, pašlaik VID amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm nav iekļautas izdienas pensiju saņēmēju lokā. Līdz ar to ir apgrūtināta profesionālu amatpersonu piesaistīšana no citām iestādēm, kā arī tas mazina pieredzējušu VID amatpersonu motivāciju palikt dienestā. Konceptuālajā ziņojumā pamatota nepieciešamība nodrošināt kompensāciju par dienestā (darbā) pavadīto laiku arī VID amatpersonām ar...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atkārtoti aicina esošos deputātus virzīt regulējumu par virsstundu piemaksu 50% jeb samaksu 150% apmērā par pirmajām divām virsstundām dienā visās tautsaimniecības nozarēs. Šādu priekšlikumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā bija iesniegusi LTRK un trešajā lasījumā līdzvērtīgu rosinājumu virzīja arī Saeimas deputāts Edgars Putra. LTRK jau iepriekš norādīja, ka neatbalsta Ekonomikas ministrijas iesniegto un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sākotnēji virzīto ieceri no0teikt 50% piemaksu par visām virsstundām neierobežotā apmērā tikai nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, jo šāds regulējums gan pēc LTRK, gan Saeimas Juridiskā biroja, LR Tiesībsarga un Ārvalstu Investoru padomes (FICIL) atzinuma satur būtiskus konstitucionālo tiesību riskus. Priekšlikums trešajā lasījumā skatīts 17.oktobrī notikušajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kā rezultātā lemts jautājumu par grozījumiem Darba likumā atlikt līdz nākamajai sanāksmei, pēc tam to virzot balsojumam esošās Saeimas sasaukuma pēdējā sēdē. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauž neizpratni par to, vai deputāti tiešām...

Saeimā 2018.gada 11.oktobrī otrajā lasījumā ir pieņemts likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas paredz pienākumu darba devējiem darba sludinājumā norādīt attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūdu. Darba likums skar visus darba devējus un darbiniekus. Nevalstiskā organizācija - biedrība Latvijas Personāla vadīšanas asociācija (turpmāk tekstā LPVA), kas apvieno Latvijas personāla vadītājus, un savā ikdienas darbā saskaras ar Darba likuma normu praktisku piemērošanu, ir apkopojusi biedru sniegto informāciju LPVA rīkotajā aptaujā. LPVA biedru vairākums neatbalsta darba samaksas norādīšanu darba sludinājumā kā obligātu, likumā noteiktu prasību vairāku apsvērumu dēļ. Saskaņā ar Darba likuma 39.pantu darba samaksas apmēru nosaka, pusēm vienojoties. Tādējādi darba samaksas apmēru no vienas puses ietekmē potenciālā darbinieka kvalifikācija, pieredze un gaidas, no otras puses -organizācijas respektētais iekšējais un ārējais taisnīgums nodrošināt vienlīdzīgu darba samaksu līdzvērtīga darba veicējiem, kā arī finansiālās iespējas. LPVA uzskata, ka būtu saglabājams līdzšinējais tiesiskais regulējums, ka darba devēji...

Lai pievērstu uzmanību sociālās apdrošināšanas iemaksu nozīmei un ietekmei uz iedzīvotāju nākotnes pensiju un citiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), izmantojot elektroniskās deklarēšanās sistēmu (EDS), septembra sākumā izsūtīja vēstules gandrīz 414 tūkstošiem iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 42 gadiem. Tie ir cilvēki, kuri savas darba gaitas uzsākuši pēc 1996.gada 1.janvāra, līdz ar to viņu sociālās apdrošināšanas tiesības atkarīgas tikai no tā, cik ilgi un kādā apmērā veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Darba ņēmējiem, kuriem 2017.gadā vismaz vienu mēnesi bijis darba ņēmēja statuss, ir nosūtīta VSAA rīcībā esošā informācija par viņu darba algu, no kuras 2017.gadā veiktas iemaksas, par kopējo apdrošināšanas stāžu un uzkrāto pensijas kapitālu. Mēneša laikā ar VSAA sagatavoto informāciju EDS iepazinušies jau 33 procenti no visiem adresātiem jeb vairāk nekā 140 tūkstoši iedzīvotāju. Pēc vēstuļu izsūtīšanas septembrī, salīdzinot ar augustu, par 18 procentiem pieaudzis portālā Latvija.lv pieejamā elektroniskā pakalpojuma Informācija par sociālās...

Rīgā ieviests jauns sociālais pabalsts, paplašināts iedzīvotāju loks pabalstu saņemšanai, kā arī palielināts pabalsts izglītības ieguvei. To paredz spēkā stājušies grozījumi Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošajos noteikumos Nr.202 “Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā”. Saistošajos noteikumos ir veiktas izmaiņas, ka tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu ir ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai, kuras ir deklarējušas pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, dzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei un kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 320 eiro (iepriekš – 284,57 eiro) mēnesī katram ģimenes loceklim vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam nepārsniedz 400 eiro (iepriekš – 355,72 eiro) mēnesī. Paaugstināti arī ienākumu kritēriji tiesībām saņemt pabalstu veselības aprūpei (no 192,09 uz 221 eiro un no 234,77 uz 270 eiro) un pabalstu izglītības ieguvei (no 35,57 uz 50 eiro)....

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Labklājības ministrijas un citu iesaistīto ekspertu veidotā darba grupa vienojusies, ka jaunajiem vecākiem varētu saglabāt vecāku pabalstu 80% apjomā līdzšinējo 30% vietā, ja viņi nolemtu līdztekus bērna audzināšanai atsākt darba gaitas. Šī vienošanās paredz, ka vecāki varēs paši izvēlēties darba slodzi, vienlaikus saglabājot aprēķināto vecāku pabalstu 80% apmērā. Vecāku pabalsta saņēmējam, kuram kalendārajā mēnesī būs ienākumi kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam, pabalstu par visu šo kalendāro mēnesi izmaksās 80% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra. Plānotās izmaiņas noteiks, ka vecāku pabalsts strādājošam vecākam piešķirams tikai tajā gadījumā, ja otrs no vecākiem nav bērna kopšanas atvaļinājumā. Lai nodrošinātu, ka pabalstus varēs saņemt personas, kuras vismaz īsu brīdi būs sociāli apdrošinātas, nevis tikai ieguvušas darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu vienlaicīgi ar sociālā apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, plānots noteikt arī kvalifikācijas periodu maternitātes, vecāku un paternitātes pabalstiem. Tas nozīmē, ka tiesības uz pabalstiem būs tiem cilvēkiem, kuri sociālās apdrošināšanas iemaksas būs...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informē, ka 2018.gada 1.oktobrī indeksē pensijas un atlīdzības vai to daļu apmēru, kas nepārsniedz 382 eiro. Tas nozīmē, ka indeksē visas pensijas un atlīdzības, kas nepārsniedz 382 eiro apmēru, un pensijas palielinājums būs atkarīgs no pensijas apmēra. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 382 eiro, indeksē tikai daļu no piešķirtās summas – 382 eiro. Politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem pensijas indeksē neatkarīgi no to apmēra. Indeksējamā pensijas apmērā netiek iekļauta piemaksa pie valsts pensijas. Indeksētas tiks vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas (pārrēķinātas) līdz 2018.gada 30.septembrim. 2018.gada 1.oktobrī pārskatāmām vecuma pensijām piemēro šādus indeksus: 1,0590, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem; 1,0655, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem vai ja vecuma pensija ir piešķirta par darbu kaitīgos, smagos (2.saraksts) vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos (1.saraksts) darba...

Saeima ceturtdien, 27.septembrī, otrajā galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas likumos, kas nodrošinās straujāku pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām. Parlaments pieņēmis grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, paredzot no 2019.gada indeksēt ne tikai pensiju, bet arīdzan piemaksu, kas piešķirta par uzkrāto darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim. Piemaksu indeksēs, ņemot vērā inflācijas rādītājus, kā arī apdrošināšanas iemaksu algas vidējo pieaugumu valstī. Piemaksas apmērs patlaban ir fiksēts un ir 1 vai 1,5 eiro par katru uzkrāto stāža gadu atkarībā no laika, kad persona ir pensionējusies. Deputāti nolēma noteikt arī straujāku pensiju indeksāciju pensionāriem ar darba stāžu 45 gadi un vairāk. Šai pensionāru grupai pensijas indeksācijas aprēķinā piemēros 80 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu reālā pieauguma procentiem pašreizējo 70 procentu vietā. Šādu pensionāru skaits pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem ir 95,3 tūkstoši. Tāpat grozījumi paredz Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžam pielīdzināt arī dienestu PSRS bruņotajos spēkos. Saeimā galīgajā lasījumā pieņemti arī grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, paredzot...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 26.septembrī galīgajam lasījumam Saeimā vienbalsīgi atbalstīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas. Fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam. Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos,...

Saeima 20.septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tie nosaka vienādas sociālās garantijas valsts drošības dienestā esošām personām, kā arī ģimenes atbalsta pasākumus karavīriem ilgstošā mācību komandējumā. Grozījumi likumā saistīti ar izmaiņām Valsts drošības iestāžu likumā, nosakot vienotu dienesta gaitas regulējumu Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta un Drošības policijas amatpersonām. Valsts drošības dienestā esošajām amatpersonām tiks nodrošinātas vienotas, dienesta specifikai un ar to saistītajiem ierobežojumiem un riska faktoriem atbilstošas sociālās garantijas. Tās tiks pielīdzinātas tām garantijām, kādas iepriekš paredzētas iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām. Tāpat ar grozījumiem noteikti ģimenes atbalsta pasākumi Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, kuri kopā ar ģimeni atrodas ilgstošā mācību komandējumā. Atbalstu karavīru ģimenes varēs saņemt, ja karavīrs nosūtīts mācību komandējumā uz vecāko vai augstāko virsnieku militārās izglītības kursu, kura ilgums pārsniedz 10 mēnešus. Karavīram izmaksās pabalstu par laulātā un bērnu uzturēšanos ārvalstī, kā arī kompensēs viņa...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 19.septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā, kas paredz iespēju plašākam lokam radošo personu pieteikties un saņemt atbalsta stipendijas gadījumos, kad netiek gūti ienākumi. Deputāti likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē nolēma virzīt kā steidzamu. Vienlaikus Saeima skatīs arī rosināto grozījumu Valsts kultūrkapitāla fonda likumā. Plānots, ka atbalsta stipendijām varēs pieteikties arī tās pensionētās radošās personas, kuru radītie darbi ir publiskoti laikā līdz pensijas vecuma sasniegšanai vai izdienas pensijas saņemšanas brīdim. Patlaban noteikts, ka darbiem jābūt publiskotiem vismaz triju gadu laikā pirms radošās personas statusa iegūšanas. Šāds priekšlikums rosināts, jo patlaban daudzi radošās nozares pārstāvji, kas sasnieguši pensijas vecumu vai saņem izdienas pensiju, nevar pieteikties atbalsta stipendijai, jo noteiktajā laika periodā savus darbus nav publicējuši saskaņā ar Autortiesību likumu. Ņemot vērā situāciju, kad liela daļa radošo cilvēku pirms pensijas vecuma sasniegšanas radoši vairs nav tik aktīvi kā iepriekš, rosinātie grozījumi paredz iespēju...

2018. gadā veiktais pētījums “Darba apstākļi un riski Latvijā” atklājis, ka Latvijā darba vides riska grupā lielākoties ir uzņēmumi, kuri nodarbina līdz 100 darbiniekiem. Mazo un vidējo uzņēmumu vidū valda stereotipi, ka darba vides risku novērtēšana ir pārlieku sarežģīta, pieprasa specializētas zināšanas un papildu resursus. Lai darba devēji darba vides risku novērtēšanu varētu veikt vienkāršāk, efektīvāk un bez priekšzināšanām, Valsts darba inspekcija (VDI) sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru izstrādājusi bezmaksas interaktīvo rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment). Tas pieejams tiešsaistē: www.vdi.gov.lv/lv/oira/. Eiropas Savienības (ES) direktīva un Darba aizsardzības likums noteic, ka darba vides risku novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā, norāda Renārs Lūsis, VDI direktors. Viņaprāt, daļai darba devēju šķiet, ka risku novērtēšana pārlieku sarežģīta un resursu ietilpīga un uz tiem nemaz neattiecas. Savukārt citi atzīst, ka trūkst atbalsta un metodikas darba vides risku novērtējuma veikšanai. OiRA rīks ir veids, kā atbalstīt mazos...